Jaunākais izdevums

Mums tiešām ir laimējies, ka to, ko vēlējāmies, sākot ražošanu, esam sanieguši. Tā intervijā DB atklāj kūpinātavu Abas ražotāja SIA Linda-1 vadītājs Guntars Indriksons. Bijis daudz veiksmīgu sakritību, cilvēku atbalsts. Pēdējos gados pieauguši ieguldījumi mārketingā, tiek palielināts ražošanas apjoms un darbinieku skaits.

Pašlaik ar preču zīmi Abas uzņēmums gadā izgatavo un realizē aptuveni 1500 grilu un 1500 kūpinātavu. Dažos gados SIA Linda-1 kļuvusi par vienu no lielākajiem uzņēmumiem Kandavā. Savu pilsētu uzņēmēji diemžēl raksturo kā ražotājiem ne visai labvēlīgu vidi.

Liels vai mazs uzņēmums, šādās kategorijās viņi par sevi nedomājot, saka Guntars. Sākumā abiem ar Jāni Zandbergu bijusi doma piedāvāt produktu, kas cilvēkiem būtu interesants. Šobrīd abi jau ir pamatīgi aizrāvušies ar ražotni. Guntars uzskata, ka tieši šī aizrautīgā līdzdarbošanās procesā, tas, ka abi kūpinātavu niansēs ir iekšā līdz ausīm, izgājuši visiem cikliem no montēšanas līdz tirgošanai, nosaka veiksmīgo rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: bijusī Rīgas domes darbiniece atver papīrlietu veikalu

Anda Asere, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Linda Lukstiņa savā papīrlietu veikalā Manilla mēģina samazināt ikdienas steigas tempu; pēc viņas pārliecības, pastkartes, rakstāmpiederumi un blociņi mudina apsēsties un padomāt par to, ko raksti.

Manilla ir dizaina papīrlietu veikals, kas apvieno dažādas produktu grupas. 90% veikalā atrodamo lietu ir no papīra. «Pamazām mūs sāku uzskatīt par dāvanu veikalu. Sākumā likās, ka šis būs moderns kancelejas preču veikals, bet tagad klāsts iet roku rokā ar dāvanām, jo lielākā daļa dizaina papīrlietas pērk, lai dāvinātu, jo sev tās kaut kā neatļaujas,» spriež Linda.

Runājot par tik specifiska biznesa dzīvotspēju, viņa atzīst, ka tas, vai cilvēkiem patīk un vai viņi iegādājas kādu preci, ir divas dažādas lietas. «Mūsu veikals pārstāv ļoti specifisku nišu, taču domāju, ka pēc labām lietām vienmēr ir pieprasījums. Protams, dažbrīd piezogas doma, ka varbūt es esmu vienīgā, kam šādas lietas patīk, taču daudzi cilvēki nāk un priecīgi iet prom, sakot, ka nāks iepirkties vēl,» saka Linda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stends iepirkšanās centrā aukstās sezonas laikā būtu piemērota tirdzniecības vieta cepurēm un šallēm

Tā pēc dalības projektā Biznesa eskalators secinājusi Uniq cepures radītāja Linda Breide. Viņa projektam pieteicās, jo vēlējās izmēģināt, kā tas ir – darbotiets t/p Alfa. «Tas tomēr ir liels tirdzniecības centrs, gribējās redzēt, vai mēs vispār spējam to «pavilkt». Secinājām, ka spējam un ka šajā sezonā ir noderīgi tirgoties šādā vietā. Stends tirdzniecības centrā no oktobra līdz martam būtu ideāli,» spriež Linda.

Projekta gaitā viņai nav bijis pārsteigumu, ko nebūtu gaidījusi, taču centrā ir liela cilvēku plūsma, tāpēc jābūt lielākam piedāvājumam. «Kaut arī uz vietas visu laiku bija vairāk nekā 200 vienību, bija cilvēki, kuri nevarēja atrast neko sev piemērotu,» saka Linda. Tādos gadījumos viņa pircējiem iesaka izmantot cepuru konstruktoru internetā un veikt individuālu pasūtījumu tieši tādai cepurei, kāda pašam patīk. Vērtējot, cik daudzi nopērk gatavu cepuri un cik daudzi izvēlas inidivuāli to pasūtīt, Linda spriež, ka aptuveni puse izvēloties konstruktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: bistroStockPot cer drīzumā piedāvāt savu garšvielu līniju

Anda Asere, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem; drīzumā cer piedāvāt savu garšvielu līniju.

Biznesu pirms divarpus gadiem Linda un Ričards Džonsoni sāka divatā. Toreiz Ričards DB uzsvēra, ka algos darbiniekus vien tad, kad varēs to finansiāli atļauties. Tagad uzņēmumā bez Ričarda un Lindas strādā vēl četri pilna laika darbinieki.

Uzņēmums savā komandā izvēlas neprofesionāļus. «Nevēlos algot kādu šefpavāru, gribu, lai darbinieki strādātu mūsu stilā, lai ēdiens garšotu tā, kā pie mums ierasts, nevis taptu pēc kāda cita recepšu grāmatas,» saka Ričards, vienlaikus atzīstot, ka šāda pieeja biznesam prasa daudz darba, lai cilvēkus apmācītu.

Būs garšvielas

Pusdienlaikā StockPot vienmēr ir rinda. Kāds ir noslēpums, ka te vienmēr ir cilvēki? Ričards nosmej, ka tas tik tiešām ir noslēpums. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir pareizajai vietai– šis bistro atrodas pie vecās Ģertrūdes baznīcas, apkārt ir daudz biroju. «Mēs apskatījām daudzas vietas, līdz izvēlējāmies šo,» piebilst Linda. Viņas vīrs uzsver, ka kvalitātei jābūt noturīgai, tā nevar mainīties dienu no dienas, ēdienam vienmēr jābūt vienādi labam. Turklāt šajā biznesā ārkārtīgi liela nozīme ir higiēnai – rokas jāmazgā visu laiku – gan pēc viena produktu veida sagriešanas, gan pēc klienta šķīvja aiznešanas utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Keramiķe Linda Romanovska atradusi līdzsvaru un īsto dzīves telpu, kurā bez stresa, rāmi var darināt savus darbus, gūstot no tā prieku un iepriecinot citus

Linda sevi par keramiķi sauc sešus gadus. Pirms tam daudzus gadus viņa bijusi «svētdienas mālu mīcītāja», kad brīvdienās pie draugiem gatavoja traukus un pēc tam pie sava skolotāja, latgaļu podnieka Evalda Vasilevska savu veikumu apdedzināja. Linda, tāpat kā viņas skolotājs, gatavo melno, svēpēto keramiku, neizmantojot mehāniskas ierīces un glazūras. «Darboties ar mālu es mācos vairāk nekā 15 gadus. Pirmsākumi bija, kad mācījos Alojas mākslas skolā un pēc tam Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Pēc tam Latvijas Mākslas akadēmijā izvēlējos studēt «grafiķos», jo šķita, ka tā būs praktiskāka nodarbošanās, neticēju, ka ar keramiku var pelnīt iztiku, bet pēdējos sešos gados esmu pierādījusi sev, ka var gan. Keramika ir tāda lieta, ko var sākt darīt, neņemot lielus kredītus, var attīstīt savu biznesu soli pa solim,» atzīst Linda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kandavā degusi uzņēmējam Indriksonam piederoša ēka

LETA, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien izcēlies ugunsgrēks Kandavas novada domes deputātam un uzņēmējam Guntaram Indriksonam piederošajā ēkā Kandavas centrā, kur atrodas vēsturiskā apbūve, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš.

Deg sena divstāvu mūra ēka Sabiles ielā 2, kurai ir izbūvēts mansards. Cilvēki nav cietuši. Mājas iedzīvotāji bija evakuējušies paši jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka aizdegusies vēsturiska ēka, kurā atradās Kandavas novada domes deputāta un partijas Vienotība Kandavas novada nodaļas valdes locekļa Guntara Indriksona uzņēmums SIA Linda-1, kā arī viņa sievai Lindai piederošs uzņēmums SIA Linda-EE. Ēkas divos stāvos atrodas šo uzņēmumu veikali un skaistumkopšanas salons, bet trešajā stāvā īpašnieku ģimenei bija dzīvoklis.

Indriksons apstiprināja, ka ir cietušais šajā ugunsgrēkā, turklāt viņš ir arī nama īpašnieks. Kaut arī dega galvenokārt ēkas jumts un bēniņi, cietusi esot visa ēka, kā arī atsevišķas veikalos esošās mantas. Arī Bērziņa rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka ēkas pirmajā stāvā ir veikala telpas, bet augšstāvos ir dzīvojamās telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Fotogrāfa prestižs šobrīd ir ļoti zems

Sandra Dieziņa, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Linda Ratuta fotogrāfijas lauciņā darbojas jau 32 gadus, savu studiju Linda izveidojusi pirms 15 gadiem. Šogad aprit pieci gadi, kopš fotogrāfijas zinībās viņa skolo jauno paaudzi.

Fotostudija tapusi netīšām. Lindai ļoti paticis strādāt par fotogrāfi, taču pamazām pienācis laiks, kad nācies domāt par savu biznesu. «Lielākoties esam darba darītāji, savā būtībā – izpildītāji. Man nekad nav licies, ka esmu «komandējošais sastāvs». Tas arī nekad nebija pašmērķis – veidot savu studiju. Taču pienāca brīdis, kad visas zvaigznes sakārtojās tā, ka nācās vien to darīt. Draugi arī mūs uzkurināja, ka vajag kaut ko savu,» atklāj Linda.

Pirmais Lindas fotoaparāts bija leģendārais Smena, turklāt savu pirmo filmiņu viņa attīstījusi gaismā, jo nekur jau nebija rakstīts, ka tas jādara tumsā. «Tagad visiem šķiet, ka viss ir iespējams. Taču skolā palūdzu saviem audzēkņiem atnest senākas fotogrāfijas, lai viņi saprastu, cik fotogrāfija ir dokumentāla. Es runāju par hronoloģiju, hroniku, par vēsturi. Tas ir aptuveni tas pats, kas rakstīt dienasgrāmatu,» spriež fotogrāfe. Viņa atceras laiku, kad bildes vajadzējis taisīt komunālā dzīvokļa vannasistabā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd grāmatvedībā ienāk jaunā paaudze. «Līdz ar to tiek ienestas svaigas vēsmas šajā nozarē. Ir labi, ja kolektīvā ir grāmatveži ar lielāku un mazāku pieredzi, gados jaunāki un vecāki. Abas puses mācās, un veidojas ļoti laba sadarbība,» uzskata Linda Lazda, Grant Thornton Rimess Baltic grāmatvede.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Linda Nektar pievienojas First North

Žanete Hāka, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Alternatīvajā tirgū First North tiks iekļautas Igaunijā reģistrētā dzērienu ražošanas uzņēmuma AS Linda Nektar akcijas, informē biržas pārstāvji.

Tirdzniecība tiks uzsākta piektdien, 29.maijā Nasdaq Tallinn biržas First North tirgū (biržas kods – LINDA).

Linda Nektar specializējas fermentētu dzērienu ražošanā, kuri paredzēti dzērienu rūpniecībai. Uzņēmums gatavojas paplašināt ražošanas jaudas, kā arī radīt jaunu ieņēmumu plūsmu, veicot investīcijas pārtikas nozares tehnoloģiju pētniecības un attīstības aktivizēšanā. Šobrīd uzņēmums darbību veic galvenokārt Baltijas valstīs un Somijā, taču mērķis ir to paplašināt, tostarp apgūstot jaunus tirgus.

Lai Linda Nektar ar savu zinātību jeb know-how spētu ieiet ārvalstu tirgos, nepieciešama atpazīstamība starptautiskā mērogā, kā arī ātri pieejama nauda turpmākai īpašumu iegādei, teica padomes priekšsēdētājs Erik Hagstrems. Uzņēmuma mērķis ir gan palielināt kapitālu, gan peļņu sadalīt dividendēs, ar nosacījumu, ka būs labvēlīgi darbības apstākļi un attiecīgi lēmumi akcionāru sapulcēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piecu gadu darbības Rīgas centrā ēstuve Stock Pot atver otru vietu Daugavas otrā krastā – tuvāk studentiem

Stock Pot centrā apmeklē diezgan daudzi studenti no Rīgas Stradiņa Universitātes, un ēstuves saimnieki Linda un Ričards Džonsoni bieži dzirdējuši, ka viņiem augstskolas apkārtnē īsti nav, kur paēst. Kad uzņēmējiem radās ideja par otras vietas izveidi, viņiem bija skaidrs, ka tai jāatrodas tieši tur. «Sapratām, ka tur varētu būt pietiekami daudz cilvēku, kuri labprāt nāktu pie mums ēst,» saka Linda. Sākumā jauno ēstuvi apmeklējuši arī diezgan daudzi cilvēki, kas ikdienā pusdieno Ģertrūdes ielā. Ričards piebilst, ka tā varētu būt ziņkārība, turklāt daļa klientu, kas ēd centrā, dzīvo šajā pusē. Tas uzņēmējiem liek domāt par ilgāku darba laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijā tam nav tirgus un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nebūs.

«Dari pats» kustība joprojām ir aktuāla, tāpēc SIA Inmost īpašnieces Lindas Skujas tamborēšanas aprakstiem ārzemēs ir pieprasījums

Linda veido tamborēšanas aprakstus, lai cilvēki, kuri paši vēlas šādā tehnikā kaut ko radīt, varētu to izdarīt. Šādiem produktiem galvenais noieta tirgus ir ASV un citas angliski runājošās valstis.

Aprakstu bizness ir sarežģīts, tur ir milzīga konkurence.

«Latvijā tam nav tirgus un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nebūs, jo mēs esam rokdarbnieki – paskatāmies un uztaisām, mums nav vajadzīgs apraksts. Taču ir cilvēki, kam to vajag un kuri ir gatavi sekot šiem «hieroglifiem». Aprakstu bizness ir sarežģīts, tur ir milzīga konkurence. Katru dienu datubāzē ienāk simtiem jaunu aprakstu. Lai izceltos, jābūt ļoti spēcīgam dizainam vai sekotāju kopienai,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineri Linda Šikure un Māris Važa veido sudraba un bronzas rotas, kuru oriģināli datējami ar vēlo Dzelzs laikmetu, IX–XII gs.

Interese par arheoloģiju un senām rotām aizsākās aptuveni pirms 20 gadiem, kad Linda un Māris iepazinās, mācoties Rīgas amatniecības vidusskolā metāla dizainu. Skolā bija pasniedzējs Āris Alsiņš, kurš abus jauniešus aizrāva ar vēstures izzināšanu.

Māris un Linda stāsta, ka savas rotas pie pircējiem aizved paši jeb piedalās dažādos tirdziņos. Sākotnēji tās tika izrādītas tikai tematiskajos senlaiku pasākumos, bet pēc tam draugu amatnieku pamudināti viņi sāka piedalīties arī Brīvdabas muzeja un Kalnciema kvartāla tirdziņos. Nākamajai vasarai tirdziņu kalendārs jau ir aizpildīts, palikušas vien dažas brīvas nedēļu nogales.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš apģērbu un aksesuāru zīmols Cartiero savu produkciju lielākoties tirgoja sadarbības partneru veikalos, tāpēc šis mēnesis t/p Alfa bija iespēja iepazīties ar pārdošanu no iekšienes

«Bijām gaidījuši vairāk no šī projekta, lielāku atdevi. Laikam sākumā biju skeptiskāka, šķita, ka tirdzniecība būs mazāka, bet laiks manu viedokli salauza un gala rezultāts bija pozitīvāks,» saka Linda Baltiņa, SIA Cartiero līdzīpašniece. Kopumā dalību projektā viņa vērtē pozitīvi, jo tā uzņēmumam bijusi jauna pieredze. Lielākoties Cartiero produkcija nopērkama pie sadarbības partneriem, piemēram, veikalā Paviljons, Oscar, Siguldas pērle, beGenteel room, bet uzņēmumam nebija pieredzes savas produkcijas tiešā tirdzniecībā. Linda piekrīt, ka, sadarbojoties ar veikaliem, ir vienas rūpes, bet, kad pašam jātirgojas, – pavisam citas. Piemēram, īpašnieki visu laiku nevar būt uz vietas un pārdot, tāpēc pārdošanā nepieciešams piesaistīt papildspēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Learn IT strādā pie sava produkta

Anda Asere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmēšanas nodarbību uzņēmuma "Learn IT" dibinātājas Linda Sinka un Elīna Ingelande veido tiešsaistes rīku skolotājiem, kas palīdzētu ieviest programmēšanu pasniedzēja darbā.

"Līdz šim mūsu uzņēmējdarbības pamatdarbība ir bijusi programmēšanas nodarbību kā pakalpojuma sniegšana, bet šobrīd esam sākuši attīstīt savu produktu. Kopš 2019. gada rudens veidojam tiešsaistes rīku skolotājiem, kas palīdzētu ieviest programmēšanu pasniedzēja darbā. Ticam, ka šim produktam ir potenciāls ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, tāpēc ar interesi skatāmies, ko mums nesīs 2020. gads finansējuma piesaistē, jaunā produkta izstrādē, pirmajās atsauksmēs un jaunajos klientos," stāsta Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Runājot par citiem šī gada plāniem, uzņēmuma otra līdzdibinātāja Linda Sinka stāsta, ka aprīlī notiks Eiropas programmēšanas nedēļas jeb "CodeWeek" hakatons vidusskolēniem un "Learn IT" būs viens no tā galvenajiem sadarbības partneriem. "Latvija būs viena no sešām Eiropas valstīm, kas organizēs šādu pasākumu. Finālā skolēni satiksies Briselē, kur prezentēs savu risinājumu žūrijai," viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cartiero ir savs šūšanas cehs, kur tiek gan izgatavoti pašu dizainēti tērpi, gan sniegti ārpakalpojumi citiem uzņēmumiem un dizaineriem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Cartiero bizness ir sācies ar visai specifisku produktu – tērpiem autosportistiem. Uzņēmuma īpašniecēm Lindai Baltiņai un Kristīnei Smilgai patīk mašīnas, viņas brauca uz autosporta pasākumiem un sapņoja, ka kādreiz pašas varētu piedalīties, rezultātā gan radās doma piedāvāt tērpus autosportistiem. «Tā mēs kaut kādā mērā varējām iesaistīties,» saka Kristīne. Izstrādājušas apģērbu piedāvājumu, viņas devās uz sacensībām, iepazīstināja tur klātesošos ar savu pakalpojumu. Sākumā viņas pirka šūšanas ārpakalpojumu, bet vēlāk izveidoja savu cehu. Autosportistu apģērbs top pēc individuāla pasūtījuma, viss tiek šūts pēc konkrēta cilvēka mēriem. «Šādus tērpus nevar atrast nevienā veikalā, klients mājaslapā pasūta un uzšujam pēc viņa mēriem, ar sponsoru logo,» saka Linda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cilvēkam būtu iespēja iegūt kaut mazumiņu Latvijas dizaina, Tinte:te radījusi nevis kleitu vai šalli, bet gan tetovējumu – uzlīmes.

Īslaicīgie tetovējumi pasaulē ir populāri jau vairākus gadus – no sākuma tos iepazina Amerikā, bet tagad arī Eiropā. Pirms dažiem gadiem Lindai Curikai radās doma, ka varētu tādus izgatavot arī Latvijā. Tiesa, viņai ir pilnas slodzes darbs un nebija pārliecības, ka šādi tetovējumi kādam varētu būt vajadzīgi. «Kādu laiku aplīmēju sevi, savus un citu bērnus – visus, kas bija ar mieru,» atceras Linda. Kopš vasaras viņa tiem ir pievērsusies nopietnāk; radīts zīmols Tinte:te.

Lielai daļai cilvēku šie tetovējumi saistās ar uzlīmēm, kas atrodamas košļājamo gumiju iepakojumā. «Šie dizaina ziņā ir galvastiesu pārāki, ilgāk turas, ir kvalitatīvāki,» saka Linda. Lai gan varētu domāt, ka produkta galvenā mērķauditorija ir bērni, tos izvēlas plašs cilvēku loks, piemēram, četrdesmitgadnieki, kas tetovējumus izmanto kā izklaides elementus jautrā kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada gada plānotāju dārzniecēm

