Foto

Šausmu filmas cienīgas, bet ekskluzīvas vakariņas Ņujorkā

Lelde Petrāne, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Šefpavārs Gene Rurka vadījis komandu, kas radījusi unikālus ēdienus Atklājēju Kluba Ikgadējām vakariņām Ņujorkā.

Jāatzīst gan, ka lielai daļai cilvēku šie ēdieni, iespējams, neietu pie sirds. Tā, piemēram, uz galdiem tika likti dažādi insekti, dzīvnieku ķermeņu daļas, kuras parasti neēdam, aligatori un citi neierasti pārtikas produkti.

Raksta galerijā - ieskats šajās vakariņās.

Atklājēju Klubs (The Explorers Club) ir starptautiska daudznozaru profesionāļu apvienība. Kopš dibināšanas 1904. gadā tā kalpo kā pētnieku un zinātnieku tikšanās vieta un vienojošais spēks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot filmēšanas ciklu teju divu mēnešu garumā, kopš jūnija sākuma norisinās Latvijā pirmās 3D filmas izveide, kas vēstīs par nākotnes Rīgu - Rīga-2041, liecina medijiem sniegtā informācija.

Par filmas uzņemšanu stāsta filmas mākslinieciskā vadītāja Astra Zoldnere: «Mūsu komanda ir kļuvusi plašāka, kā arī tā ir ieguvusi starptautisku šķērsgriezumu, komandai pievienojoties arī kaimiņiem no Igaunijas. Filmas izveidē iesaistījies arī igauņu operators Gunnar Laal, igauņu kino mākslinieks Kristjan Suits, režisore Triin Ruumet, kā arī pašmāju operators Andrejs Rudzāts.»

«Filmas māksliniekam uz laukuma jābūt fleksiblam, jo lietas, kas strādā 2D formātā, var nenostrādāt 3D. Ir jāpievērš īpaša uzmanība krāsu shēmām un faktūrām. Dažādi kontrasti un 3D formāta detaļas var būt pievilcīgas skatītājiem, tomēr tajā pašā laikā mums jāpalīdz skatītājiem koncentrēties arī uz filmas stāstu,» savās pārdomās par filmas uzņemšanas specifiku dalās filmas mākslinieks no Igaunijas Kristjan Suits. «Veidojot filmu par nākotnes 3D Rīgu, vēlamies miksēt retro stilu kopā ar Skandināvijas minimālismu. Filmēšanas laukumā izmantojam specifisku apgaismojumu, lai panāktu nākotnes sajūtu. Ceram, ka ar savu darbu kaut vai uz mirkli ievedīsim skatītāju citā pasaulē,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts: Filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru ieņēmumi - 283 075 eiro

Lelde Petrāne, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts - Sāk uzņemt režisora Dāvja Sīmaņa filmu par Žani Lipki; filmas budžets - vairāk nekā 960 tūkstoši eiro

Lelde Petrāne, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25. janvārī Jūrmalā sāksies režisora Dāvja Sīmaņa jaunās filmas Puika ar suni uzņemšana; filma top studijā Mistrus Media un ietilpst Nacionālā Kino centra filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

«Filmas pirmizrāde notiks 2018. gada maijā. Tātad - ejams vēl garš ceļš līdz tās pabeigšanai. Kopējās filmas izmaksas producents apkopo tikai pēc tam, kad viss producēšanas process ir pabeigts, tāpēc šobrīd varam runāt par provizorisku filmas tāmi. Un provizoriskā filmas Puika ar suni tāme ir 963 350 EUR, valsts līdzfinansējums filmas tapšanai (Nacionālā Kino centra piešķīrums) ir 737 000 EUR,» biznesa portālam db.lv skaidroja Zanda Dūdiņa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Filma vēsta par rīdzinieka Žaņa Lipkes dzīvi un notikumiem, kas vācu okupācijas laikā risinājās Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lēdmanes izklaides parkā Avārijas brigāde ieguldīti jau 2,2 miljoni

Biznesa Plāns, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēdmanes izklaides parkā Avārijas brigāde (AB Park) jau ieguldīti aptuveni 2,2 miljoni eiro, žurnālam Biznesa Plāns atklāj tā īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

AB Park atrašanās vieta Lēdmanē sevi esot viennozīmīgi attaisnojusi – blakus atrodas šoseja, parks ir stundas brauciena attālumā no Rīgas un atrodas pašā valsts viducī. Vieta tikusi izraudzīta mērķtiecīgi, vērtējot citu valstu pieredzi par to, kā tiek novietoti parki. «Nevaru iedomāties ērtāku parka atrašanās vietu,» norāda M. Brezauckis. Viņš pats nāk no Lielvārdes. Parka lepnums ir lielie ozoli, kas ir liecība par vecajām lauku mājām, kas agrāk atradušās vietā, kur tagad gada siltajā sezonā neapklust bērnu spiedzieni un smiekli.

Domāju, ka šie viesi nav nejauši. Lielākoties tie ir tūristi, kas paliek Rīgas vai Jūrmalas viesnīcās.

Tāpat kā vieta, arī nosaukums tika īpaši piemeklēts un esot sevi attaisnojis, uzskata AB Park «tētis». «Pirmajā gadā daudzi bija izbrīnīti, kāpēc viss parks nav noformēts Avārijas brigādes stilā. Reāli domājot, 20 vienveidīgi hektāri būtu apnicīgi. Tas būtu tāpat, kā izlikt dinozaurus pa visu teritoriju. Lai neriskētu ar apnikšanu, mans mērķis ir parku veidot pa mazām daļiņām, lai saglabātu apmeklētāju sajūsmu un interesi par katru nākamo objektu. Sākumā bija grūti ar nosaukumu, bet Avārijas brigāde faktiski bija vienīgā ideja. Arī mūsdienu bērni zina šos tēlus, ar ko mēs testējām cilvēku reakciju, vēl pirms sākām parka būvniecību,» atceras M. Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku vēlmi izbaudīt ko neparastu gan sajūtu un emociju, gan garšu ziņā par savu biznesa pamatu izvēlējies igauņu uzņēmējs Risto Meigass

Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas. Pērn šī pasākuma koncepcija aprobēta Tallinā, šogad Risto Meigass to piedāvā arī Rīgas un Helsinku iedzīvotājiem. Ar panākumiem Igaunijā viņš ir apmierināts – Kriminālās vakariņas pēc pārdoto biļešu skaita bija starp iecienītākajām teātra izrādēm, to apmeklēja vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.

Jau 18 gadu vecumā Risto bija savs bārs, tiesa, tas vēlāk bankrotēja, taču visu mūžu viņš ir strādājis paša izveidotajos uzņēmumos un ne dienu nav strādājis algotu darbu citu vadībā. Intervijā DB viņš atklāj tendences kulinārijas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Piedāvā vakariņot koku galotnēs

Laura Mazbērziņa, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma uzņēmums The Latvian Element piedāvā ekstravagantas vakariņas koku galotnēs, 10 metru augstumā. Ēdienus sešās kārtās gatavos šefpavārs Endijs Vīnerts.

«The Latvian Element» ir tūrisma uzņēmums, kas vada sajūtu pasākumus dabā, stāstot teikas un pasakas, izmantojot dabas dotos elementus - garšas, smaržas, pieskārienus, lielākus un mazākus izaicinājumus.

Pasākuma «Vakariņas koku galotnēs» autores ir trīs labākās draudzenes - Laura Ansone («The Latvian Element»), Santa Grīva («TreeHouse place») un Rota Guļevska («Piedzīvojuma Gars»). Visas draudzenes pēdējos gados ir daudz dzīvojušas pa koku galotnēm, gan mācoties alpīnisma pamatus, gan veidojot komandas saliedējošus pasākumus, gan organizējot dzīvi koku platformās kopā ar sadarbības partneriem dažādās Latvijas vietās. Šogad «TreeHouse place» būvētās platformas varēs redzēt un tajās uzrāpties arī sarunu festivālā «Lampa».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija veidotāji uzsāk kopfinansēšanas kampaņu

Lelde Petrāne, 02.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija komanda uzsākusi ziedojumu vākšanas kampaņu platformā Projektu banka, lai savāktu nepieciešamo finansējumu filmas pabeigšanai.

Filmas veidotāji lūdz sabiedrības atbalstu filmas tapšanā, lai pabeigtu divus svarīgus filmas veidošanas etapus. Finansējums nepieciešams, lai meklētu informāciju par Z.A. Meierovica darbību ārvalstu (Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas) arhīvos, kur glabājas vēl neizpētītas ziņas par pirmā Latvijas ārlietu ministra ārzemju vizītēm, kā arī lai inscenētu divas īpašas ainas, kas bijušas liktenīgas valstsvīra dzīvē. Kopējā summa, ko projekta veidotāji cer savākt ar Projektu bankas ziedotāju palīdzību, ir 3000 eiro.

Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija ir stāsts par filmu, kas nav tapusi jau simt gadu garumā. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem četri dažādi režisori strādājuši pie kino projektiem, kas attēlotu kādreizējā Latvijas ministru prezidenta un pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica dzīvi un darbu, bet visi finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu rezultātā apturēti. Režisors un Latvijas dokumentālā kino vecmeistars Tālivaldis Margēvičs (Šķērsiela, Sieviete, kura gaida), jau vairāk nekā 20 gadu garumā cenšas piepildīt savu sapni un pabeigt filmu par šo Latvijas vēstures personību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Animācijas režisore un māksliniece Signe Baumane savu jaunāko filmu, Oskara balvas nomināciju fināla divdesmitniekā iekļuvušo pilnmetrāžas animāciju Akmeņi manās kabatās (2014) finansēja ar plašas sabiedrības palīdzību un arī tās izplatīšanā izmēģina jaunu konceptu – ikviens visā pasaulē var kļūt par šīs filmas izplatītāju un saņemt procentus par tās izrādīšanu.

«Jocīgā filma par depresiju» ir Ņujorkā dzīvojošās Signes Baumanes pirmā pilnmetrāžas animācijas filma. Četru gadu garumā veidotās ASV un Latvijas kopražojuma filmas finansēšanai tika izmantota arī tā sauktā «pūļa finansēšanas / crowd-funding» sistēma, ar kuras palīdzību Signes filmu atbalstīja arī vairāki simti Latvijas iedzīvotāju. Autore aicina arī filmas popularizēšanā un izplatīšanā apvienot spēkus un izmantot interneta jaunieveduma iespējas, ko piedāvā online platforma Yekra.

«Spēles noteikumus» pati Signe Baumane izklāsta 3 minūtes garā videoinstrukcijā (https://www.youtube.com/watch?v=d8z8QGm3ldA) – potenciālajam filmas izplatītājam jāreģistrējas kā filmas oficiālajam pārstāvim («affiliate»), un platforma Yekra nosūta speciāli viņam izveidotu linku, kuru iespējams tālāk izplatīt visos iespējamos veidos – mājaslapās, blogos, e-pasta vēstulēs, Facebook profilos un tamlīdzīgi. Šajā linkā iespējams filmu noskatīties par maksu, un katrā noskatīšanās reizē 10% no samaksas nonāk izplatītāja PayPal kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Šausmu filmas It globālie kases ieņēmumi sasniedz jaunu rekordu

LETA--NME, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu šausmu literatūras rakstnieka Stīvena Kinga romāna ekranizācijas It (Tas) globālie kases ieņēmumi pirmajās pāris dienās sasnieguši 179,2 miljonus ASV dolāru, kas finansiālā ziņā ir visu laiku labākais demonstrēšanas sākums šausmu filmai, paziņojusi studija Warner Bros..

It pirmās nedēļas nogales ieņēmumi ir arī augstākie, kādi jebkad bijuši Kinga romāna ekranizācijai.

Filmas ieņēmumi no biļešu pārdošanas Ziemeļamerikā aizvadītajā nedēļas nogalē pārsnieguši 117,2 miljonus ASV dolāru. Kinoteātros šaipus okeānam filmas ieņēmumi sasnieguši 62 miljonus ASV dolāru.

1986.gada šausmu romāna jaunākajā ekranizācijā ļauno klaunu atveido zviedru aktieris Bils Skašgords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma Zigfrīds Anna Meierovics izmaksājusi gandrīz 36 tūkstošus eiro

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija, Lietuva un Somija ir nākamās valstis, kurās būs skatāma režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri, vēsta screendaily.com.

Šogad tapušas komēdijas versijas igauņu un ukraiņu auditorijai.

Kā pastāstījis Platforma Film pārstāvis Kristiāns Alhimionoks, kā franžīzes partneris ir piesaistīts kāds Norvēģijas uzņēmums. Filma uz ekrāniem Norvēģijā būs skatāma 2018. gadā. Lietuvā darbi jau notiek, bet plāni Somijā ir pārrunu stadijā.

Turklāt Norvēģijas partneris izteicis vēlmi, lai filmas režisors arī norvēģu versijā būtu Andrejs Ēķis, tāpat kā tas bijis igauņu un ukraiņu versijās.

Komēdiju Svingeri Latvijā sāka rādīt 2016. gada decembrī, un tā guva lielus panākumus. Vēlāk dzima ideja par «Baltijas franšīzi», un 2017. gada vasarā Svingeri tika uzfilmēti Igaunijā. Ukraiņu versija būs skatāma nākamā gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās filmas Dvēseļu putenis komanda, režisora Dzintara Dreiberga vadībā, Ādažu poligonā ir veikusi pirmās filmēšanas proves kaujas ainu epizodēm, pastāstīja filmas veidotāju komandas pārstāve Krista Sondore.

Kara laika ierakumi, vide, gaisma, ieroču trokšņi, tā laika apģērbi un rekvizīti ir ļoti svarīgi nosacījumi, no kuriem atkarīgs, vai filma tās skatītājiem liks elpot tādā ritmā, kādā pukstēja latviešu strēlnieku sirdis Pirmā Pasaules kara laikā.

Iesaistītie Latvijas jaunsargi, nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un aktieri bija tie, kuri pirmie izdzīvoja kara laika realitāti mākslas filmas Dvēseļu putenis uzsāktajos sagatavošanās darbos un tie, kuri brida un gūlās pavasara drēgnajos purva ūdeņos filmas režisora Dzintara Dreiberga un operatora Valda Celmiņa vadībā.

Dz. Dreibergs atzīst, ka filmas kara ainas ir vienas no tehniski sarežģītākajām un atbildīgākajām filmas epizodēm, izceļot latviešu strēlnieku drosmi un vēlmi cīnīties par neatkarīgu valsti. Lai radītu nepieciešamo noskaņu, kadram ir jābūt izplānotam līdz sekundes simtdaļai un komandai jāstrādā ciešā tandēmā, it īpaši, ja kadrā tiek izmantota pirotehnika, ieroči, piedalās daudz aktieri, skatu dalībnieki, kā arī meža dzīvnieki, to skaitā - īsts vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par ekskluzivitātes principa neievērošanu Forum Cinemas no repertuāra izņem divas filmas

Db.lv, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem kinoteātriem Latvijā «Forum Cinemas» pirms dažādām dienām no sava repertuāra izņēmis Andreja Ēķa režisēto komēdiju «Klases salidojums» un filmu studijas «Rija» jaunāko veikumu multfilmu «Lote un pazudušie pūķi».

Filmu veidotāji par situāciju ir sašutuši, tikmēr kinoteātrī skaidro – šāds lēmums saistīts ar kino industrijā piekoptā ekskluzivitātes principa neievērošanu, tā trešdien informēja «LNT ziņas».

Komēdiju par 40 - gadnieku krīzi uz lielajiem ekrāniem visos kinoteātros plānots sākt rādīt šodien, 14. februārī. Tomēr filmas veidotājus pirms dažām dienām pārsteidza kinoteātra «Forum Cinemas» ziņa, ka tas Latvijā veidoto komēdiju «Klases salidojums» pēkšņi izņēmis no sava repertuāra, noņemot arī visus ar filmu saistītos informatīvos plakātus un pusceļā pārtraucot jau sākto biļešu tirdzniecību.

Filmas režisors Andrejs Ēķis par šo situāciju ir sašutis. «Es neesmu izmisis, varbūt tikai izbrīnīts un sašutis,» viņš atzina. Filmas producents Kristians Alhimionoks norāda, ka vēl nav saņēmis oficiālu skaidrojumu šādai pēkšņai kinoteātra rīcībai. «Mēs īsti nezinām, kas notiek. Mums nav sniegts nekāds paskaidrojums, bet katrā ziņā tas ļoti interesanti precedents Latvijā, es teiktu, nebijis,» atzina filmas producents. Tikmēr A.Ēķis īsti negrib ticēt, ka tā varētu būt cenzūra par labu ārvalstu kinolentēm. Otrs minējums - plaukstošajā Latvijas filmu industrijā saasinājusies cīņa par filmu izplatīšanu - arī «Klases salidojuma» izplatīšana vairs netika uzticēta «Forum Cinemas», bet citai kompānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Grauba: Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu vienpadsmit dienu laikā kopš režisora Dzintara Dreiberga vērienīgās karas drāmas «Dvēseļu putenis» nonākšanas uz kino ekrāniem filmu paguvuši noskatīties vairāk nekā 102 000 skatītāju.

Tas ir lielākais skatītāju skaits pašmāju kinodarbam atjaunotās Latvijas kino vēsturē šādā filmas izrādīšanas periodā, informē filmas veidotāji un tās izplatītāji Latvijā «Uz kino» un «Kinopunkts».

Tiek lēsts, ka filmas skatītāju skaits reģionos drīzumā varētu būtiski pieaugt, jo papildu kinoteātriem ir uzsākta «Dvēseļu puteņa» demonstrēšana arī Latvijas novadu un pagastu kultūras centros.

«Gribētos, lai šāds starppaaudžu dialogs un savas zemes mīlestības uzplūds nebūtu tikai vienreizējs, filmas izraisīts efekts, bet turpinātos arī tad, kad valsts svētki pagājuši,» domās dalās filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Filma «Dvēseļu putenis», kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts - Sāk filmēt divu miljonu eiro budžeta filmu Nameja gredzens

Lelde Petrāne, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinopilsētā Cinevilla uzsākta filmas Nameja gredzens uzņemšana. Tas būs stāsts par Latvijas senvēsturi, 13. gadsimta zemgaļu cīņām pret iebrucējiem un katra cilvēka atbildību par savu un savas tautas brīvību.

Filmēšanas nolūkiem kinopilsētā Cinevilla (Tukuma rajona Slampē) ir uzbūvētas vērienīgas dekorācijas (raksta galerijā!), kas veido 13. gadsimta zemgaļu pilsētu, ostu, pili un kuģus. Kinopilsēta arī filmēšanas laikā ir daļēji pieejama interesentu apskatei.

Filma Nameja gredzens top ar Nacionālā Kino centra finansiālo atbalstu, projektam nepieciešams apmēram divu miljonu eiro budžets.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja filmēšanas grupas pārstāve Marta Kaktiņa, precīzas dekorāciju uzstādīšanas izmaksas nav apkopotas, jo filmas dekorāciju tapšanas procesā ir piedalījušies daudzi atbalstītāji. Sadarbības ietvaros ar atbalstītāju palīdzību tapušas gan dekorācijas un veikta to būvniecība, gan amatniecības un sadzīves priekšmeti, gan darināts apģērbs un cīņu ekipējums. Daži no atbalstītājiem, ar kuru palīdzību tapušas filmēšanas dekorācijas un to uzbūve: PATA, LMT, CITADELE, WITRAKTOR, DEPO, BOSCH

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju puse Latvijas iedzīvotāju regulāri ēd vakariņas vēlāk, nekā ieteicams, noskaidrots pētījumā par Baltijas valstu iedzīvotāju vakariņošanas paradumiem.

Pasākumā Vēlās vakariņas ar Borjomi profesors Anatolijs Danilāns, uztura speciāliste Ilze Lutere un šefpavārs Ēriks Dreibants nāca klajā ar ieteikumiem un gardām receptēm, lai vēlās vakariņas atstātu pozitīvu ietekmi uz organismu.

Lai arī pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk runā par uztura ietekmi uz dzīves kvalitāti, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju cieš no dažādām gremošanas problēmām, ikdienā piekopjot organismam kaitīgus uztura paradumus, secināts IDS BorjomiEurope veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā salīdzināti iedzīvotāju vakariņošanas paradumi.

47% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka itin regulāri nākas grēkot ar ēšanu vēlu vakarā, visbiežāk saistot to ar vēlo pārrašanos mājās vai aizkavēšanos darbā. Vēlajās vakariņās visā Baltijā dominē otrie ēdieni, tomēr igauņiem ēdienkarte ir daudzveidīgāka, nekā abās pārējās valstīs, vakariņās biežāk iekļaujot arī salātus, sviestmaizes un karstos dzērienus. Savukārt Latvijā vakariņu ēdienkartē biežāk, nekā Lietuvā un Igaunijā ir sastopami raudzētie piena produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ieraudzīt savu filmu pēc 13 scenāriju versijām

Daiga Laukšteina, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Komentāri

Pievienot komentāru