Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis cer, ka saistībā ar konfliktu Ukrainā pret Krieviju ieviestās sankcijas un atbildes pasākumi neskars enerģētiku.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma Savickis teica, ka viņš principā ir pret jebkādām ekonomiskajām sankcijām. Viņaprāt, lielās valstis no šādu soļu speršanas būtiski necietīs. Daudz vairāk cietīs mazās valstis, un viena no valstīm, kas cietīs visvairāk, ir Latvija.

Savickis uzsvēra, ka negrib dramatizēt situāciju, bet, ja tiks noteiktas sankcijas enerģētikas jomā, tas būs Aukstais karš.

Itera Latvija vadītājs uzskata, ka tas tomēr nenotiks un gāze nesadārdzināsies. Jau līdz šim ir bijuši dažādi sarežģījumi, kas veiksmīgi ir atrisināti. Latvijas pusei ir noslēgti gāzes piegādes kontrakti līdz 2030.gadam ar diviem piegādātājiem Itera un Gazprom. Esot jābūt nopietniem iemesliem, lai šos kontraktus pārskatītu. Savickis aicina saprast, ka arī Krievija grib dabasgāzi pārdot un tā dod nopietnu pienesumu Krievijas ekonomikai.

Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

No Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot Latvijas Gāzes (LG) akcijas, valsts naudu nezaudēs, uzskata dabasgāzes piegādātājas un LG akcionāres SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma Savickis ceturtdienas rītā norādīja, ka cena, par kādu akcijas tiek pārdotas, ir ļoti laba, un nodokļu maksātāju nauda netiks zaudēta, bet ilgtermiņā valsts būs pat ieguvēja.

Viņaprāt, valstij jānopērk LG akcijas un tad jādomā, kā rīkoties tālāk. Valsts pēc tam varot atrast akcijām vislabāko pircēju, kas atbilstu tās interesēm.

Sākotnēji J. Savickis uzskatījis, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt akcijas, jo valsts nekad nav labākais akcionāts. Taču domas viņš mainījis, kad nesaistošos piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas.

Krievijas uzņēmējs, starptautiskās grupas Areti (iepriekš Itera) īpašnieks Igors Makarovs interesējas par SIA Itera Latvija piederošajām akcijām AS Latvijas gāze un AS Conexus Baltic Grid, apliecināja Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Viņš atzina, ka Makarovs ir viens no pretendentiem uz Itera Latvija piederošajām akcijām. Kurš kuru uzrunājis par iespējamu darījumu, Savickis neatklāja, atzīmējot, ka Makarovu pazīst jau aptuveni 20 gadus un pagaidām sarunas vēl ir sākuma līmenī.

Taujāts, vai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām Makarovam būtu iespēja iegādāties akcijas gan Latvijas gāzē, gan Conexus Baltic Grid, Savickis atbildēja, ka patlaban tas tiek pētīts. Tāpat vēl nav skaidrības, vai iegādātas varētu tikt tikai pašas akcijas uzņēmumos vai arī visa Itera Latvija.

Savukārt iespējamo darījuma cenu Savikcis neatklāja, vien norādot, ka runa ir par summām aptuveni tādā līmenī, kāds iepriekš izskanējis publiskajā telpā. «Plus, mīnus 5%,» viņš piebilda.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo finansētāji būs gāzes biznesa pārstāvji, sarunā ar aģentūru LETA atklāja AS Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

«Būs izstrādāta īpaša shēma, kā tiksim pie finansējuma,» skaidroja Savickis, paužot, ka panākta oficiāla vienošanās ar pārstāvjiem no gāzes biznesa.

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēts 199 jauns subjekts, kas ir par 28 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 16 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 177 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 15 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 385 subjekti, kas ir par 54 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā bija AS SVC Group ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Skanstes iela 50. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lauga, bet valdes locekļi – Juris Savickis un Anatolijs Demidovs. Savukārt uzņēmuma padomes priekssēdētājs ir Juris Savickis, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Guntis Belēvičs, bet padomes locekle – Aija Rumba.

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

Ar Enerģētikas likuma grozījumiem pārkāpts AS Latvijas Gāze (LG) akcionāru līgums, šodienas sēdē secinājusi LG padome, kas šodien gan vēl neizšķīrās par vēršanos tiesā, lēmuma pieņemšanu atliekot uz martu, aģentūrai LETA teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā norādīja Savickis, lai varētu pieņemt lēmumu par vēršanos tiesā, uzņēmuma eksperti un juristi turpinās veikt padziļinātu juridisko analīzi. Taču patlaban jau ir konstatēts, ka nesen izsludinātie Enerģētikas likuma grozījumi pārkāpj LG akcionāru līgumu vismaz trīs punktos, pārkāpjot LG intereses, steidzinot LG sadalīšanu un izdarot «politisku spiedienu».

«Akcionāru līgums paredz, ka nekādi politiski lēmumi nedrīkst iespaidot LG, taču pēdējā laika notikumi ir piemērs, ka uzņēmumu ietekmē «politisks spiediens»,» skaidroja Savickis.

Par tālāko rīcību LG padome lems nākamajā sēdē, kas varētu notikt marta otrajā pusē. Savickis atklāja, ka sēde varētu notikt 22.martā. Līdz tam darbu turpinās LG juristi.

Joprojām nav pierādīta Krievijas saistība ar Malaizijas lidmašīnas katastrofu Ukrainā, tādēļ runāt par sankcijām pret Krieviju ir pāragri, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Ja pret Krieviju tiks vērstas sankcijas, tas notiks bez pierādījumiem. Un kas notiks, ja vēlāk atklāsies, ka Krievija ar šo katastrofu nav saistīta, retoriski vaicāja Savickis.

Viņš sankcijas vērtē negatīvi un ir pārliecināts, ka domstarpības jārisina politiskā un sarunu ceļā.

Viņaprāt, pirms apgalvot, kurš ir vainojams lidmašīnas katastrofā, vajagot padomāt, kam notikušais ir izdevīgs. Savickis uzskata, ka Krievijai nav izdevīgi, lai to atkal vainotu par visiem notikumiem.

Savickis ir pārliecināts, ka sankcijas un atbildes reakcija neskars gāzes piegādes. Viņaprāt Eiropa neatteiksies no Krievijas gāzes, kā arī Krievija ir ieinteresēta savu gāzi pārdot.

Pēc Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas Latvijas Gāze (LG) sadalīšanas dabasgāzes tarifi celsies neizbēgami, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks un 16% LG akciju īpašnieka Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Viņaprāt, patērētajiem LG sadalīšana nebūs labvēlīga. «Tarifi celsies neizbēgami, jo regulatoram tos nāksies paaugstināt,» sacīja Savickis, skaidrojot, ka LG sadalīšanā izveidojušajām kompānijām būs jāstrādā ar peļņu.

Savickis arī pauda, ka valstij būtu jāiegādājas no LG nodalītā jaunā kompānija, kurai tiks nodoti pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvi. Pēc viņa teiktā, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns ir stratēģiski svarīgi objekti, kuriem jābūt valsts īpašumā. Tajā pašā laikā, Savickis vērsa uzmanību uz to, ka valsts ne vienmēr ir labākais uzņēmumu apsaimniekotājs.

Viņš arī pieļāva, ka Gazprom un Itera Latvija nepārdos LG akcijas un turpinās būt kā finanšu investors.

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Hokeja kluba īpašnieka AS Dinamo Rīga zaudējumi pērn bija 712 912 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr 2012.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 48 208 eiro apmērā.

Par 18% pērn sarucis Dinamo Rīga apgrozījums - no 13,31 miljona eiro 2012.gadā līdz 10,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Zaudējumi radušies, jo pērn samazinājies sniegtās reklāmas apjoms, teikts vadības ziņojumā.

AS Dinamo Rīga pamatdarbība ir saistīta ar profesionālas hokeja komandas uzturēšanu. Pārskata gada laikā turpināta hokeja komandas Dinamo Rīga dalība Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionāta 2012./2013.gada sezonā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpinātas aktivitātes reklāmas jomā sadarbībā ar Dinamo Rīga zīmola pārtikas un rūpniecības preču un produktu ražotājiem. Galvenos saimnieciskos ieņēmumus veido reklāmas pakalpojumu sniegšana, abonementu un biļešu tirdzniecība.

Lielākā daļa auto īpašnieku (88%) uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.

Vienlaikus Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

No visiem aptaujas dalībniekiem, kuri pieļauj auto zādzību un dzīvo Pierīgā, 16% atbildējuši, ka saskata lielu tās iespējamību, nedaudz mazāk satraukušies ir kurzemnieki (13%), līdzīgi domā Vidzemē (11%), Zemgalē (11%) un Rīgā (10%), savukārt vien 3% Latgales iedzīvotāju uzskata šādu faktu par reālu. No visiem auto īpašniekiem 91% sieviešu uzskata, ka auto zādzības iespējamība nav vispār vai ir neliela, kungi ir piesardzīgāki un 87% aptaujāto nejūtas apdraudēti.

Vienlaikus vairāk nekā puse (52%) respondentu norāda, ka viņu auto nav aprīkots ar papildu drošības aprīkojumu. Visbiežāk kā iemesls tam tiek norādīta pārliecība, ka viņiem piederošā zīmola, modeļa un izlaiduma gada automašīnas zagļus neinteresē (77%). Tāpat tiek minēts, ka auto jau ir aprīkots ar rūpnīcā uzstādīto drošības sistēmu vai auto signalizāciju (78%). Vien 12% atbilžu kā iemesls minēts spēkrata novietošana garāžā, savukārt 18% atbildējuši, ka jūtas neapdraudēti iegādātās KASKO apdrošināšanas polises dēļ.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Saliena plāno jau šogad pabeigt golfa apartamentu Saliena Golf Estate celtniecību, sacīja Saliena valdes priekšsēdētājs Maikls Makarovs.

Saliena, turpinot attīstību, izveidojis un sācis Baltijā pirmā Golf Estate koncepta realizāciju. Pasaulē nekustamo īpašumu tirgū golfa komplekss un tam blakus dzīvojamais rajons tiek apzīmēts ar terminu Golf Estate, kas tiek atzīts par prestižu un pieprasītu dzīves vietu.

Šodien tika prezentēta Saliena Golf Estate koncepta pirmā kārta. Ir uzbūvētas pirmās divas mājas ar 25 dzīvokļiem, viena no tām nodota ekspluatācijā februārī, bet otra - aprīlī. Atlikušās projekta mājas paredzēts uzbūvēt līdz šī gada beigām, sacīja Makarovs.

Pagājušā gada jūlijā Saliena paziņoja par plāniem Salienas golfa kompleksa tuvumā uzbūvēt piecas mazstāvu dzīvokļu mājas un astoņas rindu mājas. Projektā plānots ieguldīt piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu). Dzīvokļu platība būs no 45 līdz 128 kvadrātmetriem, tajos būs divas līdz četras istabas, un katrā mājā būs tikai no 12 līdz 20 dzīvokļiem. Dzīvokļu pārdošanas vidējā cena ir, sākot no 1400 eiro (980 lati) par kvadrātmetru.

Ja bāru darbības laiks tiktu samazināts par divām stundām, noziedzības līmenis Tallinas vecpilsētā saruktu vismaz par trešdaļu, citējot kāda policista veiktā pētījuma rezultātus, vēsta Eesti Paevaleht.

Pētījumu veica policists Rando Savickis (Rando Savitski), kas nesen studiju procesa ietvaros izstrādāja pētniecisku darbu, kurā aplūkotas iespējas, kā mazināt noziedzību Tallinas vecpilsētā.

Viņš nosauca trīs rajonus vecpilsētā, kur īpaši būtu nepieciešams samazināt bāru darba laiku. Kā veiksmīgu šādas prakses piemēru, R. Savickis min Austrālijas reģionu Jauno Dienvidvelsu, kurā noziedzības līmenis pēc bāru darba laika samazināšanas par 1,5 – 2 stundām saruka par 37%. Līdzīga situācija vērojama arī Norvēģijā, kur eksperimenta ietvaros izklaides iestāžu darba laiki tika samazināti desmit pilsētās, trijās – bāru darba laiks tika palielināts, bet piecās – vispirms darba laiks tika palielināts un pēc tam – samazināts. Eksperimenta rezultāti liecināja, ka pirmajās desmit pilsētās noziedzības līmenis auga par 16%, bet pilsētās, kur bāru darba laiks tika samazināts, noziedzība samazinājās par 20%.

Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.

Šā gada pirmajā ceturksnī par 40% palielinājies pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits par ugunsgrēkiem privātīpašumos, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aktuālie dati.

Savukārt vidējā atlīdzība par ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem pieaugusi par 60%, sasniedzot 16 tūkstošu eiro atzīmi. Lai gan ugunsgrēki nekustamajos īpašumos notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde, to radītie zaudējumi ir aptuveni desmit reizes lielāki. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada pirmajos trīs mēnešos saņēmusi par 40% vairāk atlīdzību pieteikumu par ugunsgrēkiem privātīpašumos, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Būtiski palielinājies arī vidējo zaudējumu apmērs – no 10 līdz 16 tūkstošiem eiro.

Šī brīža atlīdzību statistika liecina, ka šogad ir dedzis vairāk un pamatīgāk, vairākos gadījumos iznīcinot īpašumu pilnībā, norāda Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

Starp Rietumu bankas grupas kompāniju AR Entertainment Limited un Glesum Investments, kas uz pusēm pieder Rīgas Dinamo šefam Jurim Savickim un Krievijas uzņēmējam Igoram Makarovam, noslēgts pirkuma līgums par sporta un izklaides kompleksa Arēna Rīga pārdošanu.

5.septembrī, noslēgtais līgums paredz, ka Glesum Investments kļūst par 100% Arēna Rīga kapitāldaļu īpašnieku, Db.lv infomēja Arēnas Rīga valdes loceklis Ģirts Krastiņš. Puses ir vienojušas neatklāt darījuma summu. Rietumu bankas meitas kompānija AR Entertainment no iepriekšējiem īpašniekiem Arēnu Rīga iegādājās 2009. gada nogalē.

Glesum Investments valdes priekšsēdētājs Juris Savickis norādīja, ka Rīgas Dinamo klubs beidzot ir ieguvis savu bāzi. «Arēnas Rīga attīstība būs liels stimuls Latvijas hokeja un sporta attīstībai kopumā. Vienlaikus tas ir biznesa projekts ar labu perspektīvu visos aspektos. Ir jānotiek sinerģijai. Te arī turpmāk būs vieta gan sporta, gan mūzikas, gan citiem kultūras un izklaides pasākumiem. Arēna Rīga tiks intensīvi attīstīta,» sola J.Savickis, kurš ir zināms arī kā gāzes piegādes kompānijas Itera Latvija prezidents. Glesum Investments ir reģistrēta Latvijas uzņēmumu reģistrā 2013 gadā.

Sākoties siltākiem laikapstākļiem, autobraucējiem arvien nopietnāk jāsāk pievērst uzmanību nepatīkamajām pavasara vēstnesēm – bedrēm uz ceļa, un pēdējā laikā aug atlīdzību pieteikumi šajā segmentā, AAS Balta pārstāvji.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo divu mēnešu datiem, šogad situācija uz ceļiem gan ir nedaudz uzlabojusies, jo bijis mazāk atkušņu nekā pirms gada. Pagājušogad kopumā bijis aptuveni 400 bedru izraisītu negadījumu, kā arī statistika liecina, ka visvairāk negadījumu notiek tieši uz Vidzemes ceļiem.

Ar katru nedēļu apdrošināšanas sabiedrība Balta saņem arvien vairāk atlīdzību pieteikumu par bedru izraisītiem transportlīdzekļa bojājumiem. Lai gan šā gada statistika uz Latvijas ceļiem ir daudz iepriecinošāka, nekā tas bijis pērn, kad pirmo divu mēnešu laikā jau vien bija notikuši vairāk nekā 100 bedru izraisītu negadījumu, arī šogad bīstamas bedres apdraud automašīnu drošību. Līdz šim divu mēnešu laikā ir saņemts aptuveni 40 atlīdzību pieteikumu bojātu ceļu segumu dēļ. Iesniegumi galvenokārt bijuši no Rīgas.

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

ASV vēlētāji ir izšķīrušies, un kļuvis zināms, ka par nākamo pasaules ietekmīgākās valsts galvu 70 gadu vecumā kļūs ASV Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps. Finanšu tirgū D. Trampa ievēlēšana saistījusies ar pamatīgu pārsteigumu – pārsvarā pirms tam tika gaidīta Hilarijas Klintones uzvara, kas jau laikus tika ievērtēta dažādās finanšu aktīvu cenās, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt D. Trampa triumfs daudziem licis spēji pārskatīt agrākos pieņēmumus, kas tad attiecīgi nozīmē dažādu finanšu aktīvu cenu pārvērtēšanu. Tas arī nozīmē, ka mēslainē jāmet daudzas agrākās tā saucamās bāzes prognozes, kuru pamata scenārijs tomēr paredzēja ierastā kursa turpināšanos un H. Klintones prezidentūru.

Pamatā finanšu tirgū jārunā par lielāku neskaidrību, un daudzi ir nobažījušies, ka pēdējā laika notikumi (arī, piemēram, Brexit) skaidri iezīmē globalizācijas pagriešanos pretējā virzienā un to, ka mazināsies iniciatīva stutēt brīvo tirdzniecību. Ja tiktu noteiktas kādas papildu tirgošanās barjeras, drīzāk pat varētu būt gaidāms pretējais. TMS Brokers Izpētes nodaļas vadītājs Bartošs Savickis DB notikušo salīdzina ar «Brexit dežavū». «Līdz šim tirgus reakcija uz Trampa uzvaru ir izpaudusies kā riska apetītes mazināšanās, kas atgādina notikumus pēc Brexit balsojuma. Lielākā atšķirība ir ASV dolāra vājums. No G 10 valstu valūtām zaudētāju vidū bija arī Austrālijas un Kanādas dolāri. Mēs arī sagaidām tālāku jēnas cenas pieaugumu un eiro/ASV dolāra kustību augstākos līmeņos. Domājam, ka sekas varētu būt noturīgas,» spriež TMS Brokers eksperts.

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Apdrošināšanas sabiedrība Balta (PZU grupa) pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 450 tūkstošu eiro apmērā kokapstrādes uzņēmumam Smiltenes koks par zaudējumiem, kas radušies septembrī notikušā ugunsgrēka rezultātā, informē Balta.

«Negadījumus neplāno – tie notiek pēkšņi, un apdrošinātājam ir jāspēj nodrošināt tūlītēju atbalstu. Vēl vairāk – ugunsgrēku rezultātā nodarītie zaudējumi nereti ir ļoti apjomīgi, un to novēršana prasa gan lielus finansiālos līdzekļus, gan laiku. Uzņēmumam tas var nozīmēt uzņēmējdarbības samazināšanu vai pat pārtraukšanu uz nenoteiktu laiku,” komentē Ingus Savickis, Balta Atlīdzību direktors. I. Savickis norāda, ka kopumā tieši ar ugunsgrēkiem saistītas vislielākās apdrošināšanas atlīdzības visā apdrošināšanas nozares vēsturē.

Ugunsgrēka rezultātā kokapstrādes uzņēmumā Smiltenes koks nodega pamata ražotne, skaidu nosūkšanas sistēmas, ražošanas iekārtas un skaidu bunkuri, tāpēc uzņēmums bija spiests darbu ražotnē apturēt uz nenoteiktu laiku. Lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību Balta pieņēma nepilnu divu nedēļu laikā pēc ugunsgrēka, un jau pašlaik uzņēmumā uzsākti sagatavošanas darbi ražotnes atjaunošanas procesam, lai ražošanu turpinātu ierastajā režīmā.

Labrīt!

Latvija

Šodien notiks fiksētas likmes izsole, kurā tiks piedāvāti valsts vidējā termiņa vērtspapīri viena miljona latu apmērā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šodien un rīt darba vizītē apmeklēs Lielbritāniju, kur piedalīsies Latvijai veltītā biznesa forumā, tiksies ar latviešu diasporu, kā arī ar amatpersonām un uzņēmumu pārstāvjiem.

Administratīvā rajona tiesa vērtēs, vai tieslietu ministra Jāņa Bordāna 28. jūnija rīkojums par bijušā Ieslodzījuma pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes atvaļināšanu no dienesta bija likumīgs.