Makroekonomika

Simtlatnieku pasākums neesot samazinājis nabadzības risku

Gunta Kursiša, 08.06.2011

Jaunākais izdevums

Pirms divarpus gadiem uzsāktais «simtlatnieku» pasākums, kas nodrošināja ar publiskajiem darbiem un 100 latu ikmēneša algu 91 tūkstoti Latvijas bezdarbnieku, ir veicinājis pašvaldību budžeta pieaugumu, taču nav samazinājis nabadzības problēmu Latvijā, atzīst labklājības ministre Ilona Jurševska.

Kopumā «simtlatnieku» pasākumam divarpus gadu laikā iztērēti 54 miljoni latu, bet nākamgad bezdarbnieku publiskā darba nodrošināšanai paredzēti 23 miljoni latu. 2012. gadā «simtlatnieku» programmu finansēs par Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu.

Pērn ESF līdzfinansēja programmu 50% apmērā, 2009. un 2011. gadā tika piešķirts ESF līdzfinansējums 15% apmērā. ESF līdzfinansējums šai programmai beigsies 2013. gadā.

Veiktā darba kvaltitāte programmā iesaistītajiem mērāma ar septiņu ballu atzīmi no desmit iespējamajām, noskaidrots, veiktajā pētījumā par «simtlatnieku» programmas līdzšinējo efektivitāti un rezultātiem.

Puse no «simtlatnieku» algas saņēmušajiem bezdarbniekiem atzīst, ka šis darbs «esot sapurinājis» pastāvīga darba meklējumiem, savukārt viena piektdaļa no pētījumā aptaujātajiem pēc «simtlatnieku programmas» esot atraduši patstāvīgu darbu. «Skumdina tas, ka nav samazinājies nabadzības risks, turklāt 39% no 100 latu atalgojuma saņēmējiem kopš iesaistīšanās programmā ir zudusi vēlme meklēt citu darbu. No tiem 80% atzīst, ka jaunu darbu nemeklē, jo algu nodrošina šī «simts latu programma»», skaidroja labklājības ministre.

Lielākajai daļa «simtlatnieku programmā» strādājošajiem ir profesionālā izglītība (40%), vispārējā vidējā izglītība (26%) un pamata vai zemāka par pamatizglītību (30%). 3% jeb vairāk nekā trīs tūkstošiem bezdarbnieku, kas pēdējo divarpus gadu laikā iesaistījušies programmā, ir augstskolas dimploms. 1% bezdarbnieku izglītība nav dokumentāri apstiprināta.

Lielākā daļa iesaistīto bezdarbnieku ir tā saucamie ilgstošie bezdarbnineki, un pārsvarā tie ir strādājošie vecumā pēc 35 gadiem, liecina pētījuma rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pasaules Banka uzteic simtlatnieku programmas panākumus

Lelde Petrāne, 14.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtlatnieku pasākums sekmīgi sasniedza visnabadzīgākos sabiedrības locekļus, pasargājot mājsaimniecības no sāpīgu lēmumu pieņemšanas, jo īpaši attiecībā uz pārtiku, veselības aizsardzību un īpašuma saglabāšanu, liecina Pasaules Bankas (PB) veiktais pasākuma ietekmes izvērtējums.

«Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā saucamā simtlatnieku programma ir bijusi ļoti nepieciešams atbalsts, kas ļāvis pārdzīvot grūtos brīžus, kuros nonāca daudzas Latvijas ģimenes pasaules finanšu krīzes rezultātā,»ir pārliecināta labklājības ministre Ilze Viņķele.

Simtlatnieku programmā varēja iesaistīties zemu kvalificēti bezdarbnieki, kuri nesaņēma bezdarbnieka pabalstu. Administratīvie dati rāda labu sniegumu ar 110 000 bezdarbniekiem izveidotām darba vietām, kopš 2009.gada iesaistot aptuveni 70% no cilvēkiem, kas bija izteikuši vēlmi piedalīties, norāda Labklājības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

«Simtlatnieki» vairs nestāvot rindā

Dienas Bizness, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada sākumā ne tikai Gulbenē, bet arī novada pagastos bija liela bezdarbnieku konkurence, pretendējot dalībai «simtlatnieku» programmā. Taču tagad situācija kardināli ir mainījusies. Tāpēc novada deputāti 31.oktobra domes ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolēma atcelt pašvaldības saistošos noteikumus Kritēriji bezdarbnieku nodarbināšanai pasākumā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi, vēsta reģionālais portāls Dzirkstele.lv.

Novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Anita Beļajeva deputātiem skaidrojusi, ka šie noteikumi tika apstiprināti pagājušā gada 31.janvārī, «kad tiešām bija bezdarbnieku rinda» dalībai tā saucamajā «simtlatnieku» programmā. Saistošie noteikumi bija nepieciešami prioritāšu un kritēriju definēšanai, no pretendentu rindas izvēloties tos, kuriem pirmām kārtām dodama iespēja iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. «Simtlatnieku» programma ir Nodarbinātības valsts aģentūras īstenota, bet to finansē Eiropas Sociālais fonds.

Pēc A.Beļajevas vārdiem, tie, kuri atkārtoti vēlas piedalīties «simtlatnieku» programmā, ir tiesīgi to darīt tikai pēc noteikta laika, kā to paredz šī Eiropas Sociālā fonda finansētā programma. Ir arī tādi bezdarbnieki, kuri fizisku darbu nevar veikt veselības stāvokļa dēļ. Vēl liela ir tādu cilvēku daļa, kuri faktiski ir bez darba, bet kuriem nav oficiāla bezdarbnieka statusa un līdz ar to nav arī tiesību kļūt par «simtlatniekiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2009. līdz 2011.gadam Latvijā īstenotā bezdarbnieku atbalsta programma Darba praktizēšana ar stipendiju jeb Simtlatnieku programma iekļauta Eiropas Savienības (ES) darba tirgus politikas labās prakses datubāzē.

Tā bijusi viena no finansiāli ietilpīgākajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmām Latvijā, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Liene Užule. Viņa sacīja, ka šī programma tikusi rūpīgi izvērtēta, kopumā secinot, ka tai bija būtiska loma bez darba esošo cilvēku situācijas uzlabošanai krīzes laikā.

Simtlatnieku programma piedāvāja sabiedriskā darba iespējas ilgtermiņa bezdarbniekiem, mazkvalificētiem cilvēkiem un tiem, kuri nebija iesaistīti citās nodarbinātības aktivitātēs, neieguva izglītību un nepiedalījās apmācībās. Programmā varēja veikt sabiedriskos darbus divus līdz sešus mēnešus. Pirmajos divos pasākuma darbības gados tās dalībnieki par paveikto saņēma 142 eiro (100 latu) stipendiju mēnesī, bet 2011.gada jūlijā samaksa tika samazināta līdz 114 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavpils noslēgs līgumu ar četrtūkstošo «simtlatnieku»

Jānis Rancāns, 14.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī šodien tiek noslēgts darba līgums ar četrtūkstošo bezdarbnieku, kas tiks nodarbināts pašvaldībā tā sauktās «simtlatnieku» programmas ietvaros, vēsta pilsētas portāls Grani.lv

«Jubilejas simtlatnieks» tiks nodarbināts pilsētas 22. pirmsskolas mācību iestādē.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem – Daugavpilī augustā reģistrētā bezdarba līmenis bijis 10,1%, bet Latgalē kopumā – 20,0%.

Kā raksta portāls Grani.lv, tad katru mēnesi Daugavpils pašvaldības izveidotajās darba vietās nodarbināti 600 «simtlatnieku». Programmas ietvaros nodarbinātie par savu darbu agrāk saņēma 100 latus lielu stipendiju, taču saskaņā ar šī gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem to atalgojums samazināts par 20 latiem.

«Simtlatnieku» programma Latvijā darbojas kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Darbaspēka dēļ uzņēmēji esot gatavi «cits citu nožņaugt»

LETA, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar darbaspēku laukos joprojām ir dramatiska, savukārt «simtlatnieku» programma nav attaisnojusi cerības un nav veicinājusi darba tirgus atkopšanos, secināts diskusijā ar Smiltenes novada uzņēmējiem.

«Situācija ar darbaspēku ir dramatiska, un uzņēmēji cits citu gatavi vai nožņaugt, pūloties pārpirkt kvalificētu darbinieku. Diemžēl bieži vien tālāko novadu - pat Balvu vai Gulbenes - uzņēmējs pārpērk Smiltenes uzņēmumā sagatavoto darbinieku, kurā esmu investējis 36 mēnešus, nevis izvēlas nodarbināt kāda tehnikuma absolventu,» norādīja ceļu būves uzņēmuma SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Lancbergs.

Arī zemnieku saimniecības Rožkalni īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka lauksaimniekiem katastrofāli trūkst fermas strādnieku.

«Maksā kādu algu gribi, neviens nenāk, jo negrib strādāt netīru darbu. Tikmēr svešumā - Īrijā vai Anglijā - cilvēkiem acīmredzot parādās lielāka atbildības sajūta. Viņi jūtas kā izmesti okeānā un jākuļas kā nu māk. Tur jāstrādā jebkurš, arī netīrs darbs, kamēr šeit var parazitēt uz pabalstu rēķina,» sacīja Ādamsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan t.s. simtlatnieku programmas dalībnieki bieži nepilda līguma nosacījumus, programma ir nepieciešama un nav izgāzusies, vērtē eksperti.

Šogad turpinās Nodarbinātības valsts aģentūras un Latvijas pašvaldību pērn sāktais projekts Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās. Plānots, ka šajā projektā visā Latvijā tiks iesaistīti vairāk nekā 56 tūkst. bezdarbnieku. Kā liecina Valsts nodarbinātības aģentūras dati, līdz pērnā gada beigām projektā piedalījušies kopumā 31,17 tūkst. cilvēku.

Bieži vien bezdarbnieki, ar kuriem tiek noslēgti līgumi projekta ietvaros, nepilda līguma saistības, neattaisnoti kavē darbu vai neveic to pietiekami kvalitatīvi, norāda pašvaldības. Līdz ar to radušās šaubas, vai projekts savu izvirzīto mērķi sasniedz, vai tas ir lietderīgs. Piemēram, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors norādījis, ka projektā iesaistīto bezdarbnieku attieksme apgrūtinot projekta koordinēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Situācija šajā Baltijas valstī, kas globālās finanšu krīzes laikā izturēja kaut ko tuvu depresijai, izskatās, iet uz labo pusi: Starptautiskais Valūtas fonds ceturtdien savā ziņojumā norādīja, ka Latvijas atlabšanas plāns strādā. Standard & Poor's šonedēļ paaugstināja valsts reitingu . Un, lai gan bezdarba līmenis joprojām ir 18%, ekonomika ir augusi trīs ceturkšņus pēc kārtas,» raksta The Wall Street Journal.

Vienlaikus medijs atzīmē - daži ekonomisti saka, ka pazīmes, kas liecina par Latvijas atdzimšanu - tās sarūkošais tirdzniecības deficīts, stabilā valūta un krītošais budžeta deficīts - varētu arī slēpt nopietnus šķēršļus valsts ceļā uz ekonomikas veselību.

Latvija tiekot uzskatīta par eksperimentu. Pēc ekonomikas sabrukuma tā mēģina izveidot uz eksportu orientētu atlabšanu, nedevalvējot valūtu - latu, kas ir piesaistīts eiro.

The Wall Street Journal raksta, ka valūtas devalvācija, kas padara eksportu un ražošanu konkurētspējīgāku starptautiskā mērogā, ir tradicionāls ceļš, bet Latvijas valdība bija apņēmusies cīnīties pret devalvāciju - pat pēc 7,5 miljardus eiro liela ārkārtas finansējuma pieņemšanas 2009.gadā, jo piesaistes saglabāšana ir priekšnoteikums Latvijas ilgi lolotajam mērķim ieviest eiro. Latvija tā vietā esot izvēlējusies padarīt preces un pakalpojumus lētākus, nospiežot uz leju algas visā ekonomikā. Tas ir process, kas zināms kā iekšējā devalvācija. Tas līdzinoties Īrijas, Grieķijas un citu vājāko eirozonas dalībvalstu rīcībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ekonomiskās krīzes sākuma viens no būtiskākajiem jautājumiem ir saistīts ar augstā bezdarba līmeņa problēmu. Tiesa, valdības pārstāvji laiku pa laikam paziņo, ka problēmas šajā jomā burtiski nupat ies mazumā, bet nodarbinātības eksperti un uzņēmēji «nez kāpēc» nemaz tik optimistiski nav.

No tiem pasākumiem, kas līdz šim ir veikti, lai mazinātu bezdarba problēmu, nenoliedzami ir jāmin tā saucamā simtlatnieku programma. Tiesa, ne kā pozitīvais piemērs. Protams, ir labi, ka daļai to cilvēku, kuri ir palikuši bez darba, mēnesī tiek dota iespēja nopelnīt vismaz 100 Ls. Tomēr ir skaidrs, ka šādā veidā attiecīgās valsts amatpersonas var glaudīt paši sev un viens otram galvu, ziņojot sabiedrībai, ka bezdarba līmenis konkrētā mēneša laikā ir samazinājies par 0,1 procentpunktu, tomēr pašu problēmu tas nerisina, jo netiek radītas jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules Banka: pagaidu sabiedriskie darbi bijuši nozīmīgi krīzes pārvarēšanā

Gunta Kursiša, 30.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu sabiedriskie darbi palīdzējuši daļai bez darba esošo Latvijas iedzīvotāju tikt galā ar krīzes radītajām sociālajām sekām, secināts Pasaules bankas publicētajā pētījumā «Vai Latvijas sabiedrisko darbu programma atviegloja 2008. - 2010. gada krīzes ietekmi» (Did Latvia’s Public Works Program Mitigate the Impact of the 2008-2010 Crisis?).

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, «vai pasākums «Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās» sniedza atbalstu tiem cilvēkiem, kam tas bija visvairāk nepieciešams, kā arī to, kāda bija šī pasākuma ietekme», skaidro Labklājības ministrijas pārstāvji.

Pasākums veiksmīgi sasniedza nabadzīgos un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus, bet salīdzinoši turīgas mājsaimniecības pasākumu dalībnieku starpā bija pārstāvētas ļoti maz, secinājusi Pasaules banka, norādot, ka tomēr, ņemot vērā krīzes dziļumu, pasākuma apjoms bija pārāk mazs, radot uz to garas rindas.

Pētījuma veicēji norāda, ka stipendija sniedza atbalstu bezdarba gadījumā un īstermiņā pasākuma dalībnieku mājsaimniecību ienākumus palielināja par 37%, ja salīdzina ar līdzīgām mājsaimniecībām, kuru dalībnieki nepiedalījās pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nabadzība Latvijā – kārtējie mērķi, kārtējais nekas?


Inguna Ukenābele,
 DB ziņu redaktore, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nabadzības mazināšanas tēma pašlaik pasaulē tiek locīta daudzos un dažādos veidos. Jāatgādina, ka tas bija arī viens no galvenajiem iepriekšējās valdības deklarācijas punktiem. Bet vai no tā kas mainījies?

Šā gada janvārī 50 gadu jubileju svin ASV prezidenta Lindona Džonsona savulaik uzsāktā programma «Karš pret nabadzību». ASV apskatnieki uzsver – šī programma savulaik radās, jo ASV nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija sasniedzis 19%. Neiztika arī bez savtīgiem mērķiem, jo tādējādi tā laika politiķi cerēja piesaistīt melnādaino ASV vēlētāju balsis, kas veidoja lielāko nabadzīgo iedzīvotāju slāni. Tomēr, lai kādi arī būtu slēptie blakus iemesli, «Karš pret nabadzību», kas ietvēra daudz un dažādus pasākumus, sākot no nodokļu atvieglojumiem un beidzot ar ēdināšanas programmām, savu paveica – nabadzīgo cilvēku skaits ASV ir samazinājies, regulāri bērnu nāves gadījumi nepietiekama uztura dēļ ir palikuši sešdesmitajos un kopīgais dzīves līmenis ir uzlabojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmēja viedoklis: Naudu mobilitātes pabalstiem varētu izlietot lietderīgāk

Valērijs Šindlers, SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs, 06.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir nolemts ieviest tā dēvētos mobilitātes pabalstus, četrus mēnešus maksājot noteiktas naudas summas ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri atraduši darbu tālāk nekā 20 kilometru no savas dzīvesvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīs 49 tūkstošus bezdarbnieku

Gunta Kursiša, 08.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mājsaimniecības dati liecina par nepieciešamību «simtlatnieku» programmai līdzīgus pasākumus veikt arī turpmāk. Arī nākamgad tiek plānots piesaistīt 49 tūkstošus cilvēku. Šim nolūkam tiks atvēlēti 23 miljoni latu,» pavēstīja Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis.

Arī nākamgad programmas principiem jāpaliek nemainīgiem – darbam jābūt organizētam pašvaldībās, arī to iestādēs vai aģentūrās, bet ne kapitālsabiedrībās, respektīvi, ārpus uzņēmējdarbības, norāda I. Lipskis. Darbu varēs organizēt arī nevalstiskajās organizācijās.

Vidējais laiks, kādā bezdarbnieki varētu piedalīties programmā ir četri mēneši. Saņemtais neto atalgojums – 100 lati, bet bruto atlīdzība – 110 lati, jo atalgojumā plānots iekļaut arī pensijas apdrošināšanas daļu.

Programma tika uzsākta 2009. gadā, un līdz šim tajā ir iesaistīts 91 tūkstotis Latvijas bezdarbnieku. Lielākā daļa iesaistīto bezdarbnieku jau ilgstoši ir bez pastāvīga darba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Sociālā uzņēmējdarbība kā risinājums

Svetlana Saksonova, Aina Joppe, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Krīzes laika risinājumiem jāliek punkts

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada beigās tiks izbeigta tā saucamā simtlatnieku programma, raidījumā 900 sekundes norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Savukārt no 1.jūlija programmas dalībnieku stipendijas apmērs tiks samazināts no 100 Ls līdz 80 Ls. B. Paševica atzīmēja, ka aptuveni 50 tūkst. bezdarbnieku gaidot rindā uz šo pakalpojumu.

NVA vadītāja bilda, ka programmu ir laiks beigt, jo tā bija kā risinājums krīzes situācijai. Šobrīd Labklājības ministrija strādājot pie jaunas programmas, kas atbilstu šī brīža apstākļiem.

Savukārt februāra beigās bezdarba līmenis Latvijā saglabājies 14,5% apmērā, kas ir tikpat cik, janvāra beigās. Taču, skaitot matemātiski, ir nākuši klāt kādi 160 līdz 170 bezdarbnieki. B.Paševica arī piebilda, ka pēdējos trijos mēnešos bezdarba līmenis Latvijā gandrīz nemainoties, kam par iemeslu ir tas, ka netiek radītas jaunas darba vietas. Savukārt stabilizācija esot tāpēc, ka darba vietas netiekot samazinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

100 milj. eiro, kurus Latvija saņems no Pasaules Bankas, būs pēdējais starptautiskā aizdevuma maksājums šogad, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

2008. gada nogalē noslēgtā starptautiskā aizdevuma programma deva Latvijai iespēju kopumā saņemt 7,5 miljardus eiro, tostarp 400 milj. eiro no Pasaules Bankas.

Pasaules Bankas (PB) direktoru valde pēdējās aizdevuma daļas - 100 milj. eiro - piešķiršanu Latvijai apstiprināja 26. maijā, savukārt piektdien finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) un PB Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Herolds (Peter Harrold) parakstīja līgumu par aizdevuma piešķiršanu.

Šie līdzekļi paredzēti ekonomiskās krīzes sociālo seku mazināšanai un tiek izmantoti, piemēram, lai apmaksātu transporta izdevumus skolēniem, kuru skolas tikušas slēgtas, īstenojot izglītības sistēmas reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Mērķis var būt Māstrihtas kritēriju izpilde, bet ne eiro ieviešana

Db redakcija, 07.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai noteikti jāpievienojas eirozonai 2014. gadā, jādara viss iespējamais, lai tas notiktu un vispār - tas ir mūsu valsts nākamais svarīgākais mērķis tūlīt pēc iestājas ES un NATO…

Šāda retorika ir bijusi dzirdama pietiekami ilgu laiku pat tad, kad pašas eirozonas valstis sāka piemeklēt drūmākas ekonomiskās problēmas nekā Latviju. Šobrīd valsts oficiālā terminoloģija, protams, ir stipri vien līdzīga, tomēr ir parādījušās nianses, kas liecina arī par veselā saprāta klātbūtni, spriežot par šo jautājumu.

Pirmkārt, ir skaidri redzams, ka daļa eirozonas valstu netiek galā ar savām ekonomiskajām problēmām ne ar, ne bez palīdzības no ārpuses. Spilgtākais piemērs šajā jomā, protams, ir Grieķija, taču problēmu nomocīta ir arī Spānija, Itālija, Portugāle utt. Otrkārt, arvien vairāk Eiropas sabiedrība tiek sagatavota domai, ka ir tikai divi ceļi, kā atrisināt finansiālās problēmas eirozonā - vai nu tiek ieviesta vienota fiskālā politika visā ES, vai arī jāizbeidz projekts «ieviešam eiro». Turklāt kādreizējā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera paziņojums, ka eiro saglabāšanai būtu jāveido Eiropas savienotās valstis, ES dalībvalstīm atsakoties no savas nacionālās suverenitātes, vairāk izskatījās pēc labi apzinātas provokācijas, lai satracinātu 27 valstis vienlaicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru