Būve

SIA Mūsu māja ierosināts tiesiskās aizsardzības process

Elīna Pankovska, 26.01.2011

Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir ierosinājusi būvfirmas SIA Mūsu māja tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Jāatgādina, ka šī pati tiesa pagājušā gada decembrī pasludināja SIA Mūsu māja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Kā liecināja informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa termiņš bija divi gadi.

Db jau ziņoja, ka pērnā gada novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma noraidīt SIA E&I Sistēmas pieteikumu, kurā bija lūgts atzīt par maksātnespējīgu būvfirmu SIA Mūsu māja.

Dienas biznesa veidotajā TOP 500 par 2007.gadu uzņēmums ierindojās 15.vietā ar 19.68 miljonu latu apgrozījumu. 2008. gadā gan uzņēmuma apgrozījums bija 6.35 miljoni latu un tas ir trīsreiz mazāk, nekā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperti: bieži privātmāju pārdevēji dzīvo ilūzijās

Lelde Petrāne, 28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tropu tauriņu mājas biznesu pārņēmis Botāniskais dārzs

Laura Mazbērziņa, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Māja kokos tapa pēc joka

Monta Glumane, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Ķirsons burgeri

Gunta Kursiša, 31.01.2014

No burgeriem Latvijā neaizbēgs - jautājums vien, kādus burgerus latvieši ēdīs un cik tie būs veselīgi, uzskata ēdināšanas pakalpojumu tīkla Lido un ēstuves Ķirsons Māja īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņa ēstuvē Purvciemā šonedēļ viesojāmies, lai redzētu, kas burgeram «vēderā».

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo māju ciematu projekti šobrīd nekustāmā īpašuma tirgū parādās reti. Tomēr ir uzņēmumi, kas ir darbojušies un turpina darboties šajā jomā. SIA Art Terra ir uzņēmums, kas vairākus gadus nodarbojas ar dzīvojamo māju ciematu attīstīšanu, tā iegūstot uzticamu un lietpratīgu reputāciju šajā jomā. SIA Art Terra uzņēmumā strādājošo speciālistu galvenais uzdevums ir - kopīgiem spēkiem radīt maksimāli kvalitatīvu produktu par pieejamu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā var diriģēt komfortu? Gudrās mājas

SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki novērtē dabīgas lietas, arī lins un tā izstrādājumi kļūst populārāki, novērojusi Linu māja līdzīpašniece Elita Jaudzema, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Linu māja ir neliels uzņēmums Lielvārdē, kas savu darbošanos dēvē par radošo darbnīcu. Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir linu produkcijas ražošana un sava stenda tipa veikaliņa apgāde t/c Spice Home. Pārsvarā tur nonāk galdauti. Linu māja izgatavo arī pirtslietas – masāžas cimdus, cepures, svārkus, kas ir gana iecienītas preces. Vasarā savukārt Linu māja vairāk uzmanību pievērš apģērbiem, bet ziemā atrod laiku tērpu šūšanai kādam deju kolektīvam. «Sākām savu darbību pirms septiņiem gadiem. Šuvām gultas veļu, bet secinājām, ka tas ir neizdevīgi. Pamazām pievērsāmies galdautiem un mājlietām. Sākām mazā darbnīcā, ko mans vīrs uzbūvēja mājas pagalmā. Tur bija kādi 40 m2, nostrādājām tur piecus gadus, līdz nonācām pie secinājuma, ka jādomā plašāk,» stāsta Elita Jaudzema, SIA Linu māja līdzīpašniece. Uzņēmums īstenoja paplašināšanās projektu PPP biedrības Zied zeme attīstības stratēģijas 2009 līdz 2013 un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma «Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā» ietvaros. Tādējādi rasta iespēja iekārtot darbnīcu, nomāt telpas, tagad uzņēmums piedāvā pašūt arī aizkarus pēc pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.

Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Atveda meitas piedzimšana

Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lauki acīm redzami izmirst

Dienas Bizness, 30.04.2015

«Tā te Rezakā dzīvojam – transporta nav un viss. Ja naudas nav, tad netiksi pat līdz Alsviķiem, lai nopirktu produktus. Pie manis gan brauc apkopēji no sociālā dienesta,» stāsta rezakietis Vilhelms Ločmelis.

Foto: Gatis Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezaka ir apdzīvota vieta Alsviķu pagastā, uz kuru nekursē sabiedriskais transports. Vienīgais autobuss, kas šeit kursē, ir skolēnu autobuss, kurš skolēnus ved uz Strautiņu pamatskolu. Rezakā nav veikala un arī autoveikals nebrauc. Rezakā ir mazliet vairāk par 20 iedzīvotājiem, kuriem šī vieta ir mīļa, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Alūksniete Inga Lāneta uz Rezaku brauc pie vecākiem, kuri dzīvo 1800.gadā celtā mājā Dambīši. Māja piederējusi viņas vecvectēvam un ir kultūrvēstures piemineklis. «Vecvectēvs bija mežsargs, bet pirms tam šajā mājā dzīvojuši vācieši, tieši tāpēc to arī nenodedzināja. Šī ir vienīgā tāda māja šeit. Kultūras pieminekļu biedrība saka, ka tad, ja vēlamies mainīt mājai jumtu, tai ir jāliek skaidu jumts, bet naudu jau mums tādam jumtam nedod. Mūsu pasūtītais jumts neder. Arī pārdot māju nedrīkstam, jo valstij ir priekšroka, bet valsts par māju neko nesaka. Mēs varētu to kaut vai pārdot un uzcelt blakus jaunu māju. Autobuss šeit nekursē kopš sovhoza laikiem, un tiem, kam nav transporta, ir jādodas līdz Alsviķiem kājām, lai ar autobusu nokļūtu kaut kur tālāk,» stāsta I.Lāneta. Agrāk Rezakā bijis daudz cilvēku un dzīvība kūsājusi, jo darbojusies arī privātā pamatskola, kura atradās muižas ēkā. Skola tika likvidēta 2000.gadā. «Tagad tā ir izsaimniekota un neredzu šeit arī kādu nākotni. Zeme tiek pārdota un meži izcirsti. Ja šeit būtu autobuss, vieta būtu pieejamāka. Kaut vai divreiz vai trīsreiz nedēļā tas varētu kursēt,» teic I.Lāneta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauna koncepta viesu mājas izveidē Āgenskalnā investēti 160 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

137 gadus senā un rekonstruētā namā Āgenskalnā izveidota jauna koncepta viesu māja «Hotel Janne» - mācību gada laikā dzīvokļi tiek izīrēti ārzemju studentiem, bet vasarā šeit darbojas viesnīca. Objekta tapšanu 160 000 eiro apmērā finansējusi Citadele, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

«Veicot tirgus izpēti, secinājām, ka ārzemju studentus neapmierina apstākļi Latvijas mācību iestāžu piedāvātajās kopmītnēs. Tā arī radās ideja Āgenskalnā izveidot jauna koncepta viesu māju, kur ārzemju studenti varētu izīrēt dzīvokļus un dzīvot pastāvīgi mācību gada laikā, savukārt vasaras mēnešos tajā apmestos tūristi,» stāsta viesu mājas «Hotel Janne» īpašnieks Valdis Janovs.

«Tas ir labs veids kā viesnīcu lielajā konkurencē Rīgā plānot savu biznesu un nodrošināt pieprasījumu visu gadu. Arī Rīgas centrā konkurence viesnīcu biznesā liek domāt par to, kā savu biznesu padarīt īpašu, jo tūristi ir prasīgi, zema cena vairs nav noteicošais faktors, svarīgi ir, lai tūristu mītnei būtu labas atsauksmes, izcila apkalpošana un tīrība,» saka bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas un restorāna Aparjods vadītāju Edmundu Siksni

Lelde Petrāne, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādai apkopējai Stokholmā otrdienas rītā izdevies nozagt vilcienu un sēsties pie tā stūres. Sievietei gan nav izdevies vilcienu novaldīt, un tas ietriecies dzīvojamajā mājā Saltšēbādenes rajonā netālu no Stokholmas, ziņo thelocal.se.

Sieviete aizturēta, pamatojoties uz apsūdzībām par kaitējuma nodarīšanu sabiedrībai.

Pašlaik aptuveni divdesmit gadus vecā apkopēja atrodas slimnīcā ar smagām traumām, bet iemesli, kādēļ vilciens ticis nolaupīts, nav zināmi.

Negadījums noticis īsi pirms trijiem rītā. Negadījuma laikā vilcienā nav atradušies pasažieri, un neviens, izņemot pašu vilciena nolaupītāju, nav cietis.

Trīsstāvu mājā, kurā vilciens ietriecās, pilnībā izpostīta pirmā stāva virtuve arī pārējam namam nodarot nopietnus postījumus. Mājā dzīvojošie tikuši cauri sveikā, tomēr pašlaik drošības nolūkos mājas iedzīvotāji ir evakuēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šogad ļaužu vairāk, kā citugad,» teic Ugunsnakts rīkotājs un Līgatnes Vienkoču parka veidotājs Rihards Vidzickis. «Arī kopumā šī sezona veiksmīga, vēl aizvien ieilgušais jaukais rudens vilināt vilina ļaudis pie dabas. Pirmoreiz nopelnīts tik, lai visu gadu varētu normāli iztik.»

Vienkoču parks pirms gadiem sešiem sācies ar to, ka no Līgatnes pašvaldības nomā paņemts gleznains meža stūrītis, tajā veidotas pastaigu takas, gatavotas koka skulptūras, radīti dažādi apskates objekti.

Parks ir ģimenes uzņēmums, kurā galvenais darītājs ir Rihards. Parkā darbojas arī viņa tēvs, māte, māsa, draudzene. Jo ilgāk parks darbojas, jo vairāk domubiedru un tātad arī palīgu rodas. Vienkoču banda - tā par savējiem mīļi joko Rihards.

Apskatīšanas vērts dzīvesveids

«Man tiešām ir veicies, jo varu darīt to, kas patīk un interesē, turklāt tas šķiet interesants arī citiem, tādēļ varu pat pelnīt ar to,» secina Rihards. Tā - paša priekam - tapuši pirmie vienkoči, pēc seniem zīmējumiem radīti reiz bijušu miniatūru muižiņu un nozīmīgu ēku maketi, smilšu māja, darvas ceplis, senatnē audzēto augu paraugdārziņš un citas lietas. Koka apstrāde ir Riharda specialitāte. Paralēli estētiskajām un izzinošajām kvalitātēm, darinātie vienkoči ir arī viņa zinātniskā darba izmēģinājuma poligons. Patlaban viņš Tehniskajā universitātē izstrādā promocijas darbu par masīvkoksnes apstrādes tehnoloģijām. Tajā sadaļa arī par tās integrēšanu tūrismā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum sadarbībā ar Rīgas domi un Rīgas namu pārvaldnieku rīko vēl nebijušu eksperimentu, kurā izaicinās garākās mājas ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā iedzīvotājus pieteikties daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programmai, lai nosiltinātu māju un sāktu taupīt.

Altum ir aprēķinājis, ka garākā māja Rīgā, kas atrodas Ozolciema ielā 18 un ir teju 500 m gara, tautā saukta par Lielo Ķīnas mūri Ziepniekkalnā, ietaupītu 55% no kopējā mājas siltumenerģijas patēriņa jeb vidēji 200 EUR/gadā 60 m2 izmēra dzīvoklim.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Ozolciema ielas 18 nama, tāpat kā vairums pirms vairākiem gadu desmitiem celto daudzstāvu dzīvojamo namu, tehniskais stāvoklis un inženiersistēmas laika gaitā ir novecojušas. Tas nozīmē, ka katru dienu māja zaudē naudu kopā ar siltumu. Taču to var mainīt, veicot māju atjaunošanu un siltināšanu. Ar šo nebijušo eksperimentu vēlamies parādīt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namos, ka, ja Latvijā garākā jeb 11 kāpņu telpu, vairāk nekā 350 dzīvokļu un vairāk nekā 1000 iedzīvotāju māja var vienoties par tās atjaunošanu, tad to var izdarīt ikviens,» saka Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

BT 1 Covid-19 ierobežojumu dēļ šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%

LETA, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%, atzina "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"Pēc 12.martā izsludinātās ārkārtējās situācijas valstī esam apturējuši mūsu saimniecisko darbību, bet tieši marts un aprīlis ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā, kas atstāj vislielāko ietekmi gan uz "BT 1", gan saistītajiem uzņēmumiem, gan mūsu klientiem un viņu ieguldījumiem," sacīja Tīle.

Viņš piebilda, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 30 uzņēmuma darbinieku, bet aprīlī - 42. Gandrīz visiem darbiniekiem bija maksimālā pabalsta summa. Patlaban "BT 1" nodarbina 59 darbiniekus, neviens nav atlaists.

Tāpat Tīle minēja, ka ik gadu "BT 1" rīkotās izstādes ģenerē ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. "Pārceļot tikai trīs izstādes, "BT 1" zaudējumi veidoja 1,6 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atceltajām izstādēm," viņš pauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro

Monta Glumane, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Baltika Latvija vadītāju Marutu Ērgli

Lelde Petrāne, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltika Latvija vadītāja Maruta Ērgle.

Ar ko nodarbojas Jūsu uzņēmums, svarīgākie fakti?

Baltika Latvija ir starptautiska apģērbu ražošanas koncerna Baltika Group meitas uzņēmums, kuru veido vairāki zīmoli: Ivo Nikkolo, Bastion, Mosaic, Monton, Baltman, Blue Inc London. Tirdzniecības tīklā Latvijā ir izveidoti 22 veikali. Baltika Latvija bieži atbalsta Latvijas sportistu delegācijas, kas svarīgos sporta notikumos pārstāv valsti, sponsorējot viņiem apģērbus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru