Jaunākais izdevums

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Neskatoties uz to, ir cerība, ka zemāks kredītreitings būs labs stimuls 2. kārtas budžeta pārrunām, kas šobrīd sākas Kongresā, lai panāktu jaunus izdevumu samazinājumus.

Šobrīd notiekošais apstiprina mūsu iepriekšējos uzskatus, ka, pirmkārt, parāda problēma ir sistemiska, tādējādi radot nepieciešamību pēc sistemiska risinājuma un globālas sadarbības. Otrkārt, tas norāda, ka globālās izaugsmes iespējas nākamajos gados būs samazinātas un apdraudētas ar zaudējuma riskiem. Treškārt, ekonomikas un finanšu sistēmas būs spiestas strādāt ar novājinātiem aizsardzības mehānismiem vēl diezgan ilgu laika periodu. Visbeidzot, palielinās iespēja, ka valstis ieviesīs kontroles pār kreditēšanu, valūtas maiņas darījumiem un kapitāla plūsmām „līdzsvara atjaunošanas” perioda laikā pat Rietumos.

Mēs prognozējam arī turpmāk negatīvu vērtspapīru tirgus klimatu un vispārēju lejupvērstu spiedienu uz procentu likmēm. Papildus Amerikas parāda problēmām, eiro zona joprojām cīnās ar savu ārkārtas parādu krīzi, kas ir daudz sarežģītāka un nopietnāka nekā ASV.

Kāpēc tika samazināts ASV kredītreitings?

Valsts kredītreitingu nosaka trīs faktori: 1. valdības budžeta ieņēmumu, izdevumu un kopējās bilances virzošie spēki, 2. parāda apjoms, ņemot vērā demogrāfisko un strukturālo specifiku, 3. politiskā izpratne par ilgtermiņa fiskālām problēmām, lēmumu pieņemšana tās risinot, kā arī ekonomiskās izaugsmes politikas ieviešana.

1. ASV valdības deficīts 2011. gadā tiek prognozēts 10% no IKP apmērā. Taupības pasākumi, kurus ir pieņēmis kongress, paredz publiskā sektora izdevumu samazināšanu par 2 - 2,5 triljoniem dolāru 10 gadu laikā. Šis skaitlis ir mazāks nekā prezidenta Obamas pavasarī nospraustais mērķis 4 triljonu dolāru apmērā. Tādējādi, ir nepieciešams vairāk līdzekļu, lai panāktu parāda pārvaldīšanas ilgtspējīgu un stabilu attīstību, ja neņem vērā iespēju, ka notiek strauja ekonomikas izaugsme. SVF ieteikums valstīm, kam ir nepieciešama valdības finanšu konsolidācija, norāda uz 75-80% publiskā sektora izdevumu samazināšanu kopā ar 20-25% nodokļu pacelšanu. Kongresa vairākuma nostāja pret nodokļu celšanu šajā sarežģītajā situācijā ir satraucoša. ASV ir liela nodokļu bāze likmes, kas var tikt mobilizēta, lai gūtu vairāk ieņēmumu. Tas, ka ASV ekonomika izrāda izaugsmes samazinājuma pazīmes, padara fiskālo situāciju sarežģītu, jo ilgtermiņa ietaupījumi joprojām ir nepieciešami.

2. ASV valdības parāds tuvojas 100% no IKP. Lai nodrošinātu stabilu izaugsmi un fiskālo elastību, parāda līmenim nevajadzētu pārsniegt 60% no IKP. Ņemot vērā sabiedrības novecošanās un infrastruktūru investīciju trūkuma problēmas, ir nepieciešams stabilizēt parāda pret IKP proporciju un tālāk to samazināt. ASV mērķis ir to panākt tuvākajos pāris gados.

3. Politiskās nesaskaņas ir daļēji saprotamas, ņemot vērā publiskā sektora tēriņu samazināšanu un mazāk nekā pēc gada tuvojošās prezidenta vēlēšanas. Neskatoties uz to, abu partiju pārstāvji demonstrēja nepietiekamu izpratni par šo problēmu, kas var radīt milzīgas sekas ASV un pasaules ekonomikai.

ASV neapšaubāmi ir īpašs statuss kā pasaules lielākajai ekonomikai (20-25% no globālās ekonomikas), tajā pašā laikā esot lielākā vērtspapīru izdevējvalsts pasaulē. Arī ASV dolāram ir dominējoša pozīcija kā pasaules rezervju valūtai. Tas ir devis ASV vairāk politisko un ekonomisko manevru iespējas. Ir skaidrs, ka pazeminātais kredītreitings samazinās rīcības brīvību, kā arī liks ASV politiķiem būt vairāk atkarīgiem no ārējo politiku izmaiņu prasībām.

Amerikas loma kā ekonomikas lielvalstij

Tā kā ASV valdība ir zaudējusi augstākā kredītreitinga priekšrocības, daļai investoru, pēc investīciju nosacījumiem, nebūs atļauts turēt ASV valsts parādzīmju vērtspapīrus. Tomēr, mēs neuzskatām, ka šo parādzīmju piespiedu pārdošana ir vērā ņemams risks. Parāda situācijai attīstoties, vairākām rietumvalstu ekonomikām ir jācīnās ar fiskālām problēmām un samazinātu ekonomisko izaugsmi, tādējādi arī citas valstis, iespējams, varētu saņemt pazeminātu kredītreitingu. Līdz ar to, bankām, pensiju fondiem un centrālajām bankām nebūs vairāk iespēju atturēties no investīcijām valstu parādzīmju vērtspapīros tikai kredītreitinga samazinājuma dēļ. Tāpēc ir lielāka iespēja, ka investīciju sistēmai un nosacījumiem būs jāpielāgojas reālajai situācijai tuvākajos 5-10 gados. Augstākais kredītreitings vērtspapīram būs vēlams, bet ne vienmēr sasniedzams.

ASV valdības vērtspapīri paliks nozīmīgi investīciju aktīvi lielākajā daļā starptautisko aktīvu portfeļu. Iemesls ir tas, ka tirgus ir liels – ASV fiksēto ienākumu tirgus sastāda aptuveni 30-35% pasaules tirgus – un ir ļoti likvīds. Tas pievilina investorus. Arī fakts, ka iepriekšējo nedēļu svārstību laikā finanšu tirgos tika daudz pirktas ASV parādzīmes par spīti brīdinājumiem par iespējamu ASV kredītreitinga pazemināšanu, pierāda, ka investori aizvien uzticas ASV.

Ķīnas loma ir īpaša un nozīmīga ASV parāda situācijā. No Ķīnas centrālās bankas ārvalstu valūtu rezervēm aptuveni 3,200 miljardu dolāru apjomā 60-65% varētu būt investēti ASV parādzīmēs. Kritika, ko Ķīna pašlaik izsaka par Kongresa pēdējām izmaiņām pieejā parāda griestiem un par plānu kā 10 gadu laikā samazināt budžeta deficītu, ir pamatota ar ASV ir nepieciešamību „importēt” aptuveni 40% uzkrājumu un investīciju kapitāla, kurš tiek radīts globāli. Un Ķīnā tiek radīti aptuveni 20% no vispasaules pārpalikuma uzkrājumiem. Arī turpmāk tiek gaidīti politiskie komentāri no Āzijas par notikumiem ASV, tomēr Ķīnai un citām Āzijas valstīm ir maz alternatīvu investīcijām. Vēlme pēc jaunas rezerves valūtas paliek, bet ir nepieciešams laiks, lai tādu sasniegtu. Tajā pašā laikā Ķīna turpinās pirkt dolārus.

Šobrīd monetāro sistēmu dominē dolārs, kaut gan to grūti pamatot ar ASV ekonomiku un tās finanšu tirgiem. 60-65% pasaules ārvalstu rezervju ir dolāros un 85% pasaules valūtu darījumos ir dolāra komponente. Vairāk kā 50% vispasaules banku sistēmas saistību ir ASV dolāros. Paaugstināta uztraukuma situācijās, dolārs ir „droša-patvēruma” valūta, apstiprinot tā lomu kā dominējošai rezerves valūtai.

ASV ekonomiskais apskats

Pazeminātais kredītreitings nenozīmē to, ka mēs mainām savas prognozes ASV ekonomikai. Tiek uzskatīts, ka procentu likmju efekts būs minimāls. Netiešs negatīvs efekts varētu rasties amerikāņiem mainot viedokli par ASV kā „uz mūžiem stabilu ekonomisku spēku”. Pārliecības zudums starp mājsaimniecībām un uzņēmumiem varētu novest pie patēriņa un investīciju samazinājuma, kas savukārt pie samazinātas ekonomiskās izaugsmes.

Vājš darba tirgus (par spīti pagājušās nedēļas uzlabojumiem) un īpašumu tirgus, kurš vēl nav sasniedzis savu zemāko punktu, aizvien apspiež ASV izaugsmi. Mājsaimniecību uzkrājumu vērtību samazina arī krītošās akciju cenas. Mājsaimniecību kredītsaistības ir sākušas samazināties, bet līmenis vēl aizvien ir augsts, kas nozīmē, ka jāpaiet vēl vairākiem gadiem līdz kredītsaistības sasniegs ilgtspējīgu līmeni.

Gandrīz nekādas ekonomiskās politikas elastības

Izaicinoša situācija ASV politikas, kā arī vairāku rietumu valstu politikas veidotājiem, rodas tāpēc, ka rīcības izvēle ir ierobežota. Valdību iespējas ieviest ekspansīvu fiskālo politiku ir mazas, pat neskatoties uz faktu, ka ticama ilgtermiņa fiskālās konsolidācijas programma ar lieliem samazinājumiem varētu atļaut stimulējošu īstermiņa fiskālo politiku. Fiskālais stimuls iespējams ir visefektīvākais instruments lai veicināto ekonomisko izaugsmi.

Federālajai rezervju sistēmai situācija ir saspīlēta. Ļoti iespējams, ka procentu likmju izmaiņas ASV parādam īpaši neietekmēs ASV situāciju. Procentu likmes ir kritušas, bet ir grūti saskatīt iespēju, ka tas novedīs pie palielinātām mājokļu cenām un pieaugošām investīcijām. Uzņēmumiem ASV jau ir lieli naudas uzkrājumi, kuri var tikt izmantoti izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, bet ir nepieciešama lielāka ASV ekonomikas, finanšu un politiskās vides stabilitāte un paredzamība.

ASV un eiro krīzes vienlaikus

Situāciju pasaulē sarežģī fakts, ka gan ASV gan Eirozona pašlaik cīnās ar fiskālās ticamības problēmu. Eirozona tiecas uz politisko vienotību vai sabrukumu. Jauni priekšlikumi ekonomiskās politikas koordinācijai/novērošanai tiecas uz Eirozonas kā politiskas savienības statusu (Francijai jānāk klajā ar jaunām iniciatīvām dažu nedēļu laikā). Ir liels risks, ka pienāks politiskas un demokrātiskas „paģiras”, jo spriežot pēc parlamentāro vēlēšanu iznākuma un dažādu viedokļu aptauju rezultātiem, politiķi un vēlētāji šķiet virzās dažādos virzienos.

Globālā krīze ir uzsvērusi un parādījusi Eirozonas ekonomiskās, finansiālās, institucionālās un politikas vājības. Monetārā savienība ir kļuvusi par pārejas savienību (Eiropas kopējais parāds – United Debt of Europe) un pašlaik šķiet, ka soli pa solim tuvojamies fiskālajai/politiskajai savienībai. Šis padara problēmas sarežģītumu un risinājumus, gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, daudzdimensionālus.

Mūsu scenārijs parādsaistību krīzei Eiro zonā ir paredzējis, ka tādām valstīm kā Grieķijai, Portugālei un Īrijai būs jāveic parādu restrukturizācija un Spānijai, ņemot vērā tās zemo konkurētspēju, kura ir padarījusi valsti par vienu no Rietumu parādsaistībām visbagātākajām valstīm, būs nepieciešams finansiāls atbalsts. Tāpat scenārijs paredz, ka tādām valstīm kā Itālijai, Francijai un Beļģijai ir jāizveido stipra un ticama fiskālā programma. Glābšanas plāns Spānijai ir izvērtēts kā paveicams pagaidu/ilgstošā krīzes mehānisma ietvaros (EFSF/ESM).

Kad valsts kā Itālija saskaras ar samilstošām problēmām, mums, protams, rodas jauna problēmu dimensija. Ir grūti iedomāties, kā Itālijai var palīdzēt esošo programmu ietvaros. Un Vācijas valsts garantija Itālijai šķiet ļoti maz ticama politisko iemeslu dēļ. Tāpēc pašlaik šķiet, ka ar Eiro zonas krīzi pašlaik vajadzētu cīnīties G-20 un SVF līmenī.

Noslēdzošais komentārs

ASV pazeminātais kredītreitings ir dramatisks, bet ne neloģisks ņemot vērā esošo fiskālo un politisko situāciju, kā arī paredzamo ekonomisko aktivitāti. Lai gan mēs ticam, ka ASV valdības vērtspapīri un ASV dolārs paliks interesanti kā investīciju alternatīvas, tomēr retinga lēmums ir negatīvs šodienas nepastāvīgajā ekonomiskajā, finansiālajā un politiskajā globālajā vidē. Esam situācijā, kad neiedomājamais ir jāapdomā.

Ir pagājuši četri gadi kopš hipotekāro parādu krīze pārņēma ASV finanšu sistēmu, ietekmējot arī ekonomiku un visu pasauli. Tas bija kā adatas dūriens pasaules parāda balonā. Tagad valstu parādsaistības apdraud finansiālo stabilitāti un ne otrādi. Šīs problēmas dzīvo simbiozē. Vēsturiskā pieredze norāda, ka ir nepieciešami 8 – 10 gadi, lai valsts spētu atjaunot savu ekonomisko un finansiālo stabilitāti. Tādēļ varam sagaidīt, ka tuvākie gadi būs izaicinoši. Situācija eiro zonā sarežģīs ekonomiskās un strukturālās atšķirības 17 dalībvalstu starpā un pašlaik neparedzamo spēku pārdali Eiro zonā. Nelīdzsvarotība pasaulē un eiro zonas iekšienē ir tik liela, ka to nevar izlabot vien ar tirgus mehānismiem. Tāpēc pašlaik pieaug varbūtība, ka valstis apsvērs dažādu veidu kreditēšanas, finanšu tirgus ierobežojumus, kuri varētu turpināties līdz parādsaistības un globālā nesabalansētība samazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patveras ASV dolāros; eiro šogad gan paredz nelielu pārsvaru

Jānis Šķupelis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Varbūt nākamgad Eiropa beidzot sāks piedzīt ASV?

Jānis Šķupelis, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgu apmeklēs Warner Bros, Boeing u.c. ASV «milžu» pārstāvji

Gunta Kursiša, 28.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ieradīsies Warner Bros, Procter&Gamble, Boeing un citu ietekmīgu ASV IT, autobūves, aizsardzības, aviācijas, celtniecības, filmu industrijas un citu nozaru kompāniju pārstāvji.

ASV uzņēmēju vizītes mērķis ir klātienē pārrunāt biznesa sadarbības iespējas Latvijā un iepazīt valsti kā uzņēmējdarbības galamērķi. Uzņēmējiem tiek plānotas arī individuālas tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem un nozaru asociācijām, tikšanās ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, ārlietu ministru, ASV vēstnieci Latvijā un Amerikas Tirdzniecības kameras Latvijā biedriem. Kopumā 20 ASV uzņēmumu pārstāvji Rīgā ieradīsies svētdien, 1. jūlijā, un viesosies te līdz 3. jūlijam.

ASV uzņēmēju viesošanās ir atbilde pagājušā gadā notikušajām amatpersonu vizītēm ASV, un tās ietvaros Rīgā tiks organizēts seminārs «ASV un Latvijas biznesa sadarbības iespējas», kura laikā notiks arī paneļdiskusija «Doing Business in Latvia – the Perspective of Americans». Diskusijā tiks runāts par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, loģistikas iespējām uz Krieviju, Ziemeļeiropu un Āzijas valstīm, kā arī par sadarbības pieredzi ar Latvijas IT sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Gadiem ilgi pie mums ir vaicāts, kur gan kavējas nozīmīgas ASV investīcijas Latvijā, un, lūk, kur tās ir! ASV politika, protams, ir un paliek vispirms ASV interesēs, īpaši, kopš par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Bet ASV politikai arī nav jābūt kādas citas valsts kā tikai ASV interesēs. Un tas ir tas, kas no ASV ir jāmācās Latvijai, kuras politikai tāpat būtu jābūt tikai un vienīgi Latvijas interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Ķīna nupat panākusi progresu tirdzniecības frontē - šīs valstis parakstījušas kaut ko līdzīgu pamieram. Tas nozīmē, ka pēc gandrīz diviem gadiem ar strīdiem un tarifu vētrām šajā ziņā tuneļa galā parādījusies gaisma.

Paredzēts, ka konflikta "deeskalācija" notiks vairākās fāzēs - vispirms oficiāli panākts pamiers, kur pēc tam jau var domāt par kādu tarifu samazināšanu un tad - jaunu ilgāka termiņa tirdzniecības līgumu.

Formāli jaunā vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna (tās ekonomikas izaugsme nupat sabremzējusies līdz pašai lēnīgākajai 30 gados) izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi analītiķi steidz paaugstināt savas ASV dolāra cenas prognozes , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik, runājot par tendencēm finanšu tirgū, viens no galvenajiem tematiem ir ASV dolāra vērtības pieaugums. Līdz ar to, ka tendences ASV tautsaimniecībā ir visai pārliecinošas, bet daudzviet citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte bremzējas, arvien vairāk analītiķu samērā krasi maina savas iepriekš izteiktās prognozes attiecībā uz vairākiem valūtu pāriem.

Eiro cena ASV dolāros kopš maijā sasniegtā līmeņa ir samazinājusies jau vairāk nekā par 9% – līdz 1,267 ASV dolāru atzīmei. Jāpiebilst, ka kopējās valūtas cena pagājušās nedēļas sākumā pakavējās arī 1,25 ASV dolāru atzīmes tuvumā, lai gan no tik zema līmeņa eiro/dolāru atbīdīja spekulācijas, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) tomēr vēlāk varētu lemt par savu dolāra likmju paaugstināšanu. Arī eksperti norāda, ka šis īslaicīgais cenas atlēciens nav vis eiro stiprums, bet drīzāk ir īslaicīgs dolāra vājuma brīdis. «ASV FRS iepriekšējās sēdes protokols parādīja uzmanības pievēršanu ASV ekonomikas izaugsmi apdraudošajiem riskiem, kas liecina par ļoti piesardzīgu attieksmi pret procentu likmju celšanu. Tomēr FRS piesardzīgo noskaņojumu kompensē labi ASV ekonomikas dati. Kontrastam – Vācijas eksports mēneša laikā samazinājies par 5,8% un par 4% sarukuši arī šīs valsts ražošanas apjomi,» skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katrs jauns valdnieks ar savu parādu atlaišanas programmu

Jānis Šķupelis, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kara draudi finanšu tirgu no sliedēm neizsit; sarūk pat naftas cena

Jānis Šķupelis, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci.

Eiro cena ASV dolāros šogad, neskatoties uz agrākajām aplēsēm, sarukusi. Šo otrdien tā dzīvojās nedaudz zem 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas no šā gada sākuma ir kritums par 2,35%. Eiro cena ASV dolāros uz leju planēja arī visā pagājušajā gadā (kopumā tā saruka par 4,4%).

Šobrīd vidēji analītiķi turpina spītīgi paredzēt to, ka ASV dolāram kādā brīdī būtu jāsagurst. Pēc 12 mēnešiem eiro cena tiek pareģota pie 1,18 ASV dolāru atzīmes, liecina Thomson Reuters aptuveni 70 šī tirgus ekspertu aptaujas rezultāti (to mediāna). Tas ir aptuveni tikpat, cik līdzīgā aptaujā pirms mēneša. Liela daļa gan piebilst – ASV dolāram spēcīgam vajadzētu saglabāties vēl kādus trīs līdz sešus mēnešus. Tomēr pēc tam šīs valūtas cenai vajadzētu samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai iespējams amerikāņu defolts? (2)

Leonīds Aļšanskis, Dr.Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 15.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Komentāri

Pievienot komentāru