Būvniecība un īpašums

Semināros stāstīs, kā piesaistīt līdzekļus siltināšanai

Ingrīda Drazdovska, 30.03.2011

Jaunākais izdevums

Rīgā sāksies jauns semināru cikls par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju un ERAF līdzfinansējuma 50% vai 60% apmērā piesaistes iespējām. Līdz šā gada 7.jūnijam kopumā notiks 22 semināri dažādās Latvijas pilsētās.

1.aprīlī paredzēts pirmais seminārs. Tas interesentiem ir bez maksas. Semināru varēs vērot arī interneta tiešsaistē Ekonomikas ministrijas vai Rīgas Domes mājas lapā.

Semināra dalībnieki tiks informēti par ES struktūrfondu programmas Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi nosacījumiem un aktualitātēm, kā arī par biežāk pieļautajām kļūdām projektu sagatavošanā un ieviešanā. Pasākuma laikā tiks pastāstīts arī par ēku siltināšanas ieguvumiem un par to, kas jāņem vērā projekta īstenošanas laikā no būvniecības darbu veikšanas aspekta.

Pasākumā piedalīsies Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis un Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna, pieredzē dalīsies DzĪB Ozolaine 24 (Rīga) valdes priekšsēdētājs Ainārs Zandersons.

Sīkāku informāciju par semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā.

Db.lv jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā līdz 2010.gada nogalei bija iesniegts 271 projektu iesniegums dzīvojamo ēku siltumnoturības paaugstināšanai par kopējo ERAF līdzfinansējuma apjomu 13,85 milj. lati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzņēmējs: Ko līdz, ja ir darba vietas, bet cilvēkiem nav, kur dzīvot

Kristīne Stepiņa, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Esošais dzīvojamais fonds Limbažu pilsētā ir «izsmelts».

Šobrīd apjomīgākais Limbažu novada projekts ir Limbažu un Salacgrīvas novada sporta skolas peldbaseina būvniecība, kuru plānots pabeigt līdz šā gada maijam. SIA Engels Hus valdes loceklis Agnis Eņģelis gan Dienas Biznesam teic, ka vairāk par baseinu limbažniekiem būtu nepieciešama dzīvojamā platība.

«Pilsētā mājokli īrei ir ļoti grūti atrast, ko līdz, ja ir darba vietas, bet cilvēkiem nav, kur dzīvot. Protams, arī skolas un baseins ir vajadzīgs, taču galvenais ir nodrošināt, lai Limbažos būtu iedzīvotāji un pats galvenais – bērni, kam tajā peldēt,» uzsver uzņēmējs.

Esošais dzīvojamais fonds Limbažu pilsētā ir «izsmelts», šobrīd cilvēkiem atrast dzīvojamo platību ir visnotaļ sarežģīti, piekrīt Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers. Pašvaldība šī jautājuma risināšanu nosauc par vienu no prioritārajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzsāk 12 miljonu eiro vērta projekta attīstīšanu Ganību dambī

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centra rajona apkārtni Ganību dambī nākamā gada vasarā papildinās jauns lielākā nekustamo īpašumu attīstītāja «Bonava Latvija» dzīvojamais projekts, ko veidos veidos trīs piecstāvu nami ar 133 dzīvokļiem, informē uzņēmumā.

Projekta tapšanā kopumā paredzēts investēt 12 miljonus eiro.

«Dzīvojamais fonds Rīgā atjaunojas pārāk lēni – trūkst jaunu, energoefektīvu mūsdienīga plānojuma mājokļu plašam iedzīvotāju lokam par pieejamu cenu. Dzīvoklis šajā projektā ir gudra alternatīva tiem, kuri vēlas dzīvot Klusajā centrā, taču nav ar mieru pārmaksāt. Turklāt mēs nebūvējam vienkārši ēkas, mēs labiekārtojam teritoriju ar daudzveidīgām atpūtas iespējām pašā pilsētas sirdī. Šajā vietā būs vairāki bērnu rotaļu laukumi, piknika zona kopā sanākšanai, multifitnesa stacija vingrošanai, kā arī lielizmēra soliņi jeb zviļņi nesteidzīgākai atpūtai,» atklāj projekta attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk banku īpašumu tiek izlikti pārdošanai brīvā tirgū, lielākais piedāvājums un interese vērojama mājokļu segmentā.

Banku īpašumā esošo nekustamo īpašuma vienību skaits, pēc statistikas datiem, šobrīd jau tuvojas 10 tūkstošiem. Banku nekustamā īpašuma portfeļi turpina augt joprojām, tomēr pieauguma tempi salīdzinājumā ar pāris iepriekšējiem gadiem ir mazinājušies, aktīvāka kļuvusi īpašumu realizācija.

Šogad viens no aktīvākajiem īpašumu pārdevējiem ir Swedbank grupas nekustamo īpašumu pārvaldības uzņēmums SIA Ektornet management Latvia (Ektornet), kas pagājušajā nedēļā noslēdzis šogad jau 400. pārdošanas darījumu, informē Ektornet vadītājs Andris Kovaļčuks. Viņš norāda, ka dominējošie no šā skaita ir darījumi ar mājokļiem. «Jau agrāk eksperimenta nolūkos, testējot tirgu, bijām atvēruši pārdošanai vairākus jaunos mājokļu projektus. Tagad šajā segmentā esam nopietni sagrupējušies - to var redzēt arī pēc piedāvājumu skaita. Sākām ar četriem projektiem, šobrīd jau piedāvājam tirgū mājokļus 15 jaunajos projektos. Rudens pusē piedāvājumu paplašināsim vēl ar trim četriem projektiem,» norāda A. Kovaļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Daugavpils cietoksnī noslēgumam tuvojas 1,7 miljonus eiro vērti būvdarbi

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd paveikti aptuveni 80% fasādes atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbu Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Atjaunotā ēkas fasāde uzlabos vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada augustā.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai projekta ietvaros tiek veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas iekšpagalma ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, pandusa ierīkošana nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Projekta rezultātā Latvijas Nacionālais arhīvs iegūs atjaunotas ekspluatējamas inženierkomunikācijas sistēmas, kā arī būtisku komunālo (apkures) pakalpojumu izmaksu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 1,7 miljoniem eiro siltina topošo Latgales reģiona arhīvu centru Daugavpilī

Monta Glumane, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībā - Daugavpils zonālajā valsts arhīvā uzsākti būvdarbi energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

«Energoefektivitātes projekta rezultātā līdz 2022. gada rudenim plānots par vairāk nekā pusi samazināt apkures patēriņu ēkā - no 182.31 (kWh/m2 gadā) uz 71.29 (kWh/m2 gadā), tā ietaupot iestādes un nodokļu maksātāju līdzekļus, kā arī uzlabojot arhīva tehnisko un estētisko stāvokli,» atklāja K.Gruškevica.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai tiks atjaunotas inženierkomunikācijas sistēmas, veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Plānoto darbu sarakstā, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iekļauta arī pandusa ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rosina ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā bēglim mājokļa pirmās īres iemaksas segšanai

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu bēgļu un personu, kuras ieguvušas alternatīvo statusu, integrēšanos Latvijā, Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā mājokļa pirmās īres iemaksas vai garantijas segšanai.

EM ieskatā summa 60 000 eiro apmērā būtu jāsedz no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, uzdodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) administrēt pabalstu izmaksu.

Šāda summa ir noteikta, pieņemot, ka tā ir vidējā darījuma vērtība par dzīvošanai derīga vienistabas vai divistabu dzīvokļa īri Rīgā un valsts lielākajās pilsētās, teikts EM sagatavotajā ziņojumā, ko pirmdien, 6.jūnijā, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.

Šāda pabalsta nepieciešamību EM pamato ar normatīvajos aktos noteikto par nepieciešamību nodrošināt personas pamatvajadzības uz mājokli un pašvaldību pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, tostarp palīdzot risināt dzīvokļa jautājumus. Sociālā palīdzība ietver sevī arī naudas vai mantisku pabalstu, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai, norādīts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo namu attīstītājs Bonava noslēdzis pirmo nekustamā īpašuma investīciju darījumu Baltijā, pārdodot investoram 84 dzīvokļu dzīvojamo namu Tallinā, informē uzņēmums.

Daudzdzīvokļu namu iegādājies riska kapitāla fonds Lumi Capital, kas kā institucionālais investors darbojas Igaunijas īres tirgū, piedāvājot dzīvokļus par pieejamām īres cenām iedzīvotājam ar vidējiem ienākumiem. Darījuma summa ir 71 miljons zviedru kronu jeb aptuveni 7 miljoni eiro. Mājas nodošana ekspluatācijā paredzēta 2021. gadā.

«Bonava grupas uzņēmumos Ziemeļeiropā un Vācijā šādi investoru darījumi ir ierasta lieta. Tie veido līdz pat 35% biznesa. Tikko notikušais darījums Igaunijā ir laba zīme Baltijas tirgum. Taču, jāatzīst, Latvijā situācija īres tirgū nav iepriecinoša – pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu, darījumi notiek pamatā starp privātpersonām, īres cenas ir augstas. Šo situāciju palīdzētu risināt institucionālie investori. Taču pastāv vairāki šķēršļi to ienākšanai Latvijas tirgū un novecojušais īres likums ir tikai viens no tiem. Investīciju piesaisti veicinātu arī valsts nodevas, kas jāmaksā iegādājoties īpašumu, mazināšana. Juridiskām personām tā šobrīd ir 6% no darījuma summas, iepretim 2%, kas jāmaksā privātpersonai,« situāciju skaidro Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana valstī dreifē – bez politikas, ar neskaidru nākotni

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzdzīvokļu mājās kopumā dzīvo 68% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa no tām ir celtas vēl pirms neatkarības atgūšanas, tātad – pirms 30 un vairāk gadiem, norāda Valsts kontrole.

Gandrīz 80% daudzdzīvokļu namu patlaban apsaimnieko pašvaldību kapitālsabiedrības, lai gan šāds risinājums sākotnēji bija paredzēts tikai uz laiku, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņems mājas savā pārvaldīšanā.

Ņemot vērā pašvaldību kapitālsabiedrību lielo lomu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā, Valsts kontrole veica revīziju Ekonomikas ministrijā, par mājokļu politiku atbildīgajā izpildvaras institūcijā, un astoņās pašvaldību kapitālsabiedrībās Olaines, Dobeles, Grobiņas, Ludzas un Talsu novados, kā arī Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā. Revīzijas ziņojumā ir iekļauti secinājumi arī no iepriekš veiktajām revīzijām SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Lielvārdes Remte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pārmetot pašvaldības autonomās funkcijas nepildīšanu, VARAM rosinās Rīgas domes atlaišanu

LETA, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

To šodien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Reaģējot uz Rīgas domes nespēju risināt atkritumu apsaimniekošanas jautājumus, VARAM vairākkārt vērsusies domē ar pieprasījumiem sniegt skaidrojumu, kā šo situāciju plānots risināt, taču atbildes pēc būtības netika saņemtas, skaidroja Pūce.

"Konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, man ir pienācīgi jāreaģē un šāds apdraudējums jānovērš," ministrijas lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu skaidroja Pūce.

Kopumā likumā "Par pašvaldībām" vietvarām ir noteiktas vairāk nekā 20 autonomās funkcijas, un viena no tām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Tā kā autonomās funkcijas ir nostiprinātas likumā, to nepildīšana ir viens no četriem iemesliem, kas var kalpot par pamatojumu rosināt domes atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien atklāta rekonstruētā sociālā dzīvojamā māja Zandartu ielā 2 A (iepriekšējā adrese – Meldru iela 58), informēja Rīgas domes pārstāvji.

Tādējādi pašvaldības dzīvojamais fonds ir papildināts ar 133 atsevišķiem dzīvokļiem, no kuriem 127 ir vienistabas, to skaitā arī septiņi servisa dzīvokļi personām ar kustību traucējumiem un seši divistabu dzīvokļi.

Pirms renovācijas piecstāvu mājā Meldru ielā 58 bija kopmītnes tipa ēka ar 117 istabām un kopējiem sanitārajiem mezgliem un virtuvēm. Renovācijas gaitā mājai mainījās adrese, jo tika pārvietota ēkas centrālā ieeja.

Jaunos sociālos dzīvokļus saņem rīdzinieki, kas reģistrēti attiecīgajā dzīvokļu rindas reģistrā. Pēc Mājokļu un vides departamenta datiem, šādi mājokļi šobrīd nepieciešami 1817 galvaspilsētas iedzīvotājiem. Patlaban tiek būvētas vēl trīs sociālās dzīvojamās mājas ar 287 dzīvokļiem Imantas 8. līnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veiksmes stāstus definējam paši

Baltic International Bank Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd notiek darbs pie Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027), kurā paredzēta banku kredītu apjomu palielināšana iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem (atbilstoši NACE klasifikācijai A-K nozares) proporcionāli iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtībai – paaugstinot šo rādītāju no 14% 2018. gadā līdz 23% 2027. gadā.

Saglabājoties Latvijas IKP izaugsmei, banku iekšzemes nefinanšu uzņēmumu kredītu portfelim ir jāpieaug no 4, miljardiem 2018. gadā līdz gandrīz 9 miljardiem 2027. gadā. Paredzētais pieaugums liks bankām ievērojami palielināt bilances.

Vietējā kapitāla bankas aizvien aktīvāk sevi piesaka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas tirgū, izrādot gatavību 2020. gadā nacionālajā ekonomikā izdot jaunus kredītus 220 miljonu eiro vērtībā, tomēr NAP2027 uzstādīto mērķu sasniegšanai ar to nepietiek. Lai panāktu plānoto kreditēšanas pieaugumu, ir nepieciešama ievērojama jaunu nozaru attīstība. Kuras ir perspektīvākās nozares banku skatījumā ar lielāko izaugsmes potenciālu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Homburg vērtēs blakus sabrukušajai Maximai esošās daudzdzīvokļu mājas drošību

NOZARE.LV, 26.11.2013

Nekustamo īpašumu investīciju, attīstības un pārvaldības uzņēmumu "Homburg" grupas pārstāvis Joss Frujters.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Homburg grupa vispirms pārliecināsies par to, ka Zolitūdē sagruvušajam lielveikalam blakus esošais daudzstāvu dzīvojamais nams ir drošs, bet attiecībā uz tālāku nama nākotni attīstītājs vēlas rast sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu.

Homburg grupas pārstāvis Joss Frujters sarunā ar Nozare.lv sacīja, ka pirmais uzdevums būs pārliecināties par šī nepabeigtā daudzstāvu nama drošību un par to, vai ēkai arī nav kādas ar būvniecību saistītas problēmas.

Uzreiz pēc lielveikala jumta iebrukšanas būvdarbi daudzstāvu ēkā tika apturēti. Patlaban attīstītājam nav piekļuves ēkai. Kad uzņēmuma pārstāvjiem atkal būs ļauts piekļūt namam, Homburg nosūtīs neatkarīgus ekspertus izpētīt, vai ēkai nav konstatējamas jebkādas problēmas. «Nekādā gadījumā nevaram pieļaut risku, ka varētu notikt kas līdzīgs,» sacīja Frujters un uzsvēra, ka vispirms jāpārliecinās, ka daudzstāvu būve ir droša gan patlaban, gan ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināts - Sadārdzinājusies īpašumu sludinājumu izvietošanas maksa portālā ss.lv

Lelde Petrāne, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populāras sludinājumu vietnes stratēģijas maiņa, daudzkārt sadārdzinot īpašumu sludinājumu izvietošanas maksu, apgrūtinās potenciālo pircēju vai nomnieku meklējumus, jo turpmāk īpašumu sludinājumus interneta vidē būs jāmeklē vairākās e-vietnēs, bet vienlaikus tas palīdzēs atsijāt tirgū esošos piedāvājumus, kuri nu būs atrodami par patiesām cenām reālā laikā, t.i., e-vidē būs daudz kvalitatīvāks piedāvājums, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Augstāka sludinājuma izvietošanas maksa ir no pagājušās nedēļas nogales, skaidro asociācijā: «Sludinājuma izmaksas ir atkarīgas no objekta pārdošanas cenas. Piemēram, dzīvoklis Purvciemā. Ja tas maksā 35000 EUR, sludinājuma cena ir 3,50 EUR, ja 50 000 EUR, tad cena ir 5 EUR, ja 100 000 EUR, tad 7 EUR, ja 250 000 EUR, tad 10 EUR.»

LANĪDA biedra - nekustamo īpašumu uzņēmuma Ober Haus - valdes priekšsēdētāja Aija Āboliņa skaidro: «Līdz šim bija ierasts, ka vienā populārā interneta vietnē bija atrodams plašs dažādu īpašumu piedāvājuma klāsts, kurā ieskatījās gan tie, kas meklēja īpašumus pirkšanai vai īrēšanai, kā arī privātpersonas, kas gatavojās pārdot vai izīrēt savus īpašumus, gan arī nekustamo īpašumu aģenti izvietoja savus piedāvājumus. Nule kā mainījusies šīs interneta vietnes stratēģija, daudzkārt paaugstinot maksu par šādu sludinājumu izvietošanu, kas novedīs pie tā, ka gan privātpersonas, gan atsevišķi individuālie aģenti pārdomās, vai par tik augstu maksu izvietot savus sludinājumus šai vietnē, un meklēs citas iespējas, kā parādīt objektus e-vidē. Līdz ar to potenciālajiem pircējiem un īrniekiem sava īpašuma atrašanas process kļūs ļoti apgrūtinošs, jo sludinājumi būs jāmeklē daudzās interneta vietnēs: gan city24.lv, gan arī nekustamo īpašumu kompāniju mājas lapās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šogad Rīgā 15 pašvaldību apsaimniekošanas uzņēmumu vietā varētu izveidot vienu apsaimniekošanas lieluzņēmumu. Tā uzdevums būs gādāt par ēku un pagalmu tīrību un labiekārtošanu neatkarīgi no tā, kam pieder dzīvojamais fonds, raksta Latvijas Avīze.

Pilsētas īpašuma komitejā jau apstiprināts lieluzņēmuma – SIA Rīgas namu pārvaldnieks – statūtu projekts. Paredzēts, ka jaunveidojamā uzņēmuma pamatkapitāls būtu 500 tūkst. Ls, kapitāla daļu turētājs ir Rīgas pašvaldība, bet kapitāla daļu turētāja pārstāvis – Rīgas domes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma valdē būtu pieci locekļi, kurus amatos ievēlētu uz trim gadiem. SIA Rīgas namu pārvaldnieks sāktu darbu jau no šā gada 1. novembra. Līdzšinējie apsaimniekotāji – namu pārvaldes – netikšot likvidētas. Tās saglabās savu līdzšinējo atrašanās vietu, savukārt iedzīvotāji – pakalpojumu saņemšanas iespējas savas dzīvesvietas tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei ģimeņu aizdevumu nekustamā īpašuma iegādes programmā ar valsts garantiju nākas atteikt; kreditēšanas kopējie apjomi pagaidām vēl rūk , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākums hipotekāro kredītu tirgū iezīmējies ar atslābumu, jo pagājušā gada nogalē mājsaimniecības steidza pieteikties aizdevumiem, baidoties no pirmās iemaksas apmēra palielināšanas t.s. nolikto atslēgu principa ieviešanas dēļ, taču darījumu nenoformēja, jo bankas savu brīdinājumu realizēja. Taču, tā kā šis princips kopš šā gada marta ieviests kā izvēles iespēja, tās prasības ir mīkstinājušas, un pieprasījums pēc kredītiem lēnām pieaug. Savukārt par vēl vienu jaunievedumu – ģimeņu mājokļu iegādes programmu ar valsts garantiju – interese ir liela.

Gada laikā mājokļu kredītu tirgus piedzīvojis kritumu – par 5,5%, līdz 4,66 miljardiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Šā gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegti mājokļu kredīti 45 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darbavietas un cilvēki – tie ir sinonīmi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien DB abonenti var lasīt jauno reģioniem veltīto pielikumu – žurnāla Biznesa Plāns pirmo numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai Vidzemē. Urbanizācijas un pilsētnieciskā dzīvesveida izplatīšanās ir nenovēršama parādība, kuru veicina konkurence investīciju un talantu piesaistē.

Tā intervijā Biznesa Plānam saka Sarmīte Rozentāle, Vidzemes Augstskolas profesore, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece. Pētījumu rezultāti apstiprina bažas par to, ka reģiona vadošo uzņēmumu lielākā problēma ir kvalificētu darbinieku trūkums no IT speciālistiem līdz inženieriem un mediķiem. Situācija Vidzemē lielā mērā raksturo arī visu valsts teritoriju, kur uzņēmēji saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tostarp arī mazkvalificēta darbaspēka, ja tā var sacīt, matemātisku nepietiekamību. Tomēr arī šī darbaspēka sadaļa ir ļoti būtiska, tostarp domājot par lielo ražotāju sekmīgu pastāvēšanu nākotnē, nodrošinot darbavietas un līdz ar to dzīvību novados un pilsētās. Darbavietas un cilvēki faktiski ir kļuvuši par nedalāmiem sinonīmiem, vienam izrietot no otra. Turklāt abos virzienos. Cilvēki dzīvos tur, kur ir darbavietas. Tajā pašā laikā arī darbavietas var rasties tur, kur ir cilvēki. Sarežģīts aspekts šajā stāstā ir mājokļu pieejamības problēmas. Pirmajā mirklī, no Rīgas pozīcijām raugoties, varētu likties neiespējami – ja reģioni izmirst (kas vairāk atbilst publiskajai retorikai), kā gan iespējams, ka Valmierā vai Smiltenē, tikpat kā nav iespēju sagādāt jumtu virs galvas, piemēram, darbiniekam, kas piesaistīts no citas pilsētas? Tādējādi viens no lielākajiem izaicinājumiem darbaspēka piesaistē ir nepietiekams dzīvojamais fonds reģiona pilsētās. Spēcīga turbulence darbavietas, infrastruktūru un pakalpojumus iesūc lielākajās reģionu pilsētās (turklāt vienās izteikti vairāk nekā citās, pamazām radot atsevišķus lielākus reģionālos centrus), un arī cilvēki seko šai kustībai. Apmeklējot uzņēmumus Vidzemē, vairākkārt saskārāmies ar stāstiem par lielo sāncensību darbaspēka piesaistē, un šajā cīņā viens no iedarbīgākajiem ieročiem ir tieši darbavietas pievienotā vērtība, piemēram, miteklis. Šāda problēma pastāv daudzviet, par to runā ne tikai reģiona pilsētu uzņēmēji, bet arī laukos darbojošos uzņēmumu vadītāji, atzīst Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Ina Miķelsone. Cilvēki būtu gatavi nākt strādāt, bet – nav, kur dzīvot. I. Miķelsone rosina veidot īpašas valsts atbalstītas mājokļu programmu, līdzīgi kā pašlaik, kad pašvaldībām ir iespēja sakārtot infrastruktūru pie ražošanas objektiem. Igaunijā, Veru apriņķī, pašvaldība ģimenēm ar bērniem piedāvā ar visām komunikācijām aprīkotus zemes gabalus par ļoti zemu cenu, aicinot jaunās ģimenes tur būvēt savas mājas. Šāds taktisks solis kaimiņiem dos iespēju piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem un iedzīvotājus pašvaldībām. Arī Latvijā vajag svaigu skatījumu uz problēmām reģionos, padarot tās par iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bojārs: Ekonomiskās klases dzīvokļi ir īpašumu tirgus nākotne

NOZARE.LV, 23.03.2012

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA "New Europe" valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajam laikam pietiekami perspektīvi ir divi nekustamo īpašumu tirgus segmenti - ekonomiskās klases dzīvokļi un ekskluzīvie dzīvokļi, tomēr tirgus nākotne būs ekonomiskās klases dzīvokļiem, uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

«New Europe ir izveidojusi nopietnu sistēmu dzīvokļu tirgus analīzei, pie mums pēc konsultācijām vēršas pat daži nopietni nekustamo īpašumu vērtētāji, kuriem šī informācija šķiet ļoti profesionāla un interesanta. Protams, ka visas prognozes darbojas tikai tad, ja pasaulē nenotiek kādi liela mēroga satricinājumi,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka attīstītājiem jābūt uzmanīgiem ar ekskluzīvo dzīvokļu segmentu, jo precīzi jāidentificē tā auditorija, kura ir šo dzīvokļu potenciālie pircēji.

«Mūsuprāt, ekonomiskās klases dzīvokļi ir īpašumu tirgus nākotne. Vajadzība pēc tādiem dzīvokļiem ir milzīga, jo Rīgas novecojušais dzīvojamais fonds palielinās ar katru gadu un tā vietā diemžēl netika radīts nekas. Tas, kas ir tapis «treknajos gados», atskaitot pašvaldības dzīvojamo fondu, ir ļoti ātri uzbūvēti milzīgi lieli dzīvokļi ar apšaubāmu kvalitāti, kurus tagad ir pārņēmuši banku uzņēmumi. Šo īpašumu likviditāte ir ļoti zema,» sacīja Bojārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtos mājokļos

Lelde Petrāne, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Komentāri

Pievienot komentāru