Jaunākais izdevums

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Signet Bank turpināja īstenot savu ilgtermiņa stratēģiju nodrošinot pakalpojumus turīgām privātpersonām un viņiem piederošajiem uzņēmumiem, bankas pusgada pārskatā norāda tās valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Šobrīd Latvijas tirgus piedāvā teicamas iespējas biznesa apjoma palielināšanai, jo augošais vietējo uzņēmumu skaits meklē jaunas iespējas veidot ciešākās attiecības ar bankām un saņemt visaugstākās kvalitātes pakalpojumus. 2019. gada pirmajos sešos mēnešos 57% bankas klientu noguldījumus veidoja Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu rezidenti. Signet Bank plāno turpināt palielināt uzņēmējdarbības apjomus savos mērķa tirgos – Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, galvenokārt pievēršot uzmanību vietējam tirgum, kas veido 43% no bankas kopējās noguldījumu bāzes.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos banka ir veikusi kreditēšanas darījumus 45.2 miljonu eiro vērtībā, no kuriem aizdevumi vietējiem klientiem veidoja 20.4 miljonu eiro. Mums ir plašs interesantu potenciālu kreditēšanas projektu klāsts vietējā tirgū, kā rezultātā 2019. gada otrajā pusē banka plāno būtiski palielināt aizdevumu apjomus Latvijā, gan organizējot klubu darījumus, gan audzējot kreditēšanas portfeli bankas bilancē.

Koncernam 2019.gada 1.pusgads bija pozitīvs. Neto procentu ienākumi sasniedza 1,6 milj. eiro (+2% salīdzinājumā ar 2018. gada pirmajiem sešiem mēnešiem), neto komisijas naudas ienākumi bija 2 miljoni eiro (+28% salīdzinājumā ar 2018. gada pirmajiem sešiem mēnešiem), administratīvie izdevumi – 2,8 miljoni eiro (-6% salīdzinājumā ar 2018. gada pirmajiem sešiem mēnešiem) un tīrā peļņa – 0,2 miljoni eiro (+145% salīdzinājumā ar 2018. gada pirmajiem sešiem mēnešiem). Kopējais klientu līdzekļu apjoms pārvaldīšanā un administrēšanā (AUMA) palielinājās no 400 miljoniem eiro 2018. gada pirmā pusgada noslēgumā līdz 828 miljoniem eiro 2019. gada pirmā pusgada noslēgumā (+107% salīdzinājumā ar 2018. gada pirmajiem sešiem mēnešiem). Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties procentu ienākumu no kreditēšanas apjomu pieaugumam, ieņēmumu pieaugumam no kapitāla pārvaldīšanas pakalpojumiem par 48%, kā arī no strukturēto finanšu pakalpojumiem par 19%, ko nodrošināja AUMA un bankas klubu darījumu apjoma pieaugums.

Koncerns turpina uzturēt konservatīvu bilances struktūru – 2019. gada 1.pusgada beigās kapitāla pietiekamības rādītājs bija 28,9% (pret 31,1% 2018. gada beigās), kamēr likviditātes seguma rādītājs bija 436%. Tuvākajos mēnešos mēs plānojam palielināt kapitāla izmatošanu veicot jaunus vietējo uzņēmumu finansēšanas darījumus.

Koncerns turpina pievērst būtisku uzmanību NILLFTN prasību izpildei, pastāvīgi pilnveidojot iekšējās kontroles pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību mainīgajiem regulējumiem un labākajai starptautiskajai praksei. Koncerns turpina ieguldīt līdzekļus IT un cilvēkresursos, lai tā riska pārvaldīšanas un kontroles sistēma būtu atbilstoša izvēlētajam biznesa modelim, norāda bankas vadība.

«Mēs redzam skaidras iespējas audzēt savus biznesa apjomus, turpinot sniegt private banking un investīciju bankas pakalpojumus. Pateicoties pieejai turīgo klientu piederošajiem līdzekļiem, mēs varam ne tikai finansēt projektus izmantojot bankas līdzekļus, bet arī organizēt apjomīgus finansēšanas darījumus kopīgi ar saviem klientiem gan kreditējot, gan izlaižot obligācijas,» norāda bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Signet Bank izveidojusi Citra Development nekustamā īpašuma projekta attīstībai

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" izveidojusi meitasuzņēmumu SIA "Citra Development" nekustamā īpašuma projekta attīstībai, informēja bankā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Citra Development" reģistrēta trešdien, 29.jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 300 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Signet Bank". Jaundibinātās kompānijas valdē ieceltas Kristiāna Janvare un Jeļena Ogaņina.

Bankā norādīja, ka "Citra Development" ir izveidota nekustamā īpašuma projekta attīstībai, kuru banka plāno īstenot kopā ar klientiem.

"Signet Bank" peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 907 000 eiro, kas ir 5,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt "Signet Bank" aktīvi 2020.gada 30.jūnijā bija 228,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,1% jeb 38,146 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 190,083 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" iegulda "FlyCap Mezzanine Fund II AIF" fondā 1,1 miljonu eiro.

Šis ieguldījums kopā ar finanšu institūcijas "Altum" ieguldījumu ļauj palielināt fonda apjomu par 2,9 miljoniem eiro.

"FlyCap Mezzanine Fund II AIF" ir izaugsmes kapitāla fonds, kas nodrošina finansējumu vietējiem uzņēmumiem mezanīna aizdevumu formā. Fonds dod priekšroku veselības aprūpes, biznesa pakalpojumu, IT, ražošanas un eksporta tirgos sevi pierādījušiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību veltot videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem.

Fonds ir paredzējis veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonda izmērs ir 21,3 miljoni eiro, un plānotais ieguldījums vienā uzņēmumā ir no viena līdz trim miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" piešķīrusi finansējumu 3 miljonu eiro apmērā "Atta Centre" remonta un labiekārtošanas darbiem, informē banka.

"Par to, ka Rīga trūkst multifunkcionāls konferenču centrs, kas spētu uzņemt lielu skaitu cilvēku tiek diskutēts jau sen, tāpēc esam pārliecināti par "Atta Centre" izvēlētās stratēģijas izdošanos un patiesi priecājamies sniegt savu ieguldījumu "Atta Centre" attīstībā," komentē Roberts Idelsons, "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

"Esam pateicīgi "Signet Bank" pārstāvjiem par finansiālu atbalstu un uzticēšanos mūsu projektam. Mēs ļoti novērtējam, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju pasaulē, bija pieņemts lēmums piešķirt finansējumu turpmākai "Atta Centre" attīstībai. Esam pārliecināti, ka investīcijas noteikti atmaksāsies un mūsu centrs kļūs par modernāko konferenču un izstādes centru Baltijā," stāsta Jānis Astahovs, "Atta Centre" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AJ Power grupa piesaistījusi 2 miljonu eiro finansējumu no Signet Bank

Žanete Hāka, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Signet Bank" piešķīrusi finansējumu 2 miljonu eiro apmērā Latvijā lielākajai privātajai enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" dabasgāzes krājumu finansēšanai.

Viens no enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" darbības virzieniem ir dabasgāzes tirdzniecība un piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma dabasgāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi aizvien stiprinot tā konkurētspēju tirgū.

"AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, atzinīgi vērtē notikušo finansējuma piesaisti: "Mēs augsti novērtējam bankas spēju iedziļināties sarežģītu finansēšanas darījumu realizēšanā, tāpēc esam gandarīti, ka mūsu sadarbība ar "Signet Bank" turpinās un esam veiksmīgi piesaistījuši vēl vienu finansējumu. Papildu investīciju piesaiste bija nozīmīga, jo mēs aizvien turpinām būtiski kāpināt apjomus un paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu. Šāda iespēja mums ļaus esošajiem klientiem piedāvāt vēl konkurētspējīgākus sadarbības nosacījumus, kā arī piesaistīt jaunus klientus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sun Finance ar obligāciju emisiju piesaistījusi 10 miljonu eiro investīcijas

Žanete Hāka, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pirmā Signet Bank organizētā obligāciju emisija – parakstīšanās uz Sun Finance grupas obligācijām. Obligāciju emisijā Sun Finance grupa ir piesaistījusi investīcijas 10 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2021. gada 20. augusts, gada kupona likme – 11% ar kupona izmaksu reizi ceturksnī.

Obligācijas tika piedāvātas Signet Bankas klientiem un institucionāliem investoriem ar minimālo ieguldījumu apjomu 50 000 eiro katram investoram slēgta piedāvājuma veidā. Sun Finance grupa ir viens no straujāk augošajiem patēriņa kreditētājiem Eiropā, kas šobrīd darbojas piecās valstīs – Dānijā, Kazahstānā, Polijā, Latvijā un Meksikā.

Grupas kredītportfelis šī gada jūlija beigās sasniedza 85 miljonus eiro. Ar obligāciju emisijas palīdzību piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti tālākas kredītportfeļa izaugsmes finansēšanai esošajos un jaunos tirgos, kā arī finansējuma struktūras diversificēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām būs lielākas izvēles iespējas saņemt kredītus, jo vietējā kapitāla bankas iecerējušas būtisku izsniegto aizdevumu pieaugumu.

Pēc Finanšu nozares asociācijā pārstāvētajām bankām vietējā kapitāla kredītportfelis 2018. gada nogalē bija 500 milj. eiro, šogad tas plānots 650 milj. eiro apmērā jeb par 150 milj. eiro, kas ir par 30%, vairāk. Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis un AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs atzina, ka trīs vietējā kapitāla bankas 2020. gadā plāno vietējiem uzņēmumiem un privātpersonam izsniegt aizdevumus apmēram 220 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar šo banku izsniegtajiem aizdevumiem (61 milj. eiro) 2018. gadā.

Šogad AS Baltic International Bank, AS BlueOrange Bank un AS Signet Bank paredzējušas vietējos uznēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 milj. eiro. Vislielāko aizdevuma pieaugumu prognozē AS Baltic International Bank no 10 milj. eiro šogad līdz 40 milj. eiro jau 2020. gadā. No minētās banku trijotnes vislielāko aizdevumu apmēru – 120 milj. eiro – rāda AS BlueOrange Bank, kura nākamgad šo latiņu iecerējusi paaugstināt līdz 130 milj. eiro. Savukārt AS Signet Bank aizdevumu summu no 40 milj. eiro šogad iecerējusi palielināt līdz 50 milj. eiro nākamgad. DB jau vēstīja, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus. Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, kur viena no prioritātēm ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. «Vietējā kapitāla bankas ir transformējušās, jo iepriekš vairumam šo banku biznesa modelis saistījās ar ārvalstu klientu apkalpošanu. Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijas finanšu sektorā būtiski mainījās viedoklis par ārvalstu klientu apkalpošanu. Bankām, kuras ar to nodarbojās, bija jādomā par jaunu modeli, jaunu tirgu un jauniem klientiem,» tā D. Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: Augsta riska zonas uzņēmējiem piederošo banku skaits Latvijā būtiski mazināsies

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad «Signet Bank» 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot "Signet Bank" soda naudu 906 610 eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp bankai jāiesniedz FKTK pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti NILLTPFN jomā.

FKTK veikusi "Signet Bank" klātienes pārbaudi NILLTPFN jomā un klātienes mērķa pārbaudi, kuras laikā vērtējusi, kā banka ievēro NILLTPFN normatīvo aktu prasību izpildi, sākot sadarbību ar atsevišķiem klientiem un veicot šo klientu izpēti un darījumu uzraudzību.

Pārbaudēs FKTK konstatējusi pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un risku pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: Notikumi ap Swedbank parāda, ka naudas plūsma no NVS vēsturiski gājusi arī caur Skandināvijas bankām

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar Swedbank parāda, ka naudas plūsma no NVS valstīm vēsturiski ir gājusi ne tikai caur tā saucamajām «nerezidentu» bankām, bet arī caur vairākām Skandināvijas bankām, komentē Signet Bank AS vadītājs Roberts Idelsons.

Tomēr jāņem vērā, ka pārmetumi ir par laika periodu kas ir pat pirms 10 gadiem, un, vērtējot tos no šodienas pozīcijām, ne vienmēr var nonākt pie pareiziem secinājumiem. Kopumā Latvijas finanšu sektors pēdējā gada laikā ir pilnīgi mainījies, un bankas, kas vēsturiski bija fokusētas un transakcionāla biznesa apkalpošanu, ir pilnībā mainījušas biznesa modeļus. Arī Skandināvijas bankas ir stiprinājušas savas iekšējās kontroles sistēmas, atteikušās no sadarbības ar riskantiem klientiem.

«Runājot par jebkādiem pagātnes notikumiem, nevajag to aizmirst. Signet Bank nekad nav bijusi fokusēta uz transakcionāla biznesa apkalpošanu, tāpēc nevaram detalizēti komentēt šī biznesa modeļa nianses. Mūsu fokuss bija un paliek turīgo klientu un viņiem piederošo biznesu apkalpošana, šobrīd un arī nākotnē lielāku uzsveru liekot uz Latvijas un citu Eiropas Savienības klientu apkalpošanu, tai skaitā, vairāk finansējot tieši Latvijas kompānijas un biznesa projektus. Pagātnē mums regulators bija noteicis ierobežojumus apkalpot vietējos klientus, bet šobrīd, kad tādu ierobežojumu vairs nav, esam vairāk pievērsušies Latvijas tirgum, kurā parādījušās arī lielākas iespējas, jo ir diezgan daudz klientu, kuri vairs nevar realizēt savus projektus sadarbībā ar četrām lielākām bankām,» saka R. Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas dēļ bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā, informēja Finanšu nozares asociācijā.

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 182 līgumiem.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmām, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Finanšu nozares asociācijas biedri ir "Swedbank", "Luminor Bank" filiāle Latvijā, "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "LPB Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Expobank", "Rigensis Bank", "Industra Bank", "Signet Bank", "PrivatBank" un "OP Corporate Bank" filiāle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK vairākām bankām piemērojusi naudas sodu par gada pārskata neiesniegšanu

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

AJ Power uzņēmumu grupa piesaistījusi 1,5 miljonus eiro no Signet Bank

Lelde Petrāne, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā privātā kapitāla enerģētikas uzņēmumu grupa «AJ Power» piesaistījusi finansējumu no «Signet Bank» 1,5 miljona eiro apmērā «AJ Power Gas» gāzes krājumu finansēšanai gaidāmajam ziemas periodam. Papildu bankas finansējumam piesaistīti vietējie investori un veikts arī «AJ Power» uzņēmumu grupas ieguldījums. Kopējais projekta apjoms sasniedz aptuveni 2,5 miljonus eiro.

«AJ Power Gas» ir viens no «AJ Power» grupas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma gāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi palielinot uzņēmuma konkurētspēju tirgū.

«Investīciju piesaiste gāzes krājumu finansēšanai pirms gaidāmās gāzes tirdzniecības aktīvākās sezonas bija īpaši nozīmīga, jo tā sniedz iespēju mūsu esošajiem klientiem piedāvāt izdevīgākus sadarbības nosacījumus un piesaistīt jaunus klientus,» skaidro «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Finansējuma piesaistīšanu un darījuma strukturēšanu ar banku un investoriem veica investīciju pārvaldes un finansējuma piesaistes uzņēmums «LR Capital»; juridiskās konsultācijas sniedza zvērinātu advokātu birojs «Primus Derling».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Idelsons: Naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra Latvijā ir būtiski uzlabojusies

LETA, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra Latvijā ir būtiski uzlabojusies, taču progress naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanā un iztiesāšanā ir mazāks, sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

«Ja runājam par valsti kopumā, tad naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra ir būtiski uzlabojusies. Taču ir jomas, kur progress ir mazāks, piemēram, uzskatu, ka mums pamatoti tiek pārmests, par to, ka nav spriedumu, kad kāds tiktu notiesāts par naudas atmazgāšanu. Pat līdz tiesām šie gadījumi nenonāk,» sacīja Idelsons.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā jautājumā, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. «Šajā ziņā ar novērojumiem ir grūtāk, jo mēs kā banka šajās ikdienas darbībās neesam īsti iesaistīti. Teiksim tā - tur, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. Gan Kontroles dienestā, gan policijā. Tagad mēs redzam, ka Kontroles dienesta kapacitāte un kompetence stipri ir uzlabojusies. Valstij tā ir svarīga tēma, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs, kā mūs vērtēs starptautiskie partneri,» teica Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru