Aktrise Sāra Džesika Pārkere (Sarah Jessica Parker) apstiprinājusi runas, ka šogad uz ekrāniem iznākušās filmas Sex And The City: The Movie (Sekss un lielpilsēta) turpinājumus tiks uzņemts jau tuvākajā laikā, ziņo Los Angeles Times.

Paredzēts, ka jaunās filmas uzņemšana sāksies šā gada vasarā, bet 2010. gadā tā varētu iznākt uz ekrāniem.

Filmas scenārija autors un režisors Maikls Patriks Kings pagaidām vēl nav izdomājis, kādi notikumi varētu risināties filmas turpinājumā.

Visu galveno lomu atveidotāju līgumos ir iekļauts punkts par filmas turpinājumu, jo producenti grib no finansiāli ļoti veiksmīgās kinolentes izveidot veselu filmu ciklu.

Pateicoties tādiem seriāliem kā Cougar Town un kinoteātros gaidāmajai filmai Sex and City 2 (Sekss un Lielpilsēta 2), sievietes vecumā ap 40 gadiem sākušas aktīvāk iegādāties pikanto apakšveļu.

Tā norāda Lielbritānijas mazumtirdzniecības tīkls Debenhams, raksta Reuters.

Populārais seriāls un gaidāmā pilnmetrāžas filma, kur tiek atspoguļota aptuveni 40 gadīgo sieviešu «guļamistabas dzīve», veicina pieprasījumu pēc pikantās veļas no šāda vecuma sieviešu, skaidro Debenhams.

«Populāras aktrises šajā vecuma grupā, piemēram, filmā Sekss un Lielpilsēta un seriālā Cougar Town, rada šī vecuma sievietēm pārliecību,» norādījusi kāda apakšveļas pircēja veikalā Debenhams.

http://www.db.lv/images/article/2008/05/23/cb4b1273-e59b-4c71-bb89-279d81165272.jpg

«Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā vīriešiem un sievietēm piemīt patoloģiska vēlme būt seksīgiem līdz pat zārka vākam,» ar vieglu ironiju saka Konstantīns Bogomolovs. «Zvaigžņu parādīšanās uz sarkanajiem paklājiem Losandželosā, Kannās un Venēcijā to tikai apstiprina. Mēs redzam maksimāli atkailinātus plecus, rokas un dekoltē neatkarīgi no vecuma. Karikatūras ar pigmentācijas pleķiem, grumbām un savītušu ādu! Un nevienam tas nešķiet nenormāli!»

Iespējams, es pārspīlēju, bet arī ikdienas dzīvē sievietes neatkarīgi no vecuma šķiet nodarbinātas tikai ar vienu vienīgu domu – cik īsi drīkst būt mani svārki un cik atkailināts vēders. Šī uzbāzīgā atkailināšanās, manuprāt, atņem visus imidža jaukumus. Jo seksualitāte ir līdz galam nepateiktais. Mūsu erotiskās fantāzijas parasti darbojas, kad nav iespējas ieraudzīt visu.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Savā darba kabinetā Rīgā uzņēmēja, nekustamo īpašumu un projektu attīstītāja miljonāre Irēna Pulkinena uzturas labi ja četrus mēnešus gadā. Viņas bizness ir stabils un sakārtots, tāpēc pārējo laiku Irēna var atļauties dzīvot, kā grib.

Todien, kad esam sarunājušas tikšanos, snieg. Viņa ierodoties notrauš no sejas slapjo sniegu, bet vēl pēc mirkļa, nejauši uzmetusi skatienu rokai, secina, ka pa ceļam gredzenam izkritis akmens. Briljants – 2,3 karāti. Ja kāds to uz ielas pamanīs, visticamāk, tāpat neuzskatīs par vajadzīgu pacelt, aplūkojot tukšo gredzena iedobi, Irēna Pulkinena bezkaislīgi spriež. Jo briljanti jau zem kājām nemētājas. Bet stāsts arī nav par briljantu, bet par viņas attieksmi pret lietām. Viņa varētu nopirkt jaunu gredzenu, taču šim akmentiņam viņas uztverē nav tādas vērtības, lai par tā pazušanu lietu gaužas asaras. Kas cits gan tas ir – tikai akmentiņš.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Personas datu drošības jautājums ir aktualizējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes skandāla dēļ. «Pirms tam valsts līmeņa informācijas sistēmu (IS) auditi tika uztverti kā formāla prasība. Izskanēja viedoklis, ka personas datiem nav vērtības, tie ir pieejami internetā, iestāžu administratoriem, un ka tos nav vērts zagt,» norāda DPA infrastruktūras risinājumu nodaļas vadītājs Gatis Gailis.

Lattelecom un LMT privatizācijas pīrāgs

Lattelecom un LMT privatizāciju organizējot izsoles veidā, Latvijas valsts varētu iegūt vislielākos līdzekļus.

Kvotas

Brisele dalīs kvotas Krievijas baļķiem

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts.

Dati

Eksporta produkcija turpina celt ražotāju cenas

Dārdzības pieaugums pasaulē turpina kāpināt arī Latvijas uzņēmumu ražojumu cenas.

Pārvaldība

Centralizācija uzlabojot pārvaldību

Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības centralizācija ļauj uzlabot valstij piederošo aktīvu pārvaldīšanu.

Mediju konglomerāta Time Warner peļņa šī gada otrajā ceturksnī bija 792 miljoni ASV dolāru, kas ir par 26% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, kad kompānijas peļņa bija 1.07 miljardi dolāru, ziņo aģentūra Reuters.

Lai arī Time Warner peļņa ir samazinājusies, tā ir lielāka nekā kompānija iepriekš bija prognozējusi. Lielākus ienākumus nekā plānots kompānija otrajā ceturksnī guva no reklāmas pārdošanas un ienākumiem no tādām filmām kā Sekss un lielpilsēta.

Time Warner apgrozījums trīs mēnešos līdz 30. jūnija, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājās par 5%, sasniedzot 11.56 miljardus ASV dolāru.

Sony Pictures Television (SPT) izklaides kanāls Sony Entertainment Television turpmāk būs skatāms arī Latvijā. Pamatojoties uz retranslācijas līgumu ar Lattelecom, jaunais izklaides kanāls pieejams Lattelecom Interaktīvās televīzijas (IPTV) kanālu klāstā.

Sony Entertainment Television iespējams skatīties raidījumus oriģinālvalodā vai dublētu programmu krievu valodā, savukārt subtitri būs nodrošināti latviešu valodā.

Igaunijā par darbības uzsākšanu SPT paziņoja pirms mēneša, kur retranslāciju nodrošina Elion (IPTV) un Starman (kabeļu un maksas digitālā virszemes televīzija (DTT)).

Sony Entertainment Television raidījumu piedāvājumā ir Amerikas nākamā topmodele (America’s Next Top Model), Sekss un lielpilsēta (Sex and the City), Scrubs (Dakterīši), Divarpus vīri (Two and a Half Men), Visi mīl Raimondu (Everybody Loves Raymond) uc.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

«Ziniet, cilvēks ir tas, ko viņš ēd. Vai tas cilvēks, kurš gaļas paviljonā paiet garām dārgākajam stendam, lai steigtos, kur lētāk, arī kurpju veikalā ienācis, uzreiz sauc – nesiet un dodiet man pašas lētākās kurpes?», atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze iebildi, ka Latvijā nav pirktspējīgas publikas - cena par augstu, intervijā sacījis restorāna Vincents saimnieks un šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

«Nē, tā vis nedara. Viņam tak nevajag kamašas, kas izjuks pēc pirmās valkāšanas, tupeles, kas bojā pēdu un muguru, kas spiež kāju un ir taisītas no mākslīgās ādas. Tāpat vajag uzmanīties ar to, ko liekam iekšā savā ķermenī, un tā darām katru dienu vismaz trīs reizes,» viņš turpinājis.

Uz laikraksta jautājumu: «Kā vērtējat lauku saimniecību stāvokli, zemnieku spējas un jaudas?» M. Rītiņš atbildējis:

«Varam lepoties ar mūsu pašu dārza zemenēm, meža gailenēm un lauka tomātiem. Tas viss ir tiešām īsts, Dieva radīts zieds, kas plaukst, aug dabā, saulē, lietū, augsnē atšķirībā no iesprostota frankenšteina tomāta. Tāpat ir mājas vistas un ir fabrikas broileri. Ir Baltijas lasis un Norvēģijas lasis. Radīts arī frankenšteina lasis, kurš būšot liels, divreiz ātrāk pieaugšot nekā parastais dabiskā ceļā, bet tas jau skaidrs, cik šis lasis būs deformēts. Par to nevienam nestāstīs. Tā ir problēma, ka pasaule tagad tiek radīta un piemērojas, lai daži ļaudis ātri tiek bagāti – pārtikas, naftas lauku un farmācijas koncernu īpašnieki. Viņiem atvēlē raust bagātību citi – kam ir šlipses un lakoti nadziņi, kuri nav dubļus briduši, tikai kantoros nosēdējuši. Viņi diktē, ko pasaulē ēdīs, ko pirks lielveikalos un kas tādējādi caur kuņģi ieceļos mūsu ķermeņos. Diezin vai šie daži bagātie bauda to pašu, ko citiem piedāvā savu veikalu ķēdēs.»

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

No 1. decembra patiesie labuma guvēji būs jāatklāj ne tikai komercsabiedrībām un partijām, bet arī biedrībām un to apvienībām, arodbiedrībām, sabiedriskajām organizācijām un pat reliģiskajām organizācijām (plašāk – 30.11.2017. DB). Valsts devusi trīs mēnešus, lai pielāgotos jaunajām prasībām patieso labuma guvēju identifikācijā līdz ar izmaiņām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Virziens uz caurspīdīgāku naudas pasauli neapšaubāmi ir pareizais virziens, un, kā to rāda arī plašāki notikumi Eiropā, sabiedrība tiek vesta šajā virzienā un Latvija pēc inerces seko jaunajai pasaules kārtībai. Caurspīdīgums samazina mahināciju iespējas dažādās jomās, tiklab finanšu nozarē, kā, acīmredzot, arī uzņēmēju biedrībā un pat baznīcā. Atklātība ir laba lieta, un tās it kā nevar būt par daudz, ja vien tā netiek piesārņota ar informāciju, kas par atklātību saucama tikai formāli, bet drīzāk tā ir burta kalpība bez jebkādas pievienotās vērtības vai atdeves. Tas, kas rada bažas, ir aizdomas par to, ka laba ideja šajā reizē pasniegta dikti pliekanā mērcē, turklāt tā nav žēlota, tāpēc trāpījusi pilnīgi visiem - no baznīckungiem līdz īstiem patiesajiem labuma guvējiem, par kuru reģistrāciju jautājumu nav. Iespējams, Latvija atkal skrien pa priekšu direktīvu prasībām un pārcentībā ir gatava ņemt pie dziesmas kā baznīckungus, tā arī, piemēram, daudzskaitlīgās uzņēmēju organizācijas, kā LDDK vai LTRK. Pēc analoģijas izriet, ka patiesā labuma guvējs Romas katoļu baznīcā ir Zbigņevs Stankevičs, savukārt LTRK – Jānis Endziņš. Meklējot patiesā labuma guvējus biedrībās un sabiedrības nodibinājumos, veidojas ārkārtēja situācija, jo patieso labuma saņēmēju loks tiek izvērsts milzīgi un, iespējams, nevajadzīgi plašs. Tas liek domāt, ka šajā atklātībā noslēpties būs nevis sarežģītāk, bet varbūt pat vieglāk, nekā tas bijis līdz šim. Laba iecere ar pārcentību raust datu gūzmu faktiski degradējusies. Iespējams, Latvija varēs ziņot par to, cik aktīvi «izķeram» patiesos labuma guvējus, tomēr vai tam būs arī reāls segums? Nav skaidrības arī par to, kā patiesie labuma guvēji (reālie, nevis, teiksim, izdomātie) tiks izsijāti ārvalstu kapitāla uzņēmumos, kuri pieder «mammām» un «mammu mammām» kaut kur tālās zemēs. Palielināsim datu apjomu, aktīvi iekasējot nodevu, bet atdeves vietā, var gadīties, būs sēnalas.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Viens no grupas Kolonna īpašniekiem, a/s Holdings Kolonna un SIA REHO padomes priekšsēdētājs uzņēmējs Jānis Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču šeptēties un atrast naudīgu nozari viņš ir mācējis vienmēr.

Tiesa, tagad tirgus dzirnas griežas jau citā režīmā un vienkārši apsviedīgo cilvēku laiks ir pagājis. Neatgriezeniski, – vismaz tā uzskata Jānis Lasmanis. Viņaprāt, tagadne vairs nepieder šiverētājiem. Mūsdienās uz priekšu tiek gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Savulaik krievu klasiķis Mihails Bulgakovs secināja, ka maskaviešus ir sabojājis dzīvokļu jautājums. Nezinu, kā tādā ziņā ar rīdziniekiem, taču šis jautājums gadiem ir kā no oglēm paķerts kartupelis, kuru cenšas rokā saturēt gan tie, kuriem dzīvoklis ir jumts virs galvas, gan tie, kuri pelna ieguldot nekustamajos īpašumos. Tiesa, šobrīd uguns nekustamo īpašumu tirgus krāsnī ir kļuvusi neaprēķināma, un arvien draudīgāk pierādās atziņa, ka ne visi riskētāji dzer šampanieti. Arī Jānis Lasmanis vairākus gadus veiksmīgi strādāja ar jauno projektu attīstīšanu, būvniecību, pārdošanu.

Citāts no Valērija Kargina runas pēc akcionāru pilnsapulces: "Daži vārdi par 2008.gada budžetu. Gads mums nebūs no vieglajiem. Latvijā mēs turpināsim strādāt kadru deficīta un pieaugošas konkurences apstākļos. Vidējais bruto algu un prēmiju līmenis bankā 2007.gada laikā ir audzis par 28%."

Parex bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja Valērija Kargina runa preses konferencē pēc akcionāru pilnsapulces:

"Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Mūsu peļņa 2007. - atskaites gadā, ja neskaita ēku pārdošanas 2006.gadā, ir pieaugusi par 38%. Mēs esam nopelnījuši 57 miljonus eiro.

Mūsu aktīvi ir auguši par 35%, sasniedzot 4,5 miljardus eiro. Aktīvu pieauguma vidējais temps ar 30% gadā turpinās jau sešus gadus.

Ja turpinām runāt par galvenajiem skaitļiem, jāmin, ka 2007.gadā mēs esam samaksājuši nodokļos 34 miljonus eiro. Mēs esam svarīgs ienākumu avots valstij.

Bankas pašu kapitāls un rezerves gada laikā palielinājies par 13% un ir 309 miljoni eiro.

Ikeafikācija, biopanki, enerģiju ražojošās baktērijas, ideju sekss un pat Hitleram līdzīgo kaķu klubiņš – tādas frāzes bārsta futurologs Magnuss Lindkvists, kurš aicina veidot zinātkāres, mācīšanās un eksperimentēšanas kultūru.

Viņš uzsver, ka labu biznesu iespējams veidot, arī turoties pie vecas idejas: «Galu galā, tā taču bija jauna ideja, kas nogalināja Lehman Brothers – ideja par to, ka var aizdot naudu cilvēkiem, kuriem to nevajadzētu aizdot.»

Ekskluzīvi: Švarcenegera krīzes recepte

Kā izrādās, Arnolda Švarcenegera sirdslieta ir jaunu darba vietu un tīrākas vides radīšana. Kalifornijas gubernators ekskluzīvā sarunā LD atklāj, kā ar atjaunojamiem energoresursiem stimulēt parādos esošu ekonomiku un veicināt nodarbinātību.

Tikai trīs jautājumi – tāds bija nosacījums, lai varētu saņemt atbildes no Kalifornijas gubernatora un Holivudas veterāna Arnolda Švarcenegera, kurš sarunās ar žurnālistiem parasti ir atturīgs. Starp laimīgajiem jautātājiem bija arī LD/DB pārstāve Līva Melbārzde. Uz sveicienu dzimtajā vācu valodā gubernators atbild angļu valodā. Jau iepriekš tika stingri noteikts, ka gubernators neatbildēs uz jautājumiem, kas saistīti ar viņa kinozvaigznes karjeru vai bodibildingu, neprognozēs nākotni un nekomentēs atsevišķus likumdošanas aspektus. Viņa nerunība nav pārsteidzoša – tieši A. Švarcenegera laikā Kalifornijas parādu nasta ir samilzusi līdz summai, kas pārsniedz simts miljardus ASV dolāru.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

No 29. janvāra līdz 20. februārim ar īpašu Eiropas un pasaules īsfilmu izlasi tūrē pa Latviju dosies Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS.

Eiropas un pasaules jauno režisoru kino programmas ietvaros 2ANNAS piedāvā noskatīties festivāla 2008. gada konkursa programmu Frīkvuda, Baltie taustiņi, līdz 16 g. vec. neiesakām un Baltijas īsfilmu skate.

izrāde tudvŠī skate ir jaunas formas un žanra meklējumi, sajaukums un šķietama nesavienojamība, pilnīgs haoss. Putukrējums gan pieredzējušiem kino profesionāļiem, gan vienkāršam ierindas skatītājam. Šajā skatē divritenis no jauna izgudrots vismaz piecas reizes.

2ANNAS Latvijā darbojas jau vairākus gadus un pa šo laiku festivālam ir izdevies apkopot ievērojamu jauno režisoru īsfilmu izlasi, prezentējot to darbus Vācijā, Lielbritānijā, Somijā, Krievijā, Ukrainā un arīdzan tepat Baltijas valstīs. Festivāls 2ANNAS, veidojot savas programmas, uzsvaru liek uz jaunās paaudzes kino, kas līdzās tradicionālajiem filmu veidošanas līdzekļiem meklē jaunas izteiksmes un satura formas.

Sex.com, kas tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem interneta domēnu vārdiem, nākamnedēļ nonāks izsolē, vēsta Reuters.

DOM Partners LLC, aizdevējs no Ņūdžersijas, kurš finansēja 2006.gadā notikušo domēna vārda iegādes darījumu 14 miljonu ASV dolāru apmērā, atņēmis pircējam tiesības uz šo interneta īpašumu un gatavojas to izsolīt 18.martā, informē medijs.

Izsoles sākotnējā cena būšot viens miljons ASV dolāru.

Reuters atgādina, ka 2008.gada izsolē domēna vārdu www.pizza.com izdevās pārdot par 2,5 miljoniem ASV dolāru. «Bet, ja tā ir taisnība, ka sekss ir labi pārdodama lieta, sex.com varētu kļūt par vērtīgāko domēna vārdu pasaulē,» raksta Reuters.

Sex.com reģistrēts 1994.gadā.

Saskaņā ar izsoles organizētāja sniegto informāciju jau tagad esot vērojama ievērojama interese par domēna vārda iegādi.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.