Citas ziņas

Sesks: attīstības centriem būtu jānodefinē džentlmeņa komplekts

Elīna Pankovska, 02.03.2011

Jaunākais izdevums

Liepājas mērs Uldis Sesks uzsver, ka valdību viennozīmīgi vadot Valdis Dombrovskis (Vienotība), nevis Ventspils mērs Aivars Lembergs. Intervijā Dienai U.Sesks uzsver, ka V.Dombrovskis ir kā kuģa kapteinis, kurš vada šo kuģi.

Esot jautājums, cik daudz kapteinis uzklausa koalīcijas komandas padomus un cik argumentēti tos māk pasniegt. Problēma esot tā, ka krīžu laikā pazaudēts kuģa kurss.

«Ir milzīgi daudz dažādu attīstības dokumentu, bet mums nav reģionālā skatījuma. Ja valdības vadītājs ar visu savu komandu aizbrauktu uz Liepāju, Daugavpili vai Ventspili... Katram no attīstības centriem būtu jānodefinē džentlmeņa komplekts, kam ir jābūt, » stāsta U.Sesks.

Piemēram, Liepājā esot rūpniecība un valdība varētu to atbalstīt kā atsevišķu nozari. Jelgava esot nozīmīgs izglītības centrs. Tā U.Sesks vēlētos skatīties uz Latvijas attīstību.

Kā piemēru viņš min Lietuvu, kurā Kauņa ir rūpniecības, Palanga – tūrisma un izklaides, bet Klaipēda ir ostas un loģistikas centrs.

Atbildot uz jautājumu, vai valdība nedomā par attīstību, U.Sesks atbild: «Tā ir viena no skumjākajām lietām. Man nav nācies piedalīties diskusijās, kur tiktu zīmētas attīstības vīzijas, uz kurieni Latvijai virzīties.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi.

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlikušie divi maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs iegādes pretendenti plāno paplašināt rūpnīcā ražoto preču klāstu, un tas nozīmē kārtējo rūpnīcas modernizāciju, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Tās ir lielas kompānijas, kuras pārvalda lielus aktīvus un kurām ir reāla interese atjaunot rūpnīcas darbību,» sacīja Sesks. «Ir dzirdēts arī par plāniem Austrumeiropā veidot diezgan lielu metālapstrādes holdingu, kurā ietilptu arī Liepājas metalurgs

Kā norādīja Sesks, saskaņā ar apstiprināto plānu nākamajā nedēļā, iespējams, otrdien, varētu kļūt zināms galvenais pretendents, ar kuru tālāk notiktu līguma slēgšana, darījuma struktūras precizēšana un citu juridisko nianšu saskaņošana.

«Tikko jaunajam īpašniekam atslēgas būs rokā, jāsāk reāli rīkoties - slēgt līgumus ar piegādātājiem, darbiniekiem un veikt citas darbības, lai rūpnīca atsāktu pilnvērtīgi darboties,» sacīja Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājas metalurgs Sesku apdraudot vairāk nekā konkurenti

Dienas Bizness, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas partijas līderi Uldi Sesku pašvaldību vēlēšanās nekas īsti neapdraud, ja nu vienīgi Liepājas metalurgs, sacījis kāds viņa kolēģis no Liepājai netālā novada. Grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) finansiālās nedienas atklājās tieši pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, turpinot apskatu par Latvijas pilsētām, raksta laikraksts Diena.

Pašvaldība nav uzņēmuma akcionārs, un teorētiski domes iespējas ietekmēt tā darbību ir ierobežotas, bet notiekošais uzņēmumā var atsaukties uz vietējo varu, norāda laikraksts. Visu aptaujāto partiju pārstāvji esot līdzīgās domās – pašvaldībai ir vajadzīgs plāns, kā mazināt sociālo spriedzi un nodrošināt ar darbvietām bez darba palikušos cilvēkus.

«Pašvaldībai ir liela loma, bet tai nav izšķirošās ietekmes uz to, kā uzņēmums attīstās. Tā ir tikai viena no iesaistītajām pusēm to risku dēļ, kas var rasties pilsētā no problēmām vienā lielā uzņēmumā,» sacījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsvēris, ka valdības interesēs ir uzņēmumu saglabāt, «ja tas ir saprātīgi iespējams, bet tam arī turpmāk ir jāmodernizējas – ja tik liels uzņēmums nemodernizējas un neceļ līmeni, tas var kļūt par apgrūtinājumu pilsētas attīstībā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas ostā vēlas Azerbaidžānas loģistikas centru

Vēsma Lēvalde, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas mērs Uldis Sesks piedāvājis Azerbaidžānas valdībai atbalstīt Azerbaidžānas loģistikas centra izveidi Liepājas ostā.

Azerbaidžānā ir valsts naftas un gāzes fondi, no kuriem tiek atbalstīti vērienīgi privātuzņēmēju projekti, preses brīfingā klāstīja U. Sesks. Tāpēc vairākiem Azerbaidžānas ministriem izteikts priekšlikums izmantot brīvās teritorijas Liepājas ostā pie Karostas kanāla, lai tur būvētu termināļus Azerbaidžānas kravām. Janvāra beigās, iespējams, notiks Azerbaidžānas delegācijas vizīte Liepājā, lai turpinātu sarunas par potenciālajiem investīciju projektiem.

Liepājas mērs pārrunājis ar Azerbaidžānas ministriem arī iespēju ieguldīt kurortoloģijas atjaunošanā Liepājā. U.Sesks piedalījies arī a/s Liepājas metalurgs lietišķajās sarunās, tostarp ar Azerbaidžānas dzelceļa vadību pārrunāta iespējamā sadarbība un a/s Liepājas metalurgs pārstāvniecības izveidošana Azerbaidžānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koalīciju Liepājas domē veidos Liepājas partija ar Saskaņas centru

Vēsma Lēvalde, 10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielās pilsētas vēlas paplašināt Pilsētvides programmu

Vēsma Lēvalde, 15.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo pilsētu pašvaldības janvārī iesniegs savu redzējumu par 2014. - 2020.gada plānošanas periodā paredzētajām Eiropas Savienības fondu programmām.

Lielo pilsētu asociācija par to vienojusies sarunās ar Finanšu ministriju. Viena no versijām, ko izteikusi Finanšu ministrija, bija programmu izmaiņas, atsakoties no Pilsētvides jeb urbānās programmas. Savukārt lielo pilsētu pašvaldības tieši šajā programmā saskata attīstības iespējas, preses konferencē klāstīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Pilsētvides programmas ietvaros realizēta izglītības iestāžu energoefektivitāte, sakārtoti pilsētu apgaismojumi, veidota infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstīšanai. Tā kā šobrīd no Briseles saņemtas ziņas, ka Baltijas valstīm atbalsta apjomu nesamazinās, pašvaldības saredz iespēju pilsētvides programmu paplašināt. Zem šīs programmas varētu apvienot visus projektus, kas vērsti uz komunālās saimniecības sakārtošanu, tā ietaupot laiku, resursus un samazinot birokrātisko procedūru, skaidroja U. Sesks. Līdz šim, rekonstruējot vienu ielu, katra komunālā saimniecība ES atbalstam rakstīja savu projektu, katru programmu administrēja cita ministrija. Rezulātā bija daudz tehnisko projektu, katram savu termiņi, katram savs finansējuma grafiks, kas sarežģīja projektu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā sašaurinās politiskais spektrs (galerijā - atskats uz vēlēšanu nakti)

Vēsma Lēvalde, 02.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sesks: Negatīvā VK vērtējuma dēļ Liepājas SEZ var paiet garām miljonus vērtas investīcijas

NOZARE.LV, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadībai Valsts kontrole (VK) noteikusi 16 ieteikumus, kas tai jāievieš līdz nākamā gada februārim, to trešdien akceptēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Saeimas komisijas sēdē tika demonstrēts VK Liepājā sagatavots sižets, kurā asi tika kritizēta SEZ pārvalde. Pēc šī video rullīša noskatīšanās Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) visai emocionālā uzrunā norādīja, ka video rullītis veidots dzeltenās preses līmenī, turklāt VK esot nodarījusi lielu kaitējumu, jo tieši negatīvā vērtējuma dēļ tai garām varot paiet miljonus eiro vērtas investīcijas no kāda Itālijas uzņēmuma, kurš izvēlējies apturēt investīcijas, kamēr būs skaidrība par situāciju SEZ. Sesks uzskata, ka VK apdraud kopumā investīciju ienākšanu Latvijā. Uz aizrādījumu, ka viņš pārāk skaļi Saeimas komisijā kliedz, Sesks skaidroja, ka viņš esot pārāk aizvainots par VK sižetu. Viņš savukārt demonstrēja prezentāciju par Liepājas SEZ un pilsētas sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju var negatīvi ietekmēt maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošanu, un investoru meklēšanas process patlaban neizskatās optimistisks, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

Viņš norāda, ka pašvaldība rūpīgi seko līdzi Liepājas metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera darbībām, ko viņš veic rūpnīcas darbības atjaunošanai, un tam, kā tiek uzrunāti potenciālie investori.

«Tas ir pietiekami sarežģīts process, sevišķi patlaban, kad ekonomikā nav vērojama augšupeja un uzņēmēji, kuri ir plānojuši savas investīcijas, ir pietiekami rezervēti, ņemot vērā krīzi, kas veidojas attiecībās starp ES un Krieviju,» sacīja U. Sesks.

Viņš uzsver, ka šādi procesi neveicina biznesa un ekonomikas attīstību, līdz ar to investoru meklēšana nav tik optimistiska. Vienlaikus U. Sesks norāda, ka Liepājas metalurga rūpnīca joprojām ir stabils aktīvs, kas tiek rūpīgi uzturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Liepājas domes priekšsēdētājs: Sprūdžs ir hiperaktīvs jauneklis

Lelde Petrāne, 07.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas mērs Uldis Sesks vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu vērtē kā hiperaktīvu jaunekli, liecina šodien laikrakstā Neatkarīgā publicētā intervija.

«Vērtēju viņu kā hiperaktīvu jaunekli,» runājot par jauno ministru sacījis Sesks.

«Viņam būs ļoti nopietni jāiedziļinās pašvaldību problēmās, jo pašvaldība nav kā viens uzņēmums vai iestāde, tas ir sarežģīts veidojums, kas sastāv no daudziem uzdevumiem un problēmjautājumiem,» skaidrojis mērs.

«Nu, kaut vai šis izlīdzināšanas fonds: tā izmantošanas mērķis ir pilsētu vienmērīga attīstība, bet kas patiesībā notiek? Un ES līdzfinansējums? Ja samazina pašvaldības budžetu, šo ES fondu apguve ir apdraudēta. Tāpat ikdienas uzdevumi pašvaldībās ir svarīgi, taču arī tie ir apdraudēti, jo nedrīkst katru gadu mainīt budžeta proporcijas galvenajā – iedzīvotāju ienākuma – nodoklī, kā to grib darīt pašvaldību ministrs. Tādā veidā nav iespējams plānot kaut vai dažus gadus uz priekšu. Tas nav gudrs risinājums,» teicis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas partija sadarbības partneri nemainīs

Vēsma Lēvalde, 27.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas partijas valde nolēmusi vēlēšanās startēt kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), preses konferencē informēja Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks.

Kurzemes sarakstā ar 2. numuru startēs Aija Barča, ar 5.numuru - Oskars Zīds, bet sarakstu noslēgs Irēna Opšteine.

Rīgas listē ar 4.numuru startēs pašreizējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš. Liepājas partijai dota iespēja pieteikt savus kandidātus arī Zemgales, Vidzemes un Latgales sarakstos, bet tajos konkrēti vārdi netiek nosaukti.

Premjera kandidātu Liepājas partija nevirzīs. Valdes sēdē gan esot apspriesta U. Seska kandidatūra, bet viņš no šīs iespējas atteicies.

Partija izvērtējusi iepriekšējo sadarbību ar ZZS un uzskata, ka tā bijusi konstruktīva. Sadarbība realizējusies Liepājai labvēlīgos lēmumos, piemēram finansējuma piesaistē Liepājas slimnīcai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sesks: gaidu valdības oficiālo skaidrojumu par Krājbankas krahu

Lelde Petrāne, 29.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē nodrošinātu stingrāku banku kontroli, ir nepieciešams Latvijas valdības oficiālais skaidrojums par to, kas īsti notika ar Latvijas Krājbanku un kādas kļūdas pieļautas.

To Rietumu Radio sacījis Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), vēsta irliepaja.lv. Viņš atzīst, ka līdz šim šāda oficiāla skaidrojuma nav bijis, un cer, ka tas izskanēs šodien Saeimas ārkārtas sēdē.

«Acīmredzot līdzšinējā banku uzraudzības sistēma nav būvēta tā, lai Latvijas iedzīvotājs varētu būt drošs par savu naudu,» uzskata Sesks, norādot, ka Latvijas valdības pietiekami bieži kāpušas uz viena un tā paša grābekļa.

«Gaidu oficiālo skaidrojumu no valdības attiecīgo ministru, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas vadības puses par to, kas tad īsti notika Krājbankā, kā arī secinājumus par pieļautajām kļūdām. Tas nepieciešams, lai nākotnē varētu izmainīt attiecīgos normatīvos aktus un nodrošināt pietiekami stingru banku kontroli,» sacījis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man nav pieņemamas «ugunsdzēsēju metodes». Valsts pārvaldē pa druskai var samekēt, kur ietaupīt, bet, protams, visvieglāk ir atrast lielāko budžetu un automātiski nogriezt. Neatbalstām šādu risinājumu,» raidījumā 900 sekundes norāda Liepājas domes priekšsēdētās Uldis Sesks.

Viņš arī norāda, ka ne no premjera Vada Dombrovska, ne finanšu ministra Andra Vilka neesot skaidra redzējuma, kas būtu darāms, lai ekonomika un bizness Latvijā būtu veiksmīgs un attīstītos, un, pats galvenais, lai valstī rastos jaunas darba vietas vietas. Griežot ekonomika siltāka nepalikšot, varāk esot jādomā, kur iegudīt.

U.Sesks visiem iesaka arī izlasīt Hadžūna Čanga grāmatu «Sliktie samarieši», kurā esot stāstīts, ka Pasaules Banka, Pasaules tirdzniecības organizācija un SVF nav labdarības organizācijas, un, pēc U.Seska domām, ir jāmeklē pašiem savi ekonomikas glābšanas risinājumi. Viņš arī piebist, ka Latvija ir nogurusi no konsolidācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Garkalnes mērs nespēj paskaidrot pieredzes brauciena uz Azerbaidžānu jēgu

Didzis Meļķis, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garkalnes mērs, domes juriste, finanšu direktore un pašvaldības konsultants kopā ar uzņēmēju delegāciju devušies gūt pieredzi Azerbaidžānā. Pašvaldības apmaksātā brauciena jēgu pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš gan nav spējis izskaidrot, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Jaunu kontaktu dibināšanā un pieredzes apmaiņā uz Azerbaidžānu šīs nedēļas vidū bija Latvijas delegācija ar valdības un biznesa pārstāvjiem.

Iepazīties ar naftas un dabasgāzes lielvalsts ekonomiku un kultūru brauca arī Garkalnes pašvaldības darbinieki. Garkalnes galvenā vēlme bijusi veidot kultūras un pieredzes apmaiņu ar Azerbaidžānu.

Četru dienu garajā vizītē Azerbaidžānā premjers ar kolēģiem diskutēja par izglītību, eksportu un pārvaldību, bet uzņēmēji apmeklēja biznesa forumus un meklēja Latvijai jaunus eksperta tirgus.

Starp deviņdesmit trīs uzņēmējiem delegācijā, četri cilvēki pārstāvēja Garkalnes pašvaldību. Priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš, finanšu direktore Ilesa Tiona, juriste Sandra Kalnāja un Bauzes partijas biedrs, bijušais Zaļo un zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševičs, kurš Garkalnē strādā par konsultantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sesks: tūristi un pārvadātāji ir neizpratnē par krasajām ceļu kvalitātes atsķirībām Lietuvā un Latvijā

Vēsma Lēvalde, 09.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nosūtījis a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājam Ivaram Pāžem un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājam Vladimiram Kononovam vēstuli, kurā aprakstīts un fotogrāfijās fiksēts autoceļa Liepājā – Klaipēda kritiskais stāvoklis un pieprasīts atrast līdzekļus ceļa sakārtošanai.

Vēstulē uzsvērts, ka Liepājas pilsētas pašvaldība regulāri no autotransporta kravu pārvadātājiem un autobraucējiem saņem pamatotas sūdzības par valsts galvenā autoceļa A11 (Liepāja – Lietuvas robeža) slikto tehnisko stāvokli posmā Nīca – valsts robeža. Jau 15 gadus pavasaros situācija ir kritiska. «Uzskatām, ka autoceļa A11 posms no Nīcas līdz Lietuvas robežai ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Gan tūristi, gan kravu pārvadātāji, kuri ierodas Latvijā, šķērsojot Latvijas – Lietuvas robežu Rucavā, ir neizpratnē par kraso atšķirību starp ceļa seguma kvalitāti Lietuvas Republikā un Latvijā,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atklāts «viens no skaistākajiem objektiem, kas pēdējā laikā uzbūvēts» Liepājā

Dienas Bizness, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 6. janvārī, Liepājā, Karostā, Pulkveža Brieža ielā 10a, notika modernizētā bērnudārza Pienenīte svinīgais atklāšanas pasākums, vēsta ReKurZeme.lv

Kā atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, atjaunotais bērnudārzs ir viens no skaistākajiem objektiem, kas pēdējā laikā uzbūvēts pilsētā, reizē saglabājot arī vēsturisko mantojumu. «Priecē, ka arī dzimstība Liepājā pagājušajā gadā pieaugusi, tāpēc 96 jaunas vietas bērnudārzā būs vajadzīgas,» teica U. Sesks.

Darbus objektā veica SIA UPTK. Savukārt projektēšanu un autoruzraudzību veica SIA Būvprojektu vadība no Rīgas. Telpu dizainu izstrādāja Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas absolvente Beatrise Dzērve.

Iestādē darbosies divas grupiņas bērniem no 1,5-3 gadiem un piecas grupas bērniem no 3-7 gadiem - pavisam 156 vietas, kas ir par 96 vietām vairāk nekā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas. Izveidotas arī deviņas jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā varētu būt sarežģīta koalīcijas veidošana

Vēsma Lēvalde, 02.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Liepājā tālu priekšā citām partijām izvirzījusies līdzšinējā mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija un uzņēmēja Jāņa Vilnīša pārstāvētā Reformu partija.

Līdz ticamu rezultātu iegūšanai neviena no partijām sarunas par koalīcijas veidošanu nebija sākusi, db.lv informēja partiju birojos un svinību vietās, kur partijas gaidīja vēlēšanu rezultātus. Reformu partija iepriekš tika cerējusi uz lielāku atbalstu Nacionālajai apvienībai, taču šī partija guvusi salīdzinoši nelielu balsu skaitu Liepājā.

J.Vilnītis db.lv atzina, ka ir gatavs runāt par koalīcijas veidošanu arī ar Liepājas partiju, taču tikai ar nosacījumu, ka mēra amatam netiks virzīts Uldis Sesks. Savā priekšvēlēšanu aģitācijā RP aicināja liepājniekus «atvērt logu un izvēdināt Liepāju», tāpēc mēram, ja balsu nepietiekamības dēļ tas nevarēs būt Jānis Vilnītis, jābūt kādam jaunam un uzņēmīgam cilvēkam, uzskata RP Liepājas saraksta pārstāvji. Savukārt Uldis Sesks uzsvēra, ka acinās uz sarunām visas partijas, kas būs pārvarējušas 5% barjeru, un atturējās prognozēt jebkādus koalīcijas modeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu

Elīna Pankovska, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja no malas vērtē to, kā notiek investoru piesaiste valsts nozīmēto konsultantu (Prudentia) un Ekonomikas ministrijas izpildījumā, tad... nav jābrīnās, ka Latvijai kopumā ar investoru piesaisti sokas visai čābīgi,» intervijā laikrakstam Diena norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks, komentējot situācijas risināšanu Liepājas metalurgā.

U. Sesks pauda - kā pašvaldības vadītājam viņam ir «daudz jautājumu ne tikai par to, kā uzvedas akcionāri».

«Mēs joprojām domājam, ka krāsnis un velmēšanu var darbināt, un es arī domāju, ka tā notiks, tikai jautājums – kad?» pauda Liepājas mērs. Viņš norādīja, ka pašlaik Liepāja strādā pie vairākiem jau esošo industriālo un jaunu projektu attīstības, piemēram, izdevies piesaistīt investoru no Ukrainas Liepājas Kafijas fabrikai, tāpat Laumas teritorijā ienācis uzņēmums Cotton Club.

Db.lv jau rakstīja, ka līdz 30. septembrim a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plānā (TAP) plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem nav saņemts. Līdz šim termiņam nav sasaukta arī ārkārtas akcionāru sapulce kapitāla palielināšanai un dokumentēta skaidra investoru interese, Db.lv pauda tiesiskās aizsardzības procesa administrators Haralds Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Luhse: jālūdz «visi dievi, kādi vien ir», lai airBaltic paliktu nacionālā aviokompānija

Vēsma Lēvalde, 06.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Rīgu pamestu airBaltic, tas būtu liels trieciens, jo tā nodrošina vairāk nekā 60% no kopējā pasažieru skaita Rīgā.

Pērn airBaltic devums bija 63% pasažieru, bet šogad – jau 66%, preses konferencē Liepājā norādīja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Esot gan arī citi pārvadātāji, kas gatavi pārņemt tiešos reisus, taču tikai rentablajos maršrutos. Piemēram, savu darbību nākamgad nopietni plāno paplašināt Wizzair, kas piekopj samērā agresīvu tirgus iekarošanas politiku. Jau esot gandrīz droši zināms, ka 2012.gada maijā darbu Rīgas lidostā sāks kāda jauna aviokompānija. Sarunas notiekot vēl ar vairākām aviokompānijām, kas vēlas sākt pasažieru pārvadājumus, tostarp arī ar lidsabiedrību no Šveices.

Komentāri

Pievienot komentāru