Jaunākais izdevums

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecības uzņēmuma Citrus Solutions valdē notikušas izmaiņas, to pametot vienam valdes loceklim, bet vietā pievienojoties diviem citiem.

SIA Citrus Solutions valdē vairs nedarbojas Zigurds Erciņš, savukārt valdei pievienojusies Zane Jozepa un Gusts Muzikants. Tāpat valdes locekles amata pienākumus turpina pildīt Jūlija Grinberga, bet valdes priekšsēdētāja amatā vēl aizvien darbojas Miks Stūrītis.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, Citrus Solutions ir 291. lielākais Latvijas uzņēmums. Kompānija pērn apgrozīja 14,844 milj. Ls, bet uzņēmuma peļņa veidoja 180 tūkst. Ls, liecina žurnālā TOP 500 apkopotie dati.

Citrus Solutions dibināts 2005. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 752 tūkst. Ls. Kompānijas juridiskā adrese ir Ūnijas iela 52, Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Lattelecom grupas uzņēmuma Citrus Solutions valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti

Lelde Petrāne, 19.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Citrus Solutions ir Lattelecom grupas uzņēmums. Uzņēmumā strādā aptuveni 300 darbinieki. Citrus Solutions specialitāte ir dažāda veida inženiersistēmu projektēšana un būvniecība – sākot no telekomunikāciju tīkliem, ēku automatizāciju un beidzot ar vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmām.

Miks Stūrītis biznesa portālā db.lv arī regulāri publicē savus blogus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ja ir iespēja attīstīt kaut ko jaunu un darbs nav vienveidīgs. Citrus Solutions ir lieliska vieta, kur īstenot jaunas un ambiciozas idejas, turklāt nav divu vienādu projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Citrus Solutions peļņa pērn sarukusi par 58%

Žanete Hāka, 10.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Citrus Solutions apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 15,18 miljonus latu, kas ir par 2,31% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina uzņēmuma dati Lursoft.

Pērn Citrus Solution realizējis vairākus nozīmīgus projektus, starp kuriem īpaši izceļami tādi, kā Latvijas Dzelzceļa Rēzeknes stacijas sadales punkta rekonstrukcija, Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Rēzeknē, radiācijas kontroles vārtu uzstādīšana Ventspils brīvostā. Pērn arī noslēgts līgums par integrēto drošības sistēmu un telekomunikāciju tīklu izbūvi Valsts ieņēmumu dienesta ēkā, kas būs lielākais integrētais ārējo klientu projekts kopš Citrus Solutions dibināšanas.

Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn vērojams uzņēmuma peļņas kritums, kas galvenokārt saistīts ar cenu samazinājumu uzturēšanas pakalpojumiem, vispārējām cenu līmeņa izmaiņām, mātes sabiedrības uzturēšanas pasūtījuma apjoma kritumu un ieguldījumu nākotnes darījumu iegūšanā un kompetenču attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženiertehnisko sistēmu būvniecības uzņēmuma Citrus Solutions izpilddirektora amatu atstājis Miks Stūrītis un par jauno izpilddirektori iecelta Jūlija Grinberga, uzņēmuma līdzšinējā valdes locekle un ēku inženiersistēmu būvniecības dienesta direktore, informē Lattelecom sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis komentējot izmaiņas Citrus Solutions vadībā norādā, ka M. Stūrītis, strādājot Lattelecom grupā, sasniedzis izcilus rezultātus. Savukārt J. Grinberga pierādījusi sevi kā spēcīga sarežģītu projektu vadītāja, kura nodrošinās pēctecību Citrus Solutions attīstībā.

J. Grinberga Citrus Solutions strādā septiņus gadus, no tiem sešus gadus kā valdes locekle, iegūstot pieredzi ēku inženiersistēmu biznesa līnijas vadībā, klientu portfeļu vadībā, kā arī sadarbībā ar klientiem un piegādātājiem. Iepriekš viņa strādājusi Latvijas Pastā kā mārketinga direktore un piegādes pakalpojumu departamenta direktore. Jūlija ieguvusi biznesa vadības maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tet grupas apgrozījums pirmajā pusgadā pieauga par 6%

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš «Lattelecom») grupas apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedzis 105 miljonus eiro, pieaugot par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2018. gadā, liecina neauditētie finanšu rezultāti.

«Tet» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Lāsma Trofimova aģentūru LETA informēja, ka laikā, kad uzņēmums mainīja nosaukumu, ir stiprināts pamatbizness un jaunie darbības virzieni, kā arī par 6% audzis eksporta pakalpojumu apgrozījums. Valsts budžetā nodokļos iemaksāti 25,8 miljoni eiro, kā arī sadalīta 2018.gada peļņa, izmaksājot dividendes akcionāriem – 32,5 miljonus eiro, tostarp 16,6 miljonus valstij.

«Gada otrajā ceturksnī esam paveikuši daudz - 1.aprīlī mainījām zīmolu un nosaukumu, darbus pie pakalpojumu pilnveides un iekšējās digitālās transformācijas turpinot joprojām, lai klientiem sniegtu pēc iespējas ērtākus, mūsdienīgākus un vienkāršāk lietojamus pakalpojumus. Hokeja faniem nodrošinājām iespēju vērot visas pasaules čempionāta spēles HD kvalitātē, līdzdarbojāmies «Tet» Rīgas maratonā un urbānās kultūras un eSporta festivālā «HyperTown». Esam investējuši «Helio iTV» un «Shortcut» attīstībā, lai klientiem nodrošinātu labāko skatīšanās pieredzi un labāko, daudzveidīgāko saturu, kā arī kopā ar Ukrainas televīziju veidojam Latvijā pirmo kopražojuma seriālu – «Markuss»,» stāstīja «Tet» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Lattelecom: pārspēt Google ir nieks

NOZARE.LV, 14.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optiskā interneta pieslēgumu ar ātrumu viens gigabits sekundē (Gbps) neviens parasts lietotājs pagaidām nevar dzīvē izmantot, taču ir biznesa klienti, kuriem Lattelecom šādu un vēl lielāku ātrumu ir pieslēdzis, sacīja Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks to teica, vaicāts par interneta risinājumu koncerna Google projektu Kanzassitijas, ASV, iedzīvotājiem piedāvāt viena Gbps interneta pieslēgumus. Viņš sacīja, ka tehniskā kapacitāte Lattelecom to izdarīt jau ir. Uzņēmuma speciālisti sapulcēs pus pa jokam esot teikuši, ka Rēzeknē ierīkot optiskā interneta pieslēgumu ar datu pārraides ātrumu divi gigabiti sekundē (Gbps), pārspējot Google ātrā interneta pilotprojektu ASV, būtu nieks.

«Google viena Gbps internets ir mārketinga akcija, kurai visa pasaule, arī Latvija, pievērš uzmanību. Praktiskā patēriņa tam vēl nav,» teica Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom ieņēmumi auguši par 4%

Žanete Hāka, 18.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieauguši par 1,7 miljonu eiro jeb 4%, sasniedzot 46,8 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Savukārt EBITDA saglabājusies līdzvērtīga attiecīgajam pērnā gada periodam – 17,3 miljonu eiro apmērā.

Palielinās ieņēmumi no jaunajām biznesa jomām – tie gandrīz dubultoti, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem. Bezprocentu dalītā maksājuma ieviešana, jaunu veikalu atvēršana un interneta veikala izveide ir veicinājusi mazumtirdzniecības apjoma trīskāršu pieaugumu. 2,5 reizes kāpuši arī attālinātās skaitītāju nolasīšanas pakalpojuma – telemetrijas – ieņēmumi, kā arī gandrīz pusotru reizi pieauguši ieņēmumi no reklāmas izvietošanas. Datu centru pakalpojumi ienesuši par 40% vairāk nekā 2015. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atsevišķiem lieliem būvniecības projektiem līgumi noslēgti, tomēr kopumā nozare joprojām ir nogaidošās pozīcijās, tiesa, šīs gaidas ir ievērojami optimistiskākas, nekā pērn, otrdien raksta Dienas Bizness.

«Šis gads solās būt veiksmīgāks par iepriekšējo, jo ir cerība, ka beidzot aizies ES projekti. Lai gan pagaidām darba tāpat trūkst un nekādi publiskie iepirkumi būvniecībā vēl nav bijuši. Es domāju, ka labākajā gadījumā iepirkumi varētu sākties tikai jūlijā. Ņemot vērā krasās būvniecības svārstības, mēs aizvien vairāk orientējamies uz ražošanu, jo tas ir daudz stabilāks un prognozējamāks bizness,» atzīst SIA Jēkabpils PMK valdes loceklis Arnis Putniņš. Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn dramatiski samazinājās – no 14,2 milj. eiro tas nokrita līdz 5,7 milj. eiro. Nebija darba, jo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu trūkuma dēļ nebija arī publiskā sektora pasūtījumu, viņš skaidro. «Vienīgais, kas mūs glābj šajā situācijā, ir tas, ka mums ir sava ražošana, kura dod ienākumus un tādējādi mēs varam noturēt arī savus darbiniekus,» turpina Jēkabpils PMK valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom: Drīzumā varēs zvanīt no visas pasaules par vietējo tarifu

Nozare.lv, 12.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Lattelecom klientu jau no šī gada vasaras varēs no sava Latvijas fiksētā tīkla telefona numura zvanīt uz Latviju caur internetu no jebkuras vietas pasaulē, maksājot Latvijas vietējās sarunas tarifu un atrašanās vietas interneta pieslēguma izmaksas, saka Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks teica, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunās Lattelecom tīkla arhitektūras pakāpeniskai ieviešanai un pirmo šai sistēmai piemēroto pārnēsājamo telefonu ienākšanai tirgū. Izmantojot šīs ierīces ārzemes, arī būs iespējams saņemt zvanus no Latvijas, savukārt izejošie zvani būs bez papildu maksas tiem klientiem, kuriem bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā ir iekļautas kādā no pakalpojumu pakām.

Nesenās sarunas laikā Tatarčuks teica, ka tieši tajā dienā Lattelecom notiekot Ķīnas telekomunikāciju sistēmu ražotāja Huawei dažādu ierīču prezentācija un Lattelecom klientiem daudzfunkciju pārnēsājami fiksētā tīkla telefoni varētu parādīties «periodā no jūnija līdz augustam».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Latvijas būvnieku TOP 25

U. Andersons, L.Vaivare, V. Lēvalde, Z. Zablovska, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom ieņēmumi pirmajā pusgadā auguši par 5%

Lelde Petrāne, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas šā gada pirmā pusgada ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 5%, sasniedzot 95 miljonus eiro, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Izaugsmi saglabā ieņēmumi gan no jaunajām biznesa jomām – par 35% pieauguši datu centru pakalpojumu ieņēmumi –, gan pamatpakalpojumiem – televīzija ir augusi par 6%.

«Jaunās izklaides platformas Shortcut tehnoloģijās un satura piedāvājumā divu gadu laikā investēsim ap diviem miljoniem eiro. Tāpat mazumtirdzniecības segmenta attīstībā šogad plānojam ieguldīt aptuveni trešdaļu miljona eiro,» skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir četrkāršoti mazumtirdzniecības ieņēmumi, pateicoties ieviestajam dalītā maksājuma pakalpojumam un veikalu tīkla paplašināšanai. Ir atjaunoti un izvērsti Lattelecom veikali Liepājā, t/p Alfa un t/c Origo, atvērts jauns veikals Saldū un attīstīts interneta veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godinās un apbalvos Latvijas lielākos TOP 500 uzņēmumus

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien svinīgā godināšanas ceremonijā laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau sešpadsmitais TOP 500 žurnāls. 2011. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, uz otro pozīciju novirzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo.

  1. Nominācija TOP 500 līderisSIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums pakāpies par vienu pozīciju un ierindojies TOPa pirmajā vietā, pēc neto apgrozījuma apsteidzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 719,9 miljonus latu (pret 2010. g. + 58%). Lielāko uzņēmumu TOPa trijnieku 2011. gadā pēc neto apgrozījuma, tāpat kā gadu iepriekš, noslēdz mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia
  2. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 jaunpienācējs – plastmasas cauruļu ražotājs SIA Evopipes. 2011. gadā uzņēmums strādāja ar 9,4 miljonu latu apgrozījumu un lielāko uzņēmumu topā tas debitējis 476. vietā;
  3. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 koncernsAS Elko grupa. Šis datortehnikas vairumtigotājs 2011. gadā spējis sasniegt apgrozījumu 396,3 miljonu latu apmērā (pret 2010.g. + 11,8%). TOP 500 uzņēmumu sarakstā AS Elko grupa, tāpat kā pērn, ierindojies 5. vietā;
  4. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 EBITDA pelnītājsAS Olainfarm, farmaceitisko preperātu ražotājs. AS Olainfarm 2011. gadā strādājis ar 35,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 43,2%), un 2011. gada lielāko uzņēmumu TOPā pēc neto apgrozījuma šoreiz ierindojas 107. vietā;
  5. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 reģionu uzņēmumsSIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne. Uzņēmums, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi un konservēšanu, 2011. gadā strādāja ar 10,9 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 29%). Lielāko uzņēmumu topā tas ieņem 406. vietu pēc neto apgrozījuma 2011. gadā;
  6. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 darba devējs AS Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Šis uzņēmums, kas darbojas masīnbūves jomā 2011. gadā strādājis ar 22,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 68,9%). Lielāko uzņēmumu topā ražotājs ieņem 186. vietu;
  7. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 eksportētājs – SIA Kwintet Production, kas nodarbojas ar darba apģērbu ražošanu. Uzņēmums 2011. gadu noslēdzis ar 11,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 167%) un topā ieņem 378.vietu;
  8. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 pakalpojumu sniedzējs – graudu un lopbarības vairumtigotājs LPKS Latraps. Šis uzņēmums 2011. gadā strādājis ar 75,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 34%) un TOPā ieņem 37. vietu;
  9. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 ražotājs – mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF. 2011. gadā uzņēmums strādājis ar 16,9 miljonu latu apgrozījumu (2010.g. + 17%). TOPā mēbeļu ražotājs ieņem 262. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

500 lielākās kompānijas nopelnījušas teju 89% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas

Dienas Bizness, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 19. septembrī

Dienas Bizness, 19.09.2014

Fotonedēļa: 13. septembris - 19. septembris



Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: AFP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kopumā situācijā saistībā ar Citadeles tirgošanu ir tik daudz neatbildētu jautājumu un neskaidrību, ka nevar saskatīt nevienu pareizu Latvijas valdības soli. Darījums ir novilcināts līdz pēdējam un ir absolūti necaurskatāms,» DB viedoklī norāda Līva Melbārzde. Savukārt, laikraksta Diena atklājums par politiķu un bankas pircēja ASV investīciju fonda Ripplewood Holdings oficiālā pārstāvja eksbaņķiera Valda Sikšņa kopīgu brīvdienu ceļojumu dienās, kad izšķīrās bankas liktenis, dara nervozus vairākus šī brauciena dalībniekus.

«Nebaidieties būt vienkārši, sirsnīgi un nesamāksloti,» Piektdienas intervijā db.lv lasītājus mudina Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Viņš biznesa portālā db.lv arī regulāri publicē savus blogus.

Rubrikā Kā top šonedēļ redzams siera gatavošanas process uzņēmuma Latvijas Piens ražotnē.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet grupas apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bijis 162,8 miljoni eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tas audzis par 7%, liecina grupas neauditētie finanšu rezultāti, informē uzņēmumā.

Shortcut platformas ieņēmumi auguši par 122%, strauju izaugsmi piedzīvo jaunie biznesi – elektroenerģija (142%) un mākoņpakalpojumi (123%).

«Uzņēmuma vērienīgā jaunā biznesa stratēģija, ko ieviesām līdz ar zīmola maiņu, sevi attaisno. Pieaugums vērojams arī jaunajos biznesos – par 12% audzis datu centru bizness, par 11% – drošības risinājumi. Šobrīd Tet elektrību izvēlas teju 90 tūkstoši klientu, un aizņemam jau 11% no elektrības tirgus. Elektroenerģijas apgrozījums Tet pieaudzis par 142%,» uzsver Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Šajā ceturksnī tika pabeigti darbi pie jauna IT drošības pakalpojuma - darbu sāka Tet Drošības vadības centrs (Security operations center), kas pārraudzīs klientu IT infrastruktūru nepārtraukti 24 stundas diennaktī, kā arī palīdzēs identificēt un reaģēt uz kiberdrošības apdraudējumiem. Šobrīd notiek arī aktīvs darbs pie jaunās Tet mākoņpakalpojumu platformas TetCloud, kuru prezentēs 2020. gada sākumā. Salīdzinot ar iepriekšējo platformu, tai būs pieejami daudz jaudīgāki IT resursi un plašāks pakalpojumu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Baltajā sarakstā jau vairāk nekā 20 dalībnieku

Zanda Zablovska, 09.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar trim jauniem dalībniekiem – SIA Voestalpine VAE RĪGA, SIA Citrus Solutions un SIA Antaris.

Līdz ar to pašlaik programmā reģistrēti 22 uzņēmumi, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Baltajā sarakstā reģistrēti arī tādi uzņēmumi kā SIA Re&Re, AS Latvijas Balzams, AS Rīgas siltums, VAS Latvijas Dzelzceļš un citi.

Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, taču tas nenozīmē, ka visi arī pieteiksies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs Domuss nodevis ekspluatācijā biroju ēku "Mežaparka birojs".

Biroju ēka Ķelnes ielā 1 ir daļa no nekustamā īpašuma attīstības projekta "Mežaparka Rezidences". Jauno A klases biroju ēku veido 3 stāvi ar kopējo iznomājamo platību 3344 m² un pazemes stāvs.

Telpu plānojums paredz ēkā divu veidu nomas platības - 1. stāvā vairākas komerctelpas ar atsevišķām ieejām, savukārt 2. un 3. stāvā - biroju telpas. Viesu autostāvvietas ir izvietotas ap ēku, bet biroju darbinieki savas automašīnas un velosipēdus varēs novietot pazemes vai blakus esošajā virszemes autostāvvietā. Nodrošinātas arī elektroautouzladēs stacijas.

Uz šo brīdi ir iznomāti 32% no telpām. Starp telpu nomniekiem ir vīna un delikatešu veikals "Vīna Pietura", investīciju fonds "NCH Capital Inc.", nekustamo īpašumu attīstītājs "Domuss" un pirmskolas izglītības iestāde "Laumiņas Rezidence".

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apstiprināts risinājums Rail Baltica reģionālo vilcienu uzņemšanai Centrālajā dzelzceļa stacijā

Lelde Petrāne, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"BERERIX" inženieri ir izstrādājuši labāko iespējamo risinājumu, kas nākotnē nodrošinās gan starptautisko, gan reģionālo "Rail Baltica" maršrutu apkalpošanu Rīgas Centrālajā stacijā, liecina pilnsabiedrības "BERERIX" sniegtā informācija.

Līdz šim paredzēto 2 sliežu ceļu vietā projektētāji ir raduši risinājumu 4 Eiropas platuma sliežu ceļu integrēšanai stacijas projektā. Tas nodošinās ne tikai "Rail Baltica" vilcienu starptautiskos un lidostas savienojumus, bet arī starppilsētu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.

Nepieciešamība iekļaut papildu 2 sliežu ceļus, lai nodrošinātu arī reģionālo satiksmi uz 1435mm jeb Eiropas sliežu platuma ceļiem tika konstatēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas darbības funkcionalitātes izpētē, ko veica "RB Rail" 2019. gada vasarā, secinot, ka 4 sliežu ceļu risinājums būtiski uzlabos stacijas funkcionalitāti, iespējas apkalpot gan reģionālos vilcienus, gan starptautiskos maršrutus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom grupas šī gada pirmā pusgada peļņa sasniegusi 16,7 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Tostarp televīzijas pakalpojumu jomā par 4% pieauguši tradicionālās televīzijas ieņēmumi. Vairāk nekā par pusi pieauguši interneta televīzijas – filmu, seriālu un tiešraižu lietotnes Shortcut ieņēmumi. Tāpat Lattelecom sācis darboties lektroenerģijas tirgū.

«Šī gada pirmajā pusgadā audzis gan pamata, gan jaunais bizness. Arī turpmāk saglabāsim uzņēmuma fokusu jaunu darbības virzienu attīstībai, vienlaikus rūpējoties par esošo pakalpojumu kvalitāti,» saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tehnikas tirdzniecības ieņēmumi pieauguši par 56%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir vairāk nekā dubultoti reklāmas izvietošanas ieņēmumi – Lattelecom pārstāvēto kanālu klāstam pievienojušies Discovery, Sony kanāli.

Komentāri

Pievienot komentāru