Ražošana

Signum liela pirkuma priekšā

Raivis Bahšteins, 22.01.2015

Jaunākais izdevums

Optimists neesmu, bet pesimismam arī nav pamata, atzīst SIA Signum valdes priekšsēdētājs Vitālijs Upenieks, ievadot 52. gadu, kopš Jelgavā tiek ražotas ceļazīmes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esi redzams, būsi dzīvs,» uzņemot DB, sveicina pieredzes bagātais atstarojošo materiālu eksperts. No krīzes bedres gan uzņēmumam palīdzēja izkāpt tā otra specialitāte – metālapstrādes pakalpojumi. 2007. gadā par pusmiljonu eiro iegādātais lāzergriezējs nodrošināja pasūtījumu, piecus gadus griežot spārnus vēja ģeneratoriem Dānijas tirgum. «Nopirkt iekārtu ir tas vieglākais, pēc tam tai ir jānodrošina darbs. Gājām uz baznīcu, likām svecīti pateicībā par to, ka krīzē spējām to noslogot pat trijās maiņās!»

«Krāsniņas» karavīriem

Uzņēmums atkal ir liela pirkuma priekšā. Lāzers ļauj griezt pat 12 mm biezu metālu, bet pirms desmit gadiem iegādātā locīšanas iekārta savukārt šodienas prasībām līdzi netiek un spēj locīt tikai 3 mm biezu materiālu. Tāpēc V. Upenieks noskatījis locīšanas iekārtu 185 tūkst. eiro vērtībā, kuru Jelgavā plānots piegādāt aprīlī. Iekārta daļēji tiks pirkta par 2013. gadā nopelnīto, kad Signum apgrozījums uzkāpa līdz 2,5 milj. eiro. Pērn apgrozījums bijis mazāks. «Saruka pasūtījumu skaits. Iepirkuma konkursos biežāk vinnē firmas ar mazākām izmaksām, tādas, kurām nav jānopūlas ar kvalitātes vadības sistēmas uzturēšanu,» uzskata V. Upenieks. «Konkursi ir mūsu sūri grūtā ikdiena. Uzņēmums mēnesī var saražot 5000 ceļa zīmju, bet to nevienam Latvijā nevajag! Mums jānodrošina piecu gadu garantija, bet mūsu vecās ceļazīmes tautsaimniecībai dod milzīgu ieguvumu, jo ceļmalās labi strādā aizvien. Salīdzinājumam – padomju laikā Jelgavā ražotajām ceļazīmēm bija tikai divu gadu garantija.»

Visu rakstu Liela pirkuma priekšā lasiet 22. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jācīnās par katru klientu, jo konkurence ir sīva, uzsver ceļa zīmju un aprīkojuma ražotājs SIA Signum valdes priekšsēdētājs Andris Upenieks.

25 gadu jubilejas priekšvakarā uzņēmums strādā, lai uzlabotu komunikāciju ar klientu, jo produkta kvalitāte jau ir pietiekami laba. Piemēram, ceļa zīmes Signum varētu ražot ar vēl lielāku jaudu, bet Latvijā vismaz pagaidām nevienam to nevajag. Tai pašā laikā par darba trūkumu sūdzēties arī nevar, jo laika gaitā padomāts par alternatīvām noslodzei cauru gadu.

Samaksāt atceras

Uzņēmuma pamatdarbība jau 25 gadus ir ceļa zīmju ražošana, bet līdz ar augošo pieprasījumu un attīstības scenārijiem Signum kļuvis arī par ceļa aprīkojuma, reklāmas un metāla nestandarta produktu projektētāju, ražotāju un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju. Te dažādās versijās top parku soli, atkritumu urnas, autobusu pieturu paviljoni. Lai arī biznesa maratonistam Signum ir savs piedāvājums, lielākoties rasējumus iesniedz pasūtītājs, ar ko viss ir jāsaskaņo. Uzņēmuma klienti ir Latvijas pašvaldības, to aģentūras, ceļu būvnieki, privātpersonas u.c. Un arī pēdējie veic cenu aptaujas un skaita naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pie zvērinātiem notāriem noslēgti 11, bet 2015. gadā 21 cerības pirkuma līgums, un tie galvenokārt saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Kas ir cerības pirkuma līgums?

Visbiežāk cerību pirkuma līgumu noslēdz par mantotajiem nekustamajiem īpašumiem reizēs, kad ir skaidri zināms, ka ir tikai viens likumiskais mantinieks un tam ir nolūks mantojamo īpašumu tūlīt pēc mantošanas pārdot. «Pastāv gadījumi, kad darījuma priekšmeta vēl nav, bet tas radīsies nākotnē – šādā gadījumā tiek slēgts cerības pirkuma līgums. Tā ir rakstveida vienošanās – cerība pircējam par līgumā ierakstīto summu savā īpašumā iegūt dzīvokli, tiklīdz pārdevējs saņems to mantojumā. Savukārt pārdevējam tā ir cerība, ka īpašumam, kuru tas mantos, uzreiz būs pircējs,» skaidro Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tovancevi atkal sēdušies uz tiesas sola par krāpšanu lielā apmērā «pļavu lietā»

LETA, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesā šodien tika nopratināti liecinieki krimināllietā, kurā par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēti iepriekš uz tiesas sola jau nonākušie uzņēmēji Genādijs un Rita Tovancevi.

Tovancevi apsūdzēti pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas, proti, par krāpšanu lielā apmērā, par ko personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Šī lieta pirmās instances tiesā tiek skatīta jau kopš 2011.gada.

Kā pastāstīja apsūdzības uzturētāja, šajā lietā ir apvienotas trīs lietas. Visās trīs lietās ir runa par lauksaimniecības zemes gabalu iegādi un tālākpārdošanu it kā apbūvei. Lietā par Lakstīgalu pļavām runa ir par cilvēkiem nodarītajiem zaudējumiem vairāku simtu tūkstošu dolāru apmērā, Dzērvju pļavā nodarītie zaudējumi arī bijuši vairāku simtu tūkstošu dolāru apmērā, savukārt epizodē par Mājpuķīšu parku zaudējumi ir 90 670 lati (129 012 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju opcijas būtiski samazina nodokļus

Viktorija Kristholde-Lūse, ZAB VILGERTS nodokļu eksperte, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identificējamam darbiniekam ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Par to veicamas arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Turklāt jebkurš šāds labums pie zināmiem priekšnoteikumiem tiek aplikts arī ar solidaritātes nodokli.

Likumdevējs noteicis, ka tikai izņēmuma gadījumos saņemtais labums no esošām un bijušām darba attiecībām nav apliekams ar IIN un par to nav maksājami VSAOI (tālāk tekstā abi kopā - algas nodokļi). Viens no tādiem gadījumiem ir darbinieku akciju opcijas jeb akciju pirkuma tiesības. Latvijā pārsvarā šo iespēju izmanto ārvalstu uzņēmumu saistītās sabiedrības, kuras ar akciju opcijām motivē vidējā vai augsta līmeņa darbiniekus rūpēties par uzņēmuma izaugsmi. Tādējādi šiem darbiniekiem tiek atlīdzināts ar iespēju kļūt par daļu no sava darba devēja uzņēmuma, viņus ieinteresējot uzņēmuma vērtības pieaugumā.

