Jaunākais izdevums

Sēreniešiem pēc ilgāka pārtraukuma pagasta ēkā būs savs veikals — Zvaniņš, vēsta reģionālais laikraksts Staburags. Īpašnieki sola konkurētspējīgas cenas, jo kļuvuši par Latvijas tirgotāju kooperācijas AIBE partneriem.

Veikala īpašniece Sanita Vanaga atklāj, ka veikalā būs nopērkamas pārtikas un sadzīves preces, arī alkoholiskie dzērieni. Uzņēmējai šis ir pirmais solis tirdzniecībā, līdz šim viņa vienpadsmit gadus darbojusies ceļu uzturēšanas nozarē, nodrošinot sniega tīrīšanas, greiderēšanas un citus pakalpojumus.

«Tā kā jau divas ziemas nav sniega, bija skaidrs, ka jāiesaistās citā nozarē. Kāpēc lai tā nebūtu tirdzniecība, ja ir brīva niša?» domā S. Vanaga.

Jautāta par riskiem, veikala īpašniece atzīst, ka tādi ir, bet pirms uzņēmējdarbības sākšanas veikusi iedzīvotāju aptauju, tādējādi gūdama pārliecību, ka veikalā pircēji būs. Arī Sērenes pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Strazdiņš ir optimistisks — skaidro, ka vajadzība pēc sava veikala sēreniešiem bijusi jau sen, tuvākā preču tirdzniecības vieta ir degvielas uzpildes stacijā Kalngali.

Plašāk lasiet laikrakstā Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji ELVI un AIBE. Jaunizveidotais uzņēmums SIA Latvijas iepirkumu apvienība ļaus nodrošināt vienotu iepirkumu sistēmu, tikmēr abu mazumtirgotāju veikalu tīkli turpinās darboties zem to līdzšinējiem zīmoliem.

Jaunais uzņēmums ļaus sekmīgāk organizēt produktu iepirkumu, kas, savukārt, nodrošinās zemākas iepirkuma cenas un augstāku produktu kvalitāti veikalos. Lielākie ieguvēji no šīs ELVI un AIBE tuvināšanās būs abu veikalu tīklu pircēji, kā arī mazie un vidējie nacionālie uzņēmumi, kas apvienojušies zem minētajiem zīmoliem, teikts izplatītajā paziņojumā.

«Par nacionālo mazumtirgotāju apvienošanos, lai sekmīgāk konkurētu ar lielajām tirdzniecības ķēdēm, tiek diskutēts jau sen. Arī mēs esam meklējuši sadarbības iespējas ar citiem Latvijas vietējiem veikalu tīkliem, tomēr līdz šim dažādu iemeslu dēļ tas nav izdevies. Esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar AIBE tirgotāju aliansi, kas ļauj mums kopā kļūt par lielāko pašmāju iepirkuma grupu Baltijā pēc veikalu skaita, kas apvienojušies zem mūsu zīmoliem,» stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine, piebilstot, ka SIA Latvijas iepirkumu apvienība ir atvērta sadarbībai arī ar citiem vietējiem mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācija būvēs loģistikas centru Kauņā; plāno pirkt vietējo tirdzniecības tīklu

LETA, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmumu alianse Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācija šogad Latvijā realizējusi investīciju projektus 0,5 miljonu eiro apmērā, savukārt nākamgad sāks jauna loģistikas centra būvniecību Kauņā, kā arī plāno iegādāties kādu no vietējiem tirdzniecības tīkliem, žurnālistus informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danusēvičs.

Līdzšinējās investīcijas ieguldītas veikalu aprīkojumā, rekonstrukcijā, kā arī jaunu partneru piesaistē un centrālās noliktavas Ķekavā attīstībā.

Kā norādīja Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācijas valdes loceklis Uldis Priekulis, nākamgad tiek plānots sākt jauna - 15 000 kvadrātmetru liela - Baltijas loģistikas centra būvniecību, kas atradīsies Kauņā. Viņš gan atturējās minēt ieguldījumu apjomus, bet atzina, ka centrs būs ļoti moderns ar daudzveidīgiem temperatūras režīmiem, kas ļaus ievērojami palielināt preču sortimentu.

Tāpat alianses vadītāji norādīja, ka patlaban notiek sarunas par kāda vietējā tirdzniecības tīkla iegādi, kura nosaukums pagaidām gan netiek minēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vienu miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tiks atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens,» kas novembrī plāno sākt produktu ražošanu, informē uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Ruskis.

«Manuprāt, Sērene nav iedomājama bez sava piena pārstrādes uzņēmuma. Tādēļ esmu gandarīts, ka bija iespēja iegādāties ražotni, kas vienlaikus ir gan tehniski piemērota mūsu ideju īstenošanai, gan arī ļauj sniegt kaut nelielu artavu piena pārstrādes rūpnīcas atdzimšanā Sēlijā. Mūsu mērķis ir izveidot uz eksportu orientētu, elastīgu biznesu ar atbildīgu ražošanas, kvalitātes un finanšu politiku, kas tirgū spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par saprātīgām cenām,» uzsvēra Ruskis.

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraiņiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums SIA Latvian Dairy sācis darbu bijušajā DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcā Jaunjelgavas pagasta Sērenē, ražojot dažādus siera veidus eksportam un nodarbinot vairāk nekā 60 cilvēkus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvian Dairy ir ukraiņu kompānijas Terra Food meitasuzņēmums, kas nodibināts, ukraiņu investoriem 2015.gada oktobra beigās nopērkot DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcu no Krievijas uzņēmuma Gogol-Mogol, kuram savukārt savas kapitāldaļas iepriekš nodeva rūpnīcas dibinātājs un īpašnieks Aigars Vaivars.

Terra Food atrodas Kijevas pievārtē un ir viens no piena pārstrādes industrijas līderiem Ukrainā, kas specializējas siera un sviesta ražošanā, eksportējot produkciju uz vairāk nekā 30 valstīm.

Kā liecina Firmas.lv dati, Latvian Dairy reģistrēts 2015.gadā 23.septembrī Rīgā ar pamatkapitālu 350 000 eiro.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 70% kapitāldaļu ir Kiprā reģistrēta kompānija Goforth Limited, bet pa 10% daļu katram pieder Ukrainas pilsoņiem Staņislavam Vitovičam, Andrejam Vitovičam un Sergejam Kovaļčukam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Domina Shopping atvēries pārtikas veikals Aibe

Elīna Pankovska, 18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērts pārtikas mazumtirgotāja Aibe veikals, novēroja Dienas Bizness. Uz jautājumu, vai šis veikals tirdzniecības centrā atradīsies arī pēc rekonstrukcijas, kad tiks atvērts pārtikas veikals Rimi, Domina Shopping direktore Dina Bunce skaidro: «Augusta sākumā atvērts pārtikas veikals Aibe, lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtikas pamata preces laikā, kamēr notiek rekonstrukcija.»

Viņa arī uzsver, ka šis ir pagaidu risinājums līdz rekonstrukcijas beigām. Pēc tam renovētajā daļā tiks atvērti aptuveni 25 jauni veikali un pakalpojuma sniedzēji, tai skaitā arī hipermārkets Rimi.

DB jau rakstīja, ka jūlijā Rimi Latvia noslēdza nomas līgumu par telpu īri tirdzniecības centrā Domina Shopping. Iepriekš tirdzniecības centrā atradās veikals Prisma, kas tika slēgts maija beigās. Tāpat jāatgādina, ka jūlijā tirdzniecības centru Domina Shopping par 74,5 milj. eiro iegādājās Igaunijas fonds EfTEN Kinnisvarafond II AS (EfTEN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla «Aibe» attīstītājas SIA «Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācija» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,493 miljoni eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 56,5% un bija 530 343 eiro. 2019.gadā kompānija plāno turpināt darbu pie veikalu tīkla «Aibe» attīstības, veicinot tā atpazīstamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Atklāts piena pārstrādes uzņēmums Sērenes piens

Monta Glumane, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens».

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Ražotnē, kurā ir uzstādītas zīmola «DeLaval» iekārtas, plānots pārstrādāt aptuveni 40 tonnu piena dienā, šo apjomu sasniedzot pakāpeniski gada laikā. Izejvielas uzņēmums iegādāsies no piena ražošanas kooperatīviem, maksājot kvalitātei atbilstošu tirgus cenu. Uzņēmuma vadība cer, ka ar kooperatīviem izdosies izveidot labu sadarbību ar noteikumiem, kas būs izdevīgi un pieņemami abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Ražotnē top akavi siers 17 kilogramu metāla kārbās ar sālījumu, 2,4 kilogramu plastmasas konteineros ar sālījumu, kā arī 400 gramu un 800 gramu vakuuma iepakojumā (attiecīgi 1 vai 2 gabaliņi).

Tiek ražots arī termizēts skābais krējums 350 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā, kā arī parastais skābais krējums 400 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā.

"Sērenes piens" šobrīd uzsācis produkcijas eksportu uz Zviedriju un Somiju, kā arī notiek aktīva darbība ar citām valstīm, kurās dzīvo produkcijas potenciālie patērētāji. Neliela daļa produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Kopumā eksports veido 85% no kopējā apjoma. J.Ruskis norāda, ka tā kā produktu tirdzniecība ir attīstības stadijā, tad šie skaitļi nākotnē mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ieguldot 60 000 eiro, radīti četri jauni zīmola Valmiera jogurti

Zane Atlāce - Bistere, 25.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union ir paplašinājis zīmola Valmiera produktu klāstu ar četriem jaunumiem - Grieķu jogurtiem un Fit&Protein jogurtiem. Investīciju apjoms, kas ieguldīts jauno produktu palaišanā tirgū, ir ap 60 tūkstošiem eiro, informē uzņēmumā.

Lieso piena produktu segmentā radīts Valmiera Grieķu jogurts ar 0% un 2% tauku saturu, savukārt, tiem, kuri izvēlas ar olbaltumvielām bagātinātus piena produktus, radīts universāls Valmiera Fit&Protein jogurts ar 37g olbaltumvielu un 0% un 2% tauku sastāvā.

Jaunie jogurti jau ir pieejami tirdzniecības tīklu Maxima, Mego, Stoockmann, Elvi, Beta, Aibe veikalos, kā arī citos mazākos veikaliņos un, sākot ar maiju, būs pieejami arī tādos lielveikalos kā Rimi, Prisma un Sky.

Food Union grupas kopējais apgrozījums 2015. gadā sasniedza 256 miljonus eiro, no tiem 60% jeb 158 miljonus eiro apgrozījumu radīja tieši Baltijas uzņēmumi. Grupā kopumā tiek nodarbināti vairāk nekā 2500 darbinieku, no kuriem vairāk nekā 1200 darbinieku strādā uzņēmumos Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji: Jauni cigarešu pārdošanas ierobežojumi veicinās nelegālās tirdzniecības pieaugumu

Žanete Hāka, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšlikums tirdzniecības vietās ierobežot tabakas izstrādājumu izvietošanu ir vērsts uz mazumtirdzniecības pārdali par labu dominējošajiem tirgotājiem, kā arī veicinās nelegālās tirdzniecības pieaugumu, uzskata nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Izskatīšanai Saeimā iesniegts priekšlikums mazumtirdzniecības vietās aizliegt atklāti izvietot tabakas izstrādājumus un to preču zīmes. Šis ierobežojums attiektos arī uz augu smēķēšanas produktiem un elektroniskās smēķēšanas ierīcēm. Pircēji par produktu pieejamību un cenām tirdzniecības vietā tiktu informēti ar cenu lapas starpniecību. Ierobežojumi neattiektos uz vietām, kuru pamatnodarbošanās ir minēto izstrādājumu tirdzniecība un kurām nav atsevišķas ieejas, kā arī tirgotā prece nav redzama ārpus tirdzniecības vietas.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka šādas tirdzniecības vietas bez atsevišķas ieejas jeb tā saucamās «saliņas» dominējošie tirgotāji jau tālredzīgi izveidojuši tirdzniecības centros, bet tikai retais Latvijas tirgotājs būs spējīgs izveidot savos veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāatgādina ābeces patiesība – jo lielāka konkurence, jo pircējiem izdevīgāk. Konkurence ne tikai veicina izmaksu samazināšanu un palielina efektivitāti, tā faktiski ietaupa patērētāju naudu, ko var izmantot citu preču pirkšanai.

Pēdējā gada laikā mazumtirdzniecības tirgū valda sava veida satraukums par gaidāmo Lidl ienākšanu Latvijas tirgū. Lai gan desmit gadus atpakaļ šī starptautiskā mazumtirdzniecības ķēde jau grasījās ienākt Latvijā, tolaik tas nevainagojās ar pozitīvu iznākumu. Pašlaik notiekošās darbības liecina, ka šis veikalu tīkls noskaņots sasniegt savu mērķi, pārskatāmā nākotnē atverot vairākus veikalus vienlaicīgi ne tikai Rīgā, bet arī reģionu pilsētās.

Skaidri redzam, ka konkurences cīņa par pircēju kļūst aizvien asāka.

Kā tas ietekmēs esošo situāciju? Pircēji jau berzē rokas un gaidīt gaida jauno spēlētāju. Iemesls – Lietuvas pieredze rāda, ka pārtikas preču cenas ir pievilcīgas, kas ļauj izdevīgi iepirkties. Tomēr daži tirgus spēlētāji vērš uzmanību uz to, ka zemo cenu uzsvars Lidl būs aktīvāks tieši sākumā, jo tāda ir viņu stratēģija, ienākot jaunos tirgos. Kā būs tālāk, laiks rādīs. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka konkurence pilnīgi noteikti pieaugs un esošajiem tirgus dalībniekiem būs jāsapurinās. Konkurences padome pašreizējo tirgus situāciju raksturo kā koncentrētu, tomēr tirgū pastāv konkurence par patērētāju izvēli. Tā jau ir vēsturiski izveidojusies situācija, ka vairāk nekā puse jeb aptuveni 60% tirgus daļu pieder diviem lieliem tirgus dalībniekiem – Maxima Latvija un Rimi Latvia, tikmēr citām kooperācijām un iepirkumu grupām pieder aptveni 20% tirgus, kas savu darbību aizvien paplašina. Te jāmin veikali ar tādiem zīmoliem kā top!, Elvi, LaTS, Aibe, Mego, Vesko un Beta, kas stiprina savu konkurētspēju un rada konkurences spiedienu uz lielajiem mazumtirgotājiem. Te gan jāpiebilst, ka lielie mazumtirgotāji savstarpējā konkurences cīņā vairāk piedalās tieši lielajās pilsētās, kamēr kooperācijas un iepirkumu grupas, kurām ir augstas barjeras ienākšanai tirgū šajās pilsētās, savu darbību izvēlas koncentrēt vairāk lauku reģionos. Konkurences padome novērojusi, ka šādā darbības modelī ir radusies situācija, ka lielie tirgotāji pamatā konkurē savā starpā, bet mazie – ar visiem tirgotājiem. Šobrīd skaidri redzam, ka konkurences cīņa par pircēju kļūst aizvien asāka. Interneta veikalu izveide, lojalitātes programmu paplašināšana, specializētu stendu izveide, pašapkalpošanās kasu ieviešana – tie ir tikai daži no pasākumiem, ko īsteno mazumtirgotāji. Īpaši jāatzīmē lojalitātes programmas – ja pirms aptuveni pieciem gadiem lojalitātes programmas bija tikai pusei no pašreiz tirgū esošajiem mazumtirgotājiem, tad pašlaik tās ir gandrīz visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS Smiltenes piens pagājušajā gadā strādājis ar 15,85 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4% samazinājums salīdzinājumā ar 16,56 miljonu eiro rādītāju 2014.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma peļņa bija 669 873 eiro salīdzinājumā ar 720 514 eiro pirms gada.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pērn iepirkto izejvielu - piena, vājpiena, krējuma - iepirkuma apjoms palielinājās par 48% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet biezpiena desertu realizācijas apjoms pieaudzis par 65%. Pamatdarbības akcents joprojām ir siera ražošana, vienlaikus par 48% pieaudzis biezpiena un par 65% - desertu ražošanas apjoms.

Pērn uzsvars likts uz vairāku investīciju projektu realizāciju, nomainot siera, tostarp Mocarella, ražošanas iekārtas, konteinerus siera uzglabāšanai, kā arī aprīkojot modernu mikrobioloģisko laboratoriju. Kopumā iekārtās un jaunu produktu attīstībā ieguldīti 2,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgum radīta aplikācija «Sale - iepērcies izdevīgi» kā ikdienas palīgs, kas apkopo vienuviet visus lielāko tirdzniecības tīklu akcijas preču piedāvājumus Latvijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Tā kalpos par palīgu cilvēkiem, kuri ikdienas gaitās vēlās ekonomēt savus līdzekļus un laiku.

Aplikācija ir veidota, lai ikviens mūsdienu straujajā dzīves ritmā varētu ērti pārredzēt akcijas preču bukletus jebkurā vietā un laikā.

Mobilajā aplikācijā akcijas preču navigācija ļauj aplūkot aktuālos piedāvājumus gan pēc interesējošā veikala, gan produktu grupām. Apkopotie bukleti regulāri tiek atjaunināti un lietotājiem ir iespēja regulāri saņem automātiskus paziņojumus par jaunākajiem akcijas preču piedāvājumiem.

Projekta vadītājs Mihails Zavjalovs portālam db.lv stāsta, ka šobrīd tiek apkopoti veikali, kuri būs pieejami aplikācijas lietotājiem. « Šobrīd tie būs pārtikas veikali, taču nākotnē koncentrēsimies arī uz citām nozarēm.» Aplikācija Latvijā apkopos informāciju no tādiem veikaliem kā: «Aibe», «Elvi», «Lats», «Maxima», «Mego», «Rimi», «Supernetto», «Top» un «Vesko».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP aicina pārtikas mazumtirgotājus līdz 2016.gadam novērst nepilnības sadarbībā ar piegādātājiem

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir pabeigusi pārtikas mazumtirgotāju sadarbības tīklu – iepirkumu grupu – tirgus uzraudzību. Tās ietvaros KP analizēja konkurences situāciju, kā arī konstatēja nepilnības, kas mazumtirgotājiem būtu jānovērš līdz 2016.gada sākumam, lai to sadarbība ar piegādātājiem atbilstu jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasībām, informē KP.

Latvijā kopumā darbojas sešas pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu grupas – SIA Baltstor ar veikaliem Mego un Vesko, SIA Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE, SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTs), SIA ELVI Latvija, SIA Iepirkumu grupa ar veikaliem top! un Labais un SIA Rust un SIA Savel ar veikaliem BETA.

Sadarbojoties vienas grupas ietvaros, atsevišķie veikalu īpašnieki var veikt kopīgus iepirkumus, lai saņemtu labākus tirdzniecības noteikumus un lielākas atlaides no preču piegādātājiem. Tāpat iepirkumu grupas ietvaros mazumtirgotāji var izmantot vienu zīmolu un īstenot kopīgas mārketinga aktivitātes, piemēram, vienotu klientu lojalitātes programmu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Mazais «lielveikals» Sērenē

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērenes pagastā Kalnozolu mājas ir kā mazs «lielveikals», viena no mūsdienās retajām saimniecībām, kurā ir vai drīz būs viena govs, kur visus dārzeņus izaudzē kā senāk, zemi mēslojot tikai ar kūtsmēsliem. Ieguvēji ir visi — saimniece Janīna Ziediņa, viņas bērni, mazbērni, radi, kaimiņi, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dienā Janīna gādā par putnu un lopiņu saimi — bullīti, teli un āzīti, vistām, trušiem, zosīm.

Vai uzturēt vienu govi nav pārāk dārgi? Janīna teic, ka arī te rasts risinājums — bērni, brālis, kurš dzīvo netālu un apstrādā savu zemi, rudenī uz Kalnozoliem atved visu, kas dārzā izaudzis, bet cilvēku galdam īsti neder — mazos kartupeļus, burkānus un visu citu, ko var dot lopiņiem. Ar to pietiek četriem mēnešiem. Liekot klāt arī pašas izaudzēto. Saimniece parādā nepaliek un visiem «piegādātājiem» gatavo sieru, biezpienu vai atliek svaigpienu.

Visu rakstu lasiet Staburaga 7. aprīļa numurā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumā «Airdek» Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā top dekoratīvi un siltinoši apdares bloki no gāzbetona ēku fasādēm, vēsta reģionālais laikraksts «Staburags».

Tādus uzņēmums piedāvā vienīgais Latvijā, taču šim sēreniešu patentētajam produktam vislabākais garantijas apliecinājums ir fakts, ka to izvēlas arī paši ražotāji.

SIA «Airdek» dibināts pirms pusotra gada, uzņēmuma ražotne iekārtota Sērenes pagasta «Veldzēs». Mājās, kuras pērnā gada nogalē pamatīgi cieta ugunsgrēkā, saimnieko — Inga Beikule un Aivars Miščenko. Rit nopostīto ēku drupu novākšana, un dzīvesbiedri ir apņēmības pilni ēkas atjaunot. Tāpat kā atkal ar jaunu sparu atsākt ražošanu savā uzņēmumā, kurā top gāzbetona fasādes siltināšanas bloki — jaunums ēku siltināšanas jomā.

SIA «Airdek» fasādes siltināšanas blokus ražo no gāzbetona blokiem, sadarbojoties ar Latvijas gāzbetona rūpnīcām. Tas ir celtniecības materiāls, kuram ir augsta mitruma un sala izturība, materiāls ir viegli apstrādājams un ekonomisks. Ēku siltināšanai blokus izvēlas ar attiecīgu blīvumu un porainību, lai labi uzturētu siltumu. Apdares blokiem veido klienta izvēlēto formu — tie var būt gan kvadrātveida, gan ie­apaļi — un biezumu, kas var būt no pieciem līdz pat trīsdesmit centimetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apstrādes rūpniecība – ne cepta, ne vārīta: pavāru trūkst un katliņi - mazi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 06.11.2018

1. attēls. Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2018. g. 3.cet., g/g, % (izlaides svari, %)

Avots: CSP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi līdzīgus izaugsmes tempus kā 2. ceturksnī. Kopumā uz pērnā gada straujā kāpuma fona varēja cerēt uz dinamiskāku nozares izaugsmi.

Galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. Uz augsto pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, mašīnbūves), tomēr makroekonomiskie rādītāji iezīmē izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kas signalizē par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecība augustā sasparojās, bet septembris atkal licis vilties.

Tādējādi kopumā 3. ceturkšņa rezultāts nav slikts, bet arī ovācijas nerada: 0.9% izaugsme salīdzinājumā ar 2. ceturksni un 2.4% - salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni. Šogad pieredzētas arī dažādas likstas: ugunsgrēks elektronikas flagmaņa «Mikrotīkls» noliktavā, ķīviņi par farmācijas milža «Olainfarm» vadību u.c. Lielāko vilšanos apakšnozaru dalījumā šogad sagādājusi īpatsvarā svarīgā (~15% no apstrādes izlaides) pārtikas, īpaši piena pārstrādes nozare, ar izteikti lejupvērstu attīstības dinamiku. Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti»: «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kategorisks nē riepu pārstrādei Sērenē

Dienas Bizness, 23.07.2015

Sērenietim Boļeslavam Kiriļinam plānotā riepu pārstrādes rūpnīca ir rokas stiepiena attālumā — tieši pretī mājas vārtiņiem ceļa otrā pusē. «Atbalstu ražošanu, lai taisa mēbeļu darbnīcu vai kaut ko citu, tikai ne riepas,» stingri nosaka sirmais vīrs.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērenes sporta centrā notika sanāksme, kurā iedzīvotāji bija aicināti paust savu viedokli par plānoto riepu pārstrādes rūpnīcas būvniecību Sērenes Meistaros, kas ir līdzās Aizkraukles vasarnīcu rajonam. Vairāki desmiti sanākušo iedzīvotāju pauda kategorisku nē šādai iecerei, jo uztraucās par iespējamo piesārņojumu un smakām, ko šāda rūpnīca varētu radīt, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šā gada 18. jūnijā Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde pēc Madonas reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma pieņēma lēmumu būvniecības ieceri par otrreizējo gumijas riepu pārstrādi ar pirolīzes iekārtu bezskābekļa vidē Sērenes Meistaros nodot publiskajai apspriešanai. Tā tika izsludināta 27. jūnijā un turpinās līdz 26. jūlijam.

Iespējams, būvniecības ierosinātāji cerēja, ka viss notiks klusi un mierīgi un nevienam nekādu iebildumu nebūs, jo informācijas par publisko apspriešanu bija ļoti maz — tikai neliels paziņojums Jaunjelgavas novada pašvaldības mājaslapā internetā. Bet informācijas par pašu projektu un tehnoloģiju, kādu plānots izmantot riepu pārstrādē, vēl mazāk, norāda medijs. Paziņojumā par publisko apspriešanu gan bija norādīts, ka būvniecības ieceres informatīvie materiāli apskatāmi Sērenes pagasta pārvaldes ēkā un arī mājaslapā jaunjelgava.lv. Taču tur neizdevās atrast neko vairāk par minēto paziņojumu, un arī pagasta pārvaldes ēkā sākotnēji vestibilā pie informācijas stenda bija piesprausta tikai viena lapiņa ar mazām krāsainām bildītēm — atrašanās vieta, ražošanas iekārtu komplekss un neliels apraksts ļoti sīkā drukā. Bet uz galda nolikta aptaujas lapa. Plašāki materiāli pārvaldē uzradās tikai šīs nedēļas sākumā — pēc vētrainās sanāksmes sporta centrā, raksta Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VVD pabeidzis administratīvo lietvedību pret SIA Latvian Dairy par attīrīšanas iekārtu radīto piesārņojumu

Žanete Hāka, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Vides dienesta (VVD) Madonas reģionālā vides pārvalde (RVP) regulāri saņem informāciju no SIA Latvian Dairy par darbiem, kas tiek veikti notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības atjaunošanai Sērenē, kur pagājušā gada nogalē tika konstatēts ievērojams piesārņojums, kas sasniedza arī Lauceses upi, informē VVD.

No piena produktu radītā piesārņojuma jau ir attīrīts ūdens plūsmas izlīdzinātājs. Turpinās darbi pie biobloka un dīķu tīrīšanas, ko nedaudz aizkavēja janvāra lielais sals.

Uzņēmums ir iesniedzis VVD Madonas RVP pasākumu plānu iekārtas darbības uzlabošanai. Pēc tā izskatīšanas, SIA Latvian Dairy tika uzdots precizēt pasākuma plāna izpildes termiņus. Uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar SIA ASMĀRA, kas specializējas attīrīšanas iekārtu projektēšanā, būvniecībā un ieregulēšanā, par šo darbu veikšanu. Darbi pie attīrīšanas iekārtu darbības atjaunošanas turpinās un varētu tikt pabeigti līdz 2017. gada 15. martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru