Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB šonedēļ publicētais Būvnieku TOP 30 iezīmē aprises visai skaudrai nozares nākotnei. Pērn aizvadīts gads ar treknu mīnusa zīmi – nozare sarāvusies mazāka gan naudas (teju simt miljonu mazāks apgrozījums), gan uzņēmumu un to darbinieku skaita ziņā. Savukārt šis gads vairs netiek dēvēts par sliktu vai vienu no sliktajiem, bet gan par nozares izdzīvošanas gadu. Līdzīgi kā cūkkopjus skar cūku mēris, būvniekiem jāsadzīvo ar citu slimību, kas plaši izplatījusies mūsu valstī. Sērgu varētu ārstēt ES struktūrfondu nauda, bet līdz ar tās kavēšanos, būv- uzņēmēju bizness nīkst žēlabās. Diemžēl uz šīs atkarības adatas celtnieki ir jau ilgāku laiku, bet paģiras ir visai smagas un šogad draud ar kārtējo apgrozījuma daudzmiljonu sarukumu. Skurbuma alku neprātā par salīdzinoši sīkiem projektiem ir gatavi cīnīties citkārt solīdi uzņēmumi, kuri tagad rāda zobus kā hiēnas pēc saules rieta. Pie kumosa paģiru lāpīšanai tiek izveicīgākie. Un tie arī izdzīvo.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Darius ir pasaulē lielākais trusis - apmēram tik liels, cik piecus gadus vecs bērns, vēsta ārvalstu mediji.

Piecus gadus vecais trusis, kurš mitinās Anglijā, sver 22,5 kilogramus un ir 1,22 metrus garš, ja mēra no degungala līdz astes galam.

Milzu mājdzīvnieks gada laikā apēdot 4000 burkānus, 120 kāpostus un 730 suņu bļodas ar trušu barību. Viņa īpašniecei Annettei tas izmaksā apmēram 2500 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (apmēram 3000 eiro). Taču viņa esot tik laimīga, ka jau samierinājusies ar truša neremdināmo apetīti.

«Nav noslēpuma, kā izaudzēt pasaulē lielāko trusi. Es pret Darius izturos tā it kā viņš būtu suns,» stāstījusi saimniece.

Latvijā panīkusī truškopība drīz atdzims, uzskata Grobiņas novada Medzes pagasta Elčuku saimnieks Edmunds Rubenis. Pašlaik trušu saimniekam ir maz, pieprasīti ir paipalu un vistu cāļi un olas. Pienesumu saimniecībā dod savvaļas zirgi un govis, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Šobrīd man ir tikai kādas desmit apsēklotas trušu mātes. Bija laiki, kad mājās bija ap 250 trušu. Tad cilvēki sāka tirgot trušu gaļu par ceturtdaļu cenas un panīka visa nozare. Pamazām truši izzuda no saimniecībām. Cilvēki blēdījās, pārdodot krustojumus kā šķirnes trušus un iegūstot gaļu no ceturtās un piektās paaudzes krustojumiem, kas nebija kvalitatīva. Arī audzēšanā diletanti izcēlās. Mēģināja trusi barot ilgāk, lai smagāks,» par nejēdzībām truškopībā spriež saimnieks.

E. Rubenis nolēmis, ka ir pienācis laiks palielināt trušu skaitu.

«Jebkura pasākuma veiksmes atslēga ir kvalitātē, nevis cenu dempingā. Dempingot var tikai ar brāķi,» tā E. Rubenis. Trušu gaļas kilograma cena ir augsta – aptuveni 10 eiro.

Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā

Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.

Garša atkarīga no barības

Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.

«Izšķirties par neko vai investoru, kurš var nākt komplektā ar zināmu bagāžu, valdībai bija grūts uzdevums.»

Tā DB rīkotajā Uzņēmēju klubā sprieda bijušais satiksmes ministrs, pašlaik Saeimas deputāts Anrijs Matīss, kurš publiskajā telpā plaši izdiskutētajām AirBaltic aktualitātēm nolēma uzlikt uzsvarus pašā noslēgumā.

Aktualitātes tranzīta nozarē, Rail Baltica un AirBaltic bija trīs vaļi, uz kuriem savu uzrunu balstīja A. Matīss. Viņš norādīja, ka Latvijas tautsaimniecībā būtiskajai transporta nozarei ir bijis trauksmains gads.

Pārejot pie AirBaltic, A. Matīss uzsvēra, ka uzņēmums četru gadu laikā spējis uzlabot savu darbību, no 180 miljoniem eiro negatīva pašu kapitāla nonākot līdz 75 miljoniem eiro, kas, nenoliedzami, arī ir gana daudz. Divus gadus kompānija ir strādājusi ar peļņu. Ar to nav pietiekami, lai banka izsniegtu aizdevumu; ir nepieciešams ārējs finansējums investīcijām un flotes nomaiņai. Stratēģiskais investors pie šādiem finanšu rādītājiem nav viegli piesaistāms. «Ļoti daudz runāts par investora piesaisti un flotes nomaiņu. Skaidrs, ka tai agri vai vēlu jānotiek. Manuprāt, nav pareizi saistīt investora ienākšanu ar konkrētu flotes nomaiņu. It sevišķi, kad jau esam uzņēmušies saistības par Bombardier neesošām lidmašīnām. Uzņemties vēl kādas pret Krievijā ražotiem lidaparātiem nebūtu pareizi, ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par lidmašīnu tehniskajām īpašībām un rezerves daļu pieejamību. Mazai aviokompānijai noteikti vajadzētu turēties pie pārbaudītām vērtībām,» tā A. Matīss. Viņaprāt, valdība nebija vieglas izšķiršanās priekšā, garas stundas vētījot konkrēto finanšu investoru. Uz DB jautājumu, vai citāds redzējums attiecībā uz AirBaltic floti un investoru bija iemesls, kāpēc A. Matīsam bija jāaiziet no amata, bijušais satiksmes ministrs atzina, ka reizumis valdībai jāpieņem izšķiroši lēmumi un ne vienmēr tie ir viegli. Bet, runājot par floti, vēlreiz uzsvēra: «Maza aviokompānija nevar atļauties riskēt, piemēram, ar lidmašīnām, kam var atklāties kādas «slimības». Jāiet pakāpeniski uz viena tipa floti. AirBaltic nebūtu pareizi kļūt par izmēģinājuma trusīšiem, lai arī pārbaudīti lidaparāti varbūt izmaksātu nedaudz dārgāk.»

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Latvijas un Baltijas kosmētikas tirgus ir ar ievērojamu dabisko izaugsmes potenciālu, laikrakstam Dienas Bizness saka L’Oréal Baltic ģenerāldirektors Johans Bergs.

Fragments no intervijas:

Kosmētikas patēriņš man ir vien tik, cik no bučošanās, un attiecīgi arī daudz par to nedomāju. Tomēr ko nozīmē L’Oréal interese par audu inženieriju un 3D druku – ka mūsu nākotne ir kiberkosmētika vai kas tamlīdzīgs?

Nē, es nedomāju, ka tā būs kiberkosmētika. Bet vispār kompānijas pētniecības kapacitāte ir nopietna. Tās budžets ir 700 miljoni eiro, pētniecības personāls, kas nodarbojas tieši ar R&D, no 3800 cilvēkiem ir pieaudzis apmēram līdz 5000, un tas pieaug aizvien. Viņi tiešām sadarbojas ar kompānijām, kas ir iesaistītas medicīnas biznesā. Viens no tādiem projektiem ir arī saistībā ar mākslīgās ādas audzēšanu no šūnām. Tā ir īsta, dzīva āda, medicīnā tā tiek lietota, piemēram, kosmētiskām vajadzībām, lai novērstu vēža saslimšanas vai apdegumu sekas. Bet mēs to lietojam tikai pētnieciskos nolūkos, lai laboratorijās pētītu, kā viena vai otra viela iedarbojas uz ādu.

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Normandijas govis barojot ar Normandijas ābolu sidru, kāds francūzis cer iegūt augstākās klases gaļu, vēsta thelocal.fr.

Par «izmēģinājuma trusīšiem» kļuvusi neliela viņa ganāmpulka daļa. Govīm tiek atskaņota mierīga klasiskā mūzika, sāni tiek masēti ar elektriskajām birstēm un papildu šīm ekstrām maltītēs viņām padzerties dod organisko ābolu sidru, kas tapis šajā pašā saimniecībā.

«Es dotu tām 150 litrus sidra četrus mēnešus, un tad tās dodas uz kautuvi,» stāstījis saimnieks, kurš ar sidra palīdzību plāno iegūt mīkstāku gaļu un uzlabot vēl citas ēdiena īpašības.

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.