Sīkražošana piedzīvo uzplaukumu 

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jānis Goldbergs, 02.10.2018

Foto: Ieva Čīka/LETA

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Alus, šņabis, mājas vīni

«Pēc Alkoholisko dzērienu aprites likuma mazā alkoholisko dzērienu darītava ir komersants, kurš ir saņēmis speciālu atļauju vai licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un ražo alkoholiskos dzērienus – vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus, kuru sastāvā esošais spirts ir tikai raudzētas izcelsmes, vai pārējos alkoholiskos dzērienus tikai un vienīgi no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā esošajiem augiem,» Dienas Biznesu informē VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja. Šādās ražotnēs nedrīkst izmantot spirtu vai citu ražotāju radītos alkoholiskos dzērienus, turklāt nodrošinot, ka dzērienu apjoms nepārsniedz 15 tūkstošus litru gadā, bet absolūtā alkohola daudzums nepārsniedz 1000 litru gadā.

Latvijā speciālās atļaujas mazajām alkoholisko dzērienu darītavām iedalās divos veidos. Vienā gadījumā ir runa par sīkražošanu – vīna ražošana līdz 1000 litriem gadā, bet otrā gadījumā atļauja paredz ražot līdz 15 tūkst. litru vīna, kā arī jau pieminēto stipro dzērienu ražošanu. Šādas licences mazajām alkoholisko dzērienu darītavām tiek izsniegtas kopš 2010. gada aprīļa, kas ir mazo ražotņu pieauguma atskaites punkts Latvijā. Togad Latvijā bija reģistrētas tikai deviņas mazās alkoholisko dzērienu darītavas, bet šogad, pēc VID sniegtajiem datiem, tādu ir jau 82. Savukārt saražotā alkohola daudzums tajās no 2011. gada līdz 2017. gada nogalei pieaudzis vidēji vairāk nekā piecas reizes.

Savukārt mazās alus darītavas tiek definētas kā juridiski un saimnieciski no citām alus darītavām neatkarīgas ražotnes un drīkst izmantot tikai savas telpas. Apjoma ierobežojums ir pieci milj. litru gadā. Arī mazajām alus darītavām izsniedz speciālo atļauju apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, un tās saņem VID izsniegtu sertifikātu, kas apliecina mazās alus darītavas statusu. Šajā jomā likumi kļuva pielaidīgāka mazliet ātrāk – jau 2006. gada 1. janvārī. Ir vērojama izaugsme – no 13 reģistrētām ražotnēm 2006. gadā līdz 50 ražotnēm šogad. Tomēr tapušā alus daudzums mazajās ražotnēs ir sarucis, lai arī, salīdzinot ar kopējo Latvijā saražoto alus daudzumu, var teikt, ka ir vērojama izaugsme. Mazajās ražotnēs tapušā alus īpatsvars kopējā apjomā lēni un vienmērīgi pieaug.

Sāk no mazas ražotnes

Vairums vīndaru, kuri darbību sāka 2010. gadā ar atvieglotiem alkohola ražošanas licences saņemšanas noteikumiem, šobrīd jau izauguši, tomēr vēl aizvien nav salīdzināmi ar lielajiem ražotājiem.

«Tikai nedaudzi no kolēģiem ir palikuši tajā pašā mājražotāju līmenī, bet šobrīd tepat, Zemgalē, zinu daudzus, kuri nesen iesākuši,» Dienas Biznesam atklāj vīna darītavas Ābelītes vīndaris Nils Beikmanis. Jelgavas novada Zaļenieku pagastā N. Beikmanis vīnu sāka gatavot pēc Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes absolvēšanas kā vīna tehnologs. Tā viņš ģimenes zemnieku saimniecībā kļuva par galveno vīndari. Sākums bija četrus gadus pēc vīna ražošanas brīvlaišanas Latvijā – tikai 2014. gadā.

Visu rakstu Sīkražošana piedzīvo uzplaukumu lasiet 2. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko...

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā...

«Aldara» alus darbnīcā noslēdzies ikgadējais mājbrūvētāju konkurss «Mežpils prove», kurā...

Labie laikapstākļi maijā veicinājuši alus noietu un daži alus ražotāji jau raizējas,...

Blondais grēks, Dūrainis, Sazobe un Aklais randiņš – šie ir tikai daži...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Arnis Astahovs kriptovalūtu biznesu uzsāka Rīgā, Mežciemā, vēlāk to attīstīja Minskā, Baltkrievijā...

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas...

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā...

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem,...

AS «Olainfarm» jaunā padome sadarbojoties ar uzņēmuma valdi ir atsākusi uzņēmuma attīstības...

Uzņēmuma P-D Valmiera Glass USA Corp. akcionāri ir noslēguši vienošanos ar Lamtec Corporation...

ASV farmācijas kompānija «Pfizer» pirmdien paziņoja, ka tās vadītājs Īans Rīds atkāpsies...

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāja amatu...

AS «Olainfarm» valdei, ņemot vērā faktu, ka «Olainfarm» padome nav lemttiesīga un situāciju...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt trīs meliorācijas uzņēmumus – SIA «Limbažu...