Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma SIA Latsin apgrozījums pērn pārsniedzis 53 milj. Ls atzīmi, kas ir lielākais apgrozīto līdzekļu apjoms uzņēmuma vēsturē, liecina informācija Lursoft.

SIA Latsin, kas nodarbojas ar mežizstrādi, koksnes atkritumu pārstrādi, biokurināmā ražošanu, meža augsnes sagatavošanu un mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu, apgrozījums 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir audzis par 26%.

Uzņēmuma realizācijas apjoms gada laikā ir pieaudzis par 22%, bet pārējais apgrozījums kāpis, palielinoties cenām.

SIA Lastin peļņa 2011. gadā veidoja 2,202 milj. Ls iepretim 1,412 milj. Ls peļņai 2010. gadā.

SIA Lastin īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums AB Korsnas. Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums SIA Latsin ir reģistrēts 1993. gadā, un tā juridiskā adrese ir Jaunjelgava, Meža iela 4. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5,62 milj. Ls, un tā valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Zviedrijas pilsonis Svens Uno Gustavs Brinnens (Sven Uno Gustaf Brinnen). Latsin valdes locekļu amatā darbojas Stigs Borje Jonsons (Stig Borje Jonsson), Iveta Lismente, Pers Lenarts Tore Persons (Per Lennart Tore Persson), Ernsts Arvīds Svanborgs (Ernst Arvid Svanborg), Varis Sīpols un Jānis Zvaigzne.

«Latsin pēc vētras vispirms izstrādāja postījumus savās ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, pēc tam turpināja sniegt mežizstrādes pakalpojumus Kurzemē, kur vētra zemē noguldījusi visvairāk,» uzsver SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Latsin pērn vējgāzēs izstrādājis ap 350 000 m3 koksnes, turklāt ar to savākšanu nodarbojies līdz pat rudenim. Kopumā Latsin pērn izstrādāja 709 000 m3, kas ir par 94 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. V. Sīpols redz arī vētras radītās problēmas, kuras būs jārisina šogad, proti, daudzviet vētras lauztās/gāztās cirsmās būs problemātiski sagatavot augsni meža atjaunoošanai, jo atstātie celmi ir pārāk augsti un tie traucē kvalitatīvai augsnes sagatavošani. «Augsnes sagatavošana vētras postītajos valsts mežos ir jāizdala atsevišķā konkursā,» uzskata V. Sīpols. Lai arī pērn dabas apstākļi nebija labvēlīgi egļu astoņzobu mizgraužu straujam pieaugumam, tomēr šo kukaiņu briesmas vēl pilnībā nav izgaisušas. «Lai arī oficiāli tiek pasludināts, ka vētras postītās cirsmas ir savāktas, tomēr reāli joprojām daudzviet Latvijā tās nav savāktas, kaut vai, piemēram, pie Engures utt.,» secina V. Sīpols. Tieši tāpēc, viņaprāt, bija pārsteidzīgi atcelt esošo vētrā cietušas koksnes ciršanas apliecinājumu saņemšanas kārtību. Tādēļ arī šā gada janvārī tika bremzēts process saistībā ar šo vētras seku likvidēšanu, jo, lai saņemtu ciršanas atļauju Valsts meža dienesta cilvēkiem vajadzēja vēlreiz pārvērtēt tās vētrā nogāztās platības, kuras pirms tam jau bija novērtētas un par to arī samaksāts, skaidro V. Sīpols.

Kokrūpniecības uzņēmuma SIA Latsin valdi 27. oktobrī pameta Pers Magnus Funkvuists (Per Magnus Funquist), savukārt valdei pievienojās Stigs Borje Jonsons (Stig Borje Jonsson), liecina informācija Lursoft.

SIA Latsin valdē turpina darboties Jaunjelgavnieks Varis Sīpols un Jēkabpilietis Jānis Zvaigzne, kā arī Stopiņu novadā dzīvojošā Iveta Lismente un Zviedrijas pilsoņi Svens Uno Brinnens (Sven Uno Brinnen) , Pers Lennarts Perssons (Per Lennart Persson) un Ernsts Arvids Svanborg (Ernst Arvid Svanborg).

SIA Latsin apgrozījums pērn veidoja 42,02 miljonus latu, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa veidoja 1,41 miljons latu. 2010. gadā uzņēmums bija septītais lielākais nozarē, vērtējot pēc gadā apgrozīto līdzekļu apjoma. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn SIA Latsin apgrozījums audzis par 10,23 miljoniem latu.

DB jau rakstīja, ka pērn meža nozares uzņēmumi strauji kāpinājuši neto apgrozījumu, un nozares TOP 100 uzņēmumiem pērn vidēji tas audzis par 50,4%.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Žurnāls Forbes Auto apkopojis sarakstu ar spēcīgākajām automašīnām pasaulē.

Top 10 ir sastādīts, mašīnas svaru izdalot ar mašīnas zirgspēkiem - iegūstot, cik mārciņas ir uz vienu zirgspēku. Kā zināms, mašīnas, kurām ir vismazākais svars uz vienu zirgspēku, pēc fizikas likumiem ir visdinamiskākās.

Forbes Auto TOP 10

Koenigsegg CCX

Mārciņas uz vienu zirgspēku - 3,22;

Mašīnas cena - 930 000 USD;

Zirgspēki - 806;

Mašīnas svars - 2 601 mārciņas

No nulles līdz 60 mp/h (97 km/h) - 3,2 sekundēs

Maksimālais ātrums - 258 mp/h (412 km/h).

Db.lv piedāvā apskatīt žurnāla Forbes izveidotā pasaulē ātrāko automašīnu saraksta pirmo desmitnieku. Secinājums ir viens - pasaulē ātrākās automašīnas ir ASV un Eiropā.

1. Saleen S7 Twin Turbo

MAX ātrums: 386 līdz 418 km/h (provizoriski)

Bāzes modeļa cena: 567 200 USD

Ražotājvalsts: ASV

2. Koenigsegg CCR

MAX ātrums: 389 km/h

Bāzes modeļa cena: 562 659 USD

Ražotājvalsts: Zviedrija

3. Koenigsegg CC8S

Max ātrums: 386 km/h

Bāzes modeļa cena: 522 120 USD

Ražotājvalsts: Zviedrija

4. Ultima Can-Am 640 un Ultima GTR 640 (neizšķirts)

Max ātrums: 372 km/h

Bāzes modeļa cena: 122 542 USD (katra)

Ražotājvalsts: Lielbritānija

5. Spyker C8 Double 12 S

Max ātrums: 301 līdz 346 km/h (provizoriski)

Ja jūs domājat, ka ekonomiski spēcīgākā pilsēta pasaulē ir vai nu Ņujorka vai Tokija, tad jūs kļūdāties. Ekonomiski spēcīgākā pilsēta ir Londona, liecina žurnāla Forbes veiktais pētījums.

Lai gan ekonomika Ņujorkā un Tokijā ir attīstījusies tālu priekšā Londonai un Honkongai, Forbes tieši šīs divas pilsētas, lielāku ekonomikas attīstības tempu dēļ, ir ierindojis pirmajās divās vietās.

10 ekonomiski spēcīgākās pasaules pilsētas:

Londona

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 452 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukts (2020. gadā) - 708 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukta palielināšanās ātrums - 3%;

Iedzīvotāju skaits (2007. gadā) - 8 567 000.

Honkonga

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 244 miljardi USD;

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Latvijā 2012.gadā vidējais ceturtās paaudzes jeb 4G datu pārraides ātrums bija robežās no 10-22 Mbit/s, tā secinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot ikgadējos mērījumus elektronisko sakaru jomā. Regulators šajā jomā apsekoja LMT un Tele2 (testus Siguldā).

Vērtējot 2G un 3G iespējas visā Latvijā, regulators secināja, ka Bite Latvija lielākajā daļā jeb 75% gadījumos datu pārraides ātrums bija mazāks par 256 kbit/s. 1% mērījumos ātrums bija robežās no 256 kbit/s līdz 1 Mbit/s, 5% gadījumos no 1-2 Mbit/s, 8% - 2-4 Mbit/s, 6% mērījumos datu pārraides ātrums bija 4-6 Mbit/s. Savukārt 5% mērījumu bija bez rezultāta. Vienlaikus SPRK akcentēja, ka Rīgā Bite Latvija tīklā datu pārraides ātrumi ir daudz lielāki.

LMT lielākā daļa jeb 44% mērījumu uzrādīja ātrumu no 2-4 Mbit/s, 24% – no 1-2 Mbit/s, 15% gadījumu mērījumi bija 4-6 Mbit/s robežās. Aptuveni 8% gadījumos datu pārraides ātrums bija 256 kbit/s – 1Mbit/s, zem 256 kbit/s datu pārraides sliekšņa ātrums bija 7% mērījumos. Lielāks jeb 6-10 Mbit/s datu pārraides ātrums bija 1% gadījumā, kā arī 1% mērījumu bija bez rezultāta.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Eiropas operatoru piedāvātais internets ir vidēji par 25% lēnāks nekā tiek reklamēts, pētījumā secinājusi Eiropas Komisija (EK).

Pētījumā secināts, ka lielas daļas interneta pieslēgumu lejupielāžu ātrums bijis tikai 74% no reklāmās minētā. Tikmēr augšupielādes ātrums vidēji sasniedzis 88% no reklamētā un vidēji ES ir 6,20 Mbps apmērā.

Eiropas Savienībā (ES) vidējais interneta ātrums bijis 19,7Mbps un visuzticamākais bijis kabeļu platjoslas pieslēgums, kura lietotāji izbaudījuši 91,4% no reklamētā ātruma. Optiskās platjoslas interneta pieslēguma lietotājiem bijis pieejami 84,4% no reklamētā ātruma, bet ADSL – tikai 63,3%, liecina Komisijas pētījums. Divās valstīs interneta pakalpojumu sniedzēju piedāvātais interneta ātrums nesasniedzis pat 50% no reklamētā.

Latvijā ir piektais lielākais interneta lejupielādes ātrums pasaulē, liecina uzņēmuma Pando Networks veiktais tīmekļa ātruma pētījums.

Vislielākais interneta lejupielādes vidējais ātrums reģistrēts Dienvidkorejā (2202 kilobaiti sekundē), kurai seko Rumānija (1909 kilobaiti), Bulgārija (1611 kilobaiti), Lietuva (1462 kilobaiti) un Latvija (1377 kilobaiti).

Pirmajam pieciniekam seko Japāna (1364 kilobaiti sekundē), Zviedrija (1235 kilobaiti), Ukraina (1190 kilobaiti), Dānija (1020 kilobaiti) un Honkonga (992 kilobaiti).

Pirmajā desmitniekā nav iekļuvušas tādas lielvalstis kā Krievija (761 kilobaits sekundē), Vācija (646 kilobaiti), ASV (616 kilobaiti), Francija (604 kilobaiti), Lielbritānija (599 kilobaiti) un Ķīna (245 kilobaiti). Igaunijā vidējais lejupielādes ātrums ir bijis 471 kilobaits sekundē.

Patlaban mobilo sakaru operators Bite piedāvā ātrāko un kvalitatīvāko mobilo internetu Rīgā, turklāt, ja LMT un Tele2 mobilā interneta pieslēgumu mērījumu rādījumi pārsvarā ir līdzīgi savā starpā, tad Bites mobilais internets teju visās vietās Rīgā ir galvastiesu pārāks.

Tā savā pētījumā secinājis jau zināmu popularitāti interneta vidē izpelnījies blogeris Kristaps Skutelis.

Viņš, veicot savu pētījumu, simulējis ikdienas mobilā interneta lietotāja darbības. Pētījuma laikā izmantots viens dators un trīs operatoru (Bite, LMT, Tele2) USB modemi. Pētījuma autors apbraukājis Rīgu, kopumā veicot aptuveni 300 km garu ceļa gabalu, un apstājies iepriekš izvēlētās vietās, lai pēc kārtas datoram pieslēgtu USB modemus un mēģinātu pieslēgties internetam.

Pētījuma ietvaros katrā apstāšanās vietā veikts lejupielādes un augšupielādes ātruma, kā arī gaidīšanas laika jeb latentuma (latency) tests, izmantojot mājsalapu Speedtest.net.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.