Ilze Žaime, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķu sniegums uz skatuves ir darba redzamā daļa, rūpīgā ikdienas darba saldākie augļi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā mūzikas industrijā galvenais peļņas avots ir koncertēšana. Dziedātāji un grupas dodas koncertturnejās, uzstājas korporatīvajos pasākumos, privātajās ballītēs, piedaloties dažādos festivālos un pašvaldību organizētos pilsētas svētkos un citos pasākumos. Viena no ienākumu daļām ir honorāri, kas tiek saņemti par koncertēšanu, otra daļa – autoratlīdzība par skaņdarba vai fonogrammas atskaņošanu. Savukārt ar albumu (CD) izdošanu peļņas gūšana jau ir pagātne. Tas pašlaik tiek uztverts kā atskaites punkts par noteiktā laikā paveikto, taustāms prieciņš pašiem, kā iegansts veidot jaunu koncertprogrammu un doties turnejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

«KPV LV» dibinātājs Artuss Kaimiņš bija rosinājis politiskā spēka valdi lemt par Gobzema izslēgšanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka dokumentus šajā jautājumā iesnieguši arī citi biedri, ne tikai Kaimiņš.

Saskaņā ar «KPV LV» mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

Kaimiņš šodien pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmēšanas pulciņš bērniem Learn IT darbojas kopš pagājušā mācību gada, un tagad programmēt mācās jau 200 bērnu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kopš 2014. gada ir bijusi diezgan strauja attīstība. Interese gan no skolēniem, gan no viņu vecākiem ir liela,» saka Linda Sinka, SIA Learn IT līdzīpašniece. Pagājušā gada septembrī bija plānots sākt ar vienu grupiņu, bet pēc piedalīšanās pāris vecāku sapulcēs pulciņam tika pieteikti jau vairāk nekā 30 bērnu. Visus gribētājus uzreiz nevarēja uzņemt, un sākumā bija tikai viena grupiņa, līdz janvārī tika atrasts veids, kā piedāvāt pulciņu jau plašākā skaitā skolu. «Ja man pirms diviem gadiem pajautātu, kā es redzu šo projektu attīstāmies, es nebūtu ticējusi. Esam satikuši pozitīvus cilvēkus un mentorus, kuri mums ir palīdzējuši un iedrošinājuši,» saka Elīna Ingelande, SIA Learn IT līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā sašaurinās politiskais spektrs (galerijā - atskats uz vēlēšanu nakti)

Vēsma Lēvalde, 02.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divi pagājušajā nedēļā lielākie uzņēmumi reģistrēti vienā adresē

Gunta Kursiša, 09.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītājā nedēļā Latvijā reģistrēti 286 jauni komersanti, tostarp arī tāds, kura pamatkapitāls veido 1,56 miljonus latu - SIA Biznesa centrs Rīga, liecina Uzņēmumu reģistra iknedēļas statistikas dati.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir daudzdzīvokļu namā Mazā Nometņu iela 7-1B Rīga, un kompānija reģistrēta 2. septembrī, tomēr pašlaik Lursoft vēl nav pieejama informācija par uzņēmuma darbības veidiem.

SIA Biznesa centrs Rīga valdē darbojas Krievijas pilsonis Dmitrijs Kolosnicins (Dmitry Kolosnitsyn) un Latvijas valstspiederīgais Jurijs Sļotovs .

Tāpat pagājušajā nedēļā lielāko reģistrēto uzņēmumu vidū ir, piemēram, SIA Latgeo invest Latvia, kuras pamatkapitāls ir 593 tūkst. eiro, kā arī SIA Vlandlu 2 (pamatkapitāls – 91 tūkst. Ls), SIA Papservice group (pamatkapitāls – 25 tūkst. Ls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūru tīklam IDEA Group ir pievienojušies trīs vadošie darbinieki.

Ieva Apsalone, kura iepriekš strādāja par mārketinga vadītāju tādos uzņēmumos kā Viasat, GE Money Bank un Rimi Baltic, šobrīd ir iecelta par radošās reklāmas aģentūras IDEA Rīga vadītāju.

Gints Zīverts IDEA Group pievienojies kā radošais direktors. Ilgus gadus pavadījis Āzijā, kur apguvis ne tikai vietējās valodas, bet arī ieguvis pieredzi menedžmentā un radošajā darbā.

«Latvijā atgriezos, lai atvērtu savu restorānu. Lai arī manā pārziņā bija veidot šā biznesa tēlu un reklāmas kampaņas, es sapratu, ka tas nav man un meklēju jaunas iespējas,» stāsta IDEA Rīga radošais direktors Gints Zīverts.

Komentāri

Pievienot komentāru