Mazais bizness

Sekojot idejai: Palielina vērtību

Anda Asere, 11.12.2018

Uzņēmuma dibinātāji Andris Merkulovs, Mārtiņš Bratuškins un Reinis Skorovs

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Monetizr strādā pie risinājuma spēļu izstrādātājiem, kas palīdz palielināt šo kompāniju ieņēmumus, uzlabot lietotāju iesaisti

Uzņēmums palīdz spēļu izstrādātājiem apbalvot lietotājus, kuri sasniedz zināmu līmeni, piedāvājot iegādāties dažādus produktus ar spēles simboliku, piemēram, T-kreklus, cepures, mobilo telefonu vāciņus, kas nav pieejami citiem spēlētājiem zemākos līmeņos. Tādējādi Monetizr ļauj palielināt spēlētāja dzīvescikla vērtību. Vienā no gadījumiem esošā spēlētāja vidējā dzīvescikla vērtība bija septiņi dolāri un kompānija to palielināja par 25%. «Mēs vēlamies kļūt par pasaules līderi to kompāniju vidū, kas palīdz spēļu izstrādātājiem palielināt spēlētāju dzīvescikla vērtību,» saka Mārtiņš Bratuškins, Monetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzdibinātājs.

Šobrīd Monetizr sadarbojas ar 30 spēļu studijām, kurām kopumā mēnesī ir vidēji 17 miljoni aktīvo spēlētāju. Nākamgad kompānijas mērķis ir paplašināt sadarbību un palielināt mēneša aktīvo spēlētāju skaitu līdz 300 miljoniem. Vaicāts par konkurenci, viņš teic, ka uzņēmumu bieži vien salīdzina ar citiem spēļu reklāmas suvenīru ražotājiem, bet uzsver, ka produktu pārdošana ar spēles simboliku ir tikai redzamā lieta, ko kompānija dara, un pamatā tā ir monetizācijas partneris, kas palīdz spēļu izstrādātājiem nopelnīt vairāk.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Mantas ar spēles atribūtiku nopērk vien paši lojālākie spēlētāji, vien daži procenti, tāpēc uzņēmums strādā pie jauna risinājuma – laikā, kamēr cilvēks spēlē datorspēli, daļa no viņa datora procesora jaudas un atmiņas kapacitātes tiek kopīgota tīklā. Šis risinājums ļauj iesaistīt daudz vairāk lietotāju, Mārtiņš pieļauj, ka tie varētu būt pat tuvu 100%. Tas padara šādu risinājumu interesantāku spēļu izstrādātājiem, jo tiem rodas nebijis ienākumu avots, savukārt Monetizr ir iespēja pārdot spēlētāju kopīgotos resursus kompānijām, kas nodarbojas ar mākoņdatošanu, bet kam trūkst fizisko resursu. Piemēram, ja kāds uzņēmums pērk serveru resursus no Amazon, Microsoft vai kāda cita, rezultātā tik un tā ir konkrēts fiziskais serveris, kurā tiek apstrādāti dati. To var aizstāt ar datorspēlētāju datoru jaudas nomu. «Protams, visu laiku kāds lietotājs pieslēdzas, kāds izslēdzas un tas prasa procesu dublēšanu, lai mākoņskaitļošanas process vienmērīgi turpinātos, bet, ja tīklā ir miljoniem datoru, ir vairāk nekā pietiekami daudz jaudas. Mūsu jaunais risinājums palīdz izmantot šo līdz šim neizmantoto jaudu un piedāvāt jaunu pakalpojumu mākoņdatošanas kompānijām. Tas paver milzīgas iespējas jaunam biznesa virzienam gan mums, gan spēļu izstrādātājiem,» apgalvo Mārtiņš.

Viņš uzsver, ka atļauja paralēli izmantot spēlētāja datora jaudu neietekmē un netraucē spēlēšanas pieredzi. Tas neietekmējot arī elektrības rēķinu.

Visu rakstu Palielina vērtību lasiet 11. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Klientiem nogādās drošu pārtiku

Anda Asere, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kedeon Solutions" risinājumu testē pieci pārtikas piegādes uzņēmumi un ir uzsāktas sarunas ar vairāk nekā 40 uzņēmumiem; divu mēnešu laikā plānots to piedāvāt tirgū.

Šobrīd piegādes biznesā ienāk daudzi uzņēmumi, kas iepriekš ar to nav nodarbojušies, un arī lielie spēlētāji pie lielas noslodzes sadarbojas ar partneruzņēmumiem vai individuāliem kurjeriem. Šādos apstākļos, jo īpaši karstā vasarā, rodas jautājums, vai pārtika ir droša ēšanai.

"Ja piegādes laikā ir nepareiza temperatūra un pircējs saņem bojātu ēdienu, tas var ne tikai slikti ietekmēt uzņēmuma reputāciju, bet arī apdraudēt patērētāja veselību. Visā pasaulē gada laikā aptuveni 600 miljoni cilvēku saslimst un 420 tūkstoši nomirst bojātas pārtikas dēļ. Varētu domāt, ka tas notiek tikai neattīstītās valstīs, bet pat Amerikā gada laikā četri tūkstoši cilvēku nomirst šāda iemesla dēļ. Nevienam nevajadzētu mirt bojātas pārtikas dēļ, taču, redzot pārtikas piegādes pakalpojumu attīstību, risks arvien palielinās. Visiem uzņēmumiem, kas veic pārtikas piegādi, vajadzētu sekot līdzi pareizai uzglabāšanai un pārtikas drošumam. Es pieļauju, ka ar laiku kontrole šajā piegādes posmā kļūs obligāta," spriež Reinis Skorovs, SIA "Kedeon Solutions" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanas ASV to apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi; tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesē satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus

«Pirms gandrīz pusgada Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē «TechChill» paziņoja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanu ASV, Silīcija ielejā. Šajos mēnešos pārstāvniecību kopā apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi. Kopš atvēršanas pieci uzņēmumi un kopā deviņi cilvēki izmantojuši iespēju strādāt «WeWork» kopstrādes biroju ēkā. Telpu izmantošanas ilgums ir no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Piemēram, automatizētas tāmēšanas programmatūras izstrādātājs «Fulfilli» vairāk nekā mēnesi strādāja no biroja telpām Sanfrancisko, bet blokķēdes tehnoloģiju uzņēmums «Monetizr» šajos mēnešos biroja telpas izmantojis jau trīs reizes,» stāsta Toms Zvidriņš, Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV vadītājs. Tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesējot satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus. Pārstāvniecība bieži palīdz ar kontaktiem un informāciju par vietējo biznesa vidi un pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rada tehnoloģiju pārtikas kvalitātes nepārtrauktai uzraudzīšanai

Lelde Petrāne, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolvents Reinis Skorovs biznesā pārvērš bakalaura darbā radītu tehnoloģiju, kas ļauj precīzi izsekot temperatūras izmaiņām pārtikas produkta ražošanā un pārvadāšanā, tā samazinot zaudējumus un riskus veselībai. Jauno tehnoloģiju jau izmanto vairāki pārtikas ražošanas un loģistikas uzņēmumi Latvijā un Austrijā.

R. Skorova uzņēmums «Kedeon Solutions» attīsta blokķēdes tehnoloģijā balstītu biznesa ideju par sensoru tīklu un platformu temperatūras izmaiņu izsekošanai reāllaikā. «Mērķis ir padarīt pārtikas piegādes ķēdi pārskatāmu, bet pašu pārtiku – drošu,» skaidro R. Skorovs. Šogad viņš ieguva bakalaura diplomu RTU, kur studēja Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē. Janvārī viņš sāks studijas RTU Rīgas Biznesa skolā programmā «Executive MBA».

Pie preču paletes vai dārgāku produktu gadījumā pat pie katra preču iepakojuma tiek pievienots neliels temperatūras sensors, un sensori savstarpēji izveido teritoriālo tīklu. Savukārt ražotnē, kravas automašīnās, noliktavās, vairuma un mazumtirdzniecības vietās tiek izvietotas bāzes stacijas. Produktu pārvietojot no ražotnes uz tirdzniecības vietu, teritoriālais tīkls savienojas ar tuvāko bāzes staciju, līdz ar to nevienā brīdī visā piegādes ķēdē reāllaika temperatūras mērījumi netiek pārtraukti. Sensoru iekārtu iegūtie dati uzreiz tiek nodoti un glabāti blokķēdē, izslēdzot iespēju ar tiem manipulēt. Patlaban industrijā dominējošajās tehnoloģijās katra ķēdē iesaistītā persona temperatūras mērījumus veic pati, tāpēc, ja atklājas, ka produkts ir bojāts, nereti ir sarežģīti pārbaudīt, kurā posmā noticis pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru