Bankas

Signet Bank identificējusi ap 70 kontiem, kam ir čaulas kompānijas pazīmes

Dienas Bizness, 05.04.2018

Jaunākais izdevums

AS Signet Bank ir identificējusi ap 70 kontiem, kam ir «čaulas kompānijas» pazīmes, kas veido ap 10% no kopējo kontu skaita bankā, portālam db.lv pastāstīja bankas vadītājs Roberts Idelsons.

Banka jau ir uzsākusi šo kontu slēgšanas procesu un pabeigs to likumā noteiktajā kārtībā.

Viņš skaidro, ka Signet Banka fokusējas uz kapitālā pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu, tādejādi bankai ir salīdzinoši neliels klientu skaits (patreiz banka apkalpo 506 ģimenes). Klientu bāze ir samērā diversificēta, tāpēc konkrētu skaitli par cik tiks samazināts klientu skaits nosaukt nevaram. Šobrīd banka pārskata savu klientu bāzi, lai tā pilnībā atbilstu jaunajām regulatora prasībām, paralēli pakāpeniski tiek audzēts Eiropas Savienībā rezidējošo klientu skaits.

Runājot par izmaiņu ietekmi uz darbinieku skaitu, R. Idelsons stāsta, ka patreiz bankā strādā 84 darbinieki. Banka patstāvīgi meklē izdevumu optimizācijas iespējas, un 2018. gada laikā bankas darbinieku skaits var tikt samazināts par aptuveni 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: Ja Latvijas reputācija ir slikta, tas ietekmē visas bankas, kas šeit strādā

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāmācās risināt savas finanšu sektora problēmas iekšēji, nevis jāmazgā netīrā veļa starptautiskajā vidē, intervijā DB teic Signet Bank AS vadītājs Roberts Idelsons.

Turklāt ļoti ir nepieciešams vienots skatījums par tālāko nozares attīstību, jo līdz šim katrs tirgus dalībnieks ir strādājis pēc savām vēlmēm.

Fragments no intervijas

Pērn Signet Bank mainījās akcionāri – kā tas ir mainījis darbības virzienu?

Pagājušais gads bankai bija lielu pārmaiņu gads, un faktiski visu laiku strādājām, lai akcionāru maiņa vispār notiktu. Maijā tika parakstīts līgums, ar kuru trīs jaunie īpašnieki iegādājās visas bankas akcijas, kas piederēja iepriekšējam akcionāram, un septembrī saņēmām apstiprinājumu no Eiropas Centrālās bankas, ka tā akceptē šo darījumu. Oktobrī tirgu iepazīstinājām ar jauno bankas zīmolu Signet, kas tika pārņemts no mūsu lielākā akcionāra. Jāatzīmē, ka jaunie akcionāri iegādājās kredītiestādes akcijas ar domu, ka mums ir laba turīgo klientu bāze, savukārt viņiem ir liela pieredze ieguldījumu pārvaldīšanā – viņi piedāvā fondus, investīciju portfeļus, līdz ar to mums ir laba savstarpējā sinerģija, tādēļ arī ir likumsakarīgi, ka pārņēmām jaunā akcionāra nosaukumu. Oktobra vidū banka sāka jaunu dzīvi un pielāgojāmies izmaiņām, taču drīz pēc tam finanšu sektoru satricināja negaidītie notikumi saistībā ar ABLV Bank. Signet Bank darbību gan tas būtiski neskāra, jo mūsu stratēģija jau kopš 2013.gada bija līdzīga, kāda tā ir patlaban – mēs neorientējamies uz ikdienas operāciju apkalpošanu, bet uz klientu kapitāla pārvaldīšanu, un mums vienmēr bijis ļoti maz maksājumu operāciju. Mūsu klienti galvenokārt ir krievvalodīgi, taču, kaut arī vairums nāk no bijušās Padomju Savienības, lielai daļai no viņiem bizness vai ikdienas dzīve šobrīd ir Eiropā. Vērtējot esošo ģeopolitisko situāciju, Krievija aizvien vairāk nodalās no Rietumu pasaules, līdz ar to uzņēmēji no Krievijas dalās divās daļās. Ir tādi, kas dzīvo, strādā un uzturas Krievijā, un šai kategorijai, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, īpaši nevajag kontus Eiropā, jo Krievijas finanšu sistēma ir samērā attīstīta, un var vērot tendenci, ka šie cilvēki atsakās no banku kontiem Eiropā, vairāk izmantojot Krievijas banku pakalpojumus. Savukārt mēs apkalpojam klientus, kuri savu nākotni saista ar Eiropu un Rietumvalstīm. Daudziem no viņiem ir ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu pases, viņi ir citu valstu nodokļu rezidenti, viņus satrauc Krievijas politika un ar to saistītie riski, un biznesa vide, līdz ar to viņus interesē savu naudu turēt ārpus Krievijas. Mūsuprāt, šie klienti ir mazāk riskanti nekā tie, kuri dzīvo Krievijas teritorijā. Signet Bank sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar kapitāla pārvaldīšanu, un arī nākotnē plānojam fokusēties šajā jomā, savukārt bankas mērķa klients ir ES vai OECD rezidents. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka, visticamāk, arī turpmāk liela daļa Signet Bank klientu būs krievvalodīgie cilvēki, jo turīgiem krievvalodīgiem cilvēkiem mēs esam mentāli tuvāki nekā, piemēram, vāciešiem, kuriem nav nekādas saistības ar Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AJ Power grupa piesaistījusi 2 miljonu eiro finansējumu no Signet Bank

