Pirms divarpus gadiem uzsāktais «simtlatnieku» pasākums, kas nodrošināja ar publiskajiem darbiem un 100 latu ikmēneša algu 91 tūkstoti Latvijas bezdarbnieku, ir veicinājis pašvaldību budžeta pieaugumu, taču nav samazinājis nabadzības problēmu Latvijā, atzīst labklājības ministre Ilona Jurševska.
Kopumā «simtlatnieku» pasākumam divarpus gadu laikā iztērēti 54 miljoni latu, bet nākamgad bezdarbnieku publiskā darba nodrošināšanai paredzēti 23 miljoni latu. 2012. gadā «simtlatnieku» programmu finansēs par Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu.
Pērn ESF līdzfinansēja programmu 50% apmērā, 2009. un 2011. gadā tika piešķirts ESF līdzfinansējums 15% apmērā. ESF līdzfinansējums šai programmai beigsies 2013. gadā.
Veiktā darba kvaltitāte programmā iesaistītajiem mērāma ar septiņu ballu atzīmi no desmit iespējamajām, noskaidrots, veiktajā pētījumā par «simtlatnieku» programmas līdzšinējo efektivitāti un rezultātiem.
Puse no «simtlatnieku» algas saņēmušajiem bezdarbniekiem atzīst, ka šis darbs «esot sapurinājis» pastāvīga darba meklējumiem, savukārt viena piektdaļa no pētījumā aptaujātajiem pēc «simtlatnieku programmas» esot atraduši patstāvīgu darbu. «Skumdina tas, ka nav samazinājies nabadzības risks, turklāt 39% no 100 latu atalgojuma saņēmējiem kopš iesaistīšanās programmā ir zudusi vēlme meklēt citu darbu. No tiem 80% atzīst, ka jaunu darbu nemeklē, jo algu nodrošina šī «simts latu programma»», skaidroja labklājības ministre.
Lielākajai daļa «simtlatnieku programmā» strādājošajiem ir profesionālā izglītība (40%), vispārējā vidējā izglītība (26%) un pamata vai zemāka par pamatizglītību (30%). 3% jeb vairāk nekā trīs tūkstošiem bezdarbnieku, kas pēdējo divarpus gadu laikā iesaistījušies programmā, ir augstskolas dimploms. 1% bezdarbnieku izglītība nav dokumentāri apstiprināta.
Lielākā daļa iesaistīto bezdarbnieku ir tā saucamie ilgstošie bezdarbnineki, un pārsvarā tie ir strādājošie vecumā pēc 35 gadiem, liecina pētījuma rezultāti.