Pieaugot mājokļu iegādes kreditēšanas aktivitātei, izgaismojās liela to iedzīvotāju interese, kuri nevar deklarēt savus ienākumus. Tā intervijā DB.lv atzina SEB bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Ieva Tetere, kura bankā ir atbildīga par privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.
Kā raksturotu šobrīd situāciju mājokļu kreditēšanas jomā?
Jāsāk ar to, ka iepriekšējos divos gados aktivitāte bija ļoti zema, tirgus bijis ļoti kluss. Šobrīd mājsaimniecības ir daudz piesardzīgākas, tās nav gatavas uzņemties jaunas saistības.
Zemā aktivitāte domāts tuvu nulle?
Droši vien, ka tuvu nullei, jo jaunu pirkšanas darījumu nebija. Sākot no pagājušā gada otrās puses, pēdējā ceturkšņa, tirgus sācis kustēties, darījumi ir.
Kāds tam bija iemesls?
Mājoklis ģimenei vienmēr bijis vajadzīgs, mājsaimniecība var gaidīt gadu, divus, bet ir lūzuma posms, kad ģimenes, kurām ir ienākumi, saprot, ka ir laiks iegādāties mājokli. Arī cenas ir kritušās gana zemu. Šogad martā Zemes grāmatā bija reģistrētai 460 darījumi par īpašumu maiņu, tātad var teikt, ka tik daudz bijuši darījumi.
Tajā skaitā ir arī banku meitas uzņēmumu darījumi?
Būs daļa arī tādi, bet nedomāju, ka liela daļa, jo banku meitu uzņēmumi nav ieinteresēti dzīvokļu iegādē. Tirgus atdzīvojas, arī mēs savā kredītu piešķiršanas procesā redzam darījumu skaita pieaugumu.
Cik?
SEB bankā janvārī bija aptuveni 50 darījumi, bet martā – jau virs 90 darījumiem.
Pilnīgi jauni darījumi vai saistīti ar kredītu restrukturizāciju?
Pilnīgi jaunu kredīti. Vienīgi salīdzinot ar 2007.gadu, mainījusies kredītu struktūra. 2007.gadā vidējais kredīts bija 50 tūkst. Ls, bet tagad - 22 tūkst. Ls. Ir mainījusies kredīta termiņa struktūra: tagad tikai 3% ņem kredītu virs 30 gadiem, kamēr 2007. gadā tie bija 9%. Tagad vidējais termiņš ir 14 gadi.
Cenu dēļ?
Protams, arī. Bankas ekonomists izstrādāja mājokļu pieejamības indeksu, kur saliekot kopā tādus rādītājus kā iedzīvotāju ienākumi, īpašuma cenas, inflāciju, tika rēķinātas iespējas aizņemties un to, cik vidēji lielu dzīvokli var nopirkt. Dati gan ir ļoti vidēji, jo tā ir vidējā statistiskā alga, cenas sērijveida mājokļiem un inflācija šodien ar skatu uz priekšu. Aprēķini liecina, ka Latvijas iedzīvotājs 2007.gadā varēja iegādāties 13,4 m2, bet šogad varētu iegādāties 42 m2. Vēl 2009.gada 3. ceturksnī varēja atļauties 55m2, bet tas, manuprāt, bija brīdis, kad daudzi uzņēmumi vēl nebija samazinājuši algas. Arī pašreizējā situācija nav slikti un var redzēt atšķirību, kad lielas aktivitātes laikā mēnesī devām 400 kredītus, bet tagad izdodam 100 kredītus.
Savulaik viens no iemesliem aizņemties bija pārliecība, ka viss pieaugs. Vai šobrīd šāda pārliecība ir atgriezusies?
Cilvēki vēl ir ļoti piesardzīgi. Turklāt mūsu pētījumi liecina, ka, ja šogad janvārī, februārī uzņēmumi un privātpersonas sagaidīja,ka viss iet uz labo pusi, tad martā optimisms samazinājās, ko ietekmēja ekonomikā, valdībā notiekošais. Ģimenes Latvijā vēl joprojām ir ļoti grūtā situācijā. Nevar runāt par milzīgu izaugsmi, kādu brīdi nekas nemainīsies, jo bezdarbs nemainīgi augsts, elektrības cena pieauga, no 1. jūlija gāzes cena pieaugs, arī degvielas cenas pieaug un tas atstās iespaidu uz citām cenām. Savukārt algas ir samazinātas. Vienlaikus šis ir laiks, kad var pārdomāti pirkt īpašumu.
FKTK dati liecina, ka mājokļu iegādes hipotekārie kredītu skaits ir aptuveni 145 tūkstoši.
Mūsu portfelī ir ap 20 tūkstošiem kredītu. Lai gan pieaug jaunu kredītu skaits, tie vēl nenosedz tos, kas tiek atmaksāti. Gribētu, lai proporcija mainās, bet jāskatās, kāds ir pieprasījums un cilvēku spēja aizņemties. Ja man mājoklis nav vajadzīgs, jo jau ir, tad negribētu, ka man nāk un stāsta, ka man vajag iegādāties, aizņemties. Latvijā mājsaimniecību aizņēmumi pret IKP veido 40%, kas nav augsts rādītājs. Sagaidu, ka pieprasījums sāksies no nelieliem darījumiem – līzinga, remontu kredīti, varbūt patēriņa kredīti nelielākiem izdevumiem.
Vai 90 kredīti mēnesī varētu būt arī turpmāk?
Skaitam vajadzētu augt, jo parasti janvāris, februāris bijuši klusie mēneši. Ceru, ka atgriezīsies aktivitāte attīstītāju vidū. Ir ļoti liels pieprasījums pēc jauniem, labiem, par saprātīgu cenu dzīvokļiem, bet piedāvājums patreiz nav tik liels. Ir ļoti liels pieprasījums pēc 2 istabu dzīvokļiem labos projektos.
Vai pēc kredītiem nāk tādi, kam jau ir kredītsaistības vai nāk bez kredītsaistībām?
Šodien mājokļu kredītus nāk aizņemties tie, kuriem nav saistību, varbūt vienīgi ir kredītkarte, bet nav tādu, kuriem tas būtu otrs darījums. Tomēr lielākā problēma ir tā, ka nāk cilvēki, kuriem nav deklarēti ienākumi, kas, protams, sarūgtina gan mūs, gan viņus, jo mēs šādus darījumus neskatām. Mēs izsniedzam kredītu, ja ir deklarēti ienākumi, nomaksāti nodokļi. Ir interese par aizņēmum, bet ļoti daudz cilvēki, kas saka, ka: «redziet, man daudz ieņēmumu, bet tie nav... ». Tas nav nekas pozitīvs. Lai arī bankas sliktās, bankas tomēr negrib uzpūsts burbuli un atbalstīt pelēko ekonomiku, kas neveicina kopējo attīstību.
Daļēji ēnu ekonomika veicina, pērkot maizi, pienu, turklāt veikalā neprasa naudas izcelsmi.
Jā, bet no otras puses mēs kā SEB banka maksājam visus nodokļus un kāpēc mūsu darbiniekiem jāuztur visa ekonomika? No maksāšanas puses – ja šodien nemaksājam nodokļus, varbūt rīt nemaksāsim kredītu. Nodokļu nemaksāšana, protams, ir daļēji uz darba devēja pleciem.Kopumā tas ir jūtīgs jautājums, bet tomēr tāds, uz ko mēs ļoti skatāmies. Redzam, ka situācija nav pozitīva. To arī vairāk izjūtam, jo pieaugusi aktivitāte kreditēšanā.
FKTK nesen izteicās, ka Latvijā jaunas problēmas varētu radīt tie kredīti, par kuriem jāsāk maksāt iepriekš atliktās pamatsummas. Vai banka šobrīd izjūt kādas problēmas šajā ziņā?
Mēs skatāmies katrus sešus mēnešus tiem klientiem, kuriem atlikām pamatsummas maksājumus. Pēc sešiem mēnešiem runājam atkal, atkal atliekam. Skatāmies katru darījumu. Mums nav tā, ka būs viens brīdis, kad visiem vajadzēs maksāt.
Ir cilvēki, kas sāk maksāt pamata summu?
Protams.
Viņiem nav pasliktinājusies maksāšana?
Nē. Bet ir daļa ģimenes, kas sākušas maksāt pamata summu, bet atkal zaudējušas darbu, tad nāk atkal un mēs atkal atliekam. Galvenais, izvērtēt pašiem un bankai ilgā termiņā, piemēram, 5 gadi, vai ģimenei mājoklis būs nomaksājamas. Ja ir par lielu, dārgu, tad jādomā mainīt, jo nevilksim atlikšanu bezgalīgi ilgi.
Tātad, ja SEB bankas pieeja ir elastīga, problēmas šajā ziņā neparedzat?
Neredzu lielu problēmu. Neredzu ļoti lielus uzlabojumus, bet neredzu, ka būtu milzīgs pasliktinājums.
Marta dati liecināja, ka pieaug kavēto kredītu apjoms līdz 30 dienām.
Jā, mūsu banka to arī izjuta un tas saistīts ar siltuma rēķiniem. Sezonāli tā bijis katru gadu
Ja banka restrukturizē kredītus, bankai tie ir lieli zaudējumi?
Ja atliek pamata summu un maksā procentus, tad nevaram teikt, ka lieli zaudējumi, jo vienkārši atlikts maksājums. Ja runā par procentu atlikšanu, tad jau tas prasa bankai veidot uzkrājumus, tas uzreiz ir zaudējumu nesošs process.
Kādas prognozes par kredītu tirgus pieaugumu?
Negribētu redzēt 80% pieaugumu. Ceru, ka mēs mācēsim tirgus saregulēt tā, lai nebūtu kārtējais uzpūstais burbulis. Domāju, ka iedzīvotāju ienākumi, situācija noteiks, ka nebūs uzpūsts sprādziens. Grūti prognozēt, gribētu redzēt vairāk nekā 5%. Jāskatās, kā pieauga IKP, attīstītas ekonomika. Ja plānojam 4% IKP pieaugumu, mājokļu kredītu apjoma pieaugums varētu būt nedaudz virs tā. Mēs gribētu redzēt, ka šogad SEB bankai kopējais kredītu portfelis pieaug par 8 – 9%, tajā skaitā mājokļu. Ja šodien tendences lejupejošas, jo kreditēšanas portfelis sarūk, tad no tā skatoties 8 – 9% pieaugums ir ļoti daudz.
