Krievijas uzņēmējs, starptautiskās grupas Areti (iepriekš Itera) īpašnieks Igors Makarovs interesējas par SIA Itera Latvija piederošajām akcijām AS Latvijas gāze un AS Conexus Baltic Grid, apliecināja Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Viņš atzina, ka Makarovs ir viens no pretendentiem uz Itera Latvija piederošajām akcijām. Kurš kuru uzrunājis par iespējamu darījumu, Savickis neatklāja, atzīmējot, ka Makarovu pazīst jau aptuveni 20 gadus un pagaidām sarunas vēl ir sākuma līmenī.

Taujāts, vai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām Makarovam būtu iespēja iegādāties akcijas gan Latvijas gāzē, gan Conexus Baltic Grid, Savickis atbildēja, ka patlaban tas tiek pētīts. Tāpat vēl nav skaidrības, vai iegādātas varētu tikt tikai pašas akcijas uzņēmumos vai arī visa Itera Latvija.

Savukārt iespējamo darījuma cenu Savikcis neatklāja, vien norādot, ka runa ir par summām aptuveni tādā līmenī, kāds iepriekš izskanējis publiskajā telpā. «Plus, mīnus 5%,» viņš piebilda.

Televīzijas nodrošinātāja SIA Balticom TV aizvadītajā nedēļā reģistrējusi divas ķīlas – katru vairāk nekā 29,5 milj. Ls apmērā, tāpat divas 27 milj. Ls ķīlas reģistrējusi Liepājas atkritumu savākšanas SIA Eko Kurzeme, liecina Uzņēmumu reģistra statistika par pagājušo nedēļu.

Vienas no vairāk nekā 29,51 milj. Ls apjomīgās komercķīlas devējs ir SIA Baticom TV, savukārt otras ķīlas devējs ir telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA Latvijas Datoru tīkli. Abu ķīlu parādnieks ir SIA Balticom TV, bet ķīlas ņēmējs ir a/s SEB banka.

Tāpat aizvadītajā nedēļā divas 27,1 milj. Ls komercķīlas reģistrējusi arī Liepājas atkritumu savākšanas SIA Eko Kurzeme. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., vienas no Eko Kurzeme ķīlas devējs ir šķirotu materiālu pārstrādes uzņēmums SIA Eko Baltija, kas sniedz konsultācijas komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī veic centrālo biroju darbību.

Pērn dabasgāzes piegādātāja SIA Itera Latvija nav veikusi gāzes piegādes uz Latviju un Igauniju, rezultātā 2014.gads noslēgts ar būtisku peļņas kritumu, liecina SIA Firmas.lv informācija.

Ja 2013.gadu Itera Latvija noslēdza ar 164 456 751 eiro apgrozījumu un 13 006 016 eiro peļņu, tad pērn uzņēmums saimniecisko darbību nav veicis, taču gadu noslēdzis ar 648 064 eiro peļņu.

Uzņēmuma vadība norāda, ka ziemas apkures sezonā bijuši neierasti silti laika apstākļi, un kopumā samazinājās dabasgāzes patēriņš Latvijā un Igaunijā. Līdz ar to AS Latvijas Gāze un Eesti Gaas pērn nevarēja iepirkt no Itera Latvija plānotos dabasgāzes apjomus.

Lai arī pērn uzņēmums neveica dabasgāzes piegādes, Itera Latvija finansiālā situācija tiek vērtēta kā stabila. Lai nodrošinātu darbību, uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi ir pietiekamā apjomā. Tāpat pērn Itera Latvija pilnībā atmaksājusi no Latvijas bankām iepriekš ņemtos kredītus.

A/s Itera Latvija reģistrējusi komercķīlu 77,3 milj. Ls apjomā, ķīlas ņēmējs ir SEB banka, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati.

Arī pērnā gada vasarā Itera Latvija reģistrēja apjomīgu – 89,8 milj. Ls – komercķīlu, kas bija saistīta ar piegādāto dabasgāzi. (links)

Jāatgādina, ka Latvijas gāze ir noslēgusi līgumus ar Gazprom par dabasgāzes glabāšanu Inčukalna krātuvē līdz 2030. gadam.

Itera Latvija ir Itera meitasuzņēmums, kam pieder 16% dabasgāzes apgādes uzņēmuma Latvijas Gāze akciju. 34% Latvijas Gāzes akciju pieder Krievijas uzņēmumam Gazprom, bet 47,2% - Vācijas uzņēmumam Ruhrgas Energie Beteiligungs AG.

Itera Latvija kapitāldaļas pieder Dānijā reģistrētajai Inter Energia Holding ApS - 34%, kā arī Kiprā reģistrētajai Davonte Holding Limited – 66%.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Pagājušajā nedēļā vairāk nekā desmit milj. Ls apjomīgas komercķīlas reģistrējuši trīs uzņēmumi, tostarp SIA Depo DIY un Sanitex.

Lielākās aizvadītajā nedēļā reģistrētās komercķīlas devējas ir SIA Baltic Sales Network, savukārt parādnieks – Bendra Lietuvos -JAV imone uzdaroji akcine bendrove Sanitex. Komercķīlas ņēmējs ir a/s UniCredit Bank, un tās apjoms ir 21, 351 milj. Ls. Sanitex Bendra Lietuvos-JAV imone uzdaroji akcine bendrove pieder 100% Baltic Trade Network daļu.

Tāpat 18,750 milj. Ls ķīlu reģistrējusi būvmateriālu tirgotāja SIA Depo DIY. Šīs ķīlas ņēmējs ir a/s SEB banka.

Vairāk nekā 10,331 milj. Ls komercķīlu reģistrējusi nekustamā īpašuma nozares SIA Daksti, reģistrētās ķīlas devējs ir Stantan Investments Limited, bet ķīlas ņēmējs – a/s Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Saldus novada uzņēmums a/s Kurzemes degviela reģistrējis 38,9 milj. Ls komercķīlu, kuras ņēmējs ir Gibraltārā reģistrēta kompānija Red Star Enterprises Limited, liecina Uzņēmuma reģistra informācija.

A/s Kurzemes degviela darbības veidi ir degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība; naftas pārstrādes produktu ražošana; degvielas, rūdas, metāla un rūpniecisko ķīmikāliju vielu vairumtirdzniecības starpnieku darbība un uzglabāšana un noliktavu saimniecība. Uzņēmums dibināts 1994. gadā, un tā juridiskā adrese ir Saldus pagasta Torņi.

Tāpat pagājušajā nedēļā apjomīgu – 21,3 milj. Ls – ķīlu reģistrējusi SIA Baltic Trade Network, kuras parādnieks ir būvmateriālu tirgotājs UAB Sanitex, Bendra Lietuvos-Jav imone. Ķīlas devējs ir a/s UniCredit Bank.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Pagājušajā nedēļā lielākās komercķīlas reģistrējusi piena lopkopības SIA Kalna Oši, tāpat prāvas ķīlas reģistrējusi SIA Eco Zeta.

SIA Kalna Oši ir divu 13,2 milj. Ls apjomīgu komercķīlu parādnieks, savukārt ķīlas a/s DNB banka devusi SIA Mārsnēnu upmaļi. Kā Db.lv norādīja uzņēmuma valdes loceklis Juris Pilveris, komercķīla nav saistīta ar parādsaistībām, bet gan ir pārkreditēšanās, un patlaban uzņēmuma attīstība norit pēc iepriekš paredzētā plāna. Jau rakstīts, ka SIA Kalna Oši šovasar atklājuši daļu no 22 milj. eiro vērtā ražošanas tehnoloģiskā kompleksa, kas ietver arī šobrīd Baltijā lielāko rotējošo slaukšanas iekārtu. Jāatgādina, ka Jurim Pilverim piederošā kompānija Ziedi JP strādā pie vairākiem paralēliem projektiem, kas kopējo kompānijas biznesa apgrozījumu ļaus būtiski palielināt. SIA Kalna Oši valdes priekšsēdētājs Uldis Pilveris iepriekš DB stāstīja, ka kompleksā viena ferma jau ir pabeigta, bet otra būs gatava līdz augusta beigām. Fermu būvniecību veic Dobeles firma Inka –B.V. un kopējās investīcijas ir 1,8 – 2 miljoni Ls. Līdz gada beigām fermā būs divi tūkstoši slaucamo govju un šis komplekss būs lielākais Baltijā.

Pagājušajā nedēļā apjomīgu komercķīlu 17,9 milj. Ls apmērā reģistrējusi SIA Riga Bulk Terminal, bet 14 milj. Ls ķīlu – SIA NIF Zemes īpašumi, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotie dati.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā lielāko ķīlu reģistrējusi Igaunijas kompānijai pilnībā piederošā a/s Dobeles dzirnavnieks.

Tāpat 11,5 milj. Ls ķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējusi mehāniskās apstrādes SIA Cutcentre.

Kopumā aizvadītajā nedēļā lielākie komercķīlu ņēmēji ir SEB banka, kas ņēmusi 27 komercķīlas par kopējo summu 23,7 milj. Ls apmērā, a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas ņēmusi 18 komercķīlas par kopējo summu 4,4 milj. Ls apmērā, Swedbank, kas ņēmusi deviņas komerķīlas par kopējo summu 34,6 milj. Ls, Nordea Banka Finland, kas ņēmusi četras komercķīlas par kopējo summu 16 milj. Ls apmērā, Hipolīzings (četras komercķīlas, 235 tūkst. Ls apmērā) un Citadele banka, kas ņēmusi septiņas komercķīlas par kopējo summu 2,8 milj. Ls apmērā.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Elko grupa, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Uzņēmums reģistrējis 71,55 miljonu vērtu ķīlu, kuru ņēmusi Nordea Bank Finland.

Otru lielāko komercķīlu 12,04 miljonu latu vērtībā devusi AS Latvijas nafta, un tās ņēmējs bijis Valsts ieņēmumu dienests.

Aizvadītajā nedēļā 8,36 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis SIA B&B Investīcijas, SIA Alternative Energy Resources kā parādnieku reģistrējis SIA KSER.

Komercķīlu 4,85 miljonu latu apmērā devis Gertynoir Holdings Limited, kā parādnieku reģistrējot SIA T2 Terminal. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank Finland.

Tāpat pagājušajā nedēļā Nordea Bank Finland ņēmusi komercķīlu 3,9 miljonu latu vērtībā, ko devusi Nacionālā būvkompāniju apvienība.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu Latvijā reģistrēja gāzes piegādes pakalpojumu uzņēmums SIA Itera Latvija, liecina Lursoft iknedēļas statistika.

SIA Itera Latvija bankā Nordea Bank Finland Plc. devusi 34,9 miljonus Ls lielu komercķīlu. Tāpat šī banka ņēmusi arī vairāk nekā 10,4 milj. Ls komercķīlu no dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības pilnsabiedrības Arčers un Moduls-Rīga. Tā ir otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā. Trešo lielāko ķīlu reģistrējusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, kas a/s Swedbank devusi vairāk nekā 8,4 milj. Ls komercķīlu.

Tāpat pagājušajā nedēļā 5,6 milj. Ls ķīlu a/s Citadele banka devusi Auces novada SIA Tand Ukri, kas nodarbojas ar graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu. Nedaudz mazāku ķīlum 4,6 milj. Ls apjomā, pagājušajā nedēļā reģistrēja VNS Neosat Ltd, bet kā šīs komercķīlas parādniece norādīta SIA Naftas tranzīta aģents. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. 4,5 milj. Ls komercķīlu aizvadītājā nedēļā devusi arī SIA Energoremonts Rīga, savukārt šīs ķīlas ņēmējs ir a/s SEB banka.

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu 13,8 milj. Ls apmērā parādnieki ir ar Jysk Linnen's Furniture saistītie uzņēmumi, kā arī naftas pārstrādes produktu ražošanas uzņēmums SIA Naftas Tranzīta aģents, liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati.

Divu 13,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu parādnieks ir SIA The Pier. Vienas no komercķīlu devējiem ir ar Jysk Linnen'n Furniture saistītais uzņēmums SIA Do It, bet otras – SIA Jysk Linnen'n Furniture. Abu ķīlu ņēmējs ir a/s Swedbank. Kā Db.lv stāstīja Jysk Linnen'n Furniture valdes locekle Edīta Skrastiņa, komercķīlas reģistrētas, palielinot banku prasījuma apjomu, un tām nebūs tiešas saistības ar uzņēmuma darbību.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrētas divas 5,819 milj. Ls apjomīgas komercķīlas, kuru ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. Vienas no šo ķīlu devējiem ir uzņēmums K Holding Limited, bet otras – SIA Latrealty. Abu komercķīlu parādniece ir SIA Naftas Tranzīta aģents, kas nodarbojas ar naftas pārstrādes produktu ražošanu. Db.lv neizdevās sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 14,24 miljoni latu, un to ņēmusi AS Swedbank. Kā skaidro uzņēmums, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par 4,4 miljonu kredītlimita piešķiršanu tehnoloģisko iekārtu iegādei Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta ietvaros. Aizdevuma termiņš ir 2015.gada 5.augusts. Aizdevuma likme ir trīs mēnešu Euribor + 2,7%.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Dānijas uzņēmuma Baltic Farms Latvijas filiāle AS Baltic Farms – tās kopējā vērtība ir 9,02 miljoni latu. Ķīlas ņēmējs bijusi Jyske Bank.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi kopā ar nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA MV Hotels un Vadimu Muhinu, kā parādnieku reģistrējot SIA Vaļņu 49, liecina Uzņēmumu Reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 8,8 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Komercķīlu 4,9 miljonu latu apmērā reģistrējusi Aktsiaselts Mangelbert Agro, kā parādnieku norādot OU Deleesia. Ķīlu ņēmusi AS Rietumu banka.

Savukārt ķīlu 4,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis nekustamā īpašuma tirgotājs SIA Rītausmas Steel Constructions, kā parādnieku reģistrējot metāla konstrukciju ražotāju SIA Vikom Industry.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 2,8 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis konsultāciju un nekustamā īpašuma tirdzniecības SIA R.evolution Energy, kā parādnieku norādot SIA Swallow Residence. Ķīlu ņēmusi dažādās nozarēs strādājošā SIA T-Development. Šis uzņēmums ņēmis arī 2,3 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko devis uzņēmums SIA R.evolution Energy.

Rīgā bāzētais finanšu nozares uzņēmums SIA EECF Bella FinCo reģistrējis vairākas komercķīlas, kuru kopējais apjoms pārsniedz 580 milj. Ls, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotie dati.

Uzņēmums Deutsche Bank AG Londonas atzaram kopumā devis trīs ķīlas – 527,1 milj. Ls, 26,5 milj. Ls un 26,5 milj. Ls apjomā.

Uzņēmuma pamatdarbības veids ir citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, liecina informācija Lursoft.

Tāpat pagājušajā nedēļā 22,8 milj. Ls komercķīlu reģistrējis uzņēmums OvL Kunststofftechnik GmbH, bet ķīlas parādnieks a/s DNB bankai ir Aknīstes novada kūdras, ogļu un brūnogļu ieguves, kā arī metāla konstrukcijas ražošanas uzņēmums SIA Nordtorf.

Tāpat 16,3 milj. Ls ķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējusi SIA Kalsnavas elevstors a/s Rietumu Banka. Ķīlas parādnieks ir SIA Biodegviela, kas nodarbojas ar organisko ķīmisko pamatvielu ražošanu, spirtu destilēšanu, rektificēšanu un maisīšanu, kā arī ar elektroenerģijas ražošanu.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

A/s PrivatBank meitasuzņēmums SIA Amber Real pagājušajā nedēļā reģistrējis 80 milj. Ls vērtu komercķīlu, liecina Uzņēmumu reģistra apkalpojošā uzņēmuma Lursoft sniegtie dati.

Apjomīgās komercķīlas ņēmējs ir kompānijas mātesuzņēmums – a/s PrivatBank. SIA Amber Real sniedz juridiskos pakalpojumus un pārvalda nekustamo īpašumu par atlīdzību vai uz līguma pamata. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Muitas iela 1, Rīga, un tas dibināts 2007. gadā.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 24,8 milj. Ls komercķīlu reģistrējusi SIA CMC, kas nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību un citur neklasificētu inženierbūvniecību. Komercķīlas ņēmējs ir a/s Norvik Banka.

21,6 mil. Ls komercķīlu ir atjaunojusi SIA Sigmen. Summa paredzēta dzelzceļa materiālu piegādes projektam.

Tāpat desmit milj. Ls apjomīgu komercķīlu pagājušajā nedēļā deva Latvijas Hipotēku un zemes banka, savukārt šīs ķīlas devējs ir Valsts Kases pārstāve Gunta Medne.