Jaunākais izdevums

No 20.janvāra Siguldā ir slēgts pārvads pār dzelzceļu Vidzemes šosejas 49.9. kilometrā, informē VSA Latvijas Valsts ceļi.

Satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunuzbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, kur noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme "Slidens ceļš".

Jaunuzbūvētā pagaidu pārvada pār dzelzceļu posmam ir koka un metāla klājs, bet ceļa daļa klāta ar dzelzsbetona plātnēm, autovadītājiem jābrauc ļoti piesardzīgi, īpaši nokrišņu laikā un mainīgos laikapstākļos, un jāievēro noteiktais ātruma ierobežojums.

Jau vēstīts, ka pērn oktobrī sākti būvdarbi, kuru laikā demontēs esošo pārvadu pār dzelzceļu, un tā vietā tiks izbūvēts jauns. Būvdarbu ietvaros tiks izbūvēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš, kas pāri pārvadam pār dzelzceļu savienos Noliktavu ielu un Mazās Saules ielas infrastruktūru, būtiski atvieglojot gājēju un velobraucēju nokļūšanu pilsētas daļā otrpus dzelzceļam un uzlabojot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.

Pašlaik Vidzemes šosejas pārvads pār dzelzceļu (49,9. km) sadala gājēju un velosipēdistu kustību Siguldā divās daļās, kuras līdz šim nav bijušas droši savienotas. Pēc projekta realizācijas abas dzelzceļa puses būs droši un ērti sasniedzamas gan kājāmgājējiem un velobraucējiem, gan cilvēkiem ar invaliditāti un kustību traucējumiem.

Būvdarbus veic SIA "Viadukts" par līgumcenu ir 3 121 891,38 eiro (ar PVN), kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem (šā līguma ietvaros SIA "Viadukts" veiks arī deformācijas šuvju atjaunošanu trim pārvadiem uz Jelgavas šosejas (A8)). Būvdarbus pabeigs 2022.gada būvdarbu sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinuma saņemšanas VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) plāno sākt būvdarbu līgumu pārskatīšanu, informē LVC pārstāvji.

Aprīlī LVC saņēma vēstules no visiem lielākajiem būvuzņēmumiem, kas piedalās ceļu būvdarbu iepirkumos. Būvnieki vēstulēs norādīja, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem, ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24.februārim. Savukārt piedāvājumi, kuri tiek saņemti iepirkumos martā un aprīlī, ir par 10-15% dārgāki, nekā plānotās cenas.

Lai risinātu radušos situāciju, pēc tam, kad IUB publicēja vadlīnijas līgumu izmaksu pārskatīšanai, LVC sāka darbu pie līgumu pārskatīšanas principu izstrādes. Tika organizētas arī vairākas tikšanās ar nozares asociāciju - Latvijas Ceļu būvētāju biedrību un tās dalībniekiem. Patlaban LVC līgumu pārskatīšanas princips ir formulēts un tuvākajā laikā uzņēmums to iesniegs izvērtēšanai IUB. Pēc IUB atzinuma saņemšanas, LVC sāks vērtēt un pārskatīt tos līgumus, kas noslēgti pirms 24.februāra, skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvdarbu iepirkumos par darbiem valsts ceļu tīklā konkurence ir saglabājusies pērnā gada līmenī, liecina VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) apkopotie dati.

Šogad iepirkumos vidēji piedalās 5,1 pretendents, pērn tie bija 5,5 pretendenti.

Arī ceļu būvdarbu izmaksas šogad ir palikušas 2020. gada līmenī un bijušas ievērojami zemākas nekā 2019. gadā. 2020. gadā ceļu pārbūves darbu izmaksas strauji samazinājās – par 27%, 2020. gadā cenu samazinājums bija saistīts gan ar Covid-19 pandēmijas izraisīto degvielas cenu kritumu, kas ietekmēja materiālu transportēšanas un darbu veikšanas izmaksas, gan ar konkurences līmeni. Lai arī ekonomika atkopjas, 2021. gadā cenas ceļu būvdarbiem vēl ir saglabājušās 2020. gada līmenī.

Tomēr saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2021. gada 1. pusgadā ir novērojams būvniecības izmaksu pieaugums visām pozīcijām. 2021. gada ceļu būvdarbu izmaksās šis pieaugums vēl neparādās. Tas varētu būt saistīts ar būvnieku noslēgtajiem līgumiem par izejvielu piegādi par vecajām cenām vai izejvielu krājumiem. Līdz ar to tuvākajā laikā var prognozēt būvdarbu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinātajos ceļu būvdarbu iepirkumos šogad nav novērojams cenu samazinājums, cenas ir palikušas pērnā gada līmenī un ir par 27% zemākas, nekā bija 2019.gadā, norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš pauda, ka šogad, tāpat kā pērn, būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.

"Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu," stāstīja Lazdovskis.

Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 - valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 - par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā ATR kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētāju iecēla Mārtiņu Lazdovki, kurš savus amata pienākumus sāks pildīt no š.g. 24 septembra.

Kopumā atklātajā konkursā uz LVC priekšsēdētāja amatu piedalījās 14 pretendenti. Izvērtējot kandidātus atbilstoši izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem, Nominācijas komisija lēma LVC valdes priekšsēdētāja amatam virzīt M.Lazdovski, kurš konkursā bija ieguvis lielāko punktu skaitu.

M.Lazdovskim ir vairāk nekā 10 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos. Kopš 2015. gada viņš ieņem valdes locekļa amatu LVC. M.Lazdovskim ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.

Konkurss tika organizēts trīs kārtās, vērtējot kandidātu zināšanas un pieredzi uzņēmuma finanšu vadībā, iekšējā audita un kvalitātes vadībā, risku vadībā un personāla vadībā, valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanā un kapitālsabiedrības korporatīvajā pārvaldībā, kā arī svešvalodu zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) uzsākusi darbu pie četriem jauniem valsts ceļu attīstības projektiem. Savukārt Ķekavas apvedceļa projekts, par kura realizāciju pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa šovasar parakstīts līgums, tuvojas būvdarbu stadijai.

"Jau šī gada beigās plānots uzsākt būvdarbus topošā Ķekavas apvedceļa trasē. Vienlaikus LVC strādā pie vēl četriem tikpat nozīmīgiem projektiem, kuri iezīmē ambiciozās valsts ceļu tīkla infrastruktūras attīstības vīzijas iedzīvināšanu. Patlaban projektiem tiek izstrādāti minimālie būvprojekti un veikti ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN). Ja paralēli projektēšanai un novērtējumiem savlaicīgi tiks rasts finansējums būvdarbiem, tad, sākot ar 2025.gadu, Pierīgā būs jārēķinās ar vērienīgiem ceļu būvdarbiem dažu gadu garumā," saka LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Ir uzsākta būvprojekta minimālā sastāvā un IVN izstrāde Rīgas apvedceļa (A4) (Baltezers-Saulkalne) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu. Plānots, ka apvedceļa pārbūve tiks uzsākta 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp tirdzniecības centru "A7" un Valdlauču krustojumu satiksmei slēgs joslu

LETA, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 23.marta uz Bauskas šosejas (A7) starp tirdzniecības centru "A7" un Valdlauču krustojumu satiksmei slēgs joslu virzienā uz Bausku, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Divvirzienu satiksmi būvdarbu vietā nodrošinās pa otru braukšanas joslu un asfaltētu joslu tai līdzās. Platuma ierobežojums noteikts 3,5 metri, braukšanas ātruma ierobežojums būvdarbu posmā būs 50 kilometru stundā.

Savukārt nākamnedēļ slēgs satiksmei abas joslas un satiksmi organizēs pa asfaltētu joslu līdzās tirdzniecības centram "A7".

LVC aicina autovadītājus braukt uzmanīgi un ievērot ierobežojums.

FOTO: Ķekavas apvedceļa būvdarbi pietuvojušies Rīgas robežai 

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai...

LVC iepriekš informēja, ka pavasarī Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, un autovadītājiem, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju, būs jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā. Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "TIIC 2 (SCA) SICAR", ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.

Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tostarp tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, Satiksmes ministrijai tika dota atļauja no 2021. līdz 2043.gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265,729 miljonus eiro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38,205 miljonu eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez papildu naudas būvējot Bauskas un Iecavas apvedceļu, trīs gadus citur nevarēs ieguldīt ne centa

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts plāno bez papildu finansējuma piesaistes izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos nevarētu ieguldīt ne centa, konferencē par Bauskas apvedceļa nākotni teica VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Pēdējā reize, kad Bauskas apvedceļa projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, bijusi pirms 13 gadiem.

"Tas nenozīmē, ka mēs šo projektu esam nolikuši plauktā, lai veidojas putekļi. Ar klasiskajām valsts finansējuma iespējām šis projekts nav aptverams," skaidroja Lazdovskis.

2018.gadā LVC prognozēja, ka Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecība izmaksātu 350 miljonus eiro.

"Ja valsts uzņemtos izbūvēt šo ceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos mēs nevarētu ieguldīt ne centa," konferencē skaidroja Lazdovskis.

Viņš kā alternatīvas minēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektus un publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets pagājušajā gadā pieņēma lēmumu izvērtēt PPP lietderību. Plānots, ka LVC līdz vasaras beigām aprēķinus iesniegs Ministru kabinetam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties tehnoloģiskajam pārtraukumam ceļu būvdarbu objektos, kur darbi sākti pērn, šonedēļ ceļu būvdarbi notiks jau 65 valsts ceļu posmos, no kuriem gandrīz puse ir uz valsts reģionālajiem autoceļiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) būvdarbi turpinās gan posmā no Turaides līdz Siguldai, gan no Jūdažiem līdz Mālpilij, un šajos posmos autovadītājiem jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Jauns būvdarbu posms ir uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) no Ķeipenes līdz Madlienai, tā šķērsošanai vajadzēs 20 minūtes.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem saglabājas uz Jelgavas šosejas (A8) no Rīgas līdz Jaunolainei, kur satiksme notiek pa vienu brauktuvi un tā var būt palēnināta rīta un vakara stundās, kā arī uz Ventspils šosejas no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi.

Plānojot braucienus, LVC aicina ieskatīties remontdarbu kartē uzņēmuma interneta mājaslapā, kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8. līdz 28.februārim norisinās ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana par perspektīvā jaunā Tallinas šosejas (A1) posma būvniecību.

Tajā iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām un izteikt savus priekšlikumus, kurus saskaņā ar iespējām izvērtēs tālākajā projektēšanā.

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai novirzītu tranzīta satiksmi prom no Baltezera un Ādažiem, kur ir vēsturiskā dzīvojamā apbūve, kā arī pēdējos 10-20 gados attīstījušies ciemati un ražotnes.

Tallinas šosejas sākumposmā no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo desmit gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaikus pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie "melnie punkti". Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru