Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Auglības klīnika Mama Rīga saņēmusi Latvijā pirmo Valsts Zāļu aģentūras atļauju sievietes dzimumšūnu - olšūnu nobriedināšanai ārpus sievietes ķermeņa. Tā ir jauna, Latvijā līdz šim vēl nebijusi iespēja sievietēm ar vairogdziedzera, onkoloģiskajām un citām saslimšanām droši iegūt pašām savas apaugļošanai piemērotas olšūnas laboratorijas apstākļos, norādīts klīnikas paziņojumā.

«Gada sākumā, izveidojot Baltijā pirmo olnīcu audu kriobanku, mēs solījām pie sasniegtā neapstāties. Tāpēc olšūnu ārpusķermeņa nobriedināšanas atļauja ir likumsakarīgs solis mūsu solīto jauno – pasaulē zināmo un pieejamo, bet Latvijā līdz šim nepieejamo - neauglības ārstēšanas tehnoloģiju ieviešanā Latvijā,» stāsta auglības klīnikas Mama Rīga valdes loceklis Imants Smirnovs.

Katra sieviete piedzimst ar savu individuālo dzimumšūnu – olšūnu skaitu, kas dzīves laikā nevairojas un neatjaunojas.

Nenobriedušas jeb negatavas olšūnas, atbilstoši cilvēka fizioloģijai, visā sievietes dzīves laikā «dzīvo» savā «mājiņā» – sievietes olnīcās jeb olnīcu audos. Olšūnu nobriešanu un «iznākšanu no mājiņas», kas nepieciešama apaugļošanās procesam, regulē sievietes hormonālā sistēma, kuras redzamā izpausme ir sievietes menstruālais cikls. Tāpēc auglības periods jeb fertīlais vecums katrai sievietei ir ļoti individuāls un cieši saistīts ar sievietes vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu, tostarp stresu, ēdienkarti utt.

Sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā ir zema. 12. Saeimā šobrīd no 100 deputātiem tikai viena sestdaļa jeb 16 ir sievietes. Vislielākais sieviešu skaits bija 11. Saeimā – 21 sieviete no 100 deputātiem.

Pēdējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās bija ievēlēti 69 % vīriešu un 31 % sieviešu, neraugoties uz to, ka 41 % kandidātu bija sievietes un 59 % – vīrieši. Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un 13 ministri, starp kuriem tikai trīs ir sievietes.

Prokuratūrās Latvijā biežāk ir nodarbinātas prokurores sievietes. 2015. gadā no 78 ģenerālprokuratūras prokuroriem 42 bija sievietes un 36 – vīrieši. Arī tiesu apgabalu prokuratūrās situācija bija līdzīga: prokuroru kopskaitu veidoja 45 sievietes un 33 vīrieši. Savukārt rajonu prokuratūrās no 255 prokuroriem 66,7 % bija sievietes, bet specializētajās prokuratūrās nodarbinātas 25 prokurores un 21 prokurors.

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Latvijā sievietes biežāk ieņem vadošus amatus nekā jebkur citur Eiropā – 41% darbinieku uzņēmumu valdēs un augstākajā vadībā (senior management) ir sievietes, liecina Thornton Rimess Baltic veiktā International Business Report pētījuma rezultāti.

Baltijas valstis ir izteiktas līderes Eiropas Savienībā (ES) šajos rādītājos. Lietuvā 39% vadošo amatu ieņem sievietes, savukārt Igaunijā – 37% vadītāju ir sievietes. Arī Polijā šis rādītājs ir samērā augsts - šajā Austrumeiropas valstī katru trešo vadošo amatu ieņem sieviete (34%). Polijai seko Beļģija ar 30% sieviešu īpatsvaru vadošos amatos. Pēc pētījuma datiem vidēji Eiropā 23% vadošu amatu atrodas sievietes.

40% aptaujāto Latvijas uzņēmumu sievietes ieņem finanšu direktores amatu. Vēl starp izplatītākajiem vadošajiem amatiem sieviešu vidū ir uzņēmuma izpilddirektore (22%), operāciju direktore (17%) un cilvēkresursu vadības direktore (14%).

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Uzņēmējdarbības vide tradicionāli ir bijis vīriešu lauciņš un vadības līmenim pasaulē vēl joprojām ir vīrieša seja. Tas saistāms gan ar ierastajiem dzimumu lomu modeļiem, gan biznesa vidē pastāvošo tā saucamo stikla griestu fenomenu, kas apgrūtina sieviešu karjeras virzību tikai tāpēc, ka viņa ir sieviete. Tomēr šāda pieeja ir ekonomikas augšupeju bremzējošs faktors, jo pilnībā netiek izmantots profesionāļu potenciāls.

Situācija Latvijā un citur pasaulē mainās, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuri iedibina dzimumu līdztiesības principus un vadās pēc tiem visos uzņēmējdarbības līmeņos, īpaši – augstākajā vadībā. Biznesam un peļņai nav dzimuma, un to apliecina gan statistika, gan uzņēmumu izaugsmes rādītāji.

#Dzimumu līdzvērtība – izaugsmi veicinošs faktors

Virkne starptautisku pētījumu uzrāda, ka dzimumu līdztiesības principu ievērošanai ir tieša saistība ar labākiem uzņēmumu finanšu rādītājiem. To apliecina arī Latvijas biznesa vides tendences un uzņēmēju pieredze. „Lursoft” 2014.gadā veiktais pētījums liecina, ka Latvijā labākus finanšu rādītājus uzrādījuši tie uzņēmumi, kuru vadībā pārstāvēti abi dzimumi. Biznesam tāpat kā profesionālismam, dzimuma nav, uzskata eksperti, bet dzimumu līdzvērtības principu ievērošana un dažādība sniedz pievienoto vērtību, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida.

Četru gadu laikā "Riga TechGirls" īstenojušas vairāk nekā simt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaisti tehnoloģiju pasaulē.

Kopš "Riga TechGirls" dibināšanas pirms četriem gadiem ir notikušas vairāk nekā 60 darbnīcas, 24 iedvesmas un tīklošanās pasākumi, kā arī vairāk nekā 30 cita veida pasākumi. Tos visus apmeklējuši vairāk nekā 2000 cilvēki. "Pārsvarā sievietes, bet ne tikai. Protams, galvenais mērķis izglītības programmās ir uzrunāt tieši sievietes," teic Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja. Sadarbībā ar "Accenture" un "Tele2 Shared Service Center" vairāk nekā 150 sievietes saņēmušas stipendijas, lai apgūtu programmēšanas pamatus.

Organizācijas mērķis tās darbības laikā nav mainījies, tas joprojām ir iedvesmot un izglītot sievietes, aicināt pievienoties tehnoloģiju jomai. "Riga TechGirls" piedāvājums ir kļuvis plašāks. Sākumā bija tikai darbnīcas, iedvesmas un tīklošanās pasākumi, bet tagad ir arī mentoringa un stipendiju programma, tiek rīkots hakatons.

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Stipendiju programmas "She Goes Tech" mācībām, kuras organizē nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" un IT uzņēmums "Accenture", saņemti 669 pieteikumi.

Ņemot vērā sieviešu lielo interesi un saņemtos jautājumus par iespēju pieteikties mācībām vasaras otrajā pusē, no 25. maija ir iespējams pieteikties četriem mācību kursiem.

Šobrīd ir sākusies saņemto 669 pieteikumu vērtēšana, kā arī testu kārtošana, kuros tiks pārbaudītas dalībnieču analītiskās domāšanas spējas un angļu valodas zināšanas. Tāpat tiks vērtētas motivācijas vēstules un CV, lai vēlāk 160 sievietes sāktu IT mācības. Savukārt pieteikšanās LowCode mācībām jūlijā, kā arī Java, JavaScrip un Scala mācībām augustā būs atvērta līdz 12. jūnijam.

Sievietes varēs bez maksas apgūt programmēšanas pamatus 

Nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" kopā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu "Accenture"...

Mācības ir paredzētas pamata iemaņu apgūšanai, kas nepieciešamas turpmākām mācībām IT jomā, lai sāktu karjeru nozarē. Mācības notiks divus mēnešus attālināti, iekļaujot tiešsaistes saziņu ar nozares ekspertiem un lektoriem. Lai pieteiktos mācībām, ir nepieciešama interese un vēlme sākt karjeru IT nozarē, analītiskā domāšana un angļu valodas zināšanas.

"Sieviešu interese ir liela, pirmās mācības sāksies jau 1. jūnijā. Šajā mēnesī saņēmām daudz jautājumu par iespēju pieteikties mācībām vasaras otrajā pusē, līdz ar to atradām iespēju piedāvāt sievietēm pieteikties četriem mācību kursiem. Aicinu sekot līdzi informācijai "Riga TechGirls" mājas lapā un "Facebook" kontā," teic "Riga TechGirls" līdzradītāja un vairāku jaunuzņēmumu izveidotāja Anna Andersone.

"Pavasarī un vasarā mēs plānojam apmācīt vairāk nekā 200 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē, kur pieteikties var ikviens, lai 1–5 nedēļu laikā apgūtu iemaņas karjeras sākšanai. Sievietes pēc "She Goes Tech" mācībām varēs pieteikties bootcamp mācībās. Tāpat vasara ir piemērots laiks, lai ne tikai atpūstos, bet izmantotu laiku lietderīgi, tāpēc mēs ar partneriem pavisam drīz aicināsim nozarē iesaistītās sievietes neturēt sveci zem pūra, bet aktīvāk iesaistīties izglītojošās aktivitātēs," norāda "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

IT nozarē ir būtiska dažādība, lai tajā strādātu gan vīrieši, gan sievietes. Izstrādātāju komandā, kurā ir vīrieši un sievietes, ir iespējams radīt produktus un pakalpojumus, kas ir piemēroti visai sabiedrībai. Sievietēm IT nozarē ir līdzvērtīgas iespējas, jo var labi nopelnīt un ir pieejams elastīgs darba laiks, lai profesionālos pienākumus savienotu ar personīgo dzīvi, norāda apmācību organizatori.

Lai aizvien vairāk sieviešu apsvērtu un sāktu karjeru IT nozarē, "Riga TechGirls" kopā ar partneriem 2019. gadā izveidoja apmācību programmu "She Goes Tech".

Sieviešu biznesi ir mazāk riskanti, uzskata Elena Donetsa, Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centra StarTau vadītāja

Viņa ir dzimusi Kirgizstānā, 16 gadu vecumā pārcēlās uz Izraēlu, kur pabeidza augstskolu un sāka dienēt armijā. Izraēlā dienests bruņotajos spēkos ir obligāts abiem dzimumiem. Pēc obligātā termiņa viņa izvēlējās turpināt karjeru armijā. Vēlāk studiju laikā izveidoja Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centru StarTau, ko vada joprojām. Elena ir iesaistījusies arī biznesa portāla StartIsrael, sieviešu biznesa programmas We Dream darbībā, ceļo pa pasauli, daloties savā pieredzē un redzējumā par biznesa veidošanu. Rīgā viņa bija ieradusies, lai piedalītos TechHub Riga organizētajā pasākumā Sievietes un tehnoloģijas (Women and Tech), bet jau pēc dažām dienām tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli G7 forumā par sieviešu iesaistīšanos biznesā.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Lai arī mūsdienu medicīna attīstās straujiem soļiem, Latvijā pastāv problēmas, kas būtiski ietekmē sievietes reproduktīvo veselību. Ne vienmēr ir pieejami jaunākie medikamenti un ārstēšanas tehnoloģijas, lai uzlabotu sievietes veselību un veicinātu arī demogrāfijas attīstību, vērojams zems valsts atbalsts medikamentozās terapijas pieejamības veicināšanā, drošas kontracepcijas nelietošana, ginekoloģiskās profilakses neveikšana un novēlota vēršanās pie ginekologa.

