Mazais bizness

Sekojot idejai: No mākslas līdz ražošanai

Anda Asere, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Latvju lietu leļļu projekts sācies kā dārgs hobijs un māksla, pērn tas «iekāpa» amatniecības līmenī, bet šogad to jau var uzskatīt par maza apjoma ražošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu gandarīta par to. Ir sajūta, ka grūtākais laiks ir pagājis. Cilvēki mūs pazīst un, ja kādam vajag lelli un viņš ieraksta Google atslēgvārdus «latviešu lelle», tad uzreiz parādās mūsu mājaslapa. Mūsu rezultāta parādīšanās meklējumu augšgalā mums nav prasījusi īpašas pūles un maksāšanu,» saka Ieva Dāboliņa, Latvju lietu (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Atminoties biznesa sākumposmu, viņa norāda, ka pirmie trīs gadi biznesā ir grūti un riskanti. Viņa pieļauj, ka ir vieglāk attīstīt pakalpojumu biznesu, kur nav vajadzīgi lieli ieguldījumi un uzreiz tiek saņemta nauda par pakalpojumu. «Šī ir ražošana, kur jāiegulda materiālos. Leļļu izgatavošanas process nav ātrs, un reizēm lelle ir izgatavota un nodota veikalam, bet nauda par to atnāk tikai pēc pusgada,» teic Ieva. Tāpat viņa uzskata, ka par savu biznesa ideju ir jārunā ar citiem cilvēkiem, cik vien bieži un daudz iespējams, lai uzzinātu citu domas par to. Ieva uzsver, ka jāieklausās visos viedokļos – gan tajos, kas ir patīkami, gan tajos, kas nav glaimojoši. «Jābūt gatavam atkāpties no saviem priekšrak­stiem, aizspriedumiem, jāspēj mainīties. Protams, tas nenozīmē, ka jāmaina ideja pašos pamatos, bet jāpiemērojas tam, ko cilvēki vēlas,» viņa teic. Tāpat Ieva norāda, ka vienmēr vajadzīgi vairāki izejmateriālu piegādātāji, lai būtu rezerves variants krīzes brīdī.

Sortiments mainās

Šobrīd Latvju lietu sortimentā ir sešas lelles – Baiba, Jānis, Ieviņa, Jancis, Laimdota un Spīdola. Pirms kāda laika bija arī Līga un Lienīte, bet tās pircējiem nav šķitušas gana pievilcīgas un saprotamas.

Visu rakstu No mākslas līdz ražošanai lasiet 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sekojot idejai: Īsteno sapni par ražotni

Žanete Hāka, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus Labietis radītāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis iestrādājušies jaunajā ražotnē Ādažos, skatās uz eksporta iespējām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā darītava. Kā stāsta R. Pļaviņš, kopumā ražotnes izveidē un iekārtu iegādē investēti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

«Rīgā kļuva par šauru un arī vēlējāmies alu normāli pildīt pudelēs, lai to varētu piedāvāt veikaliem un citām tirdzniecības vietām, pieprasījums bija arī eksporta jomā, līdz ar to bija jāmeklē nauda straujākai attīstībai,» viņš stāsta. Pašiem šādas naudas nebija, līdz ar to viņi aizņēmušies no lētākā iespējamā avota – attīstības finanšu institūcijas Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No nulles – bez naudas, bez zināšanām, tikai ar gribēšanu

Anda Asere, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Katru mēnesi jauns rekords

Anda Asere, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevumu salīdzināšanas platformā Altero cilvēki visbiežāk izskata iespēju aizņemties piecus tūkstošus eiro remontam, auto iegādei vai kādam lielākam pirkumam; uzņēmums pēta iespējas attīstīties citās valstīs

«Katru mēnesi ir jauns rekords gan izsniegto kredītu apjomā, gan arī mūsu ikmēneša apgrozījumā. Kopš janvāra pēc piedāvājuma izvērtēšanas Altero platformā ir izsniegti kredīti 8,5 miljonu eiro apjomā. Kopš septembra katru mēnesi tiek izsniegts pusotrs miljons eiro mēnesī, un līdz gada beigām sasniegsim 12 miljonu eiro atzīmi,» stāsta Artūrs Kostins, SIA Altero vadītājs. Mēnesī platforma tiek apmeklēta 70 tūkstošus reižu, un līdz šim sev pieejamos aizdevumus apskatījuši 26 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15% līdz 20% reāli arī tos izmanto. 25% interesentu kreditētāji atsaka aizdevumu, daļa cilvēku pārdomā un neizmanto iespēju saņemt līdzekļus, piemēram, 15% interesentu aizdevumu piedāvā tikai viena kompānija, kam parasti ir visai augsta procentu likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: «Nav iespējams paredzēt, ko pirks»

Anda Asere, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti un privātā iniciatīva

Kristīne Stepiņa, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jānis Zuzāns atklāj plānus pēc Sapņu fabrikas iegādes

Kristīne Stepiņa, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kurators Kaspars Vanags: Ja gribi pelnīt, neinvestē mākslā

Kristīne Stepiņa, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atklāj Latvijas paviljona 57. Venēcijas mākslas biennālē nosaukumu un ideju

Lelde Petrāne, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Giraffe360 uzvar nekustamo īpašumu jomas startup konkursā

Lelde Petrāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar kafiju iziet pasaulē

Sandra Dieziņa, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas speciālisti izveido jaunu kafejnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā un plāno attīstīt franšīzi

SIA Rocket Bean Cafe līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Rodčenko, kuram Rīgā tagad pieder jau divas Rocket Bean kafejnīcas un kafijas grauzdētava Miera ielā, neslēpj – mērķis ir izglītot patērētājus, piedāvājot pasaulē labi zināmu kafijas ražotājvalstu produktu, kurš audzēts, transportēts, uzglabāts, grauzdēts un pagatavots pēc augstākajiem standartiem. Kafejnīca Dzirnavu ielā pārcelta no Vecrīgas, kur kļuvis par šauru. Jaunā vieta ir krietni plašāka – ar 55 līdz 60 vietām, kas, pēc Aivara domām, ir minimums, lai savu biznesu varētu atpelnīt. Rīgas klusais centrs par mājvietu izvēlēts arī tādēļ, lai panāktu pretī uzņēmējiem un citiem aizņemtiem ļaudīm, kas strādā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zīmols Betolli radījis jaunu aksesuāru Fancy-puff, kas, kā plāno ražotājs, «papildinās ikvienas personības kopējo tēlu».

«Mūsdienās, ikdienas steigā mēs aizmirstam uzslavēt paši sevi, pateikt «Paldies». Tādu motīvu vadīts radies zīmola jaunais produkts, kura vienkāršā nozīme būtu «pleca piespraude»,» skaidroja Betolli zīmola vadītāja Līga Krauze.

«Jau senajos laikos kā pagodinājuma un atšķirības zīmes tika izmantoti dažāda veida uzpleči un uzšuves, kas tika piespraustas vai piešūtas pie apģērba pleca daļā,» viņa skaidroja.

Jaunais aksesuārs tiks tirgots vairākās krāsās. Ar šo «pleca piespraudi» varot doties gan uz saviesīgiem pasākumiem, gan nesāt to ikdienā, lai nedaudz atšķirtos un ikdienu padarītu košāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī Kuldīgas ielas vidū notikusi trešā Latvijas zīmola Betolli modes skate.

Modeļu lomās iejutās 20 cilvēki - dažādos vecumos, no dažādām pilsētām (Dobeles, Ādažiem, Rīgas, Ventspils un Talsiem), dažādu profesiju pārstāvji.

Iesākumā zīmola klienti darbojušies kā sava krekla dizaineri, bet modes skatē - modeļi, kuri demonstrē savu unikālo kreklu. Katrs no iznācieniem bija košs un spilgts, bagātinot tos ar dažādiem Betolli radītiem aksesuāriem.

Gatavošanās modes skatei aizņēmusi teju trīs mēnešus. Iesākumā tika uzrunāti klienti, katram individuāli tika radīts savs tēls un pieskaņots iznāciena muzikālais noformējums.

Ar SIA Betolli konstruktora palīdzību tiek darināti dizaina krekli, bet uzņēmums paplašinājis sortimentu ar dažādiem aksesuāriem , iepriekš vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā būs aplūkojami mākslas darbi, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Konkursā meklē Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektus

Žanete Hāka, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas arhitekti, pilsētvides arhitekti - plānotāji un ainavu arhitekti līdz 2016. gada 13. janvārim aicināti pieteikties līdzdalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā, informē Kultūras ministrija.

Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji - finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru