«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Saulkrastos pēdējo gadu laikā vērojama aktīvāka uzņēmēju rosība, taču darāmā, lai pilsēta izmantotu savu kūrorta potenciālu pilnībā, vēl ir daudz, atzīst uzņēmēji. Lai palielinātu viesu skaitu Saulkrastos, iesaka veidot jaunus objektus vai pakalpojumu klāstu, kas piesaista tūristus.

Vasarā, kad šeit sabrauc atpūtnieki, ielas kļūst pilnākas, stāvvietas, pludmales kafejnīcas un veikali karstajā laikā ir pārpildīti. Izteiktā sezonalitāte gan rada grūtības uzņēmējiem plānot naudas plūsmu, un tā atkarīga ne tikai no sezonas, bet saulainajām dienām un pat laika prognozēm. Pilsētā šajā gadā vērojama rosība – nesen izbūvēta jauna promenāde, tāpat tiek remontēta iela centrā, kur atpūtnieki parasti novieto savas automašīnas, taču vietējie atzīst – Saulkrasti ne tuvu neizmanto savu potenciālu, un, lai attīstība būtu straujāka, aktīvāk jāstrādā gan pašvaldības pārstāvjiem, gan uzņēmumiem, būtu jādomā par jaunu objektu vai pakalpojumu veidošanu, kas piesaistītu viesus ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, jo, iestājoties septembrim, pilsētas ielas kļūst kā izslaucītas. Saulkrastu priekšrocības ir salīdzinoši tuvā atrašanās vieta Rīgai, jūra, taču daudzi izvēlas atpūsties citās vietās, kas sevi popularizē skaļāk un piesaista ar konkrētiem objektiem. Vasaras sezonā darbs norit aktīvi, cilvēku pieplūdums ir tik liels, ka nereti nav iespējams visus apkalpot, savukārt ziemā lielākais izaicinājums ir noturēt biznesu un neslēgt ciet, ko daļa uzņēmumu tomēr izvēlas darīt, un tas, savukārt, padara grūtāku darbinieku atrašanu nākamajā sezonā.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, kurā darbosies divas apakšpadomes – Pierīgas uzņēmēju apakšpadome un Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadome. Padomes mērķis ir pārstāvēt uzņēmēju intereses konkrētajā reģionā, palīdzot sadarboties ar pašvaldībām risinot dažādus jautājumus, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK Rīgas reģionālo padomi veidos divas apakšpadomes, kuru priekšsēdētāji būs arī padomes līdzpriekšsēdētāji. Par Pierīgas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju ievēlēts Miks Balodis, kurš pārstāv Salaspils Uzņēmēju biedrību, bet viņa vietnieks būs Kārlis Bodnieks no Mārupes uzņēmēju biedrības. Savukārt par Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju kļuvusi Edīte Alksne, kura pārstāv Rīgas Uzņēmēju biedrību, bet viņas vietnieks būs Andris Božē no YIT Celtniecība.

«Mūsu viens no galvenajiem mērķiem, veidojot Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, ir panākt likumdošanas izmaiņas, kas vērstas uz novadu attīstību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbībā un nomaksātie nodokļi atspoguļotu konkrētās vietas izaugsmi nevis līdzekļi aizplūstu prom,» saka Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālās padomes līdzpriekšsēdētājs Miks Balodis.

Saulkrastu nekustamie īpašumi kļūstot par alternatīvu Jūrmalai, uzskata Arco Real Estate. Pirkt vai īrēt īpašumus Saulkrastos izvēlas tie, kas vai nu nespēj maksāt augsto īres maksu Jūrmalā, vai arī tie, kas vēlas klusāku un mierīgāku vidi. Saulkrasti arvien vairāk piesaistot ārzemju tūristu interesi, kļūstot par alternatīvu visai trokšņainajai Jūrmalai.

Tikmēr kompānija Ober Hau Real Estate ziņo, ka stagnācijas periods nekustamo īpašumu tirgū Jūrmalā ir garām. Šā gada pirmajā ceturksnī Jūrmalas Zemesgrāmatas nodaļā reģistrēti vairāk nekā 80 darījumi ar zemēm un ēkām, 130 darījumi ar dzīvokļiem un 50 – ar zemēm. Darījumi notiek visā Jūrmalas teritorijā un par dažādām summām – īpašumi tiek pirkti gan t.s. lētajā, gan ekskluzīvo īpašumu segmentā.

Tuvojoties vasarai, Saulkrastos un to apkārtnē straujāk nekā iepriekšējos gadus aktivizējies īres tirgus. Potenciālie īrnieki galvenokārt ir no NVS valstīm (Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas). Lielākā daļa labiekārtoto māju un vasarnīcu bija izīrētas jau marta beigās, novērojusi Arco Real Estate Saulkrastu filiāles vadītāja Jana Semerikova. Tas gan attiecas tikai uz tiem īpašumiem, kas atrodas jūras tuvumā – līdz vienam km no pludmales. Vietējie iedzīvotāji nespējot maksāt augtās īres maksas, tāpēc izvēlas mājas un vasarnīcas tālāk no jūras vai kāda ezera tuvumā.

Viens no uzņēmumiem, kas Saulkrastos spējis noturēties jau gandrīz 20 gadu, ir skaistumkopšanas salons Klēra. Tas tika atvērts 2001.gadā un bija pirmais skaistumkopšanas salons Saulkrastos.

Kā stāsta tā īpašniece Kristīne Ješus, laika gaitā salons mainījis atrašanās vietu, un patlaban izveidoti divi saloni – Klēra centrā un SPA salons Klēra Lukss, kas atrodas kompleksa Sun Republic teritorijā.

Tiesa gan, salonam ziemā nav viegli, viņa atzīst – vasarā iedzīvotāju skaits trīskāršojas, tad klientu ir daudz, savukārt ziemā salons turas uz pastāvīgajiem klientiem un piedāvātajām akcijām. Abos salonos speciālisti strādā ar vienu kosmētiku, taču Klēra Lukss pakalpojumu klāsts ir plašāks – šajā vietā atrodas SPA zona, kur vienlaicīgi var atpūsties arī vairāki cilvēki – pāris, draudzenes vai cita kompānija, tiek piedāvātas arī masāžas un citi pakalpojumi. Tāpat uzņēmums bērniem piedāvā Klēriņas akadēmiju, kas norit ballīšu stilā un kurā nelielas grupiņas meiteņu sapulcējas un apgūst kosmētikas pamatus.

Nodrošinājuma valsts aģentūra pārtraukusi sadarbību ar būvniecības uzņēmumu SIA "ZENG", pamatojoties uz to, ka būvkomersants jau ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības četros no astoņiem topošajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, aģentūra ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informēja 2023.gada 22.decembrī, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu. Jau vairākus mēnešus aģentūra saņēmusi no būvkomersanta dažādus attaisnojumus, kādēļ būvniecību četros objektos (Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā) nav iespējams pabeigt. Ņemot vērā, ka situācija ilgstoši nemainās un būvniecības procesā nav redzama progresa, pieņemts lēmums lauzt līgumu.

Šobrīd aģentūra ir uzsākusi iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu nepabeigto būvju drošību un saglabātību. Aģentūra, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Pagājušajā gadā Latvijā tika rādīta reklāma par parastu meiteni, kas negaidot atklāj, ka ir apprecējusies ar pazīstamo Holivudas aktieri Džordžu Klūniju, kurš vēlas ar viņu dzīvot Saulkrastos. Jaunajā DNB bankas reklāmā pāris ir devies atpūtā uz saulainajām un siltajām Karību salām, kur viņus sagaida jauni piedzīvojumi.

Oriģinālās DNB reklāmas, kas atgādina, ka dažiem veicas, bet citiem nepieciešams krāt naudu, turpinājums tapis Karību salās. Arī šoreiz klips atgādina, ka dažiem veicas, bet citiem nepieciešams rīkoties - reklāmas klipā jaunās aktiera dzīvesbiedres veiksme turpinās, kad viņa skaisti zeltainu smilšu pludmalē nejauši atrod sen noslēptu dārgumu lādi.

DNB gan sola, ka novembrī gaidāms nākamais klipa turpinājums, kur pazīstamais aktieris atkal apliecinās, ka orientējas Latvijas aktualitātēs.

Iepriekšējās reklāmas oriģināls, kas radīts pirms gada, tika veidots Norvēģijā, proti, Dž. Klūnijs skandināvu auditorijai atzinās, ka vēlas dzīvot Lillestrumā, Norvēģijā. Savukārt Latvijā viņš savai sievai atzina, ka meklē māju Saulkrastos, pats ierunājot reklāmai nepieciešamos tekstus un pieminot Saulkrastus. Tāpat aktieris atklāja, ka viņš patiešām zina, kur atrodas Latvija.

Astoņpadsmit metru augstā Baltā kāpa Saulkrastos, Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, ir lieliska vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Te savulaik uzņemti vēsturiski skati Rīgas kinostudijas mākslas filmām Nauris un Kā gulbji balti padebeši iet. Diemžēl pēdējos gados virs Baltās kāpas savilkušies tumši padebeši, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jau 2013. gadā Inčupe arvien redzamāk tuvojās kāpai. Laika gaitā to sāka ietekmēt ne tikai krasta erozija, bet arī pārmērīgā antropogēnā slodze, jo šis labiekārtotais dabas objekts arvien bijis kupli apmeklēts. 2014. gadā, aplocījusies ap izcilo smilšu veidojumu, Inčupe to nograuza tiktāl, ka cīņā ar šī gada janvāra vētru Baltā kāpa padevās. Līdz ar kokiem un labiekārtotiem pastaigu celiņiem daļa no tās nogruva, radot draudus arī apmeklētājiem.

Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Saulkrastu novada domi sāka īstenot ES Life+ programmas projektu Life Ekosistēmu pakalpojumi. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz apzināt dabas ekonomisko vērtību un devumu sabiedrībai, rūpēties par saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu, aprēķināt vides saglabāšanā ieguldīto līdzekļu atdevi. Latvijā tas ir jaunums, taču citur pasaulē ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ir vispārpieņemta prakse. Uz tā pamatiem notiek lēmumu pieņemšana gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas metodika tiks aprobēta arī Saulkrastos – šai piejūras teritorijā ietilpst bioloģiski augstvērtīgas mežainās piejūras kāpas, plaša pludmale, arī Baltā kāpa.

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport ir noslēdzis līgumu par trīs jaunu elektroauto uzlādes staciju uzstādīšanu Rīgā, Saulkrastos un Siguldā, nodrošinot kopumā sešas papildu elektroauto uzlādes pieslēgvietas Latvijā.

Siguldā jauno uzlādes staciju plānots uzstādīt līdz šī gada beigām, bet Rīgā un Saulkrastos – līdz nākamā gada vidum.

“Meklējot jaunas vietas Eleport tīkla attīstībai, mēs domājam par gala patērētāju un viņa vajadzībām. Transporta nozares elektrifikācija ir svarīga ne tikai Rīgā un tās apkaimē, bet arī citviet Latvijā, tāpēc, aktīvi attīstot elektroauto infrastruktūru, mēs veicinām plašāku, klimatam draudzīgākas enerģijas pieejamību un sekmējam elektroauto popularitāti iedzīvotāju vidū,” norāda Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs.

Eleport uzstādīs savas pirmās uzlādes stacijas Saulkrastos pie pludmales “Rūķīši” un Siguldā pie tirdzniecības centra “Raibais Suns”. Saulkrastu iedzīvotājiem un pludmales apmeklētājiem būs iespēja izmantot 150 kW ultra ātrās uzlādes staciju ar 1000 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km sešu minūšu laikā, savukārt Siguldā tiks uzstādīta 100 kW ātrās uzlādes stacija ar 660 km/h lielu uzlādes ātrumu. Tikmēr Rīgā, Ropažu ielā 63, pie veikala “Gemoss” tiks uzstādīta 50 kW ātrā uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu. Visas uzlādes stacijas būs aprīkotas ar divām pieslēgvietām.

Asociācija: Saulkrastos notikusī nelaime mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā pievērst vairāk uzmanību drošībai

Saulkrastu novadā notikusī nelaime, visticamāk, mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā vairāk pievērst uzmanību pirotehnikas drošībai, aģentūrai LETA sacīja Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Zārbergs.

Viņš norādīja, ka notikušais nelaimes gadījums ir šokējis nozari.

«Pirotehniķi ir šokā. Ne tikai par šādu gadījumu kā tādu, bet arī par to, ka tas noticis ar nozarē jau ilgi darbojušos un pieredzējušu pirotehniķi,» teica Zārbergs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šis gadījums liecina par klaju drošības un glabāšanas noteikumu pārkāpumu un bezatbildību, pieļaujot, ka mājā, kas uzsprāga, visticamāk, bijušas profesionālās pirotehnikas vienības.

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Sarkandaugava 1.oktobrī un 2.oktobrī noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos, informē AS Pasažieru vilciens.

1. un 2.oktobrī vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) - tikai no Saulkrastiem.

Minētais vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) no Rīgas līdz Sarkandaugavas stacijai kursēs sarakstā noteiktajā laikā, bet no Sarkandaugavas un no pārējām maršruta Rīga-Saulkrasti stacijām 1. un 2.oktobrī izbrauks 1 – 6 minūtes vēlāk nekā ierasts, līdz ar to Saulkrastos pienāks plkst.13:25 (13:20 vietā).

1.oktobrī vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.13:45 (nevis 13:53), 7 – 8 minūtes agrāk aties arī no pārējām stacijām līdz Sarkandaugavai, savukārt no Sarkandaugavas aties un Rīgas stacijā pienāks pēc saraksta. 2.oktobrī šis vilciens no Saulkrastiem izbrauks plkst.13:46 un arī no visām pārējām maršruta Saulkrasti-Rīga stacijām aties 5 – 7 minūtes agrāk nekā ierasts, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.14:48 (nevis 14:53).

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu skaits nav tik liels kā centrā, tā saimniecei Dagnijai Bižānei darba netrūkst.

Pavāra profesijā Dagnija Bižāne strādā jau 24. gadu. Sākotnēji kopā ar draudzeni devušās uz Vecrīgu darba meklējumos. «Bijām plānojušas pieteikties par trauku mazgātājām, taču Melnajos mūkos mūs pieņēma darbā par pavārēm. Tolaik šefpavārs bija Rolands Veide, kurš laikam manī saskatīja potenciālu, un tā arī sāku savu pavāra karjeru – sākotnēji strādāju par pavāra palīgu, bet mācījos un lēnām profesionāli augu,» viņa iezīmē karjeras sākumu. 2005. gadā darba līkloči aizveduši uz jaundibināto Lilastes restorānu Medzābaki, kur sākumā strādājusi par pavāri, vēlāk kļuvusi par šefpavāri. Drīz vien sākusies krīze un strādāt kļuvis grūti, līdz viņa nolēmusi iet savu ceļu – piedāvājusi banketu galdu klāšanu, un galu galā kopā ar draugiem iegādājusies krodziņu Zandarts Valmieras šosejas malā. Pēc kāda laika ceļi ar partneri šķīrušies un viņa pieteikusies darbā par pavāri Saulkrastu kafejnīcā Zap Lounge, kas iepriekš atradās Saltwater vietā. Tomēr īpašnieki nolēmuši darbu pārtraukt un kafejnīca nonākusi D. Bižānes īpašumā – sākot biznesu, viņa secinājusi, ka viegli nebūs un darba būs daudz, taču gaidāmās grūtības nav biedējušas. «Šādā mazā vietā pašam ir jābūt saimniekam, citādi nav iespējams strādāt. Tagad Saltwater strādā četri viesmīļi, trīs palīgi un seši pavāri. Strādāt sanāk bez brīvdienām, cīnāmies arī ziemā,» viņa atzīst. Tajā pašā laikā viņas pieredze liecina, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu darbu. «Pati šeit atnācu ar 600 eiro, man nebija liela finansējuma, lai uzsāktu darbu, taču viss izdevās – visu darījām paši. Nebija pat naudas, lai iegādātos galdus, tādēļ atradām vadu ruļļus, nolakojām tos, atradām paletes, ko sastutējām, – visus galdus un letes izgatavojām pašas. Vajag vien vēlēties, un tad arī viss izdosies, jābūt vien ļoti lielam gribasspēkam. Esmu cilvēks, kurš baidās no kredītiem. Šīs vietas izveidei tos neņēmu, līdz ar to nav tik liels spiediens un stress – labāk lēnām augu, nevis ņemu aizņēmumu, jo nav zināms, kas notiks rītdien,» saka D. Bižāne.

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome Latvijā, LDDK un LTRK, kā arī Zemnieku saeima, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ vadības vēlēšanas notika vairākās ietekmīgās uznēmēju organizācijās – LTRK (jauns padomes priekšsēdētājs – prezidents Aigars Rostovskis), LDDK (prezidenta amatu saglabāja ilggadējais vadītājs Vitālijs Gavrilovs), kā arī LIKTA (amatu saglabāja Signe Bāliņa). Jāpiebilst, iepriekšējos gados nebija vērojama tik aktīva interese par dalību šajās organizācijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies un vērojamas pat cīņas par amatiem.

Uzņēmēju organizāciju pēdējo 25 gadu laikā ir saradies daudz, tomēr ietekmīgāko loks nav visai plašs. Minētās nevalstiskās organizācijas var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. To vidū par ietekmīgākajām tiek dēvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī saistībā ar parlamentāriešu vairākuma lēmumu nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, kas rezultējās ar grozījumiem. Līdzīgi rīkojas arī Zemnieku saeima un LOSP, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuru vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, metālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tomēr tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad vēl tikai top dokumenti, kuri agrāk vai vēlāk nonāks uz konkrēta ministra galda vai valdības darbakārtībā. Šāda taktika ļauj atrasties «ēnā», vienlaikus spējot panākt labvēlīgu (ja ne citādi, tad neitrālu) lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi svarīgi lēmumi, kas ietekmē uzņēmējus Latvijā, tiek pieņemti Briseles un Strasbūras kabinetos, tāpēc arvien svarīgāka kļūst uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs, kā arī mēģinājumi izmantot attiecīgo nozaru Eiropas asociācijas – konfederācijas.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Saulkrastos iecerēts 4,4 miljonus latu vērts zaļās enerģijas projekts, kas varētu samazināt vietējo iedzīvotāju izdevumus par apkuri, bet izpelnījies saulkrastiešu pretestību, ziņo Dienas Bizness.

Par to liecina domstarpības starp uzņēmēju, Saulkrastu iedzīvotāju Jurandu Lapčinski, kas pilsētā iecerējis uzbūvēt 4 MW siltuma un 1 MW elektriskās jaudas biomasas koģenerācijas staciju, un citiem Saulkrastu iedzīvotājiem, kas dzīvo tuvumā iecerētai koģenerācijas stacijai.

Uzņēmējs J. Lapčinskis iesniedzis ekonomisko pamatojumu, solot iedzīvotājiem par 12% zemākus apkures tarifus nekā tie ir pašlaik. 4, 4 milj. Ls lielās investīcijas viņš gatavs piesaistīt gan pats, gan no saviem ārvalstu sadarbības partneriem, tāpat cer uz ES līdzfinansējumu, taču projekts domē esot iestrēdzis. Stacijas pretinieki guvuši spēcīgu atbalstu Saulkrastu domes opozīcijas deputātos.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Skultes osta, kas atrodas Saulkrastu pievārtē, pirms diviem gadiem neoficiāli tika minēta kā viena no teritorijām Latvijā, kur varētu būvēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli.

Šopavasar Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs laikrakstam Diena apstiprinājis, ka tāda versija tiešām dzirdēta, turklāt «uzbūvēt LNG termināli Skultes ostā tehniski un praktiski būtu iespējams», bet viņš arī atzinis, ka termināļa vietas izvēle, nenoliedzami, ir «politisks lēmums, ko pieņem nevis ostu, bet politiķu un valdības līmenī». Šobrīd tiek pieļauts, ka LNG termināli būvēs nevis Latvijā, bet Igaunijā vai Somijā, norāda laikraksts.

Rosība Skultes ostā kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, secinājusi Diena. Osta un ar to saistītie uzņēmumi nodrošinot darbvietas aptuveni simts cilvēkiem, galvenokārt Saulkrastu pilsētas un novada iedzīvotājiem. «Skultes osta mums ir ļoti būtiska, jo Saulkrastos darbvietu izvēle nav liela, arī simts darbvietu mums šķiet daudz,» atzinuši vairāki saulkrastieši.

Lielākā pagājušā nedēļā reģistrētā komercķīla 14.5 milj. latu apjomā paredzēta dzīvojamā kompleksa Sun Republic izveidei Saulkrastos, — apstiprināja SIA Sun Re.public līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Boriss Carjovs.

Ķīlas ņēmējs ir SEB Banka. 7 dzīvojamo ēku kompleksa Sun Republic jeb Saules republika Saulkrastos projektu izstrādāja pazīstamais pašmāju arhitektu birojs SIA Sīlis, Zābers & Kļava. Šā gada janvārī ir sākta ēku būvniecība, ģenerāluzņēmēja funkcijas veic SIA Uzņēmējs, bet kompleksu plānots nodot ekspluatācijā 2009. gadā.

Kopš sā gada pavasara lielākais projekta līdzīpašnieks faktiski ir ietekmīga Krievijas holdingkompānija МИЭЛЬ. Kompānijas mājas lapā atrodamas ziņas, ka šopavasar patiešām ir nodibināts jauns uzņēmums ar mērķi veikt ieguldījumus attīstības projektos Krievijas reģionos un ārzemēs. Pašlaik aktuāli ir 4 projekti, tostarp arī elitārs dzīvojamo ēku komplekss Latvijā, 35 km no Rīgas un aptuveni 150 m attālumā no jūras. Kopējā plātība minēta 20 tūkst. m2, bet ieguldījumi — ap 25 milj. eiro.