Kā viens no iemesliem, kāpēc sievietes novēloti vēršas pie ginekologa tiek minēta nevis finansiālo iespēju nepietiekamība, bet gan nespēja atrast ārstu, kurš atbilstu visiem pacientes vēlamajiem kritērijiem. Tāpēc, lai veicinātu sabiedrības izpratni, kā arī godinātu iemīļotākos ginekologus Latvijā, MFD Veselības grupa kopā ar žurnālu «Veselība» pērnajā gadā aizsāka akciju «Mans labākais ginekologs», nosakot tautas mīlētākos ārstus visā Latvijā septiņās, dažādās kategorijās. Un šonedēļ godinās labākos ginekologus Latvijā.

Pasākuma svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 18.janvārī plkst.18.00, kinoteātrī Splendid Palace.

Tomēr, lai runātu par sievietes reproduktīvās veselības uzlabošanu un valsts atbalsta nepieciešamību, šā gada 18.janvārī notiks tiešraides preses konference, kurā tiks sniegts ieskats šādos tematos:

Pasaulē joprojām ir mazs sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos; ja kompānijas vadītāja amatā ir sieviete, tad arī valdē un vadībā būs lielāks skaits sieviešu, nekā uzņēmumos, kuros vadītāja lomu pilda vīrietis .

Tā liecina jaunākais profesionālās pakalpojumu firmas Deloitte globālais pētījums Sieviete uzņēmuma vadībā, kurā apskatīts, kā 64 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdes sastāvā.

Šobrīd pasaulē vidēji 15% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Kaut arī tas ir par 3% vairāk, nekā 2014. gadā, to var uzskatīt par mazu rādītāju, jo pēdējos gados daudzās valstīs jau ir ieviestas regulas, normas un kvotas, kas paredz dzimumu līdzsvarošanu uzņēmumu vadībā. Ja analizē tikai Eiropas valstis, rādītājs ir augstāks – šobrīd vidēji 23% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Taču tikai vidēji 7% Eiropā un 4% pasaulē sievietes ieņem valdes priekšsēdētāja vai augstākā vadītāja amatu. Tomēr, salīdzinājumā ar 2014. gadu, sieviešu īpatsvars augstākajos amatos gan pasaulē (2014. gadā 2%), gan Eiropā (2014. gadā 3%) ir vairāk nekā dubultojies. Taču, ņemot vērā faktu, ka dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Komisijas pamatvērtībām, un tā jau kopš 2010. gada izstrādā stratēģijas un pasākumu plānus, lai veicinātu un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, rādītāji joprojām uzskatāmi par zemiem.

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Laikraksta Dienas bizness abonenti kopā ar laikrakstu saņēmuši žurnāla Dzīves garša šā gada otro numuru.

Dzīves garša šoreiz pievērsusies sievietēm, kuras cenšas nemanīt sabiedrībā vietumis vēl gruzdošos, dzimumus dažādās kategorijās dalošos stereotipus vai vienkārši ir par tiem augstākas.

Latvijā situācija nav tik dramatiska kā citviet, bet tas nenozīmē, ka problēmas pie mums vispār neeksistē. Dažāda izmēra problēmu netrūkst. Ar daudzām no tām viņas iemācījušās sadzīvot – smaidīt, ignorēt, apiet, raustīt plecus, izmantot savā labā un pažēloties tikai draudzeņu kompānijā. Ja parēķina, cik daudz mentālās enerģijas tas prasa, vairāk varētu sasniegt, ja nebūtu jācīnās ar aizspriedumu un stereotipu vējdzirnavām.

Pārāka par šiem aizspriedumiem ir Svetlana Afanasjeva, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā tradicionāli par vīriešu pasauli dēvētajā būvniecības nozarē un vada būvniecības uzņēmumu BMGS. «Domāju, ka pats jēdziens «biznesa sieviete» ir stereotips. Es biznesa vidē neredzu un nejūtu starpību starp vīrieti un sievieti, starp dažādiem vecumiem. Izšķirošais ir tas, cik tu kā vadītājs esi spējīgs, nevis tas, kāds tev ir dzimums un kāds ir tavs vecums.»

Latvijā, līdzīgi kā pasaulē, sievietes mazāk pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un ir apzinīgākas transportlīdzekļu lietotājas, tā secinājis transportlīdzekļu koplietošanas uzņēmums "CityBee", norādot, ka no visiem koplietošanas platformas lietotājiem Latvijā sievietes ir aptuveni trešdaļa.

Lai uzrunātu vīriešus sekot līdzi savai braukšanas kultūrai, "CityBee" rīko kampaņu "Brauc kā sievietes", kurā aicina stiprā dzimuma pārstāvjus braukt ar tādu pašu apziņu, kā to dara sievietes.

Uzņēmuma pieredze rādot, ka sievietēm retāk ir braukšanas ātruma un citi pārkāpumi – tikai aptuveni 10% no uzņēmumā saņemtajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Tāpat viņas rūpīgāk izturas pret uzņēmuma iekšējiem transportlīdzekļu lietošanas noteikumiem, nesēžas pie stūres alkohola vai apreibinošo vielu ietekmē un nenovieto transportlīdzekli vietās, kur tas nav atļauts.

Egija Gailuma, "CityBee Latvija" vadītāja, komentē: "Mūsu pieredze rāda, ka sievietes daudzreiz retāk pārsniedz ātrumu un saņem sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Tāpēc esam uzsākuši neordināru kampaņu, kurā aicināsim vīriešus braukt kā sievietēm. Akcijas mērķis būs pievērst autovadītāju uzmanību braukšanas manierēm Latvijā un izvēlēties drošu braukšanas kultūru."

Vācijā lielajiem uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā, būs jānodrošina, ka to valdēs ir pārstāvētas sievietes, paredz jauns likumprojekts.

Likumprojekts, par kuru Vācijas koalīcijas valdība vienojās trešdien, noteic, ka uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā un kuru valdē ir vismaz četri locekļi, vismaz vienam no šiem locekļiem jābūt sievietei.

Likumprojekts tiks iesniegts parlamentā.

Vācijas tieslietu ministre Kristīne Lambrehta žurnālistiem sacīja, ka šis likumprojekts sūta "ļoti spēcīgu signālu", un aicināja uzņēmumus "izmantot iespēju, ko sniedz augsti kvalificētas sievietes".

"Mēs varam parādīt, ka Vācija ir ceļā uz kļūšanu par modernu sabiedrību, kas būs piemērota nākotnei," sacīja Vācijas ģimeņu lietu ministre Franciska Gifeja.

Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, atpaliek no citām valstīm, kad runa ir par sieviešu pārstāvniecību augstos amatos.

Slovākijā naktī no sestdienas uz svētdienu Tatros gājušas bojā divas sievietes no Latvijas, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu (HZS), ziņo vietējie mediji.

Sievietes, domājams, nosalušas.

Viņas bija 50 cilvēku grupā, kas no kalnu kūrorta devās pārgājienā, bet ceļā pazuda un neatgriezās kopā ar pārējiem.

Glābēji sāka viņas meklēt sestdienas naktī un atrada kāda kalna pakājē jau mirušas.

Ceļojumu aģentūras Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka bojāgājušās sievietes ir no Latvijas un ceļojumā devušās Impro grupā.

Oficiālajā paziņojumā Impro profilā sociālajā tīklā Facebook publicēts grupas vadītājas ziņojums par šīs nelaimes apstākļiem.

«26.septembrī plkst.9.30 ar kalnu tramvaju no Starijsmokovecas uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» teikts paziņojumā.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.