Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis. Scania ir starptautisks uzņēmums, kas pārstāvēts vairāk nekā 100 pasaules valstīs un nodarbojas ar kravas automašīnu, pilsētas un tālsatiksmes autobusu, rūpniecisko un kuģu dzinēju ražošanu. Tas nodrošina arī saistītos pakalpojumus – kravas automašīnu un autobusu tirdzniecību, servisa pakalpojumus, 24 stundu palīdzību, finansēšanu sadarbībā ar Scania Finans, autovadītāju apmācību un citus pakalpojumus.

Scania Latvia gada griezumā veiktā datu analīze apstiprina, ka prasmīgs vadītājs ar izkoptu braukšanas stilu var samazināt degvielas patēriņu par 10%.

Turklāt Scania Latvia izvērtējums liecina, ka kravas auto segmentā degvielas izmaksas viedo pusi no kopējām transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksām, kas vidēji ir 35 – 40 tūkst. eiro gadā, atkarībā no degvielas iegādes valsts.

Scania Latvia pārstāvji atzīst, ka degvielas cenu kāpums kravas auto segmentā kopumā veicinājis uzņēmumu stratēģijas maiņu attiecībā uz automašīnas ekspluatāciju, tostarp būtiski palielinājis pieprasījumu pēc apmācībām vadītāju braukšanas prasmju izkopšanai.

Saskaņā ar Scania Latvia statistiku, iegādājoties jaunu kravas auto, standarta komplektācijā tiek iekļauta degvielas bāka ar maksimālo atļauto tilpumu (1500 litri). Pieprasījums pēc šādas komplektācijas vienmēr bijis liels, tomēr pēdējā gada periodā tā izvēlēta visiem jaunajiem kravas vilcējiem.

Transporta risinājumu piegādātājs “Scania” paziņojis, ka oficiāli darbu uzsāk augstas veiktspējas akumulatoru montāžas rūpnīca Zviedrijas galvenajā ražotnē Sēdertāljē.

Tādējādi tiek pavērta iespēja jaudīgu premium klases elektrisko transportlīdzekļu sērijveida ražošanai un solis tuvāk ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai ražošanas procesā.

Šī gada aprīlī “Scania” kopā ar “Northvolt” prezentēja kopīgi izstrādātu akumulatoru, kas paredzēts īpaši jaudīgam transportam ar izcilu veiktspēju un unikāli zemu oglekļa pēdas nospiedumu. Šis akumulators tiek ražots “Northvolt ETT” gigaražotnē Zviedrijas ziemeļos, un jau no 5. septembra tas tiek ražots komplektos jaunajā, 18 tūkstoši kvadrātmetrus plašajā ražotnē Sēdertāljē, nodrošinot iespēju uzsākt “Scania” premium klases elektrisko kravas automobiļu sērijveida ražošanu reģionālajam transportam.

Starptautiskā kompānija Scania ir iepazinusies ar Eiropas Komisijas vakar pieņemto lēmumu par neatļautu informācijas apmaiņu laika posmā no 1997. līdz 2011. gadam un apstrīdēs to, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eiropas Komisija vakar, 27. septembrī paziņoja savu lēmumu izmeklēšanas lietā pret Scania, norādot, ka Scania ir pārkāpusi konkurences noteikumus, 14 gadu laikā slepeni vienojoties ar pieciem citiem Eiropas kravas automobiļu ražotājiem par cenu noteikšanu.

Scania neatzīst Eiropas Komisijas apsūdzības un apstrīd lēmumu kopumā. Scania arī uzsver, ka tā ir pilnībā sadarbojusies ar Eiropas Komisiju, sniedzot pieprasīto informāciju un paskaidrojumus visā izmeklēšanas periodā.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien Vācijas autobūves koncernam Volkswagen piederošajam kravas automašīnu ražotājam Scania piemērojusi 880 miljonu eiro naudassodu, apsūdzot uzņēmumu cenu fiksēšanā un par izvairīšanos no stingrāku piesārņojuma noteikumu radītajām izmaksām.Scania vienīgais līdz šim bija izvairījies no naudassoda saņemšanas vērienīgajā EK izmeklēšanā saistībā ar Eiropas kravas automašīnu ražotāju karteli, kurā pieci citi uzņēmumi jau atzinuši vainu un kopumā saņēmuši rekordlielu naudassodu trīs miljardu eiro apmērā.

Neatkarīgā komisija, kas tika izveidota, lai izvērtētu Vācijas autoražotāja Vokswagen (VW) piedāvājumu par 6,7 miljardiem eiro pārņemt atlikušās autobūves kompānijas Scania akcijas, iesaka atlikušo, VW īpašumā neesošo Scania akciju īpašniekus nepiekrist šādam darījumam.

Komisija, kurā darbojas arī Scania valdes loceļi, uzskata, ka, pamatojoties uz Scania ilgtermiņa perspektīvām, izaugsmes prognozēm, tehnoloģiskajiem sasniegumiem un sinerģijas potenciālu, VW piedāvātā darījuma summa ir pārāk maza.

Scania mazākuma akcionāriem akciju pārdošanas piedāvājums tika izteikts šā gada februārī. VW par katru Scania mazākumakcionāru rīcībā esošo akciju piedāvāja 200 Zviedrijas kronas (22,68 eiro). Piedāvājuma brīdī VW piedāvātā cena par 36% pārsniedza Scania akcijas vērtību.

Piedāvājuma izteikšanas brīdī VW piederēja 62,6% Scania kapitāla un 89,2% balstiesību kompānijā.

Kravas automobiļu ražotājs Scania pašlaik Zviedrijā tiek uzskatīts par vienu no sociāli atbildīgākajiem uzņēmumiem, kurā īpaša vērtība tiek piešķirta kompānijas darbiniekiem. Tomēr Scania nav pievērsusies darbinieku labsajūtas paaugstināšanai «labdarības nolūkos», bet, lai ievērojami paaugstinātu darba ražīgumu, stāstīja Scania pārstāvis.

«Scania pašlaik nav noteikta kāda korporatīvās sociālās atbildības (corporate social responsibility (CSR)) politika, drīzāk kompānija darbojas, saskaņā ar vērtībām, kas izveidojušās ilgu kompānijas darbības gadu laikā», norādīja Scania pārstāvis.

«Tas, ka motivēti darbinieki paaugstina kompānijas produktivitāti ir acīmredzams fakts. Piemēram, tādas aktivitātes kā veselības centra izveide, kurā darbinieki var apmeklēt dažādas sporta nodarbības, kā arī iespēja darbiniekiem un viņu ģimenēm kompānijas teritorijā apmeklēt ārstu, netiek veiktas labdarbības nolūkos,» norādīja Scania pārstāvis, skaidrojot, ka darbinieku labsajūta ir tieši saistīta ar kompānijas produktivitāti. Pašlaik visā pasaulē Scania strādā 37 tūkstoši darbinieku.

Jaunās paaudzes Scania kravas vilcējs, uzlabojot kabīnes saturu, pilnveidojot šasiju, motoru gammu un ieviešot jaunus drošības standartus, tiecas pievienoties šī segmenta teicamnieku klubiņam

Kā jau ierasts, jauna kravas auto pirmizrāde ir kā ilgi gaidīta bērna nākšana pasaulē. Attiecīgi gan tiem, kas auto ir radījuši, gan tiem, kas pirmo reizi klātienē iepazīstas ar jaunā modeļa spējām, tas ir īpašs notikums. Šī iemesla dēļ Scania savās mājās Zviedrijā bija uzrīkojusi vērienīgu testu pasākumu. 16 jaunu Scania kravas auto ar dažādu veidu motoriem, kabīnēm un velkamo sastāvu aizmugurē bija Sēderteljes testa poligonā notiekošā pasākuma saldais ēdiens. Šajā pasākumā klāt bija arī DB autoapskatnieks, un tur redzētais un piedzīvotais liek secināt, ka kravas vilcēju sabiedrībā ir dzimis jauns un spēcīgs konkurents ikvienam šajā segmentā pārstāvētajam zīmolam, tostarp Volvo, Mercedes, MAN un citiem.

Izmaiņas reģistrētas smago automašīnu tirgotāja SIA «Scania Latvia» valdes sastāvā, ziņo Klientu Portfeļa monitorings.

Kopš 1.novembra uzņēmuma valdi atstājis tās līdzšinējais valdes loceklis Janno Karu, līdz ar to valde turpina darboties vienas personas sastāvā.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka SIA «Scania Latvia» valdes locekļa amatu turpina ieņemt Aigars Pušinskis. SIA «Scania Latvia» reģistrēta 1993. gadā un pieder zviedru Scania CV Aktiebolag. Pērn uzņēmuma apgrozījums palielinājās par 9,32%, pieaugot līdz 56,15 miljoniem eiro, bet peļņa - līdz 2,49 miljiem eiro pēc nodokļu nomaksas. SIA «Scania Latvia», raksturojot tirgus situāciju pagājušajā gadā, norāda, ka iezīmējies samazināts pieprasījums pēc jaunām kravas automašīnām, kam par pamatu bijusi dažu lielu transporta uzņēmumu auto parka neatjaunošana.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Kravas automašīnu tirgū strādājošā uzņēmuma SIA Scania Latvia peļņa pērn palielinājusies par 12% - līdz 887 tūkstošiem latu.

Scania Latvia apgrozījums 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinājies par 22%, sasniedzot 26,6 milj. latu.

Aigars Pušinskis, Scania Latvia vadītājs, norāda, ka pērn kopumā Scania Latvia pārdeva 246 jaunas kravas automašīnas un 76 lietotas kravas automašīnas. «Galvenie tirgu ietekmējošie faktori pērn lielākoties bija ekonomiskie apstākļi, kā arī kravas automašīnu tirgū pastāvošā un pieaugošā konkurence starp visiem tirgus dalībniekiem,» viņš piebilst.

Šogad esot prognozējams kravas automašīnu pārdošanas apjomu pieaugums. A. Pušinskis norādīja: «No 2006.gada līdz 2008.gadam tika nopirkts liels skaits kravas automašīnu. Šobrīd līzingā ņemtās automašīnas ir izmaksātas un ir pienācis brīdis, kad tās būtu jāmaina pret jaunākām, bet ekonomiskā nestabilitāte Eiropas Savienībā varētu būt ierobežojošs faktors, kas varētu likt autoparku īpašniekiem pārdomāt un atlikt iegādi. Šis gads būs pēdējais, kad kravu pārvadātāji Eiropas Savienībā varēs iegādāties jaunus kravas transportlīdzekļus ar motoriem, kas atbilst EURO 5 prasībām. No 2014.gada 1.janvāra stājas spēkā EP regula, kas paredz, ka jaunus kravas transportlīdzekļus varēs reģistrēt tikai ar motoriem, kas atbilst stingrajām EURO 6 apkārtējās vides prasībām.»

Uzņēmums Scania Latvia tirgū laidis visurgājēju jeb apvidus kravas automašīnu off road.

Jaunās kravas apvidus automašīnas ir speciāli pielāgotas darbam bezceļa apstākļos un nestandarta ekspluatācijas situācijās, norāda uzņēmuma pārstāvji. Jaunajam Scania modelim ir vienlaidu tērauda priekšējais buferis un jauna, paaugstināta šasija ar pneimatisko piekari, kā arī Opticruise ar jauno bezceļu režīmu. Off road modeļa frontālais stils izstrādāts, lai pēc iespējas vairāk aizsargātu trauslākās sastāvdaļas.

Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis norāda, ka off road modelim prognozējamas labas noieta perspektīvas starptautiskajā tirgū, savukārt Latvijā pieprasījumu sekmēs aktivitāte celtniecības un ceļu būves nozarēs.

Salīdzinot ar 2010. gadu, pērn Scania Latvia pārdevusi divreiz vairāk automobiļu, un to lielā mērā veicinājusi aktivitāte starptautisko kravas pārvadājumu segmentā un ekonomiskās situācijas stabilizēšanās kopumā.

Kopumā pērn Scania Latvia pārdeva 254 jaunus transportlīdzekļus, sasniegts 21,6 milj. Ls apgrozījums, kas ir par 90% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Pērn uzņēmuma peļņa viedoja 651 tūkst. Ls.

Šādus finanšu rezultātus sekmējusi aktivitāte starptautisko kravas pārvadājumu segmentā, kā arī ekonomiskās situācijas valstī stabilizēšanās kopumā. Tāpat gūta atdeve no iepriekšējos gados veiktās uzņēmuma darbības restrukturizācijas un stratēģiskas resursu optimizēšanas, teikts Scania Latvia paziņojumā.

Scania Latvia tirgus daļa Latvijā 2011. gadā sasniedza 19,4%.

«Aizvadītais gads Scania Latvia vērtējams kā veiksmīgākais pēdējo piecu gadu periodā. Līdzās kravas automašīnu tirdzniecībai uzņēmums nodrošina arī servisa pakalpojumus, kur pērn izdevās palielināt apgrozījumu par 28%,» norādīja Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Par Gada vārdu kļuvis vārds «glābējsilīte», par nevārdu - «saīsināt», bet par Gada spārnoto teicienu - veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) frāze: «Un ko jūs saprotat ar politisku atbildību?»

Šodien tika paziņoti Latvijas Rakstnieku savienības, LZA Terminoloģijas komisijas un Rīgas Latviešu biedrības rīkotā konkursa par 2009.gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu rezultāti.

Par Gada nevārdu kļuvušais «saīsināt», stāsta filologs Aldis Lauzis, mūsdienās tiek daudzviet lietots - saīsināti ir darbinieki, štati, laiks u.c. Vārds «saīsināt» latviešu valodā ienācis no krievu sarunvalodas, kas būtu aizstājams ar vārdiem «sašaurināt», «atlasīt» u.c.

Gada spārnotajam teicienam esot bijuši trīs favorīti – Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles teiciens «Valsts vadītāji nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša», kas esot kolorīts, taču ne tik ļoti, lai kļūtu par gada teicienu, norādīja rakstniece Ieva Kolmane. Savukārt ZZS Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas teiciens «Aizver muti!» noteikti bijis favorītu augšgalā. Tomēr žūrija par Gada teicienu izvēlējusies veselības ministres B.Rozentāles atbildi uz žurnālistu jautājumu, proti, «Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?.»

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Zviedrijas korupcijas novēršanas izmeklētājs apsūdzējis kravas automašīnu ražotāju Scania piecus miljonus ASV dolāru lielu kukuļu maksāšanā, izmantojot ANO programmu Irākā, ziņo thelocal.se.

Prokurors Nils Ēriks Šulcs The Associated Press stāstījis, ka kompānija varētu būt pārkāpusi gan ASV, gan Zviedrijas likumus. Viņš sacījis, ka varētu vērsties tiesā Zviedrijā pret vairākām Scania amatpersonām, un tas varētu notikt šā gada beigās vai 2011.gada sākumā.

Šulcs apgalvojis, ka Zviedrijas kravas automašīnu ražotājs izmantojis Tunisijas un Krievijas kompānijas, lai veiktu darījumus ar Sadama Huseina režīmu.

Saskaņā ar viņa teikto kukuļi vismaz piecu miljonu ASV dolāru vērtībā maksāti par līgumiem, kuru vērtība ir aptuveni 70 miljoni ASV dolāru.

Scania iepriekš slavēta par atteikšanos maksāt kukuļus Irākas režīmam, neraugoties uz iespēju zaudēt ienesīgus līgumus.

Ieguldot 2 miljardus eiro, Scania laidusi klajā jaunu kravas automašīnu sēriju, kuras izstrādes darbs ilga 10 gadu, informē uzņēmumā.

Testu braucienos nobraukti vairāk nekā 10 miljoni kilometru. Starptautiskās tirdzniecības uzsākšana plānota piecos posmos 18 mēnešu periodā. Jauno kravas automašīnu ražošana tiks uzsākta Scania montāžas rūpnīcā Soderteljē. Sākumā uzsvars būs uz transportlīdzekļiem un pakalpojumiem tālajiem pārvadājumiem, bet vēlāk tiks ieviesti citi jauninājumi.

«Vispamanāmākie elementi, protams, ir jaunās kabīnes, bet īstā inovācija ir tā, ka mēs ieviešam jaunas tehnoloģijas, pakalpojumus un izpratni, kas palīdzēs klientiem pārskatīt savus izdevumus un ieņēmumus,» uzsvēra Scania prezidents un izpilddirektors Henriks Henriksons.

Uzņēmuma Scania Latvia 2014.gada apgrozījums ir 36,145 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vairāk nekā 2013.gadā. Peļņa augusi par 22,4% - līdz 1,532 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

Kā norāda Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis, galvenā pārdošanas apjomu kāpuma atslēga ir pats produkts – Scania Streamline.

Lai arī 2014. gadā jauna komerctransporta ar pilnu masu virs 3,5t reģistrācijas Latvijā ir samazinājušās par 25%, uzņēmums Scania Latvia spējis kāpināt pārdošanas apjomus, palielinot savu tirgus daļu par 11% - no 16,3% 2013. gadā līdz 27,3% pērn.

2015. gadā kravas automobiļu tirgus Latvijā segmentā ar pilnu masu virs 16t tiek prognozēts 900 automobiļu apmērā, kas ir par 16% mazāk ka 2014.gadā. «Tas ir izaicinošs mērķis, tomēr arī šogad plānojam nostiprināt savas pozīcijas tirgū un palielināt Scania kravas automašīnu skaitu Latvijā, » norāda A. Pušinskis.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

Kravas automašīnu rūpnīca Scania Eiropā un arī Latvijā prezentējusi atkritumvedējus, pilsētas un reģionālās piegādes, lidostas apkalpes un glābšanas dienestu transportu, tādējādi oficiāli noslēdzot pilnīgu pāreju uz jaunās paaudzes kravas automašīnām visos transporta segmentos.

Pilsētvides transports pieejams ar dažādu alternatīvo degvielu motoriem, kas nodrošina zemāku izmešu līmeni un degvielas patēriņa samazinājumu, kā arī ir kļuvis klusāks un drošāks blīvā satiksmē.

Šobrīd Scania jaunās paaudzes kravas automašīnām ir pieejami 15 dažādi Euro 6 motori ar jaudu no 280 līdz 730 zirgspēkiem (9, 13 and 16 litri). Jaunākais pienesums motoru saimei ir 7 litru motors, kas gan izmēra, gan svara ziņā ir mazākais no Scania motoru klāsta, tomēr aizvien gana jaudīgs (220 līdz 280 zirgspēki) un līdz 10% ekonomiskāks un piemērots piegādes un atkritumu savākšanas transportam.

Paplašināts arī alternatīvo degvielu motoru klāsts, prezentējot 13 litru motoru, kas darbināms ar sašķidrināto gāzi (LNG) vai saspiesto gāzi (CNG) un samazina CO2 izmešus par 15-90%. Jaunais gāzes motors piemērots gan smagu kravu transportēšanai, gan pārvadājumiem starp pilsētām: līdz 40 tonnām smags kravas automobilis, kura motoru darbina sašķidrinātā gāze, var nobraukt līdz pat 1100 km.

Scania Latvia pērn kāpinājis pārdošanas apjomus, palielinot savu tirgus daļu par 11% - no 16,3% 2013. gadā līdz 27,3% pērn, neskatoties uz to, ka 2014. gadā jauna komerctransporta ar pilnu masu virs 3,5t reģistrācijas Latvijā ir samazinājušās par 25%, informē SIA Scania Latvia Mārketinga projektu vadītāja Linda Zarovska.

«Latvijā tradicionāli būtiskākais segments ir kravas auto virs 16t, kas veido 92% no komerctransporta tirgus. Ja 2013. gada ikmēneša reģistrācijas svārstījās ap 110 automobiļiem un gada beigās pieaugot pat līdz 120 140, tad sākot ar 2014. gada maiju pirmreizējo reģistrāciju skaits samazinājās vidēji uz 60 vienībām,» stāsta Auto Asociācija valdes loceklis Ingus Rūtinš.

Ka norāda I. Rūtinš, populārāko zīmolu secība kravas automobiļu tirgū virs 16t nav mainījusies – joprojām līderis ir Volvo, tam seko Scania, Mercedes Benz un DAF. Tomēr ir mainījušies spēku samēri - Volvo un DAF katrs zaudējuši tirgus daļu par vairāk nekā 10 procentpunktiem (attiecīgi 34% un 12%), savukārt Scania ir ieguvusi vairāk nekā 10 procentpunktus (27,3% tirgus daļa).

Eiropas Komisija atļāvusi Volkswagen pārņemt kravas automašīnu ražotāju MAN, vēsta thelocal.de.

Volkswagen par apvienošanās plāniem ar MAN paziņoja jau šī gada maijā, tajā pašā laikā tika paziņots arī par Vācijas automobiļu ražotāja apvienošanos ar Zviedrijas Scania.

«Lai sadarbību starp MAN, Scania un Volkswagen padarītu veiksmīgāku, ir nepieciešama skaidrāka MAN un Volkswagen apvienošanās procesa kontrole,» teikts Vācijas automašīnu ražotāja paziņojumā.

Volkswagen ir palielinājis savu akciju apjomu MAN līdz vairāk nekā 30%. Patlaban Volkswagen pieder 45,66% Scania kapitāldaļu, kā arī 70,94% balsojuma tiesību, savukārt MAN pieder 13,35% zviedru Scania kapitāldaļu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.