Bankas

SEB grupas provizoriskā peļņa pērn Latvijā sasniegusi 80,4 miljonus eiro

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Noguldījumos "SEB banka" 2022.gada 31.decembrī bija piesaistījusi 4,4 miljardus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada beigās, savukārt kopējais kredītportfelis pieaudzis par 6,5% un gada beigās bija 3,2 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka, neskatoties uz nestabilo situāciju ekonomikā, kopējais privātpersonu noguldījumu apmērs "SEB bankas" kontos pērn audzis par 4,4%, sasniedzot aptuveni 2,5 miljardus eiro. Vienlaikus pieaudzis arī patēriņa kredītu un mājokļa kredītu kopējais portfelis, attiecīgi par 26% un 5%. Privātpersonām piešķirto aizdevumu apmērs mājokļu iegādei vai remontam ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī, veidojot 177 miljonus eiro.

Savukārt grupas aktīvu apmērs pagājušā gada beigās bija 5,5 miljardi eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2021.gada beigās.

Vienlaikus bankā arī norāda, ka 2022.gadā 8.oktobrī tika veikta grupas līzinga kompānijas "SEB līzings" faktoringa portfeļa pārcelšana uz "SEB banku".

Bankā atzīmē, ka, mainoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajai politikai un pieņemtajiem lēmumiem par bāzes procentu likmju pāriešanu no negatīvām uz pozitīvām likmēm, ir mainījusies "SEB bankas" ienākumu struktūra un bankas ienākumi ir pieauguši par 25%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas skaidrojams ar ECB vēlmi ierobežot un samazināt inflāciju, līdz ar to tirgus dalībnieki saskaras ar naudas cenas pieaugumu.

"SEB bankas" kapitāla pietiekamības rādītājs ir 20,18%, savukārt likviditātes rādītājs ir 195,08%.

Bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere norāda, ka pagājušais gads gan "SEB bankai", gan sabiedrībai kopumā aizritējis nenoteiktības zīmē, liekot saskarties ar arvien jauniem izaicinājumiem.

Vienlaikus viņa norāda, ka SEB grupa Latvijā nākotnē veras ar optimismu un turpinās uz izaugsmi vērstas aktivitātes. "Tādēļ kā vienu no šī gada prioritātēm esam izvirzījuši investīcijas savā tehnoloģiskajā attīstībā un jaunu darbavietu radīšanā. Tādējādi, lai pilnveidotu un attīstītu jaunus digitālos risinājumus SEB klientiem un uzlabotu mūsu pakalpojumus, šogad plānojam pieņemt darbā vairāk nekā 170 tehnoloģiju un biznesa attīstības speciālistus SEB bankās Baltijā un SEB grupas pakalpojumu centros Rīgā un Viļņā," informē Tetere.

Bankā norāda, ka pagājušais gads bija zīmīgs arī ar pavērsieniem ģeopolitiskajā situācijā un Krievijas sākto karu Ukrainā. Ukrainas iedzīvotāju atbalstam "SEB banka" 2022.gadā ziedojusi kopumā 200 000 eiro.

Tāpat SEB grupas darbinieku atbalstam enerģētikas krīzes ietekmes pārvarēšanai piešķirts papildu finansējums, izmaksājot vienreizēju piemaksu energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai.

Bankā norāda, lai straujāk atgūtos gan no Covid-19 pandēmijas radītājām sekām, gan mazinātu ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi uz izejvielu un energoresursu cenām, uzņēmēji izrādīja interesi pēc aizdevumiem. Tādējādi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā piešķirto kredītu apmērs audzis par 35%, sasniedzot 256 miljonus eiro. Pieaugums vērojams gan līzingā, gan īstermiņa un arī ilgtermiņa finansējumā.

2022.gadā SEB grupas Latvijā aizdevumi ilgtermiņa investīcijām mazo un vidējo uzņēmumu segmentā bija 117 miljoni eiro, un paredzams, ka piegāžu traucējumu un būvniecības izmaksu sadārdzinājuma ietekmē šī finansējuma lielākais īpatsvars ekonomikā ieplūdīs pakāpeniski šā gada laikā, norāda bankā.

Savukārt SEB grupas Latvijā izsniegto aizdevumu apmērs lielo uzņēmumu segmentā pērn sasniedza 500 miljonus eiro, pieaugot par 7%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

"Augstā inflācijas līmeņa un augošo energoresursu cenu ietekmē būtiska daļa finansējuma lielajiem uzņēmumiem piešķirta tieši apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kā rezultātā uzņēmumi spējuši mazāk līdzekļu novirzīt jaunām investīcijām un ražošanas jaudu palielināšanai. Izaicinājumus radījušas arī Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Krieviju, kas daļai lielo uzņēmumu licis ieviest papildu kontroles pasākumus, kā arī pārskatīt sadarbības turpināšanu ar līdzšinējiem partneriem," atzīmē bankā.

Tāpat bankā norāda, ka komercīpašumu segmentā SEB grupa Latvijā pērn izsniegusi aizdevumus kopumā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, tostarp dažādu jaunu projektu attīstībai, piemēram, biroju kompleksiem "Verde" un "Gustavs". Taču paredzams, ka 2023.gadā jauni attīstības projekti tirgū parādīsies mazāk, jo nomnieki vēl nav gatavi maksāt nomas maksas tādā līmenī, lai attīstītājs sasniegtu pienācīgu rentabilitāti pie esošajām būvniecības izmaksām. Vienlaikus šogad sagaidāms pieaugošs pieprasījums energoefektīvu komerctelpu segmentā, kas nomniekiem nozīmētu zemākus komunālos maksājumus. Savukārt energoneefektīvo aktīvu īpašnieki centīsies noturēt telpu piepildījumu, iespējams, samazinot atsevišķu īpašumu nomas maksas.

Bankā arī atzīmē, ka strauji augošās procentu likmes 2022.gada laikā mazināja interesi par procentu likmju ilgtermiņa darījumiem. Vienlaikus recesijas gaidās teju apstājās darījumi vērtspapīru tirgū, mazinājās interese par akciju iegādi. Tomēr, neskatoties uz augošo procentu likmju negatīvajām sekām, pērnā gada beigās investoru interese investēt mazāk riskantās obligācijās ar augstākām procentu likmēm atkal pieauga.

Valūtu tirgū, pārtraucot darbību ar Baltkrievijas un Krievijas rubļiem, būtiski pieauga klientu darījumu apjoms darījumos ar ASV dolāriem - par 18%, ar Zviedrijas kronām - par 18%, ar Norvēģijas kronām - par 33% un ar Polijas zlotiem - par 55%.

2021.gadā "SEB bankas" grupas auditētā peļņa Latvijā bija 66,3 miljoni eiro, bet pašas bankas auditētā peļņa bija 72,5 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" ir trešā lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā – Lauris Mencis, AS “Swedbank” valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja, Valters Ābele, AS “Citadele banka” valdes loceklis, Dmitrijs Latiševs, AS “BluOr Bank AS” valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes locekle, kā arī Asociācijas Padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja.

“Finanšu sektors lielā mērā ir uzskatāms par visas Latvijas tautsaimniecības mugurkaulu, jo tas nodrošina finansējumu gan uzņēmumu attīstībai, gan arī palīdz uzlabot iedzīvotāju labklājību. Tāpēc būtiski ir nodrošināt ne tikai finanšu sektora stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, bet arī veicināt sabiedrības informētību un izglītotību par savu personīgo finanšu pārvaldību. Tas sevī ietver spēju ne tikai pasargāt sevi no finanšu krāpniecības, bet arī zināšanas par iespējām ļaut saviem brīvajiem līdzekļiem pelnīt. Tādēļ arī turpmāk Asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā iestāšos par finanšu pratības stiprināšanu Latvijas sabiedrībā. Būtisks uzsvars turpmākajos gados būs arī ilgtspējas tēmas skaidrošanai, bankām turpinot būt vienam no galvenajiem virzītājspēkiem zaļās transformācijas veicināšanā,” uzsver SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SEB banka piešķir 580 000 eiro finansējumu SIA G Kolizejs attīstībai

Db.lv, 23.02.2023

Gints Kuzņecovs, SIA “G Kolizejs” vadītājs un Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas dibinātājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 580 000 eiro apmērā profesionāla sporta aprīkojuma vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA “G Kolizejs” nekustamā īpašuma iegādei Rīgā, Ezermalas ielā.

Piešķirtais finansējums tiks izmantots plašāku noliktavas telpu un ekspozīcijas zāles izbūvei klientiem ērtākā lokācijā, tādējādi paplašinot savu darbību un attīstot arī privātpersonu apkalpošanu.

SIA “G Kolizejs” pārstāv profesionālo sporta un fitnesa preču piegādātāju Gfitness, kas ir viens no vadošajiem sporta aprīkojuma vairumtirgotājiem Baltijā un Somijā. Uzņēmums SEB bankas Izaugsmes programmas ietvaros izstrādājis biznesa attīstības plānu, paredzot paplašināt Gfitness klientu loku, apkalpojot ne tikai korporatīvos, bet, izmantojot uzņēmuma otru zīmolu fitnesaveikals.lv, – arī privātos klientus. Lai to sekmīgi īstenotu, uzņēmums izmantojis SEB bankas sniegto aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei Rīgā, Ezermalas ielā 6, kas ietver zemi 4700 kvadrātmetru platībā un telpas 3000 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka šogad pieņems darbā vairāk nekā 100 jaunus darbiniekus

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir uzsākusi vērienīgu personāla atlases programmu Baltijas valstīs, lai šī gada laikā pieņemtu darbā vairāk nekā 100 jaunus darbiniekus produktu izstrādes un IT amatos.

Jaunās pozīcijas izveidotas ar mērķi jau šogad piedāvāt klientiem pilnveidotus digitālos risinājumus un pakalpojumus.

“Pieprasījumu pēc produktu izstrādes un IT speciālistiem veicina klientu vēlme arvien vairāk izmantot digitālos risinājumus, tostarp attālināto konsultāciju pakalpojumu. Šobrīd jau ir ierasts, ka privātpersonas un uzņēmumi veic ikdienas darījumus, izmantojot tiešsaistes banku vai mobilo lietotni. Aizvien vairāk klientu saņem mājokļa kredītus, neapmeklējot bankas filiāli. Tomēr šo pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešami IT speciālisti, programmētāji, produktu vadītāji un citi speciālisti. Vairākas jaunās vakances nav saistītas ar konkrētu atrašanās vietu, tāpēc ceram piesaistīt speciālistus no visas Latvijas,” skaidro Inga Ruduša, SEB bankas Produktu attīstības vadītāja Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana Euribor likmju dēļ nav izteikta

LETA, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nav novērojama izteikta hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana augsto "Euribor" likmju dēļ, atzina aptaujāto komercbanku pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka pagājušā gada beigās bija vērojama lielāka klientu piesardzība pēc jauniem hipotekārajiem kredītiem, kam noteikti viens no iemesliem bijusi nogaidošā attieksme "Euribor" dēļ. Tomēr bankā atzīst, ka katru gadu ir vērojams intereses samazinājums tieši gada beigās un parasti tas atjaunojas pēc gadu mijas. Līdzīgas tendences vērojamas arī šī gada janvārī, jo interese nedaudz jau sāk atjaunoties.

Savukārt hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana nav tik izteikta, jo vidējā aizņēmuma summa pārsniedz 70 000 eiro, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Lai dzēstu hipotekārās saistības, privātpersonai jābūt gana lieliem uzkrājumiem, kurus novirzīt šādam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā ceturtdien būvlaukumā sagruvusi neapdzīvota piecstāvu ēka, un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas, taču informācija par cietušajiem nav, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Plkst.14.15 VUGD saņēma izsaukumu uz Satekles ielu, kur sagruva piecstāvu ēka. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka būvlaukumā sagruvusi ēka un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas.

Notikuma vietā izveidots operatīvais štābs, lai efektīvāk koordinētu konstrukciju pārmeklēšanas darbus. Notiek cilvēku evakuācija no blakus esošās ēkas un sagruvušo konstrukciju pārmeklēšana.

Tajā darbojas VUGD, AS "Latvijas gāze", pašvaldības policijas, Valsts policijas pārstāvji un būvdarbu vadītājs. Notikuma vietā strādā 34 glābēji ar sešām autocisternām, glābšanas automobili un autokāpnēm.

Aģentūra LETA novēroja, ka kvartāls ap notikuma vietu ir daļēji norobežots. Viena Dzirnavu ielas puse ir slēgta gājējiem, tāpat Dzirnavu ielas posms starp Satekles un Ernesta Birznieka-Upīša ielām ir slēgts satiksmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 300 tūkstošu eiro apmērā SIA “Auto Rings” bezkontakta automazgātavu tīkla LaserWash 360 Plus attīstībai.

SIA “Auto Rings” ir pirmais un vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas piedāvā bezkontakta robotizēto automašīnu mazgāšanu ar ASV ražoto iekārtu LaserWash 360 Plus. Šobrīd Latvijā pieejamas piecas LaserWash 360 Plus stacijas – četras Rīgā un viena Ādažos.

Attīsta jauna koncepta automazgātavas 

Rīgā, Krasta ielā atvērta jauna konveijera tipa automazgātava ar izklaidējošiem gaismas elementiem "Wash&Drive Express"....

“Bezkontakta robotizēto automazgātavu LaserWash izvēlas klienti, kas ciena savu laiku un komfortu, kā arī rūpējas par auto virsbūves ilgmūžību. Pasaulē vadošie eksperti atzīst, ka bezkontakta mazgāšana ievērojami samazina risku bojāt auto virsbūvi. Pateicoties SEB bankas atbalstam, tuvāko 18 mēnešu laikā plānojam atvērt četras jaunas LaserWash bezkontakta automazgāšanas stacijas Rīgā un Mārupē, paplašinot pakalpojuma teritoriālo pieejamību,” uzsver SIA “Auto Rings” valdes loceklis Sergejs Upadiševs.

“Viena no SEB bankas prioritātēm ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus viņu attīstībā. Šī brīža ekonomiskajā situācijā teju puse jeb 47% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nav gatavi papildu investīcijām*, tāpēc mēs jo īpaši novērtējam uzņēmumus, kuri izvēlas nevis nogaidīt, bet gan attīstīties un papildināt savu darbību ar inovatīviem risinājumiem, paplašinot pakalpojumu izvēles iespējas iedzīvotājiem,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, papildinot, ka kreditēšanas apjoms mazo un vidējo uzņēmumu segmentā šī gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 22%, sasniedzot 186 miljonus eiro.

Uz LaserWash 360 Plus bāzes ir izstrādāta unikāla mobilā kompleksa konstrukcija. Mazgāšanas process balstīts uz ūdens augstspiediena un secīgu speciālu ķīmisko līdzekļu pielietojumu. Lai nenodarītu kaitējumu apkārtējai videi, mazgāšanas komplekss ir aprīkots ar jaudīgu ūdens attīrīšanas iekārtu. Automašīnai iebraucot automazgātavā, tā tiek noskenēta, lai atbilstoši gabarītiem izvēlētos optimālus mazgāšanas režīmus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropā sākusi darboties jaunā maksājumu sistēma TARGET

Db.lv, 21.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas maksājumu sistēmu infrastruktūrā šonedēļ pirmo norēķinu dienu aizvadījusi jaunā maksājumu sistēma TARGET, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

TARGET ir pasaulē trešā lielākā maksājumu sistēma, tās darbību nodrošina Eirosistēma (tas ir, Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas, arī Latvijas Banka) un tā ir viens no maksājumu infrastruktūras elementiem, kas kredītiestādēm ļauj nodrošināt ērtus, mūsdienīgus un drošus eiro maksājumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Jaunā TARGET sistēma aizstāj vecās paaudzes TARGET2 sistēmu, kas darbojās kopš 2007.gada.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa skaidro, ka jaunā TARGET sistēma ne tikai izmantos mūsdienīgu infrastruktūru un augstas kiberdrošības risinājumus, bet arī nodrošinās plašākas kredītiestāžu likviditātes vadības iespējas un starpbanku norēķinu veikšanu, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, ziņojumu apmaiņu veicot atbilstoši ISO 20022 standartam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi aizdevumu 1,1 miljona eiro apmērā ēdināšanas, namu apsaimniekošanas, kā arī telpu un āra teritorijas uzkopšanas pakalpojumu sniedzējam SIA "Concord Service Group", informē bankas pārstāvji.

Aizdevums paredzēts nekustamā īpašuma iegādei Ķekavas novadā.

Bankā skaidro, ka pašlaik uzņēmums nomā telpas Rīgā, bet to platība nav pietiekama uzņēmējdarbībai un attīstībai, savukārt atsevišķu noliktavas telpu īre rada papildu izmaksas. Jaunās telpas uzņēmumam ļaus strādāt efektīvāk un ilgtspējīgāk.

"Concord Service Group" izpilddirektore Ingrīda Žemaitaitiene informē, ka pēdējo gadu laikā uzņēmums ir strauji attīstījies un turpina īstenot izvirzītos mērķus, kas paredz arī jaunu darbavietu izveidi, kā arī papildu ražošanas un uzglabāšanas telpas. Aizdevums bija nepieciešams īpašuma iegādei, lai zem viena jumta apvienotu biroju, noliktavu un ražošanas telpas. Šobrīd uzņēmums strādā trijās nozarēs, bet plānots pakalpojumu klāstu vēl paplašināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. septembrī tiks uzsākta projektu pieņemšana jauno uzņēmēju atbalsta programmā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem.

Pretendēt uz finansiālo atbalstu varēs gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 70 000 eiro.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs līdz 10 000 eiro, un uz to var pretendēt gan privātpersonas, kas vēl tikai plāno uzsākt savu biznesu, gan arī jau esoši uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem. Granta līdzekļi paredzēti saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei.

“Tieši finansiālais atbalsts ir visbūtiskākais, lai idejai sekotu tālāka darbība – to norāda 59% respondentu maijā veiktajā SEB aptaujā par Latvijas iedzīvotāju vēlmi uzsākt savu biznesu. Tāpēc ir gandarījums, ka jau sesto gadu kopā ar Pierīgas novadu pašvaldībām varam būt nozīmīgs atbalsta mehānisms gan mazajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kuri vēl tikai sper pirmos soļus pretī savam biznesam. Redzam, ka ar katru gadu iesniegto biznesa projektu kvalitāte aug un tie, kuri vēlas uzsākt savu biznesu, dara to pārdomāti un mērķtiecīgi. Reizēm labām idejām pietrūkst tikai sākotnējas pārliecības, tāpēc ir prieks par tiem, kuri ņem vērā žūrijas ieteikumus, pilnveido idejas potenciālu un startē konkursā atkārtoti. Jebkura krīze vienlaikus ir augsne jaunām idejām, tāpēc arī šobrīd ir piemērots laiks, lai attīstītu savu uzņēmumu,” saa SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā SIA “Elko” daudzdzīvokļu mājas projekta “Apiņi” būvniecībai Krustkalnos, Ķekavas novadā.

Projektā paredzētas septiņas mājas, divas no tām jau tuvākajā laikā tiks nodotas ekspluatācijā.

“Apiņi” ir jauns dzīvojamo māju projekts Pierīgā, kura celtniecība tika uzsākta 2021. gada pavasarī. Projektā īpaša uzmanība tiek pievērsta ne tikai mūsdienīgam dizainam un kvalitatīviem būvmateriāliem, bet arī A klases energoefektivitātes nodrošināšanai.

“Projekts tiek attīstīts uzņēmuma īpašumā esošā teritorijā, kur iepriekš atradās birojs un noliktavas. Uzņēmumam pārceļoties uz jaunām telpām Daugmalē, tika nolemts plašo teritoriju labiekārtot, izveidojot patīkamu vidi un radot jaunu, modernu dzīvojamo māju kvartālu Pierīgā. Kopumā ir plānots uzbūvēt vēl piecas mājas, taču būvniecības tempi būs atkarīgi no tā, cik ātri izdosies realizēt dzīvokļus jau uzbūvētajās mājās,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Rudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi faktoringa finansējumu divu miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA “Poliurs”. Tas uzņēmumam ļāvis uzlabot naudas plūsmu un ieguldīt līdzekļus ražošanas procesā.

SIA “Poliurs” ražo rūpnieciski izolētus cauruļvadus un savienotājmezglus, kā arī polimēru materiālu caurules un profilveida izstrādājumus.

Uzņēmums atrodas Ozolnieku novadā un nodarbina ap 100 darbinieku. Saražotie produkti šobrīd tiek izmantoti Baltijas un Ziemeļvalstīs, Eiropā, kā arī Tuvajos Austrumos.

Kā top?: Caurules siltumapgādei uzņēmumā SIA Poliurs  

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Ozolniekos, kur SIA Poliurs ražotnē top caurules...

Ņemot vērā arvien augošo pieprasījumu pēc energoefektīviem risinājumiem, “Poliurs” ražošanas apjomi pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršojušies, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viktors Melnacis. “Izolēto cauruļvadu ražošanā strādājam jau kopš 1995. gada, bet tieši pēdējo gadu laikā ir jūtams ļoti liels pieprasījums. Pamatā tas saistīts ar zaļās enerģētikas un energoefektivitātes popularitāti, jo mūsu produkts ļauj būtiski samazināt enerģijas zudumus, piemēram, būvējot siltumtrases,” norāda V. Melnacis.

“Latvijas uzņēmumu vidū faktorings kā finansējuma veids kļuvis aizvien pieprasītāks, jo ļauj izrakstītos rēķinus pārvērst tūlītējā naudas plūsmā un samazina debitoru risku. Kopējais SEB bankas faktoringa portfelis šī gada pirmajos sešos mēnešos ir pieaudzis par 30%, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, un mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pieaugums pārsniedz 38%. Lielā mērā to veicinājis inflācijas pieaugums un nepieciešamība saglabāt finanšu plūsmas pietiekamību, tāpat arī izmaiņas piegāžu ķēdēs un eksporta pieaugums. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd strādājam pie jaunas faktoringa platformas, kas ļaus ātrāk apstrādāt rēķinus un saņemt finansējumu,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

SIA “Poliurs” apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 18 miljonus eiro. Uzņēmums pērn uzsācis sadarbību arī ar pasūtītājiem Spānijā, kur realizēti videi draudzīgi apbūves projekti. “Saglabājot iepriekš noteiktos mērķus par ilgtspējīgu darbu esošajos tirgos Eiropas Savienībā, kā arī realizācijas apjomu palielināšanu Ukrainā, 2022.gadā notiek darbs jaunu tirgu apguvei Francijā, Lielbritānijā, Šveicē. Lai gan gada sākumā tika plānots pārdotās produkcijas apjomu 2022. gadā palielināt līdz 20 miljoniem eiro, jau tagad, vasaras vidū, tas ir sasniedzis pagājušā gada apgrozījumu. Pārdošanas apjomu straujais pieaugums ir saistīts ne tikai ar izejvielu sadārdzināšanos, bet arī ar uzvaru vairākos lielu diametru cauruļu piegādes konkursos Zviedrijā un Somijā,” stāsta V. Melnacis.

Lai gan Ukrainā joprojām notiek karadarbība, SIA “Poliurs” ir atsācis izolēto cauruļvadu piegādes kara izpostītās Mikolajevas siltumtīklu uzņēmumam. Līdz gada beigām jāpiegāda vairāk kā 2 km izolētu cauruļvadu jaunu siltumtrašu izbūvei. Šo projektu līdzfinansē Zviedrijas investīciju fonds NEFCO (Ziemeļvalstu vides finanšu korporācija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi aizdevumu 3,7 miljonu eiro apmērā enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" lieljaudas industriāla saules enerģijas parka izbūvei Brocēnos, informē bankā.

Projektā uz 12,95 hektāriem zemes plānots uzstādīt 11 520 saules paneļus. Saules enerģijas parka saražoto zaļo elektroenerģiju izmantos būvmateriālu ražotājs "Schwenk Latvija".

Saules enerģijas parkā tiks uzstādīti paneļi ar kopējo jaudu 6,33 megavati (MW), kas ik gadu saražos aptuveni 5500 megavatstundas (MWh) zaļās elektroenerģijas. Saules enerģijas parka gada saražotais elektroenerģijas apjoms pielīdzināms vairāk nekā 2500 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam.

Realizējot šo atjaunīgās enerģijas projektu, atmosfērā gadā nonāks par 1663,19 tonnām mazāk CO2 emisiju - tas ir līdzvērtīgi 75 645 iestādītiem kokiem.

"Schwenk Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Schwenk" Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders norāda, ka Brocēnu cementa rūpnīca jau tagad ir viena no videi draudzīgākajām Eiropā un ar nemitīgām investīcijām uzņēmums turpina virzīties uz klimatneitralitātes mērķi. Plānotais saules enerģijas parks blakus rūpnīcai nodrošinās 4-5% no "Schwenk Latvija" ikgadējā elektroenerģijas patēriņa".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 3 miljonu eiro apmērā SIA “Liepājas RAS” bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes sistēmas izveidei poligonā “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Finansējums paredzēts specializētā aprīkojuma un tehnikas iegādei.

“Apstrādājot sadzīves atkritumus pēc jaunā tehnoloģiskā risinājuma, poligonā ik gadu tiks apglabāti aptuveni par 9,5% mazāk sadzīves atkritumu,” norāda SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols. “Turklāt, bioloģisko atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde ir Latvijas turpmāko gadu viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo normatīvo aktu prasības paredz no 2024. gada ieviest šķirošanas sistēmu pārtikas un dārzu atkritumiem, kas attiecīgi arī būs jāpārstrādā.”

Visi projektā plānotie būvdarbi, kas ietver gan tehnoloģiskās ēkas būvdarbus, gan biomasas tuneļu ēku būvdarbus, gan nojumes, gan ceļu, laukumu un inženierkomunikāciju izbūves darbus, turpināsies līdz 2023.gada nogalei. Izvēlētā tehnoloģija ļaus pārstrādāt bioloģiski noārdāmus atkritumus komposta materiālā, kas izmantojams apzaļumošanai, inženiertehniskām vajadzībām, tilpņu aizbēršanai un ainavu veidošanai, tādējādi samazinot poligonā apglabājamo atkritumu apjomu un tautsaimniecībā izmantoto minerālresursu patēriņu. Pārstrādes procesā tiks iegūta arī biogāze, ko izmantos atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" Baltijas biržās apbalvoti "Nasdaq Baltic Awards 2023" uzvarētāji, teikts biržas paziņojumā.

Balvas tiek pasniegtas par "Nasdaq Baltic" biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

Lai saņemtu balvas, "Nasdaq Baltic" biržās kotētie uzņēmumi tika vērtēti, pamatojoties uz to sasniegumiem caurskatāmības, investoru attiecību un labas korporatīvās pārvaldības prakses jomā. Papildus tika izvērtēta uzņēmumu tirdzniecības aktivitāte, ņemts vērā tirgus analītiķu un investoru vērtējums.

Nominācijā par labākajām investoru attiecībām pirmo vietu ieguva Igaunijas finanšu grupa "LHV Group", bet otro un trešo vietu dalīja Lietuvas enerģētikas uzņēmuma "Ignitis grupė" un Lietuvas banka "Šiaulių bankas"

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ošukalns investējis 350 000 eiro saules paneļu parkā Jēkabpilī

Db.lv, 15.03.2023

Projekts ir īpašs ar to, ka saules paneļi izvietoti uz nestandarta formas jumta, kas prasīja sarežģītāku inženiertehnisko risinājumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 000 eiro.

Projekta ietvaros uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1050 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kW, kas ik gadu saražos gandrīz 386 MWh zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa.

Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām, galvenokārt, lai nodrošinātu koka ēvelēšanas un termoapstrādes procesus termokaltē. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 116,6 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs 12 braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

“Saules saražotā enerģija rada drošības spilvenu, nodrošinot gan pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, gan elektroeneatkarību brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir īpaši augstas, kā tas bija atsevišķos mēnešos pērn. Tādējādi iespējams plānot uzņēmuma izmaksas, kas ir nozīmīga konkurences priekšrocība. Ne mazāk svarīgi ir fakts, ka, ražojot zaļo enerģiju, mēs ievērojami samazinām CO2 izmešu apjomu. Kļūstot videi draudzīgāki, mēs vienlaikus kļūstam draudzīgāki arī dažādām instancēm, tostarp, uzlabojas uzņēmuma kredītprocenti bankā,” novērtē Ošukalns ražošanas tehniskais direktors Mārcis Lukaševičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sācies jauns amata pilnvaru termiņš VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklim Andrim Vārnam, kura atbildības joma ir nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība, klientu attiecību vadība, nekustamā īpašuma nomas un pakalpojumu stratēģiskā plānošana.

VNĪ valdē Vārna strādā kopš 2017.gada 1.oktobra.

VNĪ padome Andri Vārnu uz atkārtotu pilnvaru termiņu – pieciem gadiem – ievēlēja 2022.gada 19.janvāri.

“VNĪ valde kopumā izpilda uzņēmuma stratēģijā izvirzītos mērķus, un padome redz regulāru progresu arī tajās jomās, par kurām atbildība ir uzticēta Andrim Vārnam. Tādēļ nešaubīgi apstiprinājām viņa pilnvaras vēl vienam piecu gadu termiņam valdes locekļa amatā,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons.

Pirms darba uzsākšanas VNĪ, no 2011. līdz 2017. gada septembrim Vārna bijis AS “SEB banka” Nekustamā īpašuma un telpu apsaimniekošanas vadītājs Latvijā un Baltijā, kur optimizējis nekustamā SEB biroju, telpu un filiāļu Latvijā un Baltijā nomas portfeli, izstrādājis un ieviesis mūsdienīgas darba vides un vietas konceptu, kā arī nekustamo īpašumu, telpu un saistīto izmaksu efektīvu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.

Kopumā 2022.gadā īstenoti 5354 krāpšanas gadījumi, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika īstenoti 5246 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus pagājušajā gadā novērsti 5085 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,607 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2021.gadu novērsto krāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 14,6%, bet novērsto krāpšanas gadījumu apmērs palielinājies par 72,2%.

2022.gadā četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 2226 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,961 miljonu eiro. Tāpat konstatēti 1987 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,104 miljonus eiro, un 1141 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 3,972 miljonus eiro.

Salīdzinājumā ar 2021.gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 30%, izkrāptajai summai sarūkot par 40,2%. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu saits pērn pieaudzis par 55,1%, izkrāptajai summai augot par 14,5%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits palielinājies par 45,4%, izkrāptajai summai pieaugot 2,4 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības koalīcijas partneriem rosinās politisko diskusiju par banku pagaidu solidaritātes maksu, pavēstīja Ašeradena padomniece Kristīne Mennika.

Ņemot vērā, kā Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunija šādu iespēju neapsver, šo jautājumu ministrs plāno rosināt politiskajai diskusijai nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par riska svariem jeb kā Latvijā veicināt uzņēmumu kreditēšanu

Artūrs Veics, Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem2.

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti3.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banku asociācija: Solidaritātes maksas ieviešana graus valsts uzticamību

LETA/BNS, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lietuvā tiks ieviesta valdības iecerētā solidaritātes maksa bankām, kuru plānots izmantot militārās mobilitātes stiprināšanai, tas graus valsts uzticamību, pirmdien paziņoja Lietuvas Banku asociācija.

"Caurskatāma, prognozējama un starptautiski konkurētspējīga regulējošā vide ir būtiski svarīgi valsts kā investīciju galamērķa pievilcīgumam. Esam ļoti nobažījušies, ka jaunais likumprojekts nerespektē šos principus un diskriminē vienu biznesa sektoru," teikts asociācijas paziņojumā.

Tajā sacīts, ka nodokļu vide bankām un citām kredītinstitūcijām Lietuvā pasliktinājusies vairākus pēdējos gadus. Banku asociācija norāda, ka kopš 2020.gada bankas Lietuvā maksā par trešdaļu lielāku peļņas nodokli - tā likme bankām ir 20%, bet pārējiem uzņēmumiem - 15%, turklāt sākumā tā bijusi pagaidu likme, taču kopš 2021.gada ir pastāvīga.

Asociācija uzsvērusi, ka situācija Lietuvā nav unikāla, jo sektora likviditāte palielinājusies visā Eiropā, taču citur Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā šādi papildu nodokļi netiek apspriesti. Tādēļ tas mazinās Lietuvas konkurētspēju un pievilcību ārzemju investoru acis, sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdības un centrālās bankas ierosinātā pagaidu solidaritātes maksa bankām būtu signāls par to, ka veiksmīgiem uzņēmumiem Lietuvā var negaidīti noteikt papildu nodokļus, norādījusi Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, atzīstot, ka viņas pārstāvētā Liberāļu kustība ieceri vērtē skeptiski.

"Vispirms vēlos teikt, ka pats princips ir nepilnīgs, jo sniedz skaidru vēstījumu un nosaka precedentu, ka jebkuram veiksmīgam uzņēmumam Lietuvā diezgan negaidīti var uzlikt papildu nodokļus. Tādēļ mums, liberāļiem, ir skeptiska attieksme pret šo principu," parlamenta spīkere trešdien teica intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas". Liberāļu kustība ir viena no trīs Lietuvas valdošo koalīciju veidojošajām partijām.

Viņa atzina, ka vairāk vajadzētu runāt par to, ka bankas nevēlas dalīties peļņā ar noguldītājiem.

Tiek prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300-400 miljoniem eiro citus gadus. Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosinājušas ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

“Projektu uzsākām 2020. gada novembrī, un, kā sākotnēji plānojām, pirmie nomnieki kompleksu sāks apdzīvot jau šovasar. Šī vienpadsmit stāvu A-klases biroju ēka atrodas uz 1,3 hektāru liela zemesgabala modernā Skanstes biznesa kvartāla perspektīvākajā vietā – Hanzas un R. Hirša ielu krustojumā. Sākot ar ilgtspējīgu arhitektūru un energoefektīviem risinājumiem līdz bagātīgiem apstādījumiem pieguļošajā teritorijā – “Verde” ir pārliecinoši viszaļākais biroju komplekss Latvijā,” uzsver Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas paredz, ka e-pakalpojumu sniedzējiem savos e-risinājumos ir jāatbalsta arī nacionālos eID rīkus, un "Smart-ID" izstrādātājs "SK ID Solutions" šobrīd strādā pie tā, lai papildus atbilstībai Eiropas Savienības Elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu (eIDAS) regulai iegūtu arī lokālo, ar Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu autentifikācijai, informē "SK ID Solutions" pārstāvji.

Tikmēr arī pēc 1.februāra autentifikācijas un elektroniskās parakstīšanās rīks "Smart-ID" turpinās būt pieejams kā drošs un legāls risinājums.

Likuma grozījumi paredz papildu valsts uzturēto autentifikācijas līdzekļu ieviešanu e-pakalpojumu sniedzējiem lietotāju izvēlei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā šobrīd pieejami divi nacionālie jeb valsts pasūtītie un uzturētie eID līdzekļi - "eParaksts" un "eParaksts Mobile". Tas nenozīmē, ka citu izstrādātāju veidotie rīki kļūst neatbilstoši, papildinās iespēju un izvēļu klāsts, un lietotājs izvēlas sev atbilstošāko.

"SK ID Solutions" Latvijas vadītāja Sanita Meijere norāda, ka uzņēmumam ir svarīgi turpināt sniegt augstas kvalitātes pakalpojumu Latvijā, kur savu uzticību pakalpojumam izrādījuši vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, tādēļ uzņēmums investējis laiku un resursus, lai papildu atbilstībai eIDAS regulai iegūtu arī Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru