«Uzņēmumiem iet labi, iedzīvotājiem - smagi. Optimistiskie makroekonomiku raksturojošie cipari parāda, kā jūtas Latvijas spēcīgākās nozares, piemēram, kokapstrāde un farmācija,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, vai makroekonomikas dati par ekonomisko augšupeju Latvijā atbilst patiesībai, sacījis SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.
«Šo nozaru uzņēmumiem pērn tiešām gājis labi, arī konkurētspēja atjaunota. Diemžēl tas bieži noticis uz darba ņēmēju rēķina. Iedzīvotāji joprojām atrodas sarežģītos apstākļos, darba samaksa radikāli nav pieaugusi, bet obligātie maksājumi palielinās aizvien vairāk, jo energoresursu cenas aug. Arī nodokļu slogs iedzīvotājiem nav būtiski sarucis,» skaidrojis Ozols.
Viņš arī norādījis: «Turklāt Latvijā joprojām ir daudz uz bankrota sliekšņa esošu uzņēmumu un lielos parādos nonākušu mājsaimniecību. Igaunijā tādu ir daudz mazāk. Un tas tāpēc, ka Latvijā lēni iet maksātnespējas process, ir tiesa tiesas galā, administratori pieņem nesaprotamus lēmumus, tiesneši pieņem neizprotamus spriedumus, iesaistītie cilvēki ir spiesti pārsūdzēt un pārsūdzēt. Maksātnespējas procesam būtu jākļūst vienkāršākam, ātrākam un caurskatāmākam.»
Runājot par hipotekāro kredītu piešķiršanu, Ozols laikrakstam norādījis, ka apjomi ir niecīgi - «no 100 līdz 150 kredītiem mēnesī».
«Tas ir nenormāli maz. Ja vērtējam, ka mums ir 35% tirgus, tad visā valstī mēnesī hipotekāro kredītu paņem un mājokli iegādājas 400-450 cilvēku. Varbūt vēl kāds nopērk dzīvokli no uzkrājumiem, bet tādi gadījumi Latvijas iedzīvotāju vidū ir reti,» teicis SEB bankas prezidents.
Jautāts par nekustamo īpašumu cenām, viņš skaidrojis: «Viss atkarīgs no nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Rīgā cenas kāps, ārpus Rīgas - kā kurā vietā. Ja atrašanās vieta nav pievilcīga - tad nekā. Ja tuvumā nav neviena saprātīga darba devēja, tad arī nekā.»