Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis cer, ka saistībā ar konfliktu Ukrainā pret Krieviju ieviestās sankcijas un atbildes pasākumi neskars enerģētiku.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma Savickis teica, ka viņš principā ir pret jebkādām ekonomiskajām sankcijām. Viņaprāt, lielās valstis no šādu soļu speršanas būtiski necietīs. Daudz vairāk cietīs mazās valstis, un viena no valstīm, kas cietīs visvairāk, ir Latvija.

Savickis uzsvēra, ka negrib dramatizēt situāciju, bet, ja tiks noteiktas sankcijas enerģētikas jomā, tas būs Aukstais karš.

Itera Latvija vadītājs uzskata, ka tas tomēr nenotiks un gāze nesadārdzināsies. Jau līdz šim ir bijuši dažādi sarežģījumi, kas veiksmīgi ir atrisināti. Latvijas pusei ir noslēgti gāzes piegādes kontrakti līdz 2030.gadam ar diviem piegādātājiem Itera un Gazprom. Esot jābūt nopietniem iemesliem, lai šos kontraktus pārskatītu. Savickis aicina saprast, ka arī Krievija grib dabasgāzi pārdot un tā dod nopietnu pienesumu Krievijas ekonomikai.

Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsludinātais mobilo sakaru pakalpojumu iepirkums ir formāls, jo tā noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Šī iemesla dēļ “Tele2” atsakās piedalīties šādā negodīgā iepirkumā, kura mērķis nav izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Iepirkumā ietvertie kritēriji ir arī klajā pretrunā Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētajām rekomendācijām mobilo sakaru iepirkumu jomā, kā arī jaunākajai tiesu praksei.

“Mūs turpina pārsteigt atsevišķu valsts un pašvaldību institūciju ciniskā attieksme pret iepirkumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs jau gadiem cīnāmies, lai mobilo sakaru nozarē publiskajos iepirkumos valdītu godīga konkurence, bet vēl joprojām saskaramies ar iepirkumiem, kuros ir izteikts favorītisms vienam tirgus spēlētājam un kuros tiek pārmaksāts par pakalpojumiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Ne Krievijas enerģētikas koncerns Gazprom, ne tā meitasuzņēmums SIA Itera Latvija nekad nav izrādījis interesi par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, apgalvo Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Vēlos uzsvērt, ka termināļa projektā ir ieinteresēta fizisko personu-domubiedru grupa, kurā piedalos arī es, bet jūs tur neatradīsiet ne Gazprom, ne Itera,» sacīja Savickis.

Jautāts, vai šī domubiedru grupa piedalīsies konkursā par LNG termināļa būvniecību Rīgā, ja tiks panākta vienošanās par šī projekta realizāciju un šāds konkurss izsludināts, Savickis sacīja, ka tiks rūpīgi izvērtēti šāda konkursa noteikumi.

«Mēs plānojām LNG termināli tad, kad ekonomikā viss gāja uz augšu un tika prognozēts ikgadējs gāzes patēriņa pieaugums 3% apmērā. LNG būtu veids, kā panākt eneroresursu diversifikāciju, taču vēlos uzsvērt, ka LNG atrisina šo problēmu politiski, nevis ekonomiski, jo sašķidrinātā gāze ir 15%-20% dārgāka par dabasgāzi,» sacīja Savickis.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

No Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot Latvijas Gāzes (LG) akcijas, valsts naudu nezaudēs, uzskata dabasgāzes piegādātājas un LG akcionāres SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma Savickis ceturtdienas rītā norādīja, ka cena, par kādu akcijas tiek pārdotas, ir ļoti laba, un nodokļu maksātāju nauda netiks zaudēta, bet ilgtermiņā valsts būs pat ieguvēja.

Viņaprāt, valstij jānopērk LG akcijas un tad jādomā, kā rīkoties tālāk. Valsts pēc tam varot atrast akcijām vislabāko pircēju, kas atbilstu tās interesēm.

Sākotnēji J. Savickis uzskatījis, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt akcijas, jo valsts nekad nav labākais akcionāts. Taču domas viņš mainījis, kad nesaistošos piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas.

«Man nav šaubu, ka Lietuva darīs visu, lai sašķidrinātās gāzes terminālis tiktu būvēts Lietuvā, nevis Latvijā. Trīs Baltijas valstis jau sen ir ekonomiski konkurenti, nevis sentimentāli draugi.»

«Lietuvieši vispār izturas tā, it kā viņi noteiktu, ko būvēs un ko nebūvēs Latvijas teritorijā,» atzinis viens no sašķidrinātā gāzes termināļa idejas Latvijā aizstāvjiem, Itera Latvija prezidents Juris Savickis. DB jau rakstīja, ka Eiropas Savienība paudusi gatavību finansiāli atbalstīt vienu sašķidrinātās gāzes termināli Baltijas valstīs. Par šīm investīcijām savstarpēji sacenšas visas trīs Baltijas valstis. Latvijā pašlaik a/s Latvenergo dots uzdevums, izpētīt gāzes termināļa būvniecību, kamēr J. Savickis Ekonomikas ministrijā jau iesniedzis termināļa projektu un rezervējis zemi Rīgas Brīvostas teritorijā.Tagad J. Savickis ir sašutis par to, cik Latvijas politiķi gļēvi aizstāv šo projektu Latvijā, kamēr lietuvieši, līdzekļus neizvēloties, dara visu, lai šo projektu pārvilinātu pie sevis.«Lietuvas nostāja ir vienkārša - visu lietuviešiem! Visaginas AES - Lietuvā, Baltijas starpsavienojums ar Zviedriju - uz Lietuvu, gāzes vads uz Poliju - caur Lietuvu. Sašķidrinātās gāzes termināli lietuvieši, protams, redz tikai Klaipēdā, Lietuvā. Lietuvieši bez kompleksiem komandē Eiropas Savienību un pamāca kaimiņvalstis. Lietuviešiem nenāk ne prātā prasīt Latvijas prezidenta Valda Zatlera domas par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Klaipēdā. Turpretī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite dalās savās pārdomās par projektiem Latvijā,» tā J. Savickis. Viņš norāda, ka Latvijas politiķi atšķirībā no lietuviešiem ir ārkārtīgi pasīvi Latvijas interešu aizstāvībā, šī naivā labticība visiem, kam nav slinkums latviešus pamācīt, robežojas ar nacionālo interešu nodevību.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo finansētāji būs gāzes biznesa pārstāvji, sarunā ar aģentūru LETA atklāja AS Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

«Būs izstrādāta īpaša shēma, kā tiksim pie finansējuma,» skaidroja Savickis, paužot, ka panākta oficiāla vienošanās ar pārstāvjiem no gāzes biznesa.

Uzņēmējs un a/s Latvijas Gāze padomes priekšsēdētājs Juris Savickis reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA Serpenta, liecina informācija Lursoft.

J. Savickis ir SIA Serpenta galvenais kapitāldaļu turētājs – viņam pieder 51% uzņēmuma daļu. Uzņēmuma īpašnieku vidū bez J. Savicka ir arī vairāki Krievijas valstspiederīgie – Aleksandrs Mautins, Igors Nikitins un Igors Pustovois –, kā arī valdes loceklis, Latvijas valstspiederīgais Viktors Zvonkovs, Aigars Sondors un SIA Saules aptieka.

Aizvadītās nedēļas beigās reģistrētā uzņēmuma valdē priekšsēdētāja amatu ieņem z/s Zemitāni īpašnieks Guntis Belēvičs, savukārt valdes locekļu amata pienākumus pildīs Juris Savickis un Viktors Zvonkovs.

SIA Serpenta pamatkapitāls ir 3000 Ls, un tā juridiskā adrese norādīta Rēzeknē, Bukmuižas ielā 8A. Patlaban Lursoft datu bāzē vēl nav pieejama informācija par uzņēmuma darbības veidiem.

«Līdz 2100. gadam mums, lai izdzīvotu, būs jāpāriet uz atjaunojamiem energoresursiem, bet nav nekādas vajadzības ar šiem energoresursiem sadārdzināt savus elektroenerģijas maksājumus par trim vai četrām reizēm jau tagad.»

To DB un Lindorff rīkotajās brokastīs sacīja Itera Latvija prezidents Juris Savickis, ieskicējot Latvijas vietu Eiropas enerģētikā. «Atjaunojamie energoresursi ir mūsu nākotne, bet pašlaik Latvijai jāizšķiras par savām bāzes jaudām. Tā kā ir pieejami 600 MW atomelektrostaciju (AES) bloki, Latvijai ir jābūvē sava AES, nevis jāiesaistās Lietuvas Visaginas AES projektā,» klāstīja J. Savickis.

Tā kā AES Latvijā varētu tapt ne ātrāk kā pēc 20 gadiem, tad līdz tam bāzes jaudas Latvijai būtu jāsedz ar dabasgāzi no LNG termināļa un ogļu stacijas, uzskata Itera Latvija prezidents. «Par finansējumu šiem projektiem nav jāsatraucas, jo nauda ir, nav tikai mākas to paņemt. LNG terminālis varētu maksāt ap 800 milj. eiro, ogļu stacija- 500-600 milj. eiro. Ja projektā iesaista energoresursu piegādātāju kā stratēģisko investoru, LNG gadījumā arī pārējās Baltijas valstis, kas būs ieinteresētas šī termināļa darbībā, pašfinansējumu iespējams samazināt līdz minimumam,» skaidroja J. Savickis.

Personas datu drošības jautājums ir aktualizējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes skandāla dēļ. «Pirms tam valsts līmeņa informācijas sistēmu (IS) auditi tika uztverti kā formāla prasība. Izskanēja viedoklis, ka personas datiem nav vērtības, tie ir pieejami internetā, iestāžu administratoriem, un ka tos nav vērts zagt,» norāda DPA infrastruktūras risinājumu nodaļas vadītājs Gatis Gailis.

Lattelecom un LMT privatizācijas pīrāgs

Lattelecom un LMT privatizāciju organizējot izsoles veidā, Latvijas valsts varētu iegūt vislielākos līdzekļus.

Kvotas

Brisele dalīs kvotas Krievijas baļķiem

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts.

Dati

Eksporta produkcija turpina celt ražotāju cenas

Dārdzības pieaugums pasaulē turpina kāpināt arī Latvijas uzņēmumu ražojumu cenas.

Pārvaldība

Centralizācija uzlabojot pārvaldību

Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības centralizācija ļauj uzlabot valstij piederošo aktīvu pārvaldīšanu.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

LNG termināļa projektu Latvijā ievērtē arī vācu investori, norādot, ka jāizpildās vairākiem priekšnosacījumiem, lai vācu uzņēmumi šajā projektā iesaistītos.

Potenciālais Latvijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) projekts pārsniedz Latvijas vai pat Baltijas ekonomiskās intereses. Līdz šim konkrētu interesi par investīcijām šajā aptuveni pusmiljardu eiro vērtajā projektā Latvijā publiski paudis tikai Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Vācijas vēstnieka Latvijā Dr. Klausa Burkharda DB sacītais, kā arī E.ON Ruhrgas pārstāvja Latvijā Jerga Tumata viedoklis, apliecina to, ka arī Vācijas enerģētikas uzņēmumi uz notikumiem ap šo projektu noraugās ar interesi, lai gan par iespējamām investīcijām runā atturīgi. Tikmēr Latvijas valstij piederošais uzņēmums a/s Latvenergo pilda Ekonomikas ministrijas uzticēto uzdevumu, pētot Latvijā un Baltijā potenciālās LNG termināļa būvniecības vietas un veicot šī projekta ekonomiskās un tehniskās aplēses. Latvenergo pašreizējie aprēķini liecina, ka LNG terminālim ekonomiskais izdevīgums ir - tas varētu Latvijas dabasgāzes izmaksas samazināt pat līdz 30%.

No piesaistes naftas cenām cenšas atbrīvoties, Latvijas nostāja neskaidra. Ilgu laiku uz desmitiem gadu slēgtie gāzes piegādes līgumi, kuros cena ar trīs līdz deviņu mēnešu nobīdi tika sasaistīta ar mazuta cenu, skaitījās kā drošības garants.

Nav noslēpums, ka gāzes koncerni dēļ gāzes sasaistes ar naftas cenu, kas jau vairākus gadus turpina pieaugt, labi nopelnīja, taču pēdējos gados, mainoties situācijai gāzes tirgū - ieplūstot lieliem alternatīvās gāzes apjomiem no ASV un attīstoties sašķidrinātās dabasgāzes tirgiem -, ilgtermiņa gāzes līgumi nereti kļūst salīdzinoši neizdevīgi. Lielu ažiotāžu izraisīja Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara retorika par to, ka arī Latvijai gāzes iepirkuma cenu, iespējams, vajadzētu pietuvināt gāzes biržu spot cenai, kas rudens sākumā bija par aptuveni 30% zemāka nekā ilgtermiņa līguma cena.

Vēlāk gan ministrs kategoriski noliedza, ka sarunās ar Gazprom būtu prasījis piesaisti biržas cenām, jo gāzes biznesa pārstāvji, piemēram, Itera Latvija prezidents Juris Savickis norādīja, ka šādā gadījumā A. Kampars Latvijai pašlaik būtu paprasījis augstāku nevis zemāku gāzes cenu, kādu paredz līgums.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

«Energoresursu cena nākamajos gados pieaugs par 5-10% ik gadu, kas saistīts ar naftas cenu kāpumu.»

To Dienas rīkotajā diskusijā sacīja Itera Latvija prezidents Juris Savickis. Iepriekš faktu, ka gāzes cena ies uz augšu, atzinis arī a/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Arī Lietuvas tirgū arvien plašāk izskan informācija par iespējamo dabasgāzes cenu pieaugumu 2011./2012. gada apkures sezonai, kas var izraisīt arī elektroenerģijas cenu kāpumu. Savukārt a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs intervijā avīzei Diena norādījis, ka Latvijas elektroenerģijas cenas ietekmēs arī atomelektrostaciju slēgšana Vācijā.

Tikmēr Vācijas federālā valdība savos paziņojumos norādījusi, ka iztrūkstošā AES elektrība jākompensē ar drošām un ekonomiski pamatotām tehnoloģijām. Visticamāk, līdz 2022. gadam, kad būs slēgtas visas Vācijas AES, tiks uzbūvētas vairākas gāzes stacijas, papildu attīstītas atjaunojamo energoresursu jaudas, bet ogļu stacijas tiks būvētas tikai ar tīro ogļu tehnoloģijām, kas pagaidām gan ir salīdzinoši dārgas. «Manuprāt, Vācijas ietekme uz Eiropas enerģētiku tiek pārvērtēta, tāpat kā Krievijas ietekme uz gāzes cenām. Protams, Vācijas lēmums par AES slēgšanu nav cenu samazinošs faktors, bet tas nebūs noteicošais cenu kāpumam, kur lielāku lomu spēlē naftas cenas,» DB skaidroja bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons.

Latvija pārējiem baltiešiem piedāvās enerģētikas sadarbības paketi, piedāvājot atbalstu Visaginas AES realizācijā, ja LNG terminālis būs Rīgā, šodien raksta Dienas bizness.

«Jau tuvākajā laikā mēs aicināsim visus Baltijas enerģētikas ministrus pie viena galda un centīsimies ar viņiem vienoties. Mēs esam sagatavojuši savu piedāvājumu, kurā paredzam, ka baltieši solidāri sadarbosies enerģētikas projektu realizācijā- Lietuvā līdz 2020. gadam nododot ekspluatācijā Visaginas AES, Latvijā attīstot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Igaunijā attīstot jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas un vienojoties par kopīgu regulējumu attiecībā uz trešajām valstīm,» tā ekonomikas ministrs Artis Kampars. DB jau rakstīja, ka pašlaik katra Baltijas valsts vēlas LNG termināli būvēt pie sevis: lietuvieši Klaipēdā, igauņi Paldiskos un latvieši pēc Latvenergo pētījuma pabeigšanas ir oficiāli paziņojuši, ka labākā vieta šim terminālim ir Rīga.

Šodien Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome lems par AS Dinamo Rīga lūgumu piešķirt zemi sporta kompleksa veidošanai, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pilsēta ir ieinteresēta, lai rastos jaunas sporta būves, apliecina padomes priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC). Taču ir skaidrs, ka Rīgas budžetā līdzekļu tam nav. «Varam piedāvāt ilgtermiņa nomā zemes, kas paredzētas šai funkcijai,» domes iespējamo līdzdalību projektā skaidro A. Ameriks. Par zemes pārdošanu gan nevarot būt ne runas. Šādu pilsētas iesaistīšanos atbalsta arī Rīgas domes opozīcijas deputāts Edgars Jaun­ups (Vienotība).

Hokeja kluba Rīgas Dinamo padomes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem, kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis tomēr cer uz domes pretimnākšanu, esot jāsa­prot, ka sporta pasākumi peļņu nenes. Savukārt Arēnas Rīga direktors Edgars Buncis pauž, ka nebūtu taisnīgi attiecībā pret Arēnu Rīga, ja Rīgas dome kaut kādā veidā līdzfinansētu jaunās halles būvniecību.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas problēmām Latvijas uzņēmumi cīnās jau vairākus gadus, likumos tiek veiktas dažādas izmaiņas, tiek piesolīta ātrāka PVN atmaksa. Daļā nozaru šī problēma ir strauji uzlabojusies, tomēr atsevišķos gadījumos šobrīd vēl lec ārā vecie VID niķi, kas šoreiz skar eksportētājus, no kuriem daudziem PVN atmaksa ir akūti svarīga no apgrozāmo līdzekļu viedokļa.

Situācija, pēc DB uzrunāto uzņēmēju pieļautā, saistīta ar nepieciešamību izpildīt nodokļu ieņēmumu plānu, ko var izdarīt reizē ar ieņēmumu palielināšanu, kavēt atmaksu. Līdz ar to arī šogad uzrādītie nodokļu ieņēmumi daļēji ir butaforija un neatbilst realitātei, secina uzņēmējs. Jau vēstīts, ka šogad sešos mēnešos kopumā PVN ieņēmumi sasniedza 443,4 miljonus latu, kas no plānotā atpalika par 0,6%. Pārmaksātais PVN, kura apmērs par vairākiem mēnešiem vienam uzņēmumam jau sasniedzis teju 200 tūkstošus latu, draud ar to, ka uzņēmums naudas līdzekļu trūkuma dēļ būs spiests tuvāko mēnešu laikā pārtraukt darbību. Uzņēmums, kas nevēlas atklāt publiski savu nosaukumu, ir neizpratnē par to, no kā šādā situācijā prasīt atbildību, jo no tās līdz šim atrakstījusies gan VID vadība, gan Finanšu ministrija. Savukārt uz tiesu uzņēmums būtu gatavs iet, bet neredz tam jēgu, zinot, ka tiesāšanās Latvijā vidēji ilgst 2 - 5 gadus.