No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Akcīzes nodokļa likmes samazinājums dīzeļdegvielai mazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par 6,7 miljoniem eiro mēnesī, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Ministru kabineta (MK) vēstules projekta.

EM, atbildot uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2. aprīļa vēstuli, kurā komisija aicina MK izvērtēt atbalsta nepieciešamību Tuvo Austrumu konflikta īpaši skartajām nozarēm, kā arī mājsaimniecībām, norādīts, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju un iespējamos tās attīstības scenārijus, ir izskatītas divas savstarpēji izslēdzošas alternatīvas tālākai rīcībai - preventīva gatavošanās atbalsta pasākumu ieviešanai vai nogaidīšana līdz konkrētu cenu sliekšņu sasniegšanai.

Ministrijā atzīmē, ka koalīcijas partneri diskusiju rezultātā ir vienojušies, ka neatkarīgi no iespējamiem attīstības scenārijiem preventīvi ir jāizstrādā krīzes ietekmes mazināšanas potenciālie pasākumi un jāapzina to finansēšanas iespējas.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Latvijas un citu Baltijas valstu studentu vidū par pievilcīgāko pirmās darba vietas izvēli kļuvusi profesionālo pakalpojumu nozare, savukārt IT un tehnoloģiju nozares popularitāte gada laikā kritusies no 31 % līdz 7 %, liecina EY un ERDA aptauja, kurā noskaidrots Baltijas biznesa, finanšu, grāmatvedības, matemātikas un ekonomikas studentu viedoklis.

Aptaujāto studentu primārā izvēle – profesionālie pakalpojumi; IT nozares popularitāte sarūk

Meklējot drošu pamatu karjeras sākumam, profesionālo pakalpojumu nozare (audits, grāmatvedība u.c.) kļuvusi par prioritāro Baltijas valstu biznesa, finanšu, grāmatvedības, matemātikas un ekonomikas studentu vidū. 2025. gadā šo jomu savai pirmajai darba vietai izvēlētos 41 % jauno speciālistu, kas ir par 10 % vairāk nekā pagājušajā gadā.

“Šie rezultāti apliecina augstu pieprasījumu pēc skaidra attīstības ceļa un iespējas ātri apgūt jaunas prasmes. Profesionālo pakalpojumu nozares izvirzīšana kā pievilcīgākā izvēle pirmajam darbam pēc absolvēšanas nozīmē ne tikai vēlmi būt daļai no spēcīga, starptautiska zīmola – tas ir signāls, ka studenti augstu vērtē strukturētu izaugsmi un iespēju uzkrāt daudzveidīgu pieredzi, strādājot ar dažādiem klientiem un nozarēm,” skaidro Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Latvijas organizācijas trīs gadu laikā piesaistījušas 8,1 miljonu eiro Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) finansējuma. Atbalstīti 215 jaunuzņēmumi, tostarp tādi zinātņietilpīgi jaunuzņēmumi kā “Aerones”, “CellboxLabs” un “PrintyMed”, kā arī veicināja 22 inovatīvu produktu un pakalpojumu nonākšanu tirgū. Institūts apstiprinājis darbības turpināšanu Latvijā līdz 2028. gadam.

Vairāk nekā 3300 cilvēku piedalījušies EIT izglītības un mācību programmās. Kopienas aktivitātes Latvijā turpināsies, fokusējoties uz jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu piekļuvi institūta inovāciju un uzņēmējdarbības atbalstam, mācībām un izglītības iespējām studentiem, pētniekiem un uzņēmējdarbības komandām, kā arī Latvijas organizāciju piesaistei Eiropas partneriem un industrijai un Latvijas dalībai Eiropas Savienības inovāciju instrumentos.

“Atjaunotais mandāts ļauj mums stiprināt Latvijas novatoru, studentu un jaunuzņēmumu attīstību Eiropā un pasaulē, papildinot nacionālos atbalsta instrumentus, kā arī stiprināt Latvijas inovāciju ekosistēmas organizācijas, veidojot jaunas partnerības un nodrošinot piekļuvi finansējumam,” stāsta EIT pārstāvniecības vadītāja Latvijā Alina Dolmate, kura vadīs kopienas centra darbību.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Atklātas divas komersantu vidū ilgi gaidītas atbalsta programmas, ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM (ALTUM).

Viena no programmām paredz iespēju būvēt un modernizēt siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru pašvaldībās, savukārt otra – veicināt biometāna ražošanu Latvijā. Abu programmu kopējais finansējums ir 77,3 miljoni eiro.

“Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Sākoties 2026. gadam, tirdzniecības centru nozare Baltijā vairs neuzdod sev jautājumu, vai mainīties, jo jautājums ir tikai, cik ātri un cik gudri to darīt.

Nozare ienāk jaunā attīstības posmā, kurā vienlaikus iezīmējas trīs skaidras tendences: dinamisks ēdināšanas, izklaides un sporta piedāvājuma pieaugums, vēl plašāks mākslīgā intelekta pielietojums un sinerģija ar apkārtējās pilsētvides attīstību.

Ēdināšana, izklaide un sports – kāpēc tieši šīs kategorijas?

Atbilde patiesībā ir vienkārša: ērtība un paradumi. Cilvēki arvien apzinātāk plāno savu laiku un labprāt apvieno vairākus mērķus vienā vietā – iepirkšanos, maltīti, fiziskās aktivitātes un kvalitatīvu laika pavadīšanu. Līdz ar ko liels tirdzniecības centrs nomniekiem sniedz, ja ne gluži garantētu, tad noteikti prognozējamu klientu plūsmu, savukārt apmeklētājiem – iespēju visu izdarīt ērti vienā vietā.Šo tendenci apstiprina arī konkrēti dati. Mūsu nesen veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem ziemas periodā rāda, ka aukstajos mēnešos tirdzniecības centri arvien biežāk tiek apmeklēti ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu saņemšanai un brīvā laika pavadīšanai.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) galvaspilsētas ielu ziemas uzturēšanu vērtē starp seši un vāju septiņi.

Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Kleinbergs pauda, ka pilsēta ir ļoti dažāda - tur, kur ir sinerģija starp pašvaldību un, piemēram, sētniekiem, situācija ir vislabākā.

Sasaucot atbildīgos dienestus par situāciju pilsētas ielās, Kleinbergs uzdevis izvest sniegu no krustojumiem un gājēju pārejām, lai izvairītos no sanesumiem. Tāpat uzdots tīrīt notekas.

Kleinbergs gatavs tam, ka tuvākajās dienās, sākot izvest sniegu, tiks saņemta kritika, ka "sniegs taču tūlīt nokusīs", bet tas nepieciešams satiksmes uzlabošanai.

Pilsētas mērs aicina ziņot par sniega kaudzēm un bedrēm, kas rodas pēc ziemas. Cilvēki aktīvi izmanto iespēju informēt par šādām situācijām, un Kleinbergs uzdevis nodrošināt arī atgriezenisko saiti par paveiktajiem darbiem.

Jau trešo reizi notikusi “Centrālās laboratorijas”, “Veselības centru apvienības” un “Olphas” organizētā Dabaszinību skolotāju diena, kurā piedalījās teju 70 pedagogi no visas Latvijas.

Skolotājiem bija iespēja noklausīties vērtīgas lekcijas par veiksmīgas komunikācijas veidošanu ar skolēniem, mākslīgā intelekta integrāciju laboratoriju darbā, zinātnes un pētniecības darbu izstrādi, kā arī klātienē iepazīties ar Baltijā modernākās laboratorijas ikdienu.

“Dabaszinību skolotāji ir nākotnes zinātnes un medicīnas sasniegumu pamatlicēji, jo zinātkāre un vēlme izprast pasauli sākas jau skolā. Tieši pedagogi jauniešos rada interesi par atklājumiem, pētniecību un nākotnes profesiju. Kopā ar partneriem organizējot Dabaszinību skolotāju dienu, vēlamies pateikties skolotājiem par viņu darbu un sniegt arī praktiskas jaunas zināšanas un pieredzi, ko viņi var izmantot savā ikdienas darbā stundās. Šī ir arī unikāla iniciatīva, jo sniedzam iespēju arī pašiem skolotājiem iepazīties klātienē ar uzņēmumu darbu, kur zinātne un skolās, augstskolās apgūtais pārtop praktiskos risinājumos, kas palīdz uzlabot cilvēku dzīvi," norāda SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Jaunizveidotais Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) tuvāko sešu gadu laikā īstenos vienu no vērienīgākajiem zinātnes un sabiedrības veselības projektiem Latvijā – 30 miljonu eiro vērtu Eiropas Savienības programmas "Apvārsnis Eiropa" projektu valsts mēroga notekūdeņu monitoringam.

Projekts būs viens no pirmajiem būtiskajiem piemēriem tam, kādu pievienoto vērtību rada divu spēcīgāko zinātnisko institūciju – Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) apvienošanās vienotā pētniecības organizācijā.

Projekta mērķis ir Latvijā izveidot pastāvīgu notekūdeņu monitoringa sistēmu, kas ļaus regulāri analizēt notekūdeņus visā valstī, identificējot ķīmiskas un toksiskas vielas, medikamentu atliekas, kā arī slimību ierosinātājus. Šāda sistēma sniegs iespēju savlaicīgi pamanīt sabiedrības veselības riskus un efektīvāk novērst potenciālos apdraudējumus cilvēku veselībai un dzīvībai.

Jaunās šķeldas katlumājas Salaspilī būvniecībā "Gren" investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Enerģētikas uzņēmums Gren šodien Salaspils novadā rīkoja jaunās, augstas efektivitātes 50 MW šķeldas katlu mājas simbolisku pamatakmens pasākumu, kura laikā ēkas pamatos tika ieguldīta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Jaunā katlu māja – vairāk nekā 30 miljonu eiro investīcija, stiprinās Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas drošību un ilgtspēju, palielinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru galvaspilsētas siltumapgādē un samazinot atkarību no importētiem fosilajiem resursiem.

“Gan Rīgas, gan Latvijas siltumapgādes kontekstā svarīga loma ir vietējiem resursiem, kas mazina uzņēmumu un patērētāju atkarību no importēto resursu cenu svārstībām, un sekmē stabilākas un prognozējamākas siltuma cenas ilgtermiņā. Jaunā šķeldas katlu māja būs atbilstošs papildinājums Rīgas siltumapgādē,” teica Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

AS Agrova International, kas ir māteskompānija AS APF Holdings (Nasdaq Riga: EGG), tās dibinātāja Jurija Adamoviča vadībā ir iegādājusies 100% akciju Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings.

Transakcijas kopējā vērtība ir 40 miljoni eiro, padarot šo par vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumu ārvalstu iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā.

Pēc šī soļa Sunrise Group kļūst par pilnībā piederošu Agrova International meitas uzņēmumu un papildinās Agrova grupu, kurā jau ir Latvijā bāzētais olu un olu produktu ražotājs APF Holdings, tādējādi būtiski paplašinot Latvijā dibinātās grupas darbības ģeogrāfiju un nostiprinot tās pozīcijas kā Eiropas mēroga spēlētājam olu un olu proteīna produktu nozarē. Darījumu finansiāli atbalstīja Accession Capital Partners – attīstības kapitāla fonds ar ievērojamu pieredzi lauksaimniecības uzņēmumu izaugsmes veicināšanā.

Reaģējot uz vakardienas, 26. oktobrī, Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” izskanējušo informāciju un Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) izplatītajiem apgalvojumiem, SIA “Alpha Baltic Media” uzsver, ka šie izteikumi ir nepatiesi, maldinoši un pēc būtības veido mērķtiecīgu melnā PR kampaņu, ko īsteno uzņēmuma konkurenti, izmantojot asociācijas platformu.

“Alpha Baltic Media” norāda, ka uzņēmums nav saistīts ar nekādu prettiesisku rīcību, un neviena valsts institūcija nav konstatējusi būtiskus pārkāpumus uzņēmuma darbībā. Uzņēmums godprātīgi pilda līgumsaistības ar klientiem un pēdējo divu gadu laikā noslēdzis ap 50 līgumiem valsts iepirkumu ietvaros. No šogad noslēgtajiem līgumiem tikai viens ticis lauzts, bet pagājušajā gadā – divi.

“Šādas situācijas laiku pa laikam rodas jebkurā nozarē – ja starp pasūtītāju un aģentūru neveidojas sinerģija, līguma izbeigšana ir normāla sadarbības prakse. Mēs vienmēr izvirzām klienta intereses pirmajā vietā un strādājam atbildīgi, caurspīdīgi un ar profesionālu attieksmi,” norāda “Alpha Baltic Media” valdes loceklis Lauris Špillers.

Eiropai šobrīd ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību, vienlaikus saglabājot ciešo transatlantisko sadarbību ar ASV, ceturtdien, 16. oktobrī, Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotajā konferencē "Spotlight Latvia: The Future of Our Security" paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Pēc Otrā pasaules kara ASV investīcijas palīdzēja atjaunot Eiropu, radot pamatu kopējai labklājībai. Šī transatlantiskā saikne ir un paliek viens no pasaules stabilitātes stūrakmeņiem - Eiropas un Amerikas drošība, ekonomika un tehnoloģiskā attīstība ir savstarpēji atkarīgas un stiprina viena otru," uzsvēra Ašeradens.

Runājot par turpmāko sadarbības attīstību, finanšu ministrs atzīmēja, ka publiskā un privātā sektora partnerības būs izšķirošas nākamajā transatlantiskās drošības sadarbības posmā. Finanšu ministrija turpina darbu pie ciešākas publiskā un privātā sektora sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un citiem finanšu partneriem, lai mazinātu riskus un piesaistītu privāto kapitālu enerģētikas drošības, kiberaizsardzības un piegādes ķēžu jomās.