Labrīt!

Seno zīmju spēku modernā skatījumā atklāj aksesuāru zīmola Wowowo autore Jūlija Volkinšteine. «Esam apzinājušies, ka mums pašiem ir savas zīmes, kam ir liels spēks, un tās ir ļoti skaistas un labi izmantojamas arī mūsdienās,» viņa norāda.

DB šorīt raksta par mēbeļu ražotāju ienākumiem, kas pēdējo divu gadu laikā mīņājas uz vietas, strauju pieaugumu rāda tikai nozares jaunpienācēji. Savukārt spāņu vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF) atzīst, ka nevienā citā valstī nav saskāries ar tādu attieksmi kā Latvijā. Šomēnes aprit pieci gadi kopš ASV giganta Lehman Brothers sabrukuma, kas atstāja jūtamas sekas uz pasaules finanšu sistēmu. Par to vai pasaule no šī notikuma ir guvusi mācību, un vai sagaidāmas jaunas vētras, pārdomās ar DB dalās eksperti.

SIA Cartiero ir savs šūšanas cehs, kur tiek gan izgatavoti pašu dizainēti tērpi, gan sniegti ārpakalpojumi citiem uzņēmumiem un dizaineriem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Cartiero bizness ir sācies ar visai specifisku produktu – tērpiem autosportistiem. Uzņēmuma īpašniecēm Lindai Baltiņai un Kristīnei Smilgai patīk mašīnas, viņas brauca uz autosporta pasākumiem un sapņoja, ka kādreiz pašas varētu piedalīties, rezultātā gan radās doma piedāvāt tērpus autosportistiem. «Tā mēs kaut kādā mērā varējām iesaistīties,» saka Kristīne. Izstrādājušas apģērbu piedāvājumu, viņas devās uz sacensībām, iepazīstināja tur klātesošos ar savu pakalpojumu. Sākumā viņas pirka šūšanas ārpakalpojumu, bet vēlāk izveidoja savu cehu. Autosportistu apģērbs top pēc individuāla pasūtījuma, viss tiek šūts pēc konkrēta cilvēka mēriem. «Šādus tērpus nevar atrast nevienā veikalā, klients mājaslapā pasūta un uzšujam pēc viņa mēriem, ar sponsoru logo,» saka Linda.

Imidža dizainere Jolanta Karele latvju rakstus apspēlē, radot auduma dizainu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latviešu pūra lāde ir tik bagātīga. Aplūkojot vairākās grāmatās un internetā atrodamo informāciju, bija žēl, ka tik skaisti un spēcinoši raksti tiek aizmirsti. Tautas bagātību krātuvē atrodams krietni vairāk zīmju, ne tikai Lielvārdes jostas raksts un auseklītis. To vēlos parādīt un popularizēt,» stāsta Jolanta.

No kleitas līdz lakatiem

Pirmo impulsu – vēlmi apdrukāt audumu – viņa sajutusi pirms sešiem gadiem, kad Francijā kādā baznīcā ieraudzīja skaistu vitrāžu. «Man tā tik ļoti iepatikās. Vitrāžu sabildēju un gribēju uztaisīt tādu audumu. Atbraucu uz Latviju un sabēdājos, jo nebija iespējas to realizēt. Varēja pasūtīt tikai veselu auduma baķi ar vienu rakstu. Tas bija dārgi un nevajadzīgi. Nesen nejauši uzzināju, ka Latvijā ir uzņēmums, kas mazos apjomos apdrukā dabīga materiāla audumus. Pirms tam kaut ko uzdrukāt varēja tikai ierobežotā auduma laukumā. Mani interesē zīda, kokvilnas, viskozes auduma pilnīga apdrukāšana,» stāsta Jolanta.

Populārākais izmērs MoshMosh precēm ir S un M, bet t/p Alfa pircēji izrādījuši interesi pēc XL un XXL izmēriem, kas licis strauji atbildēt pieprasījumam

Viens no lielākajiem pārsteigumiem apģērbu zīmola MoshMosh radītājai Līgai Auziņai, piedaloties projektā Biznesa eskalators, bija tas, ka t/p Alfa apmeklētāji krietni vairāk interesējas par lielāka izmēra apģērbiem nekā līdz šim. «Tāds izmērs vienmēr ir bijis pieejams, bet lielie izmēri nekad nav bijuši pieprasīti. Tā ir laba iespēja pārbaudīt, cik ātri varam pielāgoties, un ļauj iet soli tuvāk patērētājam,» spriež L. Auziņa.

Ārpus komforta zonas

MoshMosh apģērbs ikdienā ir pieejams veikaliņā M50, kā arī izgatavots pēc pasūtījuma, reizēm mārketinga nolūkos L.Auziņa piedalās arī tirdziņos, festivālos.

Atšķirībā no tirdzniecības internetā vai preču realizācija skādā veikalā Alfā L. Auziņai bija iespēja satikt klientus aci pret aci, uzzināt viņu domas, ierosinājumus un iebildumus. «Dalība Biznesa eskalatorā ir vienreizēja pieredze, tā ir laba iespēja jebkuram jaunam uzņēmējam. Man pašai personīgi nokrita rozā brilles. Iepriekš man likās, ka lielie tirdzniecības centri, kur apgrozās daudzi cilvēki, ir vieta, kur var nopelnīt kaut vai ar mazu stendiņu. Jā, protams, var, bet ir jāsaprot sava kapacitāte, iespējas, izmaksas. Pastāvīgie tirdzniecības centru apmeklētāji zina katru veikalu tajos, un, lai piesaistītu viņu skatienu, lai viņi nepaietu garām, mūs nepamanot, stendam jābūt interesantam. Attiecīgi rodas jautājums – kā to panākt, kā piesaistīt sev uzmanību?» pieredzē dalās L. Auziņa. Viņai šis mēnesis deva apstiprinājumu, ka tirdzniecības centrs nav īsti piemērots MoshMosh koncepcijai. Iespējams, kādu dienu uzņēmējas domas mainīsies, bet pagaidām zīmolam piemērotāki esot nelieli, individuāli salonveikaliņi, kur cilvēki nāk meklēt ko īpašu, neredzētu. «MoshMosh nav un nekad nebūs tirdzniecības centra produkts. Tā ekskluzivitāte izpaužas gan cenā, gan izpildījumā, gan pievienotajā vērtībā. Tirdzniecības centrs ir piemērotāks plaša patēriņa produktiem. Taču tirdzniecība Alfā man bija ļoti laba iespēja satikt citu publiku, kas lika visu mazliet pārstrukturēt – krāsas, izmērus, stenda iekārtojumu. Sākumā tas izsit no komforta zonas,» atzīst L. Auziņa.

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Kāds bijis uzņēmuma ceļš, pirmsākums 90. gados, komandas tapšana, kādēļ Kurbada vilcēju kabīnes rotā latvju spēka zīmes un tautas varoņu attēli, kā veicas paplašināšanās un kāds ir nacionālā kapitāla uzņēmuma nākotnes redzējums, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Fragments no intervijas

Jau konkrēti par Covid-19 krīzi – kāds bija pērnā gada marts? Kopumā transporta nozarē šajā laikā bija pamatīgas problēmas, daudz kas apstājās. Kur atradāt izeju, atbalstu?

Pandēmijas sākumā patiešām bija apokaliptiskas izjūtas. Mūsu parkā pavisam ir 50 autovedēji, un parasti tie visi mājās sabrauc tikai Ziemassvētkos. Pērn martā visi 50 autovedēji nostājās un stāvēja manā acu priekšā, tepat pie biroja. Visus tobrīd novietot nebija kur, jo mūsu stāvlaukums ikdienā kalpo arī kā atvesto automašīnu noliktava Latvijas autodīleriem. Tas ir viens no mūsu pakalpojumiem, un nebija jau paredzēts, ka martā pēkšņi viss apstāsies. Visdrīzāk jau esmu krīzes menedžeris. Man bija jāpārliecina cilvēki, ka panikai šobrīd nav vietas uzņēmumā.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas SIA Jooole, kur top Karels zīmola lakati ar tautiskiem rakstiem.

Ideja padarīt skaisto un bagātīgo latviešu tradicionālajos tautas tēŗpu elementos ietverto zīmju dažādību izmantojamu arī ikdienā bija jau sen, stāsta uzņēmuma īpašniece un imidža dizainere Jolanta Karele.

«Aplūkojot vairākās grāmatās un internetā atrodamo informāciju, bija žēl, ka tik skaisti un spēcinoši raksti tiek aizmirsti vai izmantoti tikai adījumos vai tautas tērpos.

Pateicoties audumu apdrukas tehnoloģiju attīstībai beidzot šo ideju varējām realizēt arī dzīvē. Skolēnu Dziesmu un Deju svētkos mūsu bērnu deju kolektīvam radās doma kaut ko uzdāvināt katram svētku virsvadītājam par piemiņu no kolektīva. Tad arī realizējām šo pirmo projektu un ideju par latvju zīmju ietveršanu lakatu dizainā un līdz ar to padarot šos skaistos rakstus izmantojamus ikdienā,» viņa stāsta.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Latvijā ražoto preču īpatsvars korporatīvo dāvanu un suvenīru grozā palielinās, taču tas joprojām ir niecīgs, īpaši – valsts sektorā.

Valsts iestādes reprezentācijas mērķiem vietējos darinājumus izvēlas īpašos gadījumos, pārsvarā tiek apdrukāti salīdzinoši daudz lētākie darinājumi, kuri galvenokārt ir ražoti Ķīnā. Publisko iepirkumu jomu regulē Publisko iepirkumu likums, kas nepieļauj iespēju tajos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu vai noteiktas valsts preces. Pasūtītājs var iekļaut iepirkuma dokumentācijā nosacījumus attiecībā uz preču kvalitāti, izvēlētajiem materiāliem, kā arī citas prasības, un, ja ārpus mūsu valsts ražotās preces tām atbilst, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt pretendentu, ja tā izstrādājumi nav izgatavoti Latvijā.

«Pēdējos gados vērojama tendence, ka gan privātie, gan valsts un pašvaldības uzņēmumi cenšas dāvināt Latvijā ražotas preces – linu vai keramikas izstrādājumus, kā arī dažādus kārumus, piemēram, medu, konfektes un sukādes. Tāpat uz dažādiem importētiem priekšmetiem, piemēram, stikla šķīvjiem, tiek uzdrukāti latvju raksti,» stāsta SIA Parnass presentreklam valdes priekšsēdētājs Jānis Bankovičs, norādot, ka kopumā citviet ražoto suvenīru un dāvanu īpatsvars joprojām ir ievērojami lielāks. To nosaka gan zemāka cena, gan piedāvājuma daudzveidība, jo Latvijā vairums no priekšmetiem, kurus parasti izmanto klientu, sadarbības partneru un īpaši nozīmīgu personu apdāvināšanai, netiek izgatavoti. Tās valsts iestādes, kurām ir tas gods nest Latvijas vārdu pasaulē, rūpīgāk piedomā, kādas dāvanas sarūpēt. Tiek dāvinātas gan latviešu mākslinieku gleznas, gan dzintara aproču pogas, gan koka tauriņi.

Vēloties paplašināt suvenīru sortimentu un radīt vēlmi produktu iegādāties arī vietējiem, izveido T-kreklu kolekciju Riga/Snap ar labi zināmu vietu fotogrāfijām

«Man vienmēr ir patikuši stilistiski kvalitatīvi nestandarta suvenīri, kas saistīti ar apģērbu. Es pati esmu saskārusies ar to, ka jābrauc uz ārzemēm un kaut kas jāuzdāvina draugiem vai paziņām, bet neatrodu to, ko vēlētos. Tā es pamanīju, ka mums nav neviena krekla ar torņiem, tiltiem, arhitektūras tēmu. Latvijā bildes uz apģērba nav bijušas, vismaz ne tādā formātā, kā man patiktu. Tā ir brīva niša,» stāsta Elīna Vanaga, Riga/Snap (SIA H.R.V. Apparel) idejas autore.

Šobrīd fotogrāfijas uz apģērba esot viena no modes tendencēm, turklāt šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. «Mēs trāpījām tādā laikā, kad Rīgai ir pievērsta liela uzmanība,» viņa teic. Attēli tapuši sadarbībā ar fotogrāfu Marisu Balodi. «Viņa bildēs ieraugām Rīgas pazīstamās vietas jaunā un neredzētā rakursā, iemīlam tās no jauna. Šo projektu vēlamies attīstīt, izveidojot jaunus, abpusēji saistošus sadarbības modeļus ar Latvijas fotogrāfiem kā radošā, tā finansiālā kontekstā,» saka Elīna.

Kāzu svinībās jaunie pāri aizvien biežāk vēlas izmantot latviskus motīvus, aksesuārus vai dažādas citas nianses, taču mūsdienīgā izpildījumā.

Latviskums kāzās modē pēdējos divos gados vērojams diezgan pastiprināti, un var teikt, ka šogad šī tendence parādījusies vēl izteiktāk - jaunie pāri aizvien vairāk izvēlas sev kāzās ievīt ko latviskāku, stāsta kāzu aģentūras Svētku meistars pārstāve Lāsma Mencendorfa. Arī aģentūras Smalkais stils projektu vadītāja Solvita Poikāne novērojusi līdzīgas tendences, uzsverot, ka, lai arī kāzas tiek rīkotas moderni latviskā stilā, tomēr tas nav pilnībā pārkopēts no senču gudrībām.

«Latviskums attīstās un mainās, savijās ar mūsdienīgu izpratni par skaisto, ar individuālām vērtībām,» viņa raksturo. L. Mencendorfa pamanījusi, ka jaunā pāra vēlmju saraksts parasti sākas ar latvisku ēdienkarti un parādās interese par latviskākiem rekvizītiem, piemēram, ļoti aktuāls ir lina audums dekorācijās – īpaši mežģīnes un lentītes ar latvju rakstu zīmēm, bet vīriešiem - prievītes vai tauriņi ar tautiskām zīmēm. «Aktuāli ir linu galdauti, kuri ir pieejami dažādās mūsdienīgās krāsu variācijās. Slavas gājienu sākušais vintage stils nav zaudējis savu aktualitāti, tā ir klasiska - greznāki raksti vai vienkāršas kokvilnas mežģīne, kurai ir plašs pielietojums kāzu svinību noformējumā,» piekrīt arī S. Poikāne.

Kāzu ielūgumos tiek iekļautas mežģīnes ne tikai no auduma, bet arī no papīra, tāpat popularitāti gūst arī tautiskie motīvi.

Kad izlemts rīkot kāzas, ciemiņiem jāizsūta ielūgumi, kurus var iegādāties jau ar standarta dizainu vai arī izdomāt ko īpašu un tad doties pie ielūgumu izgatavotājiem ar savām vēlmēm. Kā liecina laikraksta Dienas Bizness aptauja, kāzu ielūgumu cenas var svārstīties no viena eiro un pārsniegt 10 eiro, taču vidējā cena ir aptuveni 3-7 eiro.

Patlaban modē ir tautiskie ielūgumi, kuros ietverts lins, mežģīnes, latvju raksti, aukliņas, tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka arvien vairāk latvieši apzinās un novērtē savas vērtības, veidojot ielūgumus, pamanījusi SIA Puse Plus biroja vadītāja Lelde Baņģe, piebilstot, ka, izmantojot latvietim tuvos materiālus, jaunie pāri cenšas ielikt savā turpmākajā nākotnē spēcīgas saknes un vērtības. Tam piekrīt arī pārējie aptaujātie kāzu ielūgumu izgatavotāji, kas norāda, ka ielūgumi tiek veidoti smalki, tie netiek pārsātināti ar dažādiem dekoriem. «Ielūgumus gatavoju jau vairākus gadus, tāpēc droši varu apgalvot, ka ar katru gadu kāzu ielūgumu izvēle kļūst izsmalcinātāka,» novērojusi mājaslapas Jūsu svētkiem īpašniece Baiba Riežniece. Viņa stāsta, ka arvien populārāk ielūgumos kļūst izmantot papīra griešanu un papīra mežģīņu veidošanu, tādējādi padarot ielūgumus īpaši smalkus, elegantus un romantiskus.