Žanete Hāka, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Signet Bank" piešķīrusi finansējumu 2 miljonu eiro apmērā Latvijā lielākajai privātajai enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" dabasgāzes krājumu finansēšanai.

Viens no enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" darbības virzieniem ir dabasgāzes tirdzniecība un piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma dabasgāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi aizvien stiprinot tā konkurētspēju tirgū.

"AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, atzinīgi vērtē notikušo finansējuma piesaisti: "Mēs augsti novērtējam bankas spēju iedziļināties sarežģītu finansēšanas darījumu realizēšanā, tāpēc esam gandarīti, ka mūsu sadarbība ar "Signet Bank" turpinās un esam veiksmīgi piesaistījuši vēl vienu finansējumu. Papildu investīciju piesaiste bija nozīmīga, jo mēs aizvien turpinām būtiski kāpināt apjomus un paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu. Šāda iespēja mums ļaus esošajiem klientiem piedāvāt vēl konkurētspējīgākus sadarbības nosacījumus, kā arī piesaistīt jaunus klientus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sun Finance ar obligāciju emisiju piesaistījusi 10 miljonu eiro investīcijas

Žanete Hāka, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pirmā Signet Bank organizētā obligāciju emisija – parakstīšanās uz Sun Finance grupas obligācijām. Obligāciju emisijā Sun Finance grupa ir piesaistījusi investīcijas 10 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2021. gada 20. augusts, gada kupona likme – 11% ar kupona izmaksu reizi ceturksnī.

Obligācijas tika piedāvātas Signet Bankas klientiem un institucionāliem investoriem ar minimālo ieguldījumu apjomu 50 000 eiro katram investoram slēgta piedāvājuma veidā. Sun Finance grupa ir viens no straujāk augošajiem patēriņa kreditētājiem Eiropā, kas šobrīd darbojas piecās valstīs – Dānijā, Kazahstānā, Polijā, Latvijā un Meksikā.

Grupas kredītportfelis šī gada jūlija beigās sasniedza 85 miljonus eiro. Ar obligāciju emisijas palīdzību piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti tālākas kredītportfeļa izaugsmes finansēšanai esošajos un jaunos tirgos, kā arī finansējuma struktūras diversificēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bank M2M Europe trešdien, 11.oktobrī sāk strādāt ar jauno zīmolu Signet Bank, informē bankas pārstāvji.

Bankas nosaukuma maiņa saistīta ar būtiskām izmaiņām bankas akcionāru sastāvā, kas stājušās spēkā šā gada 20. septembrī, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbībā ar FKTK ir izsniegusi atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai Bank M2M Europe AS akcionāru grupai, kurā ietilpst Signet Global Investors Limited, SIA Hansalink un SIA Fin.lv.

Jaunā bankas nosaukuma izvēle ir saistīta ar bankas lielākā akcionāra Signet Global Investors apņēmību veicināt bankas starptautisko attīstību, nodrošinot tās piedāvāto investīciju risinājumu atbilstību augstākiem industrijas standartiem un izmantojot Signet grupas vairāk nekā 20 gadu pieredzi finanšu tirgū.

Pēc nosaukuma maiņas banka saglabās savu biznesa stratēģiju, apkalpojot HNWI (High Net-Worth individuals) klientu segmentu un liekot uzsvaru uz klientu kapitāla apkalpošanas kvalitāti un ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām būs lielākas izvēles iespējas saņemt kredītus, jo vietējā kapitāla bankas iecerējušas būtisku izsniegto aizdevumu pieaugumu.

Pēc Finanšu nozares asociācijā pārstāvētajām bankām vietējā kapitāla kredītportfelis 2018. gada nogalē bija 500 milj. eiro, šogad tas plānots 650 milj. eiro apmērā jeb par 150 milj. eiro, kas ir par 30%, vairāk. Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis un AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs atzina, ka trīs vietējā kapitāla bankas 2020. gadā plāno vietējiem uzņēmumiem un privātpersonam izsniegt aizdevumus apmēram 220 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar šo banku izsniegtajiem aizdevumiem (61 milj. eiro) 2018. gadā.

Šogad AS Baltic International Bank, AS BlueOrange Bank un AS Signet Bank paredzējušas vietējos uznēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 milj. eiro. Vislielāko aizdevuma pieaugumu prognozē AS Baltic International Bank no 10 milj. eiro šogad līdz 40 milj. eiro jau 2020. gadā. No minētās banku trijotnes vislielāko aizdevumu apmēru – 120 milj. eiro – rāda AS BlueOrange Bank, kura nākamgad šo latiņu iecerējusi paaugstināt līdz 130 milj. eiro. Savukārt AS Signet Bank aizdevumu summu no 40 milj. eiro šogad iecerējusi palielināt līdz 50 milj. eiro nākamgad. DB jau vēstīja, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus. Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, kur viena no prioritātēm ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. «Vietējā kapitāla bankas ir transformējušās, jo iepriekš vairumam šo banku biznesa modelis saistījās ar ārvalstu klientu apkalpošanu. Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijas finanšu sektorā būtiski mainījās viedoklis par ārvalstu klientu apkalpošanu. Bankām, kuras ar to nodarbojās, bija jādomā par jaunu modeli, jaunu tirgu un jauniem klientiem,» tā D. Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: Augsta riska zonas uzņēmējiem piederošo banku skaits Latvijā būtiski mazināsies

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad «Signet Bank» 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank: Mūsu klientu klubā nav nejaušu cilvēku

Dienas Bizness, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Signet Bank koncerns 2017.gadu noslēdza ar 3,934 miljonu eiro zaudējumiem, liecina bankas pārskats.

Koncerna pamata zaudējumi par akciju ir attiecīgi 3,43 eiro (2016. gadā: zaudējumi 1,79 eiro). Viens no galvenajiem šo negatīvo rezultātu avotiem bija iepriekš atzītā atliktā nodokļa aktīva norakstīšana, kuru banka bija spiesta realizēt Latvijas nodokļu likumdošanas izmaiņu dēļ, skaidro bankas vadība.

Koncerna finansiālo rezultātu ietekmēja arī bankas iepriekš atzīto finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts no vērtības samazināšanās. Pārskatā teikts, ka pašlaik banka apkalpo vismaz piecus simtus patieso labumu guvējus.

«Mūsu klientu klubā nav un nebūs nejaušu cilvēku, jo jauni klienti tiek piesaistīti tikai no mūsu esošo klientu rekomendācijām vai no bankas akcionāru un vadības kontaktpersonu loka,» skaidro bankas vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Signet Bank turpināja īstenot savu ilgtermiņa stratēģiju nodrošinot pakalpojumus turīgām privātpersonām un viņiem piederošajiem uzņēmumiem, bankas pusgada pārskatā norāda tās valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Šobrīd Latvijas tirgus piedāvā teicamas iespējas biznesa apjoma palielināšanai, jo augošais vietējo uzņēmumu skaits meklē jaunas iespējas veidot ciešākās attiecības ar bankām un saņemt visaugstākās kvalitātes pakalpojumus. 2019. gada pirmajos sešos mēnešos 57% bankas klientu noguldījumus veidoja Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu rezidenti. Signet Bank plāno turpināt palielināt uzņēmējdarbības apjomus savos mērķa tirgos – Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, galvenokārt pievēršot uzmanību vietējam tirgum, kas veido 43% no bankas kopējās noguldījumu bāzes.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos banka ir veikusi kreditēšanas darījumus 45.2 miljonu eiro vērtībā, no kuriem aizdevumi vietējiem klientiem veidoja 20.4 miljonu eiro. Mums ir plašs interesantu potenciālu kreditēšanas projektu klāsts vietējā tirgū, kā rezultātā 2019. gada otrajā pusē banka plāno būtiski palielināt aizdevumu apjomus Latvijā, gan organizējot klubu darījumus, gan audzējot kreditēšanas portfeli bankas bilancē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank turpinās specializēties uz turīgu personu kapitāla pārvaldīšanu un darījumu apkalpošanu

Db.lv, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas banku sektorā bija vērojamas būtiskas pārmaiņas, un, lai stiprinātu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, Signet Bank veikusi biznesa stratēģijas pārskatīšanu, teikts bankas pusgada pārskatā.

Pārskatītā stratēģija tika apstiprināta un iesniegta regulatoram, skaidro bankas pārstāvji. Stratēģijas grozījumi paredz klientu bāzes ģeogrāfisko diversifikāciju, lai pakāpeniski samazinātu biznesa apjomu ar klientiem no jurisdikcijām ārpus Eiropas Savienības vai OECD valstīm.

Savukārt bankas biznesa stratēģijas pamatelementi paliek nemainīgi – banka turpinās specializēties uz kapitāla pārvaldīšanas un ikdienas bankas darījumu apkalpošanu turīgām privātpersonām, maksimālu uzmanību pievēršot pakalpojumu kvalitātei un klientu kapitāla atdevei.

«Esam pārliecināti, ka Signet Bank izvēlētais biznesa modelis, kas ietver nelielu klientu un darījumu apjomu, ļaus mums veiksmīgi pārvaldīt jebkādus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (AML/CTF) saistītos riskus,» norāda bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontus slēdz arī nepamatoti

Žanete Hāka, 26.02.2019

«Vērojams, ka daļa Latvijas banku patlaban cenšas atturēties no Latvijas kompāniju, kuru īpašnieku vidū ir ES nerezidenti, apkalpošanas,» komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, uzsverot, ka vairumā gadījumu tie ir pilnīgi normāli, veiksmīgi vietējie uzņēmumi, starp kuriem ir pat reģionālie līderi savās biznesa jomās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: Notikumi ap Swedbank parāda, ka naudas plūsma no NVS vēsturiski gājusi arī caur Skandināvijas bankām

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar Swedbank parāda, ka naudas plūsma no NVS valstīm vēsturiski ir gājusi ne tikai caur tā saucamajām «nerezidentu» bankām, bet arī caur vairākām Skandināvijas bankām, komentē Signet Bank AS vadītājs Roberts Idelsons.

Tomēr jāņem vērā, ka pārmetumi ir par laika periodu kas ir pat pirms 10 gadiem, un, vērtējot tos no šodienas pozīcijām, ne vienmēr var nonākt pie pareiziem secinājumiem. Kopumā Latvijas finanšu sektors pēdējā gada laikā ir pilnīgi mainījies, un bankas, kas vēsturiski bija fokusētas un transakcionāla biznesa apkalpošanu, ir pilnībā mainījušas biznesa modeļus. Arī Skandināvijas bankas ir stiprinājušas savas iekšējās kontroles sistēmas, atteikušās no sadarbības ar riskantiem klientiem.

«Runājot par jebkādiem pagātnes notikumiem, nevajag to aizmirst. Signet Bank nekad nav bijusi fokusēta uz transakcionāla biznesa apkalpošanu, tāpēc nevaram detalizēti komentēt šī biznesa modeļa nianses. Mūsu fokuss bija un paliek turīgo klientu un viņiem piederošo biznesu apkalpošana, šobrīd un arī nākotnē lielāku uzsveru liekot uz Latvijas un citu Eiropas Savienības klientu apkalpošanu, tai skaitā, vairāk finansējot tieši Latvijas kompānijas un biznesa projektus. Pagātnē mums regulators bija noteicis ierobežojumus apkalpot vietējos klientus, bet šobrīd, kad tādu ierobežojumu vairs nav, esam vairāk pievērsušies Latvijas tirgum, kurā parādījušās arī lielākas iespējas, jo ir diezgan daudz klientu, kuri vairs nevar realizēt savus projektus sadarbībā ar četrām lielākām bankām,» saka R. Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas Komercbanku asociācijas biedri - 16 bankas Latvijā - parakstījuši sadarbības līgumu par atvieglotu pārkreditēšanas kārtību, informē Latvijas komercbanku asociācija.

Līgums stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, un nosaka, ka turpmāk, veicot saistību pārkreditēšanu šo banku starpā, sadarbības noteikumi jau būs skaidri un papildu vienošanās ar klientu un abām iesaistītajām bankām nebūs jāparaksta.

Sadarbības līgumu parakstījušas un jauno atviegloto pārkreditācijas darījumu noformēšanas kārtību piemēros: AS «Baltic International Bank», AS «Blue Orange Bank», AS «Citadele Banka», AS «Danske Banka» filiāle Latvijā, AS «Expobank», AS «LPB Bank», «Luminor Bank» AS, AS «Meridian Trade Bank», AS «Norvik Banka», «OP Corporate Bank PLC» filiāle Latvijā, AS «Privatbank», AS «Reģionālā Investīciju Banka», AS «Rigensis Bank», AS «SEB Banka», AS «Signet Bank» un «Swedbank» AS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK vairākām bankām piemērojusi naudas sodu par gada pārskata neiesniegšanu

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Ar peļņu Latvijā pērn strādājušas deviņas bankas

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopumā sektors nopelnījis 236,101 miljonu eiro - par 48% mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā Latvijā ar peļņu strādājušas tikai deviņas bankas. Kopumā Latvijas banku sektors 2017.gadā nopelnījis 236,101 miljonu eiro - par 48% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Pelnošāko banku TOP skatiet raksta galerijā!

Ar zaudējumiem pērn strādāja jaunizveidotā Luminor Bank - 589,2 tūkstoši eiro, Meridian Trade Bank - 2,354 miljoni eiro, Signet Bank (iepriekš Bank M2M Europe) - 2,519 miljoni eiro, Baltic International Bank - 2,668 miljoni eiro, Expobank- 3,416 miljoni eiro, PrivatBank - 3,481 miljons eiro un Norvik banka - 10,523 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā Ministru prezidents sektora virzību apspriež tikai ar četrām «izredzētajām» bankām, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu sektors šobrīd piedzīvo pārmaiņas un ir skaidrs, ka nākotnes veiksmīgai attīstībai ir nepieciešama skaidra vīzija, kuras izveidē un īstenošanā piedalītos pēc iespējas lielāks skaits nozares dalībnieku – banku, finanšu tehnoloģiju kompāniju, nefinanšu nozares pārstāvji un citi. Tieši tādēļ izbrīnu rada fakts, ka Ministru prezidents pēdējā laikā sektora virzību apspriež tikai ar četrām «izredzētajām» bankām, turklāt, ārvalstu īpašniekiem piederošām, neskatoties, ka finanšu sektoru veido daudz vairāk dalībnieku, kuriem arī ir vērā ņemami priekšlikumi, kā attīstīt mūsu valsts finanšu sektoru. Tādējādi, veidojot plānu par valsts finanšu sektora attīstību, tiek ņemtas vērā ārvalstu banku akcionāru intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Idelsons: Naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra Latvijā ir būtiski uzlabojusies

LETA, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra Latvijā ir būtiski uzlabojusies, taču progress naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanā un iztiesāšanā ir mazāks, sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

«Ja runājam par valsti kopumā, tad naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra ir būtiski uzlabojusies. Taču ir jomas, kur progress ir mazāks, piemēram, uzskatu, ka mums pamatoti tiek pārmests, par to, ka nav spriedumu, kad kāds tiktu notiesāts par naudas atmazgāšanu. Pat līdz tiesām šie gadījumi nenonāk,» sacīja Idelsons.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā jautājumā, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. «Šajā ziņā ar novērojumiem ir grūtāk, jo mēs kā banka šajās ikdienas darbībās neesam īsti iesaistīti. Teiksim tā - tur, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. Gan Kontroles dienestā, gan policijā. Tagad mēs redzam, ka Kontroles dienesta kapacitāte un kompetence stipri ir uzlabojusies. Valstij tā ir svarīga tēma, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs, kā mūs vērtēs starptautiskie partneri,» teica Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Privātās klīnikas izveidē investēs 36 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasarī Skanstes apkaimē sāks būvēt lielāko privāto klīniku Latvijā, kurā tiks investēti 36 miljoni eiro; tirgus dalībnieki saskata draudus Latvijas medicīnas sistēmai

Klīniku būvēs SIA LS Medical Property, kuru ir izveidojis Krievijas uzņēmējs, medicīnas doktors Boriss Aizikovičs, Signet bank un baņķieris Igors Rapoports.

SIA LS Medical Property Skanstes ielā 17 par 1,45 miljoniem eiro ir iegādājusies zemes gabalu 0,5 ha platībā. Arhitektu birojs Ozola & Bula ir izstrādājis deviņstāvu ēkas projektu, šobrīd ir izsludināts starptautisks konkurss būvniecības kompānijām.

Jaunajā klīnikā stādās aptuveni 200 ārsti, kopumā būs 700 darba vietas.

Aptuveni puse no investīcijām jeb 15 miljoni eiro tiks ieguldīti modernā medicīnas aprīkojumā. «Jaunajā klīnikā būs Latvijā pirmā robotu sistēma Da Vinci, ar kuras palīdzību var veikt vissarežģītākās ķirurģiskās operācijas. Šāds robots maksā 2 miljonus eiro,» stāsta B. Aizikovičs. Viņš prognozē, ka jaunajā slimnīcā gada laikā tiks pieņemtas aptuveni 1000 dzemdības, veiktas līdz 7000 operācijas un 1200 mākslīgās apaugļošanas procedūras. «Pakalpojumu cenas būs lētākas nekā Skandināvijā un Vācijā, taču kvalitāte būs tāda pati, varbūt pat labāka,» teic uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

AJ Power uzņēmumu grupa piesaistījusi 1,5 miljonus eiro no Signet Bank

Lelde Petrāne, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā privātā kapitāla enerģētikas uzņēmumu grupa «AJ Power» piesaistījusi finansējumu no «Signet Bank» 1,5 miljona eiro apmērā «AJ Power Gas» gāzes krājumu finansēšanai gaidāmajam ziemas periodam. Papildu bankas finansējumam piesaistīti vietējie investori un veikts arī «AJ Power» uzņēmumu grupas ieguldījums. Kopējais projekta apjoms sasniedz aptuveni 2,5 miljonus eiro.

«AJ Power Gas» ir viens no «AJ Power» grupas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma gāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi palielinot uzņēmuma konkurētspēju tirgū.

«Investīciju piesaiste gāzes krājumu finansēšanai pirms gaidāmās gāzes tirdzniecības aktīvākās sezonas bija īpaši nozīmīga, jo tā sniedz iespēju mūsu esošajiem klientiem piedāvāt izdevīgākus sadarbības nosacījumus un piesaistīt jaunus klientus,» skaidro «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Finansējuma piesaistīšanu un darījuma strukturēšanu ar banku un investoriem veica investīciju pārvaldes un finansējuma piesaistes uzņēmums «LR Capital»; juridiskās konsultācijas sniedza zvērinātu advokātu birojs «Primus Derling».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Pēc Deloitte iniciatīvas Latvijā nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Deloitte SheXo klubs pasaulē darbojas jau kopš 2011. gada un šobrīd apvieno 10 Centrāleiropas valstu sievietes, kas strādā vadošās pozīcijās gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Arī Latvijā šim klubam šobrīd jau pievienojušās vairāk nekā 40 zinošas, mērķtiecīgas un spēcīgas sievietes- līderes, lai dalītos gan ar savu pieredzi, gan iedvesmotos un mudinātu arī citas sievietes jauniem panākumiem, uzdrošinoties sasniegt visambiciozākos karjeras mērķus.

«Mūsu mērķis ir veicināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumā, darbojoties mentoringa lomā un palīdzot ar idejām, lai arvien vairāk sieviešu varētu sasniegt valdes pozīciju. Lietuvā SheXo klubā mums jau ir 60 biedri, no tiem divi ir vīrieši, kas vēlas labāk izprast, kādā veidā radīt līdzsvaru savu uzņēmumu valdē. Līdz ar to nav tā, ka šajā klubā mēs neielaižam vīriešus- mēs veltām uzmanību jebkam, kas palīdz sievietēm attīstīt karjeru,» SheXo kluba Latvijā atklāšanā sacīja Deloitte Latvia partnere Kristīne Jarve. Viņa piebilda, ka šajā klubā ir ieinteresēta gan pragmātisku, gan emocionālu apsvērumu dēļ. «Pētījumi apliecina, ka uzņēmumi, kuru valdē ir vismaz 30% sieviešu, ir inovatīvāki, ar labāku reputāciju un mazāku kadru mainību. Savukārt personīgi kā divu meitu mammai man ir svarīgi, lai tad, kad viņas veidos savu karjeru, viņām vairs nav jāsaskaras ar stereotipiem par sieviešu un vīriešu profesijām un to, ko sieviete var vai nevar darīt un sasniegt,» piebilda K. Jarve.

Komentāri

Pievienot komentāru