Lai darba devējs un darbinieks (??) būtu atbrīvoti no algas nodokļu samaksas saistībā ar gūto labumu no akciju opcijām, ir jāpastāv visiem šiem nosacījumiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatizācijas aģentūras ieņēmumi no privatizācijas pērn - 8,53 miljoni eiro

Žanete Hāka, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) iepriekšējā gadā ieņēmumi no valsts īpašuma objektu, tajā skaitā zemesgabalu, dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas līgumiem, kā arī nomas līgumiem bija 8,53 miljoni eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Atbilstoši valdības uzdotajam PA 2014. gadā veica saistību restrukturizāciju pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un bankas Citadele akciju pārdošanu. PA veiktais noslēdzošais maksājums ERAB un bankas Citadele akciju pārvērtējums PA gada pārskatā atspoguļoti kā zaudējumi.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: «Privatizācijas aģentūras pamatdarbība, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, norit atbilstoši plānotajam. Tāpat iepriekšējā gadā esam restrukturizējuši saistības pret ERAB un noslēdzām bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu. Tie ir būtiski soļi Parex bankas restrukturizācijas procesa sekmīgai pabeigšanai. Šogad aģentūra turpinās virzību uz privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī gatavos valdībai ziņojumus par Lattelecom un LMT turpmāko pārvaldību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Komersanti mēdz nelikumīgi piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā investoru grupa, kas pērk valstij piederošās bankas Citadele akcijas, nepiekrīt pirkuma līguma publiskošanai, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Viņa atgādināja, ka investoru piesaistes procesā bija svarīgi ievērot konfidencialitātes prasības, lai darījums varētu notikt - 2014.gada 5.novembrī parakstīts bankas Citadele akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, 12 starptautisku investoru grupu un Ripplewood Advisors L.L.C. «Ievērojot Latvijas sabiedrības lielo interesi un tiesības iegūt plašāku informāciju par šo darījumu, ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola lūdza Privatizācijas aģentūrai izvērtēt iespēju publiskot bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu vai tā būtiskākos nosacījumus,» minēja Urpena.

Tāpat viņa norādīja, ka bankas akciju pirkuma līgumā ir ietverti konfidencialitātes nosacījumi, kas paredz publiski sniegt tikai tādu informāciju, ko saskaņojušas abas līguma puses. Ar investoru saskaņotais publiskojamās informācijas saturs un apmērs paredz izplatīt informāciju par būtiskajiem līguma nosacījumiem, patiesajiem labuma guvējiem darījumā un dalībniekiem piederošo akciju apmēru pēc darījuma noslēgšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēju aptaujā par iepirkšanās paradumiem, tendencēm un vēlmēm noskaidrots – neatkarīgi no apmeklētā pārtikas veikala pircēji lielākoties cenšas iekļauties pirkuma summā līdz 20 eiro.

Turklāt pircēji ar salīdzinoši augstākiem mājsaimniecības ienākumiem pārtikas veikalu apmeklē biežāk un tērē salīdzinoši mazāku summu vienā pirkuma reizē, savukārt pircēji ar salīdzinoši zemākiem – retāk un vairāk. Lai samazinātu sava pirkuma summu, pircēji aktīvi izmanto atlaides. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (51%), atzīst, ka par atlaidēm visbiežāk uzzina no atlaižu avīzēm, ko saņem pastkastītē.

«Reklāmas bukleti joprojām ir ātrākais un efektīvākais veids, kā uzzināt par atlaidēm, īpaši tai cilvēku kategorijai, kas neizmanto internetu. Atlaides būtiski palīdz pircējam nepārsniegt plānoto pirkuma summu,» skaidro SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SIA Acme Corporation iegādāsies zemes gabalu Ķekavā industriālā noliktavu parka attīstīšanai

Žanete Hāka, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Acme Corporation un SIA FORA Group noslēgusi daļu pirkuma līgumu par SIA FORA Group 100% piederošo SIA Īpašums A5 kapitāla daļu iegādi par kopējo pirkuma maksu 154,46 tūkstošu eiro apmērā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

SIA Īpašums A5 ir vienīgais īpašnieks nekustamajam īpašumam – zemes gabalam Pipari Ķekavas novadā. Šī darījuma rezultātā SIA Acme Corporation iegūs pilnīgu kontroli pār nekustamo īpašumu – zemes gabalu Pipari.

Nekustamā īpašuma – zemes gabala Pipari iegāde tiek veikta saistībā ar nākotnē plānotā industriālā parka attīstīšanu šim īpašumam piegulošajā nekustamajā īpašumā, kas pieder SIA Acme Corporation meitas uzņēmumiem SIA Big Truck un SIA Muižas parks. Nekustamā īpašuma – zemes gabala Pipari iegāde ļaus SIA Acme Corporation veikt plānotā industriālā noliktavu parka infrastruktūras izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem – piecas galvenās lietas, ko atcerēties

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PTAC: SIA GB Latvia darbībā saskatāma nepārprotamā līdzība ar nesen sodīto SIA MP Latvija

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanības lokā ir nonākušas SIA GB Latvia darbības un to nepārprotamā līdzība ar nesen par negodīgu komercpraksi sodīto SIA MP Latvija, informē PTAC.

PTAC rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA GB Latvia piedāvātie pirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no SIA MP Latvija pirkuma līguma noteikumiem. Liela līdzība ir saskatāma uzņēmumu īstenotajā komercpraksē un mārketinga metodēs, arī gandrīz identiska rakstura pārdotajās precēs un pakalpojumos. SIA GB Latvia slēgtie pirkuma līgumi ļauj izvēlēties starp vienreizēji veicamu maksājumu, nomaksu vai patēriņa kredītu, ko izsniedz kredītiestāde. Šādus pirkuma līguma slēgšanas veidi piedāvāti arī SIA MP Latvija.

PTAC ir saņemti divi iesniegumi un sniegta viena mutiskā konsultācija par SIA GB Latvia. PTAC pirmšķietami šādu komercpraksi vērtē kā negodīgu, kā arī saskata netaisnīgu līguma noteikumu pazīmes. PTAC vērš uzmanību, ka arī konstatētās pazīmes ir līdzīgas tām, kuras tikušas analizētas un vērtētas SIA MP Latvija 2. maija lēmumā. Sazinoties ar saviem klientiem, kā arī uz piedāvājumu materiāliem (piemēram, uz procedūru izvēles anketas) SIA GB Latvia izmanto SIA MP Latvija nosaukumu, turklāt uzņēmums savu komercdarbību veic SIA MP Latvija telpās Tērbatas ielā 30.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus sakustējies un šā gada pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu skaits salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 3%, bet izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 8%, otrdien raksta laikraksts Diena.

Arī Dienas aptaujātās komercbankas norāda, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaitam ir tendence pieaugt. Īpaši liela interese kredītņēmējiem ir par valsts galvojuma programmu mājokļu iegādei, kuras ietvaros tiek galvota daļa no pirmās iemaksas, tādējādi būtiski samazinot tās apjomu. Aptaujātās komercbankas norāda, ka vidēji pirmā iemaksa hipotekārajiem kredītiem, kas tiek ņemti bez valsts galvojuma, ir 20% apmērā no pirkuma iegādes summas, savukārt ar valsts galvojumu - vidēji tā ir 6% apmērā no pirkuma iegādes summas. Te gan jābilst, ka pirmā iemaksa atkarīga gan no dzīvokļa atrašanās vietas, gan laika, kad tas celts, gan tā tehniskā stāvokļa un citiem parametriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Liela daļa pirkumu aizvien notiek skaidrā naudā

Anda Asere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadeles bankas investorus konsultēja Glimstedt Latvijas birojs

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī pabeigtajā Citadeles bankas akciju iegādes darījumā Glimstedt biroji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadarbībā ar starptautisko advokātu biroju Slaughter&May, kas konsultē Ripplewood Advisors, nodrošināja juridisko atbalstu gan Citadeles akciju pirkuma līguma noslēgšanas laikā, gan arī darījuma izpildes un pabeigšanas procesā, informē Glimstedt.

Glimstedt Latvijas biroja partnerei Initai Jurkai investori uzticēja pārbaudīt un parakstīt darījuma noslēguma dokumentus. Savukārt uzreiz pēc akciju pirkuma darījuma noslēguma Glimstedt pārstāvēja jaunos Citadeles akcionārus arī pirmajā akcionāru sapulcē, kurā kopīgi ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) tika pieņemts lēmums par bankas pamatkapitāla palielināšanu.

«Tā kā akciju pircēji bija starptautisku investoru grupa, darījuma izpildes noslēguma fāzē bija nepieciešams veikt virkni dokumentu saskaņošanas procedūru, lai iesaistītās puses vienlaicīgi varētu dot savu piekrišanu, ka nepieciešamie nosacījumi pirkuma cenas samaksai ir iestājušies un akciju īpašuma tiesības ir nododamas,» skaidro I.Jurka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties mājokli, papildu nekustamā īpašuma cenai pastāv arī vairākas citas izmaksas. Sākot no valsts nodevām un beidzot ar visiem ar hipotekāro kredītu saistītajiem izdevumiem. Šajā rakstā tiks uzskaitītas tās papildu izmaksas, ar ko jārēķinās, iegādājoties īpašumu par EUR 100 000 un iegādei izmantojot hipotekāro kredītu.

Galvenā izmaksa ir paša īpašuma cena, kas šajā gadījumā ir EUR 100 000. Lai izmantotu bankas finansējumu, nepieciešams veikt īpašuma vērtējumu. Nekustamā īpašuma vērtējums jaunajā projektā otrreizējajā tirgū Rīgā šādā gadījumā maksā aptuveni EUR 150.

Izmaksas bankās mēdz būt dažādas un katrā no tām var nedaudz atšķirties. Taču var uzskatīt, ka kredīta noformēšanas izmaksas veido aptuveni 1% no darījuma summas, kas šajā gadījumā ir EUR 1000.

Lai darījums būtu drošs (vai arī, ja ar bankas finansējumu pērkat jau ieķīlātu īpašumu) ir nepieciešams arī darījuma konts. Tā izmaksas visbiežāk veido 0.4% no darījuma summas un, iegādājoties EUR 100 000 vērtu dzīvokli, tas maksās EUR 400.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Duet Group iegādājas ABLV Bank Luxembourg, S.A.

Noslēgts akciju pirkuma līgums par 100 % ABLV Bank Luxembourg, S.A. akciju iegādi.

Pirkuma darījums vēl ir jāiesniedz apstiprināšanai Luksemburgas finanšu uzraudzības iestādei Commission de Surveillance du Secteur Financier un Eiropas Centrālajai bankai.

Pirkuma līgums noslēgts 2019. gada 8. janvārī.

Duet plāno iesniegt oficiālu lūgumu par īpašnieku maiņu tuvāko nedēļu laikā. Puses ir apņēmušās pabeigt darījumu pēc iespējas ātrāk.

Kā ziņots, Luksemburgas komerctiesa (Tribunal d’arrondissement de Luxembourg siégeant en matière commerciale) 2018. gada 10. oktobrī nolēma pagarināt aizsardzības mehānismu vēl par četriem mēnešiem, lai dotu pietiekamu laiku pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai turpinātu pārrunas ar potenciālajiem investoriem. Ja būs nepieciešams, Luksemburgas komerctiesā tiks iesniegts vēl viens aizsardzības mehānisma pagarināšanas lūgums, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu aizsardzību Duet īstenotā pirkuma darījuma laikā, taču primāri, lai aizsargātu esošo noguldītāju intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien jaunuzņēmumi izvēlas stimulēt darbiniekus, piešķirot tiem akciju opcijas, kas nākotnē, augot kompānijas vērtībai, dod iespēju opcijas pārvērst akcijās un tās pārdot.

Pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu. «Jaunuzņēmumiem ir būtiski panākt, lai darbinieki, it īpaši nozīmīgākie, ir maksimāli ieinteresēti uzņēmuma attīstībā un tā vērtības palielināšanā. Lai to panāktu, jaunuzņēmumu darbības specifika prasa, lai darbinieki no savas puses iegulda ļoti intensīvu darbu, taču bieži vien kompānija nevar atļauties darbiniekiem par to maksāt atalgojumu, kādu, iespējams, tie saņemtu, strādājot tikpat intensīvi, bet lielākā uzņēmumā. Tādēļ ļoti bieži jaun- uzņēmumi visā pasaulē izvēlas stimulēt darbiniekus, piešķirot tiem akciju opcijas. Tas darbiniekiem piešķir iespēju nākotnē, augot uzņēmuma vērtībai, opcijas pārvērst akcijās un attiecīgi pārdot, saņemot papildu ienākumu par darbu uzņēmumā,» skaidro Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere. Vienlaikus jaunuzņēmuma dibinātāji tādējādi demonstrē, ka viņi ir gatavi dalīties uzņēmuma veiksmē ar darbiniekiem uz vienlīdzīgiem pamatiem – jebkurā brīdī, augot dibinātāju akciju vērtībai, tikpat proporcionāli pieaug arī darbinieku opciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

220.lv pārstāvis: nevajadzētu sacīt, ka iegādāties preces internetā vienmēr ir lētāk

Dienas Bizness, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Par šo tēmu varētu uzrakstīt zinātnisku disertāciju, bet principā galvenā atšķirība ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk pērk tehniku, respektīvi, atvēl vairāk naudas tam, lai iegādātos jaunu, labu tehniku,» tā, vaicāts, kā atšķiras patērētāju gaume Baltijas valstīs, laikrakstam Diena sacījis e-komercijas nozares uzņēmējs, interneta veikala 220.lv valdes loceklis Roberts Ziminskis.

«Rodas arī iespaids, ka Latvijā cilvēki vairāk nodarbojas ar sportu - vismaz mūsu pārdošanas rādītāji to parāda. Latvijā daudz pērk velosipēdus un citas ar sportiskiem hobijiem saistītās preces. Vēl var teikt, ka pircēji Latvijā biežāk izvēlas kvalitatīvas preces un pazīstamus zīmolus, pircēji Lietuvā ir pragmatiskāki attiecībā uz naudas tērēšanu, tomēr var sacīt, ka patērētājs Latvijā ir gudrs un labi saprot, ka reizēm gadās tā, ka skopajam jāmaksā divreiz,» viņš skaidrojis.

Runājot par to, kāda ir vidējā pirkuma summa, Ziminskis stāstījis: «Kopumā par gadu runājot, vidējā pirkuma summa ir ap 60 eiro. Vidējo summu par vienu pirkumu ietekmē sezona, respektīvi, gadalaiks. Jau jūlija beigās jūtams, ka cilvēki sāk gatavoties skolai un virtuālajā vidē pērk mugursomas un dažādas preces jaunajam mācību gadam, piemēram, kancelejas preces, datortehniku, mobilos tālruņus, bet vidējā pirkuma summa ir mazāka, nekā bija vasaras sākumā, kad daudzi internetā pērk batutus un ar dārzkopību saistītas preces. Tuvojoties Jaunajam gadam, arī parasti aug vidējā pirkuma summa, sasniedzot pat vairākus simtus eiro, teiksim 600.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grīnvalds: Ierēdniecība savas attieksmes dēļ rada nelabvēlīgu augsni biznesam

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas konkurētspējas galvenais kavējošais apstāklis ir nodokļu politikas trūkums un augstie darba spēka nodokļi, ko nepieciešams mazināt, lai biznesa vide un valsts ekonomika kopumā attīstītos, secināts biznesa foruma diskusijā Izaicinājumi biznesa vidē, kas piektdien notika Tukumā.

Pasākumu rīkoja Latvijā lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Tukuma novada Dome sadarbībā ar banku Citadele un A/S Liepājas papīrs.

Domnīcas Certus valdes loceklis Juris Grīnvalds prezentācijā skaidroja, ka pašreiz jādomā par to, kā palielināt nodokļu ieņēmumus nevis tos ceļot, bet gan motivējot uzņēmējus maksāt nodokļus. Paneļdiskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka vispirms nepieciešams mazināt birokrātijas slogu, kā arī skaidrot gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, kur tiek tērēta viņu samaksātā nodokļu nauda, jo citādi trūkst vēlmes «atbalstīt » valsts budžetu. Pašreiz izveidojusies situācija, kad ierēdniecība savas attieksmes dēļ rada nelabvēlīgu augsni biznesam, tāpēc, mainot pieeju, Latvija var panākt daudz lielāku ekonomikas izrāvienu nevis stagnēt, kā tas ir pašreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri un citi Jelgavas uzņēmēji trešdien tikās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, iezīmējot vairākas problēmas, kurām būtu nepieciešams operatīvs risinājums, informē LTRK.

Viena no būtiskām problēmām, ar kuru saskārušies uzņēmēji, ir elektroenerģijas izmaksu kāpums no 1.augusta. «Tas, ka iedzīvotājiem maksa palielinās, jo jāmaksā arī par pieslēguma jaudu, ir saprotams, jo viņi iepriekš par to nemaksāja, taču uzņēmēji to darīja. Neskatoties uz to, mūsu uzņēmumam maksa par elektroenerģiju būtiski palielinājās,» situāciju skaidro SIA «Signum» īpašnieks Vitālijs Upenieks, kurš atklāj, ka nākamgad uzņēmumam šis izmaksu kāpums papildus izmaksās kā minimums 5000 eiro. Vēl sarežģītāk šajā situācijā ir tiem uzņēmējiem, kuriem nepieciešamās elektrības jaudas ir nepieciešamas tikai sezonāli, bet jāmaksā par tām - cauru gadu. Ministra ierosinājumu, uz laiku samazināt maksimālo jaudu, to atslēdzot, uzņēmēji nesaskata kā risinājumu šai problēmai, jo būs lieli izdevumi, lai atkal atjaunotu atslēgtās jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Gaisā joprojām noteicēji esam mēs, jo mums ir nacionālā lidsabiedrība airBaltic. Bet tas arī viss, ar ko esam pārāki par kaimiņiem transporta jomā.

Pēdējos desmit gados Rīga un Klaipēda ir sacentušās par lielākās Baltijas valstu ostas statusu, jo Ventspils šajā cīņā zaudēja jau 2008. gadā. Abu ostu sekmes bijušas mainīgas – te viena ir priekšā, te otra ar pāris miljonu tonnu lielāku kravu apgrozījumu. Vēl 2015. gadā Latvijas osta bija priekšā par pusotru miljonu tonnu, bet 2016. gadā atkal Lietuvas osta par trīs miljoniem tonnu. Taču pērnais gads bija citāds. Līdzīgi kā savulaik Tallinas gadījumā, tagad arī mūsu galvaspilsētas ostā ir skaidri redzamas Krievijas izcelsmes kravu aizplūšanas sekas. Kravu apgrozījums Rīgas ostā pērn saruka par 9,2% līdz 33,7 miljoniem tonnu, turpretim Klaipēda jau ceturto gadu pēc kārtas piedzīvoja pieaugumu – šoreiz par 7,2% līdz 43 miljoniem tonnu. Līdz ar to Lietuvas osta ir priekšā par nepilniem 10 miljoniem tonnu, un ir grūti iedomāties, kā Rīga to varētu iedzīt, ja sagaidāms Krievijas tranzīta kravu apjomu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru