Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Priedes zāģmateriālu ražotājs SIA Swedwood Latvia mainījis nosaukumus uz Ikea Industry Latvia, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, Ikea grupa šajā gadā ir veikusi restrukturizāciju uzņēmumā, un turpmāk kompānijas meitasuzņēmumu, kas ietilpst grupā, nosaukumā tiks ietverti vārdi Ikea Industry.

Patlaban Ikea Industry darbojas 11 valstīs, un tajā strādā gandrīz 19 tūkstoši darbinieku.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Swedwood Latvia aizvadītajā gadā palielinājusi apgrozījumu par 4,9%, taču uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2011. gadu, ir sarukusi par 86,2%.

Uzņēmums pērn palielināja priedes zāģmateriālu ražošanas jaudu par 1%, tāpat arī ir uzsākta kokskaidu granulu ražošana. Swedwood Latvia apgrozījums pērn veidoja 22,8 miljonus latu, savukārt peļņa – 82,7 tūkst.latu.

Priedes zāģmateriālu ražotāja SIA Swedwood Latvia aizvadītajā gadā palielinājusi apgrozījumu par 4,9%, taču uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2011. gadu, ir sarukusi par 86,2%, informē Lursoft.

Uzņēmums pērn palielināja priedes zāģmateriālu ražošanas jaudu par 1%, tāpat arī ir uzsākta kokskaidu granulu ražošana. Swedwood Latvia apgrozījums pērn veidoja 22,8 miljonus latu, savukārt peļņa – 82,7 tūkst.latu.

Uzņēmums pilnībā pieder Swedwood Holding, kuras vadība norāda, ka Swedwood Latvia ir stratēģiski nozīmīgs priedes zāģmateriālu piegādātājs Swedwood grupas uzņēmumiem.

Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētājs Arve Knuts Olsons (Arva Knut Olsson), kā arī valdes locekļi Jerzijs Hercmans (Jerzy Hercman) un Emīls Akmentiņš. Swedwood Latvia prokūristes amatā iecelta Zane Bērze, kas ir arī vienīgā SIA Inčukalns enerģija īpašniece.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

«Domāju, ka Latvijā pieteik savu apaļkoku, ko zāģēt, turklāt skujkoku zāģbaļķu cenas ir kritušās un tādējādi pat ar visu Zviedrijas valdības milzīgo atbalstu no turienes importētie baļķi būs kaut arī nedaudz, tomēr dārgāki par Latvijā nopērkamajiem,» secina kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Viņš pieļauj, ka Swedwood Latvia eksperimenta kārtā varētu kādu kuģi no Zviedrijas atvest ar baļķiem, bet ne vairāk. J. Menniks atzīst, ka Swedwood Latvia ir organizējusi Zviedrijas baļķu, kas iegūti no Sodra un Skogssāllskapet vētrā cietušajiem mežiem vešanu pārstrādei uz Polijas Swedwood uzņēmumu. J. Menniks pieļauj, ka Igaunijā un Somijā esošajās zāģētavās varētu tikt pārstrādāti Zviedrijā nocirstie baļķi no mežiem, kas cietuši janvāra vētrā, un tādējādi samazināt attiecīgajām kokzāģētavām baļķu importu, piemēram, no Krievijas, taču viņaprāt Latvijā masveidā tas nenotiks.

«Manuprāt, skujkoku zāģbalķu cenas jau ir atgriezušas bijušajos augstumos,» secina kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Viņaprāt pašreizējām skujkoku zāģbaļķu cenām vairs nevajadzētu pieaugt, jo kāpumam nav objektīvu iemeslu. J. Menniks gan atzīst, ka lielā mērā skujkoku zāģbaļku cenas būs atkarīgas no tā ko darīs tās nelielās kokzāģētavas, kuras, pateicoties vētras radītajam zāģbaļķu cenu kritumam, ieguva otro elpu. «Līdz nākošā gada vasarai varētu arī nekas nemainīties, jo pieaugošās baļķu cenas stimulēs mežu īpašniekus un valdītājus doties mežā un cirst, taču pēc tam izkristalizēsies, kuri no otro elpu guvušajiem paliks zāģēšanas biznesā un kuri ne,» domā J. Menniks. Viņš atgādina, ka Swedwood Latvia, izmantojot iepriekšējo gadu pieredzi, šā gada februārī ir «iesaldējusi» zāģbaļķus, ko izmantoja kā rezervi, kas gan nav bezgalīga. J. Menniks atgādina, ka skujkoku mehāniskās pārstrādes jaudas pārsniedz Latvijā ik gadus iegūstamo resursu daudzumu, tāpēc bez importa neiztikt.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

«2004. gads bija lielo pārmaiņu — restrukturizācijas gads, kas arī atspoguļojas uzņēmuma finansiālās darbības pārskatos,» skaidro a/s Inčukalns Timber valdes priekšsēdētājs Jānis Vuguls. Viņš atgādina, ka pērn tika pārdota arī lapkoku kokzāģētava Gulbenē . Db jau savulaik rakstīja, ka 1997. gadā Swedwood un Merex (šobrīd Rettenmeier Baltic Timber) kopīgi iegādājies Inčukalna MRS. 2001. gadā Merex pārziņā nonāca a/s Inčukalns Timber kokzāģētava Inčukalnā, kas Merex piegādāja egles, bet Swedwood - priedes zāģmateriālus, vēlāk SIA Swedwood izveidoja sev jaunu kokzāģētavu. 2003. gadā vēl Inčuklans Timber gan priekš Swedwood gan Rettenmeier Baltic Timber vajadzībām iepirka baļķus, bet 2004. gadā to sāka darīt pašas abas minētās kompānijas, skaidro J. Vuguls. Viņš norāda, ka uzņēmums šobrīd ir specializējies mežizstrādē un sniedz arī baļķu šķirošanas pakalpojumus Swedwood, gan Rettenmeier Baltic Timber. Restrukturizācija arī ir iemesls pērn uzrādītajiem salīdzinoši lielajiem zaudējumiem — gandrīz 467 000 Ls, tomēr mežizstrāde — uzņēmuma pamatbizness bijis rentabls, norāda J. Vuguls. 2005. finanšu gadā, pēc J. Vugula teiktā, ir izdevies pat kāpināt neto apgrozījumu un strādāt ar peļņu.

Absolūtais vairākums iedzīvotāju - 97.2% pēdējā pusgada laikā ir izjutuši cenu pieauguma sekas, tajā skaitā 81.4% uzsver, ka inflācija pēdējā pusgada laikā ir mainījusi viņu iepirkšanās ieradumus, liecina mārketinga pētījumu kompānijas SIA Factum veiktais pētījums. Inflācijas dēļ iedzīvotāji ir bijuši spiesti atteikties gan no atsevišķu preču iegādes, gan mainījuši iepirkšanās vietas, kā arī sākuši rūpīgāk plānot savus iepirkumus. Pie tam cenu kāpumu vienlīdz spēcīgi ir izjutuši gan cilvēki ar augstākiem, gan zemākiem ienākumiem.

33% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka cenu izmaiņas pēdējā pusgada laikā ir būtiski ietekmējušas iepirkšanās paradumus, 48.4% uzskata, ka cenu kāpums pagaidām vēl ir minimāli ietekmējis viņu iepirkšanās paradumus. Savukārt 18.6% aptaujāto uzskata, ka joprojām var atļauties to pašu, ko iepriekš.

Interesanti, ka tieši sievietes, kuras mājsaimniecībās ir galvenās pirkumu veicējas, kopumā vairāk nekā vīrieši uzsver cenu kāpuma būtisko ietekmi un iepirkšanās ieradumu maiņu. 84% sieviešu un 76.5% vīriešu atzīst, ka cenu kāpums pēdējā pusgada laikā ir mainījis iepirkšanās ieradumus. Tajā skaitā vairāk nekā trešā daļa sieviešu (37.1%) un tikai ceturtā daļa vīriešu (25.5%) atzīst, ka iepirkšanā ieradumi ir mainījušies būtiski.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

«Vētra skujkoku tirgu ir apmetusi kājām gaisā,» lakoniski situāciju vērtē viena no lielākajiem Latvijas kokzāģētājiem SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs Ronalds Jurevics. Viņš atzīst, ka neviens nebija rēķinājies ar vētru un tādēļ savos izdevumos bija ieplānojis ievērojami lielākus tēriņus skujkoku zāģbaļķu iegādei, taču šo sortimentu pārprodukcija ir izraisījusi cenu kritumu, kā rezultātā šobrīd uzņēmumu izdevumi par skujkoku sortimentu iegādi ir vidēji par 25 — 33 % mazāki nekār sākotnēji plānotajie. «Cik viegli vētra uzaudzē šos taukus, tik ātri arī pēc tam tie tiks noēsti,» uzsver R. Jurevics. Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka maijs ir pēdējais mēnesis, kad no vētrā postītajiem mežiem vēl var dabūt laukā savas kvalitatīvās īpašības nezaudējušo priedi, bet jau šā gada nogalē un vēl jo vairāk 2006. gadā šī sortimenta tirgū trūks un tam kāps cenas. Tāpēc, lai perspektīvā — 2006. gadā pēc pašreizējās baļķu pārprodukcijas un cenu krituma neiestātos «bada laiki», apaļkoksne būs jāimportē tāpat kā to dara Igaunijas un Skandināvijas kokzāģētavas, norāda R. Jurevics. «Jā, visas kokzāģētavas ir teju vai iekrautas ar baļķiem, tās strādā ar maksimāli iespējamo jaudu, jo, tikai vairāk sazāģējot, var vairāk nopelnīt, taču — cik ilgi?» jautā R. Jurevics. Viņš uzsver, ka vētra uz laiku ir devusi jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. Tomēr šis apaļkoku cenu kritums būs īslaicīgs un, cik šo dabas doto laiku nelielie uzņēmumi būs izmantojuši lietderīgi, rādīs laiks, atzīst R. Jurevics. Viņš norāda, ka tieši baļķu cenu kritums un pārprodukcija ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu skujkoku izstrādājumu cenu kritumam Latvijas tirgū. Otrs ne mazāk svarīgs iemesls ir kritums mēbeļu rūpniecībā, kas daļēji saistīts ar sezonalitāti un spēcīgām izmaiņām mēbeļu ražošanā, atzīst R. Jurevics. «Starptautiskajā tirgū Latvija ir pārāk sīks spēlētājs, lai varētu ietekmēt, piemēram, priedes zāģmateriālu noieta cenas, taču Zviedrija un tajā radītie vētras mežu postījumi gan varētu šo to mainīt,» uzsver SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs. Viņš uzsver, ka starptautiskajā tirgū zāģmateriālu cenas tomēr krītas, tajā pašā laikā būtiski pieaugot kuģu frakta izmaksām. Tā kopš šā gada 1. janvāra kuģu frakta cenas ir kāpušas par 30 %, un tas ir sāpīgi, it īpaši, ja frakta izmaksas veido apmēram 20 % no kopējām zāģmateriālu ražošanas izmaksām, protams, šis kāpums nav ļoti bīstams dārgāku koksnes izstrādājumu ražotājiem,» skaidro R. Jurevics. Viņaprāt šāda situācija ietekmēs eksporta apjomus uz noteiktām valstīm (tirgiem).

Vienam no Latvijas eksporta balstiem - meža nozarei -2008. gads būs smagu pārbaudījumu laiks, ko rada straujais izmaksu pieaugums ar pieprasījuma kritumu noieta tirgos. Ekju finanšu direktors Uldis Nāzars.

Tādas prognozes izsaka ne viens vien nozares uzņēmējs. Tas nozīmē, ka nozarē straujāk nekā agrāk notiks strukturālas pārmaiņas, tiek pieļauts, ka vairāki Latvijas mērogiem vidēji un pat lieli spēlētāji veiks reorganizāciju (ražošanas optimizāciju), pārtraucot ražot koksnes izstrādājumus, kuri nedod peļņu, bet sliktākajā gadījumā pat pārtrauks savu darbību vismaz šajā nozarē. Tiesa, kā kopējos meža nozares ražošanas un ienākumu ciparus ietekmēs šīs prognozes, vēl neviens īsti paredzēt neuzņemas, jo ir taču kompānijas (piem., SIA Bolderaja Ltd utt.), kuras ieguldījušas lielus līdzekļus un izveidojušas modernas lieljaudas ražotnes, kas arī kompensēs ienākumu kritumu, ko radīs citu ražotāju ienākumu kritums.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Vakar Inčukalnā priedes koka zāģmateriālu uzņēmuma SIA IKEA Industry Latvia Ltd granulu cehā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukumu VUGD saņēmis ap plkst.23.50.

Uzņēmumā degusi žāvēšanas kamera un jumta konstrukcijas 50 kvadrātmetru platībā.

Kā informēja uzņēmumā, neviens cilvēks ugunsgrēkā nav cietis. IKEA Industry Latvia Ltd rīcībā nav informācija par ugunsgrēka izcelsmes iemesliem, kā arī patlaban nav aprēķināti uzņēmumam nodarītie zaudējumi.

Ikea Industry Latvia Ltd pērn strādājis ar 753 868 eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 117 809 eiro peļņu iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums bijis 32,469 miljoni eiro, kas ir nebūtisks samazinājums salīdzinājumā ar 32,495 miljonu rādītāju 2012.gadā.

Ikea Industry Latvia Ltd līdz pagājušā gada novembrim bija Swedwood Latvia Ltd (Swedwood).

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.