Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu - pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, bija transporta grupai (+1,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā bija gaļas izstrādājumiem (+3%). Cenas pieauga arī svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+3,4%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+6,4%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,7%). Sadārdzinājās arī svaigas ogas (+10,6%), svaigas vai saldētas zivis (+4,1%), olas (+2,4%), kā arī citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija siers (-3,1%), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (-3,3%), kafija (-2,1%), maize (-1,1%) un svaigi citrusaugļi (-6,5%).

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" ieguldījis 45 000 eiro zīmola "Dzintars" dizaina atjaunošanā un divu jaunu kausētā siera garšu radīšanā, informēja uzņēmumā.

Izveidots kausētais siers ar lociņiem un skābā krējuma garšu, kā arī kausētais siers ar ceptiem sīpoliem un gailenēm.

Food Union pārdod saldējuma biznesu

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food...

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskais saldējuma ražotājs "Froneri" ir noslēdzis vienošanos par "Food Union" saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp Latvijā. Darījums vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Latvijā saldējuma bizness tiks nodalīts no piena produktu ražošanas un izveidots kā atsevišķs uzņēmums, ko pārvaldīs "Froneri".

"Froneri" ir starptautisks uzņēmums, kas izveidots 2016. gadā kā kopuzņēmums starp "Nestlé" un "PAI Partners".

"Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro.

"Food Union" lielākā īpašniece ir "PAG Private Equity".

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - pieauga par 2,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, bija transporta grupai (+0,2 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,1 procentpunkts), mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts) un personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,6%.

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).