Jaunākais izdevums

Jūrmala varētu pārvarēt sezonalitātes problēmu, ceļot pansionātus Rietumeiropas pensionāriem, uzskata Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore, interneta žurnāla The Baltic Course izdevēja un galvenā redaktore jūrmalniece Olga Pavuka.

Investori par šādu iespēju interesējas un tas būtu viens no iespējamiem risinājumiem, kas ļautu Jūrmalai atgūt agrāko kūrvietas slavu, darbojoties un attiecīgi arī pelnot visu gadu un nevis tikai dažus vasaras mēnešus, Pavuka teica intervijā aģentūrai LETA.

Pēc ekonomistes teiktā, daudzi Centrāleiropas uzņēmēji pansionātus saviem pensionāriem ceļ nevis pašu zemēs, bet jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs - Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā. Piemēram, Vācijā par dzīvošanu šādā pansionātā jāmaksā 3000 eiro mēnesī, bet Slovākijā - aptuveni 2000.

«Jūrmalā tādu pansionātu jau atvēruši francūži, un diez vai daudzi zina, ka dzīvošana tajā izmaksā aptuveni tūkstoti eiro mēnesī. Un tās ir labas, elitāras mītnes, nevis kaut kādas nabagmājas. Zinu, ka kāds Krievijas investors iegādājies zemi šāda nama celtniecībai. Ja uzņēmējus stimulēs, viņi darbosies aktīvāk. Piešķirot Jūrmalai brīvās ekonomiskās zonas statusu ar medicīnas tūrisma un rekreācijas ievirzi, varētu labi piesaistīt investorus,» sprieda Pavuka.

Viņasprāt, par šādu pansionātu klientiem kļūs «labi audzināti mierīgas dabas cilvēki ar stabiliem ienākumiem, kas apmeklēs Jūrmalas veikalus un ik dienu iegriezīsies kafejnīcā iemalkot kādu tasi tējas ar smalkmaizīti, bet reizi pa reizei nopirks biļeti uz Dzintaru koncertzāli».

«Un kādēļ gan lai Jūrmalā mierīgi nesadzīvotu līdzās jaunieši un vecāki ļaudis, gluži tāpat kā citās kūrvietās, piemēram, Bādenbādenē vai Karlovi Varos?» vaicāja Pavuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Valtere: Vissliktākajā situācijā atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā

LETA, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vissliktākajā situācijā šobrīd atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā, jo tur ir ļoti daudz projektu, kas ir gan pabeigti, gan celtniecības stadijā, un nevienam nav noslēpums, ka Jūrmala ir orientēta tikai un vienīgi uz ārvalstu klientiem, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jautāta, vai nākotnē Jūrmalā ir iespējami kādu attīstītāju bankroti un situācija, ka paliek daudzi pusuzbūvēti vai uzbūvēti un nepārdoti projekti, Valtere sacīja, ka teorijā tāda iespēja vienmēr pastāv.

«Man nav zināms, ka ABLV Bank būtu finansējusi kādus projektus Jūrmalā, līdz ar to šādā veidā Pillar nevarētu iegūt savā īpašumā kādu Jūrmalas projektu. Citām bankām ir līdzfinansēti projekti Jūrmalā, taču šajos projektos vienmēr bijis arī liels pašu investoru naudas ieguldījums, bankas finansēja salīdzinoši mazu daļu,» skaidroja Valtere.

Pillar vadītāja norādīja, ka tajā tirgus segmentā, kurā lielākā pircēju daļa bija termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji, situācija ir ļoti bēdīga. Ir ļoti liela neskaidrība, pieprasījums pēc mājokļiem ir ļoti neliels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par caurlaidi Jūrmalā varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā

Zane Atlāce - Bistere, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā jāmaksā divi eiro dienā, atgādina pilsētas domē.

Vienlaikus ir ieviestas izmaiņas ērtākai caurlaižu iegādei. Lai mazinātu drūzmēšanos un braucējiem nebūtu jāstāv rindās pie caurlaižu iegādes aparātiem, iebraukšanas maksu varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tam datumam, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā (līdz plkst.23:59), kuram caurlaide iegādāta, nevis tikai vienu reizi, kā tas bija iepriekš.

Vienas dienas caurlaidi konkrētai dienai var nopirkt mājaslapā visitjurmala.lv, maksājot ar internetbankas starpniecību. To var izdarīt vai nu pirms došanās uz Jūrmalu, arī vairākas dienas iepriekš, vai jebkurā laikā tajā pašā dienā, kad transportlīdzeklis iebraucis īpaša režīma zonā. Par caurlaidi var samaksāt arī pēc izbraukšanas no Jūrmalas, jau aizbraucot mājās, tikai jāņem vērā, ka maksājums jāveic iebraukšanas dienā līdz plkst. 23:59. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Arī mobilo aplikāciju “Mobilly” un “Riga Card” lietotāji par iebraukšanas caurlaidi varēs samaksāt pirms vai arī pēc iebraukšanas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pircēji Jūrmalā vēlas iegādāties jaunu māju par 250-350 tūkstošiem eiro, bet piedāvājuma nav

Natālija Poriete, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalai ir laiks pārorientēties uz vietējo klientu, ko tā arī ir sākusi darīt, tomēr ekonomiskajam segmentam, kurā ir zemākas cenas nekā premium, trūkst kvalitatīvu piedāvājumu, intervijā DB paziņoja Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Runājot par premium un biznesa klases segmentu Jūrmalā, vietējais pircējs izrāda aktivitāti zemes iegādē, bet māju būvē pats. Tomēr tajā pašā laikā šajā segmentā aizvien pircēju ir nerezidenti, taču situācija mainās, pateicoties Jūrmalas nekustamo īpašumu cenu kritumam, viņa atzīst. Attīstītāji Jūrmalā, redzēdami, ka projekts ir tukšs un mājā neviens nedzīvo, piedāvā pievilcīgu cenu īpašuma iegādei, bet cilvēki pērk – gan par saviem līdzekļiem, gan, piesaistot bankas kredītu, situāciju raksturo L. Kohtanena.

Saskaņā ar statistiku par īpašuma darījumiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā šajā gadā, un cenām pārdevēju mājaslapās, pēdējā pusgada laikā jaunu objektu cenas Jūrmalā ir sarukušas par 20%, bet gada laikā – par 25%, viņa stāsta, piebilstot, ka tajā pašā laikā daudzi attīstītāji negrib pazemināt cenu līdz pašizmaksai, lai paliktu pa nullēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva 2 eiro apmērā. Pašvaldība aicina autovadītājus neveidot drūzmu pie caurlaižu iegādes automātiem Priedainē, un caurlaides iegādāties elektroniski: portālā www.visitjurmala.lv, ar «Mobilly» vai «Citadele» aplikāciju starpniecību. Tāpat pastāv iespēja nodevu samaksāt caurlaižu iegādes automātos četrās vietās pilsētā: pie lielveikala «Rimi» Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Par caurlaidi varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Pieejamas arī ilgāka termiņa caurlaides: 7, 30, 90 dienām un visam periodam. Caurlaide transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām 7 dienām maksā 10 eiro, 30 – 31 eiro, 90 dienām 55 eiro, visam periodam – 107 eiro. Transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām maksa par caurlaidi ir attiecīgi 12, 43, 110 un 213 eiro. Caurlaides iegādāties var www.epakalpojumi.jurmala.lv. Pārbaudīt caurlaides derīgumu var portālā www.jurmala.lv vai www.epakalpojumi.jurmala.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Priedaines caurlaižu punkta izvietotas pirmās automātiskās iebraukšanas nodevas samaksas kontroles izmēģinājuma sistēmas, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kūrortpilsēta tuvāko gadu laikā plāno ieviest pilnībā automatizētu iebraukšanas nodevas kontroli. Šobrīd iebraukšanas maksas kontroli nodrošina pašvaldības policija iebraukšanas posteņos un pilsētā.

Pilotprojekta ietvaros Priedainē uzstāda iekārtas un tehniskos risinājumus, kas automātiski kontrolēs iebraukšanas nodevas samaksu. Četri uzņēmumi – SIA BISS, SIA Komerccentrs DATI grupa, SIA ITC Traffic un SIA KleinTech Services – iebraukšanas punktā Priedainē izvieto videonovērošanas un numuru atpazīšanas kameras. Pilotprojekta nākamajā posmā plānots pārbaudīt iespējas automātiski kontrolēt iebraukšanas nodevas samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bizness reģionos: Jūrmala plāno atgūt Krievijas krīzē pazaudēto

Elīna Pankovska, 19.07.2017

Tūrisma karstākajā sezonā vasarā Jūrmalas galvenā iela - Jomas iela - ir ļaužu pilna, un pilnas arī ir pilsētas tirdzniecības vietas, restorāni, viesnīcas un SPA, kas ir vienas no galvenajām biznesa jomām pilsētā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar starptautisku koncertu un sporta pasākumu rīkošanu, piesaistot interesentus no Eiropas, Jūrmala plāno atgūt Krievijas krīzē pazaudēto

Jūrmala ir viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām Latvijā; pēc teritorijas tā aizņem otru lielāko platību. Pašlaik Jūrmalā galvenie uzņēmējdarbības veidi saistīti ar tradicionālo, kūrortpilsētai raksturīgo pakalpojumu sniegšanu, bet skaitliski visvairāk reģistrēto uzņēmumu darbojas nekustamā īpašuma jomā. Pilsētā ir dažas ar aktīvākajām nozarēm saistītās zonas. Viena no tādām ir rietumdaļā esošajā Slokā. Pārējās aktīvākās uzņēmējdarbības nozares saistās ar kūrortpilsētai raksturīgo piedāvājumu, kas vienlaicīgi ļauj Jūrmalu iedalīt divās lielās zonās – tūrisma centrā ar kodolu Majoros un Dzintaros un kūrortā ar centru Ķemeros un Jaunķemeros. Jāatgādina, ka šogad notika pašvaldību vēlēšanas un, kā jau lielākajā daļā lielo pilsētu, arī kūrortpilsētā Jūrmalā partijas fokusējās uz solījumiem, kas tieši skar iedzīvotājus un sociālās jomas, tādējādi uzņēmējdarbības jautājumiem pievēršoties krietni mazāk. Tāpat uzsvars vairāk likts uz Jūrmalas attīstību tūrisma virzienā. Piemēram, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības viens no solījumiem bija Priedainē veicināt mazo jahtu ostu attīstību un uzlabot infrastruktūru. Sākotnēji izskanēja informācija, ka G. Trukšņa kandidatūra netiks virzīta mēra amatam veselības stāvokļa dēļ, tomēr tā izrādījās nepatiesa. Pēc vēlēšanām DB aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka svarīgi, lai pašvaldība neliktu šķēršļus. Jūlijs Krūmiņš, runājot par Jūrmalu, izteicies, ka viņam vajag tikai vienu – lai dome netraucē uzņēmējiem strādāt, un viņš cer, ka uzņēmējdarbībai labvēlīga attieksme turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielajās pilsētās biežāk brauc ar auto nekā ar sabiedrisko transportu

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio: Daļa nekustamo īpašumu attīstītāju Jūrmalā pārorientējas uz vietējo pircēju

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa nekustamo īpašumu projektu attīstītāju Jūrmalā pārorientējas uz vietējo pircēju, norāda Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš.

Viņš skaidro, ka šobrīd Jūrmalā jau uzbūvētie projekti dalāmi divās kategorijās. Pirmajā kategorijā investori ir nerezidenti un viņi projektus attīstījuši par savu naudu, neņemot kredītus bankās.

«Viņi joprojām gaida un uzskata, ka pircējs atnāks. Tie ir projekti, kuros dzīvokļi maksā no 5 līdz 6 tūkst. eiro par kvadrātmetru. Šādi īpašumi ir tirgū, bet faktiski stāv uz vietas. Viņiem ir izdevīgāk šos īpašumus pieturēt un gaidīt, kas notiks tālāk,» viņš teic.

Savukārt otra kategorija ir attīstītāji, kuri ir sapratuši, ka, lai pārdotu īpašumus Jūrmalā, viņiem ir jāpārorientējas uz vietējo pircēju, tirgojot dzīvokļus, kas ir zemākā cenu kategorijā no 2 līdz 3 tūkst. eiro kvadrātmetrā. «Šajā segmentā darījumi notiek un vietējais pircējs ir gatavs tādus iegādāties. Viņš novērtē Jūrmalas gaisu un jūras tuvumu,» pauž A. Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Arco Real Estate: Darījumu skaita samazinājumu Jūrmalā ietekmē rubļa vērtības kritums un maldināšana

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras mēnešos novērotais darījumu skaits Jūrmalas jaunajos projektos, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo laika posmu, atspoguļo būtisku tirgus aktivitātes samazinājumu. Tomēr joprojām notiek darījumi par summu virs 250 000 eiro, norāda Arco Real Estate starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.

Lai gan nerezidentu pieprasījums pēc īpašumiem Jūrmalā, tāpat kā darījumu skaits, ir būtiski samazinājies, lielāko interesi izrāda krievi, kam seko ukraiņi un kazahi. Arco Real Estate klientu lokā tāpat ir Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Izraēlas un Ķīnas pilsoņi, stāsta O.Bogodistaja. Ik nedēļu no desmit lielākajiem pirkumiem Latvijā vismaz divi veikti Jūrmalā par summu no 250 000 eiro līdz pat 500 000 eiro, kas pārsniedz termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamo minimālo pirkuma summas slieksni.

Jautāta, kādēļ darījumu skaits Jūrmalā tik krasi sarucis, speciāliste norāda uz vairākiem faktoriem, tostarp uz Krievijas Federācijas nacionālās naudaszīmes vērtības kritumu, ko izraisīja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās: rubļa vērtības samazinājums ir ietekmējis pirkuma cenu, proti, konvertējot tos eiro, nekustamais īpašums šobrīd nerezidentiem izmaksā gandrīz divreiz dārgāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas dienas – 20. un 21. jūlijā – lidostā Jūrmala notiks aviošovs Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019, kuru realizēs pašmāju pilotu komanda Baltic Bees Jet Team, Dienas Biznesu informēja WOBA organizators Artūrs Šlosbergs.

Aviošovs jau kļuvis par tradīciju. Pērn Jūrmalas lidostā pulcējās vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku, kas bija ieradušies no visas Eiropas. Baltic Bees Jet Team ir vienīgā pilotu komanda Baltijā, kas nodarbojas ar paraugdemonstrējumiem un šova elementiem, bet WOBA šogad Tukumā ir unikāla iespēja divu dienu garumā ieraudzīt pilotu jaunāko sniegumu. A. Šlosbergs uzsvēra, ka pilotu uzstāšanās programma būs vēl vērienīgāka nekā pērn un paraugdemonstrējumi, gan lidojot grupā, gan individuāli, sagādās pārsteigumus arī tiem, kuri šovu apmeklēja pērn.

Galvu reibinošā ātrumā

Interesentus, kuri apmeklēs aviošovu, sagaida galvu reibinoši priekšnesumi, sasniedzot līdz 900 km/h lielu ātrumu gan solo izpildījumā, gan vairākām lidmašīnām lidojot formācijās. Lidojumos izmanto īstus iznīcinātājus F-16 Falcon, JAS 39 Gripen, Eirofighter Typhon, F/A 18. Abās šova dienās būs vairāki priekšnesumi, kā arī iespēja iepazīties ar pilotiem. Būs arī iespēja iekāpt un apsēsties pilota krēslā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar vairākiem desmitiem viesu – klientiem, partneriem un draugiem – SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences Jūrmalā 25.maijā svinīgi tika atklāta pēc skaita jau trīspadsmitā, tajā pašā laikā šobrīd pati lielākā pasākumu telpa Jūrmala Hall ne tikai šajā viesnīcā, bet Jūrmalas pilsētā kopumā, tādējādi vēl nopietnāk piesakot SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences ambīcijas pasākumu rīkošanas jomā gan Latvijas, gan arī Baltijas mērogā.

Nevienā citā Jūrmalas viesnīcā nav lielformāta pasākumiem īpaši piemērotas un ar modernākajām tehnoloģijām aprīkotas zāles 544 kvadrātmetru platībā. Faktiski tā ir halle, kurā var rīkot jebkādus pasākumus – konferences, sporta un deju sacensības, seminārus, izstādes, prezentācijas. Būtībā jebkādu pasākumu, kam nepieciešama liela telpa ar ideālu skaņas un gaismas sistēmu aprīkojumu. Turklāt nepieciešamības gadījumā skaņas un gaismas sistēmu klients var papildināt atbilstoši konkrētā pasākuma specifiskajām tehniskajām vajadzībām.

“Agrāk šeit bija tenisa korts, kas būtībā bija savu laiku nokalpojis un arī īsti vairs neiederējās mūsu viesnīcas šodienas un jo īpaši nākotnes attīstības stratēģijā, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka specifiskā aprīkojuma dēļ telpa bija izmantojama tikai vienam šauram mērķim. Tādēļ jau pērn, kad tika veikta viesnīcas rekonstrukcijas pirmā kārta, mēs jau sākām izvērtēt, kādām funkcijām pārveidot arī šo telpu. Pēc tirgus izpētes un ekspertu konsultāciju uzklausīšanas secinājām, ka mūsu piedāvājuma klāstā ir nepieciešama tieši šāda veida un izmēra multifunkcionāla telpa, kas izmantojama visdažādākajām vajadzībām, kādu šodien redzam jauno Jūrmala Hall,” akcentē SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences vadītājs Juris Baumerts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10: Vērienīgākie pirmā pusgada dzīvokļu darījumi Jūrmalā

Helmuts Medinieks, 23.07.2019

Informācija par lielākajiem pirmā pusgada dzīvokļu darījumiem Jūrmalā lasāma tālāk galerijā!

FOTO: HELMUTS MEDINIEKS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Jūrmalā joprojām notiek iespaidīgi nekustamā īpašuma darījumi? Ekskluzīvajā kūrortpilsētā vēsturiski ir notikuši vieni no vērienīgākajiem dzīvokļu darījumiem valstī. Kāds ir bijis dārgākais pirmā pusgada darījums Jūrmalā šogad?

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, esam apkopojuši TOP 10 ar lielākajiem pirmā pusgada dzīvokļu darījumiem Jūrmalā. Šajā topā redzami īpašumi, kuru īpašumtiesības konkrētajā periodā ir mainītas uz pirkuma līguma pamata - standarta struktūras darījumi.

Atšķirībā no pirmā pusgada topa Rīgā, Jūrmalā nav viena nama, kas izteikti dominē. Vērienīgākie darījumi notikuši dažādos projektos un lokācijās. Varam novērot, ka Jūrmalā dārgāko dzīvokļu cenas ir izteikti zemākas par šā gada rekorddarījumiem Rīgā un nav noticis neviens darījums par miljonu eiro. Topā novērojami vairāki jauni un simpātiski ēku kompleksi, kas ir ļoti iederīgi pilsētvidē, moderni un iekārojami. Taču šo darījumu cenas nav tik augstas, lai tiešā veidā konkurētu ar ekskluzīvākajiem Rīgas projektiem to vērtības ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jūrmalā slēgta nesen atvērtā daudzfunkcionāla sporta halle

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā slēgta vien augustā atvērtā daudzfunkcionāla sporta halle, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā aģentūrai LETA norādīja Latvijas basketbola kluba Jūrmala/Fēnikss prezidents Jānis Drulle, halle slēgta tehnisku neskaidrību un nepilnību dēļ.

Nav runa par nesošajām konstrukcijām, jautājums ir par līdz galam nepadarītu darbu no strādnieku puses, teica Drulle.

Līdz ar to Jūrmala/Fēnikss komanda sestdien ieplānoto OlyBet Latvijas Basketbola līgas (LBL) regulārā čempionāta maču pret Jēkabpili aizvadīs Lapmežciemā, turklāt sagaidāms, ka turpat vienība pirmdien aizvadīs maču arī "Triobet" Baltijas Basketbola līgas (BBL) turnīrā pret Kazahstānas klubu Atirau Barsi.

Drulle gan pauda cerību, ka jaunajā hallē drīzumā varēs atgriezties. Esam tur spēlējuši divarpus mēnešus, bet problēmu līdz šim nav bijis. Uz mačiem sanāk daudz cilvēku, arī zāle ir kvalitatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No vasaras kafejnīcas izaug par restorānu, kas strādā visu gadu

Kristīne Stepiņa, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas ēdināšanas iestādēm ziemas sezonā neklājas viegli, tomēr grilbārs Lighthouse no vasaras kafejnīcas ir izaudzis par restorānu, kas strādā visu gadu.

Uzņēmējs, grilbāra Lighthouse vadītājs Raitis Bērziņš uzskata, ka restorāniem vajag pašiem organizēt dažādas aktivitātes, nevis gaidīt, kad to darīs pašvaldība. Jau otro gadu pēc kārtas Ķemeru mežā tika organizēts grilbāra Lighthouse iniciēts pikniks, kas veicināja to, lai restorāni izbrauktu no savas ierastās vides un cilvēki brīvā dabā varētu nobaudīt dažādus ēdienus.

Jaunības kļūdas

R. Bērziņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, taču mācības pametis, kad bijis jāpieņem lēmums, ko darīt – studēt vai pievērsties uzņēmējdarbībai? Tagad viņš nožēlo, ka nav spējis apvienot darbu ar mācībām, un nākamajā gadā plāno atsākt studijas LLU. «Gribu pierādīt sev, ka varu pabeigt augstskolu, ka esmu pietiekami zinošs. Kas zin‘, varbūt arī papīrs kādreiz noderēs,» teic uzņēmējs. Jūrmalā un konkrēti Jomas ielā R. Bērziņš nonācis apstākļu sakritības rezultātā. «Mums piedāvāja šo vietu, jo iepriekšējā kafejnīca telpas atstāja tieši pirms sezonas. Tolaik bijām jauni un zaļi, entuziasma pilni puiši. Ja tagad būtu jāsāk no nulles, iespējams, darītu citādi,» pirmos soļus biznesā atceras R. Bērziņš. Galvenā kļūda, kas izdarīta pirms 13 gadiem, kad sākta uzņēmējdarbība, bijusi preču zīmes nepiereģistrēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vienīgā kūrortpilsēta apņēmusies iekvēlināt medicīnas tūristus; veselības ministrs zemē nemet arī Liepājas potenciālu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Plāns Jūrmalā veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), citu ieguvumu vidū padarot to kārdinošāku neveselajiem ārvalstniekiem, līdz šim tālāk par ieceres statusu nav ticis. Kā vēstīts, ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņa vadītās ministrijas darbinieki beidzot sākuši šīs iniciatīvas izvērtēšanu. Tāpat Jūrmala apņēmusies vētīt, kādus labumus SEZ statuss nestu.

Jūrmala, nevis Rietumi

Faktiski jautājums jau ir izpētes fāzē, DB atzīst Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Dome finansēs pētījumu, lai tiktu pie konkrētiem argumentiem un rīcības virzieniem, norāda kūrortpilsētas mērs. Lai aktivizētu tūrismu ārpus aktīvās sezonas, uzlabotu pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju un nodrošinātu pievilcīgāku investīciju vidi, pašvaldība SEZ izveidi pilnībā atbalsta. Jautājums iekļauts pilsētas rīcībpolitikas plānošanas dokumentos, 2016. gadā paredzot Jaunķemeru un Ķemeru teritorijas attīstības koncepcijas izveidi, kā arī detalizētu izpēti par brīvās ekonomiskās zonas statusa piemērošanas ieguvumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šī gada Eiropas čempionāta rīkošanas nākamgad Jūrmalā netiks sperts nākamais solis uz priekšu un Pasaules kausa etaps tur netiks organizēts, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis.

Augustā Jūrmalā notika Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) rīkotais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kur zeltu ieguva Riodežaneiro olimpisko spēļu vicečempioni Paolo Nikolai un Daniele Lupo no Itālijas, viņiem finālā apspēlējot pašmāju duetu Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu.

Pēdējo gadu laikā ar katru sezonu Jūrmalā notikuši arvien augstākas raudzes pludmales volejbola turnīri. Nākamais loģiskais solis būtu Pasaules kausa posma rīkošana, tomēr Sausnītis norādīja, ka vismaz nākamgad tas notiks. Tiesa, LVF esot pieteikusies uz Eiropas U-22 čempionāta rīkošanu.

«Šogad uz Eiropas čempionātu neieradās neviena no valsts augstākajām amatpersonām. Uzaicināti bija visi, bet uz apbalvošanu bija iekšlietu ministrs un paldies aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par piedalīšanos izlozes procesā. Tomēr Eiropas čempionāta fināls ir pašas lielākās sacensības kontinentā. Amatpersonu ierašanās ir attieksmes jautājums,» izteicās Sausnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Joprojām klibo iepakaļ kūrorta slavai

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šalcošo priežu spēkošanās ar luksus dzīvokļu namiem Latvijas kūrorta artērijā ir tikai fons Jūrmalas haotiskajām, bet kuslajām pārvērtībām

Jūrmalas attīstības dokumenti vienmēr rodas lielās dzemdību sāpēs. No vienas puses ir pašvaldības intereses, vēl jāņem vērā ieinteresētu naudīgu ļautiņu intereses (to salāgošana pabieži nonākusi preses uzmanības lokā), kā arī piketēšanas gatavībā vienmēr ir pilsētas pagātnes un dabas vērtību aizstāvji. Jūrmala, šo to laiku pa laikam pieslīpējot, tomēr nav uzziedējusi tik koši kā daža laba ar kāpām apveltīta vieta uz ziemeļiem vai uz dienvidiem no Latvijas. Novirzoties no galvenajām ielām, pamestu celtņu karkasi, fantastisku arhitektūras pērļu sapuvušas koka mežģīnes ar degradētu vidi piedevās ir realitāte arī šodienas Jūrmalā. Kopš izdauzīja logus deviņdesmito gadu sākumā, nekas nav mainījies, nākas nopūsties jūrmalniekiem. Viss liecina par to, ka strādājošas stratēģiskas bildes attīstībai īsti nav, bet pilsētas tēvi arvien mēdz shēmot, kā mainīt noteikumus, lai cauri sietam izbirtu kāds projekts, kuram ir gauži maz sakara ar sabiedrības labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Miljonu pārsnieguši trīs telpu iegādes darījumi

Lato Lapsa/Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 21.03.2018

Lielākais neapdzīvojamo telpu darījums pērn slēgts Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 14, kur SIA Properties, kas tagad pārdēvēta par SIA Bibliotēkas nams, novembrī nopirka 4021,2 kvadrātmetrus plašas telpas.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien laikrakstā Dienas Bizness publicēti 2017. gada 20 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām: rekords – 1,94 miljoni eiro

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2017. gada gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien DB publicē datus par aizvadītā gada 20 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām. Dārgākās telpas pārdotas par 1,94 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā un pārdots par 1,65 miljoniem eiro.

Pirmā vieta - 1,94 miljoni eiro

Lielākais neapdzīvojamo telpu darījums pērn slēgts Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 14, kur SIA Properties, kas tagad pārdēvēta par SIA Bibliotēkas nams, novembrī nopirka 4021,2 kvadrātmetrus plašas telpas. Šī kompānija pieder SIA Kazak Invest (90%), kas tagad pārdēvēta par SIA ITG Group un pieder 1985. gadā dzimušajam Bolatam Itegulovam, kā arī SIA Property (10%), kura savukārt pieder 1985. gadā dzimušajam Kalvim Urmanam. Īpašumu pārdeva Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Brīvdienās nokļūšanai Jūrmalā aicina plānot ilgu laiku

Lelde Petrāne, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties saulainām brīvdienām, kad daudzus vilina atpūta pludmalēs, Jūrmalas pilsētas pašvaldība vērš uzmanību, ka nokļūšana Jūrmalā ar automašīnu būs lēna.

Uz Jūrmalas šosejas notiek remontdarbi. Brīvdienās Jūrmalā norisinās divi vērienīgi pasākumi: Majoros notiek Pasaules kausa posms pludmales volejbolā, savukārt Dzintaru koncertzālē – ar pieciem koncertiem turpinās klasiskās mūzikas festivāls «RĪGA JŪRMALA».

Lai paspētu uz pasākumiem laikā, apmeklētāji aicināti plānot ceļā pavadīt vismaz stundu vairāk laika nekā ierasts un pēc iespējas izmantot vilcienu satiksmi. AS «Pasažieru vilciens» sestdien un svētdien ir norīkojis papildu vilcienus maršrutā Rīga-Dubulti-Rīga.

Tāpat pašvaldība vērš uzmanību, ka auto novietošana pilsētas centrālajā daļā var būt apgrūtināta, un aicina automašīnu novietošanu plānot tālāk no centrālajām pludmalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru