Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Piektdien, 13. jūnijā, pašmāju biroju mēbeļu ražotājs De Novo atklās jaunu ražotni Olainē industriālajā parkā Nordic Industrial Park.

Plānots, ka līdz ar 2300 kv.m plašās ražotnes izveidi De Novo būtiski palielinās ražošanas jaudas, šādā veidā palielinot saražotās mēbeļu produkcijas apjomus apmēram par 50% jau šogad, un vēl vairāk nostiprinās savas pozīcijas Latvijas tirgū, kā arī paplašinās darbības profilu.

Industriālo parku attīstītājs Latvijā NP Properties un pašmāju biroju mēbeļu ražotājs SIA De Novo noslēdzis līgumu par 2300 kv.m ražošanas telpu iznomāšanu industriālajā parkā Olainē Nordic Industrial Park.

Ingemārs Liakovičus, De Novo valdes loceklis: "Jaunā ražotne ir būtisks solis De Novo ilgtermiņa attīstībā. Līdz ar Latvijā būvniecības apjomu pieaugumu palielinās arī pieprasījums pēc mēbelēm. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nolēmām ieguldāt investīcijas plašākas ražotnes izveidē, šādā veidā būtiski uzlabojot De Novo pozīcijas un nodrošinot arvien pieaugušo pieprasījumu."

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Mēbeļu ražošanas uzņēmumam SIA De novo, kura līdzīpašnieks Ingemārs Liakovičus 2007. gadā atzīts par Pārdošanas Tīģeri, pēc SIA Spals pieteikuma ir ierosināts maksātnespējas process, šodien ziņo Dienas bizness.

«Pagājušā gada otrajā pusē sākās ievērojams tirgus kritums. Analizējot situāciju SIA De novo vadība pieņēma lēmumu ievērojami samazināt fiksētās izmaksas. Panākot pat 25% fiksēto izmaksu samazinājumu, cerējām, ka pārdošanas apjoms būs pietiekams jauno izmaksu segšanai,» skaidro SIA De Novo līdzīpašnieks un bijušais valdes loceklis I. Liakovičus.

Viņš atzīst, ka panākot pat 25% fiksēto izmaksu samazinājumu, cerējuši, ka pārdošanas apjoms būs pietiekams jauno izmaksu segšanai. Iepriekšējām izmaksām bija zināma inerce, kā rezultātā kompānijai De novo palielinājās kredītsaistības, taču, cerot uz izmaksu samazināšanas rezultātu, tika panākta vienošanās ar kreditoriem par parādu dzēšanu. Diemžēl tirgus situācija turpināja pasliktināties un veiktās izmaiņas nedeva uzņēmumam gaidītos rezultātus arī pēc izmaksu samazināšanas.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā gada laikā (salīdzinājumā ar 2006.gada jūniju) pieauga par 17,7%.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,4%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0,3 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums pārtikas produktu un dzērienu (galvenokārt maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu, kūku, piena produktu, izņemot saldējuma) ražošanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un elektroenerģijā, gāzes, tvaika, karstā ūdens apgādē (par 0,2 procentpunktiem katrā nozarē).

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 6,1 procentpunktu, atstāja cenu celšanās koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni palielināja par 2,5 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni palielināja par 2,1 procentpunktu, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,2 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,5 procentpunktiem katrā nozarē.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Šā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājušies par 14.8%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 36.1%, piena produktu ražošanā – par 11.2%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 6.8%, dzērienu ražošanā – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar 2007. gada novembri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3.2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.7%, apstrādes rūpniecībā – par 1.8%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 7.3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 5.4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi saruka par 7.5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē tie pieauga par 2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 7.8%.

«10.5 tūkstoši Ls ir ļoti zems līmenis, taču tas nenozīmē, ka visiem mēbeļu ražotājiem ir tik maza rūpniecības produkcijas izlaide uz vienu strādājošo, to rāda arī mūsu uznēmuma 35 000 Ls uz vienu strādājošo,» zemo rūpniecības produkcijas izlaidi uz vienu strādājošo mēbeļu ražošanā komentē mēbeļu ražotāja SIA DE novo valdes loceklis Ingemārs Liakovičus. Viņš turpina: «Tā ir vidējā temperatūra pa slimnīcu,» Viņš atzīst, ka SIA DE novo, pat strādājot ar nepilnu jaudu, darba ražīgums uz vienu strādājošo sasniedz 35 000 Ls, bet, strādājot ar pilnu jaudu, pat varētu sasniegt 40 000 Ls. Kā vēl vienu iemeslu SIA DE novo valdes loceklis min kreiso preču ražošanu un realizāciju it īpaši privātpersonām, kā rezultātā arī satistikas atskaitēs uzrāda mazākus ienākumus un maksā mazākus nodokļus, kas rada negodīgu konkurenci tiem, kuri maksā nodokļus.

Interjera un mēbeļu salona SBA Idejas mājai tīkla stratēģiskais uzdevums nākamajos trīs gados – kļūt par Latvijas tirgus līderi mājas komplekso risinājumu pārdošanas jomā, Db.lv informēja SBA Idejas mājai reģionālais vadītājs Algaudas Martinka.

Slēgtā akciju sabiedrība Klaipėdos baldų prekyba, kurai pieder SBA Idejas mājai dekoru un mēbeļu salonu tīkls, ietilpst lietuviešu koncernā SBA, kura īpašumā ir mēbeļu rūpnīcas Lietuvā - Kauno baldai, Karigė, Šilutės baldai, Akmena, Visagino linija, Germanika, Baldutura, kā arī fabrika Novo Mebel Krievijā. SBA Idejas mājai salonu tīklam pieder ekskluzīvas tiesības pārdot SBA mēbeļu grupas izstrādājumus, un tas arī importē interjera aksusuārus un mēbeles no Dānijas, Itālijas, Beļģijas, Francijas, Turcijas, Polijas, Malaizijas un citām valstīm.

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Andra Jansona vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.

Tobrīd Andris Jansons saņēmis piedāvājums strādāt par Daiļrades ražošanas vadītāju. «Pēkšņi es vairs nerakstīju disertāciju, bet biju atbildīgs par 3000 cilvēkiem. Tomēr tirgus bruka, un uzņēmums putēja ārā. Daiļrade tika sadalīta un privatizēta, un uz trīs suvenīru ražošanas cehu bāzes tika nodibināts Daiļrade koks. Sākām no nekā, atstrādājām Daiļrades parādus, ražošanai pievienojām tirdzniecību, spērām soli pa solim un tagad esam viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.»

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka deviņdesmitajos biznesam gājis vēl grūtāk nekā šodien. «Bija pieejami tikai īstermiņa kredīti ar 30-40 % likmi. Ņēmām kredītus, pirkām iekārtas, investējām ražošanā, pēc tam pārkreditējāmies, pirkām jaunas iekārtas. Katrs solis bija avantūristisks, tomēr ar aprēķinu apakšā. Mums bija skaidrs, ka gribam to darīt, un, ja gribam, tad vajadzētu sanākt.»

2007. gada septembrī, salīdzinot ar 2007. gada augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3,4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 2,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada septembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide saglabājās iepriekšējā gada līmenī, tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1,5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 4,4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 3,3%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē bija apjomu pieaugums par 4,8%, tai skaitā: graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 14,5%, dzērienu ražošanā – par 7,8%, piena produktu ražošanā – par 7,6%, gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā – par 1,9%. Ražošana kritusies zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 2,8% un citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 1,2%.

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

Vairāk informācijas

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Zemkopības ministrija izplatījusi informāciju, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā samazinājies mēbeļu imports un eksports, laikrakstam Dienas bizness norāda Andris Plezers, asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors.

Mēbeļu ražošanā Latvija līdz šim bijusi eksportētājvalsts. Mēs ražojam mēbeles vairāk nekā Latvijas patērētājs var nopirkt. Kopumā vairāk nekā 50% no saražotā tiek eksportēts uz ārvalstu tirgiem.

Šodien vairs nav problēmas saražot Latvijā jebkādas mēbeles, tomēr galvenā problēma paliek noieta tirgus. Ņemot vērā, ka pašlaik gan Eiropā, gan Latvijā stagnē celtniecība, arī mēbeļu ražotājiem noiets ir samazinājies. Tas izriet no apsvēruma, ka cilvēks, uzbūvējot jaunu māju vai iegādājoties dzīvokli, cenšas iepirkt mēbeles no jauna. Tāpēc iepriekšējos piecos gados, kad celtniecība veiksmīgi attīstījās straujos tempos, arī mūsu mēbeļu ražotājiem auga pārdošanas apjomi. Mēbeļu ražotājiem bija t.s. labie gadi. Savukārt pašreiz dati liecina, ka mēbeļu noietā kritums ir novērojams jau otro gadu pēc kārtas pretstatā straujajai izaugsmei iepriekš.

«Mēbeļu eksporta kritums nebūt nav tas briesmīgākais, jo ir pieaudzis pieprasījums pašmāju tirgū pēc mēbelēm un līdz ar to pārdoto mēbeļu apjoms Latvijā, taču sāpīgākais būtu, ja valstī saruktu mēbeļu ražošana,» skaidro mēbeļu ražotāja SIA «Tuko T» mārketinga direktors Romāns Kumerovs. Viņu pārsteidz mēbeļu importa straujais lēciens pērn — par 23.6 %. «Šie cipari rāda, ka Latvijā pieaudzis pieprasījums pēc mēbelēm un tas atspoguļojas arī SIA «Tuko T» darbībā, jo pērn būtiski pieaudzis Latvijas tirgus īpatsvars,» uzsver R. Kumerovs. Lai arī «Tuko T» pērn mēbeļu eksporta apjomus izdevies noturēt, pateicoties izveidojai filiālei Vācijā (veikaliem piegādājot mēbeles tieši), tomēr kopumā mēbeļu eksportā bijušas problēmas. «Eiropas tirgos mēbeļu cenas neaug (vairākiem mēbeļu segmentiem pat krītas), tai pašā laikā Latvijā mēbeļu ražošanas izmaksas pieaug,» norāda R. Kumerovs. Viņš uzsver, ka arvien draudošāku situāciju rada Ķīnas lētās mēbeles, kura smilzīgos apjomos tiek ievestas Eiropā. Lai arī Latvijā vēl neesot manītas Ķīnas mēbeles, taču, pēc R. Kumerova domām, tas ir tikai laika jautājums. «Šobrīd varam nodrošināt ātrākas nelielu mēbeļu partiju piegādes uz Eiropu nekā Ķīnas ražotāji,» Latvijas trumpi min R. Kumerovs. Viņš norāda, ka uzņēmums caur ārvalstu mēbeļu tirgotāju ir aizsūtījis savas mēbeles uz Japānu un Lielbritāniju cerībā apgūt šos tirgus. Kā būtiskākos mēbeļu ražošanas draudus R. Kumerovs min tehnoloģisko apbruņojumu un ar to saistīto darba ražīgumu, it īpaši, ja šajās jomās atpaliekam no Lietuvas.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2008.gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0.6%. Gada laikā (salīdzinājumā ar 2007.gada martu) tās pieauga par 10.5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0.4 procentpunktiem katrā nozarē) paaugstināja tarifu celšana elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (it īpaši tvaika un karstā ūdens piegādē, kā arī gāzes sadalē) un cenu kāpums metālu ražošanā. Savukārt kopējo cenu līmeni visbūtiskāk pazemināja cenu krišanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (it īpaši piena pārstrādē un siera ražošanā), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā - par 0.1 procentpunktu katrā nozarē.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 4.3 procentpunktiem, atstāja cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni paaugstināja par 2.0 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni pacēla par 0.7 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, kā arī metālu ražošanā – par 0.5 procentpunktiem katrā nozarē.