SEB banka: Darba kļūs vairāk, darbinieki izvēlīgāki

2018. gada 22. februāris plkst. 18:06
Autors: Dienas Bizness
Sadaļa: Ekonomika
Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgie laikapstākļi, gan ekonomikas pārliecinošā virzība ir ļāvusi mazināt bezdarbu arī pērnā gada 4.ceturksnī, kad tā līmenis kritās par 0.4nprocentpunktiem līdz 8.1%, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas izaugsmes temps ļauj prognozēt tālāku situācijas darba tirgū uzlabošanos. Tas nozīmē, ka atrast vai nomainīt darbu kļūs vieglāk un ātrāk. Lielākas iespējas būs reģiona centros un pilsētās, īpaši Rīgā un Pierīgā. Reģionos iespēju būs mazāk, kaut pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams arī tur. Taču tas, būs interesenti, noteiks atalgojums, sadzīves apstākļi. To trūkums būs viens no mudinājumiem iedzīvotājiem turpināt migrēt uz pilsētām, gan mainīt nodarbošanos. Līdz ar to pārskatāmā nākotnē situācija darba tirgū būs arvien pretrunīgāka.

Darbu turpinās meklēt pietiekami liels iedzīvotāju skaits – 2017. gada beigās to darīja 85.4tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir resurss ar ko jāstrādā, lai risinātu trūkstošā darbaspēka jautājumu. Tāpat ir jādomā par stimuliem, kas liktu darba tirgū iesaistīties arī ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem - 4.ceturksnī šādu iedzīvotāju skaits bija 434 tūkstoši. To skaits gada laikāir samazinājies par 18.6tūkstošiem, kas arī raksturo darba tirgus piedāvāto iespēju pieaugumu. Protams, jārēķinās, ka tas ir sarežģīts uzdevums, tomēr šīs resursa iespējas ir nopietni jāizvērtē un jārod nepieciešamie instrumenti.

Ņemot vērā, ka izaugsme ir sabalansēta, pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams no praktiski visām nozarēm. Īpaši izteikts pieprasījums būs no būvniecības, tirdzniecības, transporta un pakalpojuma nozarēm. Neiztrūkstošs aicinājums strādāt būs vērojams no informācijas tehnoloģiju sfēras. Tajā pašā laikā uzņēmumi turpinās investīcijas darbības efektivitātes celšanā, kas nozīmē arī pastāvīgu darbinieku optimizēšanu. Par spīti uzlabojumiem, iedzīvotāju aizbraukšana turpināsies, kas sašaurinās jau tā rūkošās darba devēju iespējas. Darbinieku trūkums arvien vairāk veidosies par šķērsli izaugsmei.

Lai arī bezdarbnieku rindu retināšanās notiks straujāk nekā pērn, vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts. Latvijā bezdarba līmenis ir augstākais Baltijā. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5.3%, Lietuvā6.7%. Latvija šādu līmeni varētu sasniegt vien 2020. gadā. Šā gada beigās tas varētu nokristies līdz 7%.

Dalies ar šo rakstu