Bankas

SEB grupas peļņa Latvijā pērn bija 152,4 miljoni eiro

Db.lv, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

2023.gadā "SEB bankas" finanšu rezultātus visvairāk ietekmēja EURIBOR procentu likmju straujais pieaugums. No vienas puses tas paaugstināja klientu kredītmaksājumu procentu daļu, no otras - ļāva palielināt noguldījumu likmes. Ja 2022.gadā bankas klienti no termiņnoguldījumiem nopelnīja aptuveni 1,4 miljonus eiro, tad 2023.gadā šī summa sasniedza 29 miljonus eiro. Pērn "SEB banka" vairākkārt paaugstināja klientu noguldījumu likmes, kā arī sāka maksāt procentus par atlikumiem klientu norēķinu kontos.

Procentu likmju pieaugums radīja izaicinājumus kredītņēmējiem, taču vienlaikus tas sekmēja bankas klientu iespējas nopelnīt. Gada laikā uzņēmumu krājkontu un termiņnoguldījumu apmērs "SEB bankā" pieauga 2,8 reizes, gada beigās sasniedzot gandrīz 340 miljonus eiro, bet privātpersonu termiņnoguldījumu un krājkontu apmērs palielinājās par 60%, sasniedzot 710 miljonus eiro, skaidro "SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere.

"SEB banka" pērn piešķīra aizdevumus 852 miljonu eiro apmērā uzņēmumiem un 218 miljonu eiro apmērā privātpersonām. "SEB banka" kreditēja gandrīz 4100 uzņēmumu biznesa plānus un idejas, kā arī palīdzēja iegādāties 1860 jaunu mājokļu. 2023.gadā pieauga pieprasījums pēc aizdevumiem gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā, un "SEB bankas" kredītportfelis kopumā palielinājās par 3,7%, gada beigās sasniedzot 3,3 miljardus eiro.

Lielo uzņēmumu apkalpošanas segmentā no jauna piešķirto aizdevumu apmērs pērn sasniedza 584 miljonus eiro, kas ir par 16,9% vairāk nekā 2022.gadā. Aizdevumi izsniegti dažādu nozaru uzņēmumiem - enerģētikas, telekomunikācijas, ražošanas, transporta, nekustamā īpašuma un citiem. Kredīti piešķirti jaunu pamatlīdzekļu iegādei, ražošanas jaudu palielināšanai, uzņēmumu iegādes darījumiem, kā arī apgrozāmā kapitāla finansēšanai.

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā pieprasījums pēc aizdevumiem 2023.gadā visstraujāk palielinājās pašvaldību uzņēmumiem infrastruktūras projektiem, mežizstrādes un lauksaimniecības uzņēmumiem tehnikas iegādei un dažādu nozaru uzņēmumiem - apgrozāmajiem līdzekļiem. Kopumā MVU kredītportfelis palielinājās par 13,3%, sasniedzot 650 miljonus eiro, kas ir atgriezis MVU kredītportfeļa apjomu pirms-pandēmijas līmenī.

"SEB bankas" hipotekārais kredītportfelis 2023.gada laikā pieauga par 2,5%, klientiem iegādājoties teju 1860 jaunus mājokļus. 2023.gadā par 24% palielinājās to klientu skaits, kuri gan daļēji, gan pilnībā dzēsa kredītsaistības pirms līguma termiņa. Mājsaimniecību finansiālā situācija kopumā bankas vērtējumā ir stabila, par ko liecina klientu labā disciplīna maksājumu veikšanā. Tas nozīmē, ka gan klienti, gan banka iepriekš rūpīgi izvērtējusi potenciālos riskus.

"SEB bankas" kredītu kvalitāte ir saglabājusies stabili laba. Pagājušajā gadā uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem palielināti tikai divu miljonu eiro apmērā, kas liecina par atbildīgu kreditēšanu.

Ņemot vērā nozīmīgo likmju pieaugumu, pērn par 60% pieauga privātpersonu noguldījumu apmērs termiņnoguldījumos un krājkontos. Kopumā abos minētajos instrumentos privātpersonas noguldīja 710 miljonus eiro, kas ir aptuveni trešdaļa no visiem privātpersonu kontos esošajiem līdzekļiem.

Pērn pieauga klientu interese par dažādiem alternatīviem naudas ieguldīšanas veidiem (akciju tirgus, krājobligācijas u.c.), tādējādi kopējais privātpersonu noguldījumu un norēķinu kontu portfelis 2023.gadā samazinājās par 1,8%. Savukārt uzņēmumu segmentā kopējais noguldījumu un norēķinu kontu apmērs pērn pieauga par 5,3%.

"SEB bankas" grupa 2022.gadā guva 94,4 miljonu eiro peļņu.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" 2022.gada beigās bija otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ar īstermiņa risinājumiem tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā

LETA, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs gadu laikā 24% Latvijas iedzīvotāju vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, proti, Lietuvā uzsākt savu biznesu tuvākajā nākotnē ir apņēmušies 19%, bet Igaunijā – 17% respondentu.

“Dati ir iepriecinoši – iedzīvotājos ir dzīvs uzņēmēja gars. Vismaz nodomu līmenī, jo laiks tikai rādīs, cik no plānotā piepildīsies. Taču doma, vēlme kļūt par uzņēmēju liek būt ekonomiski aktīvam, sociāli atbildīgākam un iesaistīties sabiedriskos procesos. No tā ieguvēji esam mēs visi. Tur ir liels potenciāls, jo ekonomiskās aktivitātes ziņā Latvijas sabiedrībai vēl ir, kur augt. Uzņēmumi rodas un tiek likvidēti, tādēļ, lai noturētu situāciju nemainīgu, ir nepieciešams tos veidot no jauna,” aptaujas datus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SEB banka piešķīrusi vairāk nekā miljonu eiro divām katlumājām Ķekavas novadā

Db.lv, 25.01.2024

"Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā miljona eiro apmērā diviem mūsdienīgu katlumāju projektiem Ķekavas novadā, kas ļaus būtiski samazināt gāzes patēriņu novada siltumapgādē.

Katlumāju izbūves projektus Ķekavas novada Daugmalē un Valdlaučos realizē uzņēmums SIA “Ķekavas nami”.

“Esam gandarīti par iespēju finansēt siltumapgādes infrastruktūras attīstības projektus, kas veicinās energoefektivitāti un sniegs ieguvumu plašākai sabiedrībai. Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta droša un nepārtraukta siltumapgāde,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas biznesa klienti varēs saņemt procentus par naudas līdzekļiem norēķinu kontā

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot noguldīšanas iespējas biznesa klientiem, SEB banka uzsāks piedāvāt jaunu pakalpojumu – Nakts procentu līgumu – jeb iespēju saņemt procentus par norēķinu kontā esošajiem naudas līdzekļiem.

Šāda iespēja būs pieejama uzņēmumiem ar norēķinu konta atlikumu sākot no 400 tūkstošiem eiro vai ASV dolāriem. Procenti norēķinu kontā tiks aprēķināti un ieskaitīti katru dienu.

“Nakts procentu līgums ir ļoti likvīds noguldījums, kas ļauj brīvi rīkoties ar savu naudas atlikumu, vienlaikus saņemot par to procentus. Uzņēmumi to var izmantot kā papildu naudas pārvaldības rīku – ikdienas darījumu ienākumus var noguldīt uz nakti, lai gūtu noteiktu atdevi, un brīvi izmantot tos dienas laikā, lai segtu izdevumus. Tas arī var būt risinājums situācijā, ja naudas līdzekļus ir nepieciešams izmantot kā nodrošinājumu īstermiņa aizdevumam. Lai arī konta atlikums šādos gadījumos klientam nav pieejams, banka tik un tā aprēķinās un izmaksās procentus par tā atlikumu. Tostarp jāatgādina, ka klientiem, kuru biznesa modelis ļauj ieguldīt naudu uz garāku termiņu, sākot no trīs dienām līdz pat vairākiem gadiem, mēs piedāvājam dažādus termiņnoguldījumus,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Novērojumi no hipotekāro kredītu klientu apkalpošanas ikdienas

Māris Opincāns, SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piešķir 50 000 eiro aizdevumu z/s Rūķīšu tēja saules paneļu sistēmas uzstādīšanai

Db.lv, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 50 tūkstošus eiro finansējumu vienam no lielākajiem un atpazīstamākajiem ārstniecības augu audzētājiem Latvijā – z/s “Rūķīšu tēja” Dobeles novadā.

Saimniecība, kas audzē vairāk kā 40 dažādus ārstniecības augus, iegulda saules paneļu uzstādīšanā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produktu ražošanu un samazinātu enerģijas patēriņu.

Pirmie saules paneļi zemnieku saimniecībā uzstādīti jau 2014. gadā, arī izmantojot SEB bankas finansējumu. “Ražošanas procesā vasaras mēnešos patērējam visvairāk enerģijas – gan ogu saldēšanai, gan nodrošinot tēju žāvēšanu. Saules paneļu sistēma mums sniedz iespēju lietot pašiem savu enerģiju,” stāsta z/s “Rūķīšu tēja” īpašnieks Raimonds Lignickis.

Lai varētu izsekot kvalitātei un nodrošināt augstvērtīgus produktus, apmēram 95% tējas produkcijas uzņēmums audzē un kaltē savā saimniecībā. Produktu gatavošanā tiek izmantotas tehnoloģijas, kas maksimāli saglabā augu vērtīgās vielas. “Lai arī lielākajai daļai produktu visa pamatā ir tēja, meklējam idejas arvien jauniem produktiem. Viens no jaunumiem ir ķermeņa krēmi, kuros izmantotas mūsu pašu ražotās ēteriskās eļļas. Cenšamies virzīties uz priekšu lēnām, jo skrienot gadās arī pakrist. Soli pa solim audzējam gan dažādu produktu klāstu, gan to apjomu,” papildina Raimonds Lignickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krāšana un ieguldīšana – vērtība, kas jāapgūst un jāpraktizē mums visiem

Anna Dovbiša, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumus 1,4 miljonu eiro apmērā zemnieku saimniecības “Kraujas” Dobeles novada Bikstu pagastā modernizācijai.

Finansējums paredzēts fermas kompleksa paplašināšanai un tehnoloģisko iekārtu iegādei, skābbarības novietnes izveidei, kā arī energoefektivitātes palielināšanai. Projekts tiek realizēts ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Piesaistītais finansējums zemnieku saimniecībai “Kraujas” ļaus uzbūvēt jaunu skābbarības novietni 2400 kubikmetru apjomā, būtiski paplašināt esošo kūti (tiks izveidotas jaunas guļvietas 142 lopiem), veikt pārbūves darbus slaukšanas robotu uzstādīšanai. Kūts tiks aprīkota ar diviem slaukšanas robotiem, jumta kori, kūts sānu aizkariem un citu aprīkojumu. Vienlaikus finansējums paredzēts arī saimniecības energoefektivitātes celšanai – tiks uzstādīti saules paneļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada pirmajā pusgadā SEB banka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nodrošinājusi par 22% vairāk finansējuma kā pērn. Šajā segmentā no jauna izsniegtā finansējuma apjoms šogad sasniedzis 143 miljonus eiro, informē bankā.

Kopējais MVU kredītportfelis 2023. gada jūnija beigās sasniedzis 612 miljonus eiro, no tiem 489 miljoni eiro ir piešķirti uzņēmumiem ārpus Rīgas reģiona.

“Finansējot uzņēmumus, banka nevērtē to atrašanās vietu. Svarīgākais ir saprast, kam nauda tiek aizdota un kā uzņēmums aizdevumu spēs atmaksāt, līdz ar to lielāka uzmanība tiek pievērsta finanšu situācijai, uzņēmumu īpašniekiem un viņu reputācijai. Tāpat tiek vērtēta uzņēmuma korporatīvā struktūra, darījuma nosacījumi, nozares attīstība un uzņēmuma spēja pielāgoties ilgtspējīgai ekonomikai nākotnē. Skaidrs, ka lielie uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, taču sajūta, ka bankas finansē tikai Rīgā, ir tikai un vienīgi sajūta, kas, visticamāk, balstīta atsevišķos pieredzes stāstos. Dati pārliecinoši rāda, ka īpaši MVU segmentā lielākā daļa jeb 80% finansējuma tiek piešķirti uzņēmumiem, kuri reģistrēti reģionos,” uzsver SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus jau divus gadus nodrošinātajiem ienākošajiem zibmaksājumiem sabiedrības norēķinos ar valsti Valsts kase sākusi izejošos zibmaksājumus, tādējādi padarot zibenīgus arī valsts budžeta iestāžu un citu Valsts kases klientu norēķinus ar sabiedrību, informēja Valsts kases pārstāvji.

Pievienošanās Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai, nodrošinot divvirzienu - izejošo un ienākošo - zibmaksājumu funkcionalitāti, sekmē finanšu sektora un valsts pārvaldes sadarbību un digitālo attīstību, uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Ikdienas dzīvē Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi šīs pārmaiņas jutīs, saņemot maksājumus no Valsts kases, piemēram, nodokļu atmaksas, pabalstus, samaksu par valsts pārvaldei sniegtajiem pakalpojumiem.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa norāda, ka valsts sektors turpina pilnveidot un modernizēt publiskos pakalpojumus, un tas, ka valsts izejošie maksājumi pie iedzīvotājiem un uzņēmējiem nonāks dažu sekunžu laikā, būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā. Latvija ir moderno maksājumu lielvalsts, un Latvijas Banka arī turpmāk rūpēsies, lai būtu pieejama atbilstoša un moderna infrastruktūra, uzsver Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā

Db.lv, 06.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot atbilstību augstākajiem ilgtspējas standartiem, Linstow Baltic attīstītais Satekles Biznesa centrs oktobrī ieguvis plānotos BREEAM sertifikācijas projektēšanas posma sertifikātus.

Tie piešķirti divām biznesa kompleksa daļām, un abi ir sasnieguši līmeni “izcili” (Outstanding). Pašlaik Latvijā nav citu ēku ar tik augstu BREEAM vērtējumu.

Viens BREEAM sertifikāts ar novērtējumu “izcili”, sasniedzot 89,9%, ir piešķirts ēkai Ernesta Birznieka-Upīša ielā, kura pēc uzbūvēšanas kļūs par AS SEB banka galveno biroja ēku Latvijā. Otrs sertifikāts ar novērtējumu “izcili” un 89,2% ir piešķirts līdzās topošajām ēkām Ernesta Birznieka-Upīša ielā un Dzirnavu ielā, kuru telpas 2200 m2 platībā jau ir atvērtas jaunu nomnieku pieteikumiem.

Linstow Baltic Projektu attīstības direktors Andis Kublačovs: “Satekles Biznesa centra projekts jau tā metu konkursa stadijā un atbilstoši ģenerālnomnieka AS SEB banka prasībām paredzēja augstāko kvalitātes standartu apvienošanu ar izciliem ilgtspējas risinājumiem. Mūsu ambīcijas ir radīt mūsdienīgu, komfortablu, patīkamu un arī ilgtspējīgu darba vidi gan jauno biroju darbiniekiem, gan to apmeklētājiem. Saņemtā starptautiskā atzinība pēc BREEAM ēku sertifikācijas sistēmas BREEAM International New Construction 2016 par projektēšanas posmu ar līdz šim augstāko novērtējumu Latvijā mums sniedz lielāku ticamību, ka šo līmeni izdosies noturēt arī būvniecības laikā līdz pat noslēdzošo BREEAM sertifikātu saņemšanai jau pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā. Vēlos teikt lielu paldies visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā, – šo izcilības līmeni mēs esam sasnieguši kopā!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394.2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150.7 mljrd. eiro kopapjomā.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 832.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.2 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.4 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) tās tiešā uzraudzībā esošo banku sarakstam pievienojusi Lietuvā reģistrēto kompāniju "Revolut Holdings Europe" un tās Lietuvā reģistrēto banku "Revolut Bank".

"Revolut Bank" ir kļuvusi par trešo lielāko banku Lietuvā ar 19,3% tirgus daļu, rēķinot pēc aktīvu apmēra. Lielākā daļa tās aktīvu atrodas citās Eiropas Savienības valstīs, ceturtdien paziņoja Lietuvas centrālā banka.

"Tā ir dabiska, paredzama attīstība, ņemot vērā "Revolut" izaugsmes līmeni un nerezidentu noguldījumu īpatsvaru citās Eiropas valstīs," norādīja Lietuvas Bankas valdes loceklis Simons Krēpšta.

No Lietuvas bankām tieša ECB uzraudzība noteikta arī "Swedbank", kuras tirgus daļa ir 29,4%, SEB ar tirgus daļu 22,3% un "Šiauliu bankas" ar tirgus daļu 7,7%, rēķinot pēc aktīvu apmēra.

Lietuvas Banka arī pēc iekļaušanas ECB tiešas uzraudzības sarakstā turpina neatkarību pārraudzību pār tām patērētāju aizsardzības, naudas atmazgāšanas un citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Fragments no intervijas

Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?

Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsludināta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības programmai Augšup

Db.lv, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 2.aprīlī tiks sākta projektu pieņemšana sociālās uzņēmējdarbības grantu programmai "Augšup", ko īsteno "SEB banka" kopā ar Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Siguldas un Jelgavas novadiem, informē bankas pārstāvji.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8000 eiro, un uz to var pretendēt gan uzņēmumi, kas jau veic vai plāno veikt sociālo uzņēmējdarbību kādā no minētajiem novadiem, gan arī jaunu sociālā biznesa ideju autori.

“Pēdējos gados pasaulē un arī Latvijā arvien vairāk redzam jaunus uzņēmumus, kuru mērķis nav tikai peļņas gūšana, bet galvenokārt – pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā vai apkārtējā vidē. Sociālās uzņēmējdarbības fenomens apliecina, ka peļņa un sabiedriski nozīmīgs mērķis nav savstarpēji izslēdzoši faktori. Ar grantu programmu “Augšup” vēlamies arī Latvijā veicināt jēgpilnu un dažādām sabiedrības grupām nozīmīgu biznesa ideju dzīvotspēju,” komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 28. septembrim gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori varēs iesniegt savus pieteikumus grantu konkursā (ie)dvesma, ko jau septīto gadu īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem ar mērķi veicināt biznesa vides attīstību Pierīgā. Kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 70 000 eiro.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs līdz 10 000 eiro, un uz to varēs pretendēt gan privātpersonas, kas vēl tikai plāno uzsākt savu biznesu, gan arī jau esoši uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem. Granta līdzekļi paredzēti saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei.

“Tieši finansiālais atbalsts ir visbūtiskākais, lai idejai sekotu tālāka darbība – tas visbiežāk izskan mūsu veiktajās aptaujās par biznesa uzsākšanu. Tāpēc esam gandarīti, ka jau septiņus gadus kopā ar Pierīgas novadu pašvaldībām varam būt nozīmīgs atbalsts gan mazajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kuri vēl tikai sper pirmos soļus pretī savam biznesam – līdz šim grantus saņēmuši jau 48 uzņēmēji. Redzam, ka ar katru gadu konkursā iesniegto biznesa projektu kvalitāte aug un tie, kuri vēlas uzsākt savu biznesu, dara to pārdomāti un mērķtiecīgi. Aicinu ikvienu, kas domā par savu biznesu, pieteikties, jo programma dod lielisku iespēju rūpīgi aprakstīt savu ideju un saņemt atgriezenisko saiti no dažādu jomu ekspertiem, kā arī pašam uzņēmējam gūt pārliecību par idejas dzīvotspēju. Turklāt grants daudziem jauna biznesa uzsācējiem ir kā pēdējais grūdiens uzdrīkstēties un riskēt, jo tā ir atbalsta summa, kas nav jāatmaksā un nav kā slogs jaunajam uzņēmumam,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piešķir 5 miljonu eiro finansējumu Mikroķirurģijas centra slimnīcas būvniecībai

Db.lv, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 5 miljonu eiro apmērā Latvijas Mikroķirurģijas centram jaunas specializētas slimnīcas būvniecībai Rīgā.

Topošā slimnīca sniegs iespēju vienuviet veikt augstas kvalitātes diagnostiku un rokas, estētiskās un rekonstruktīvās mikroķirurģijas pakalpojumus, nodrošinot to lielāku pieejamību ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu viesiem.

Latvijas Mikroķirurģijas centrs ir viena no vadošajām plastiskās ķirurģijas klīnikām Baltijas valstīs, kas Latvijā nodrošina pasaules līmeņa mikroķirurģijas pakalpojumus. Pieaugot gan sniegto pakalpojumu klāstam, gan arī pacientu skaitam, ārstniecības iestādei ir nepieciešamas plašākas telpas, kas ļautu apkalpot pastāvīgi augošo klientu plūsmu. Šim nolūkam iegādāts nekustamais īpašums Brīvības gatvē, Rīgā, kuru pārbūvējot un paplašinot līdz 1750 m2, plānots izbūvēt specializēto slimnīcu, tai skaitā ambulatoro medicīnas iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru