Jaunākais izdevums

Uzņēmumam SIA «Skai Baltija», kas iepriekš pārvaldīja «Sky» lielveikalus, bet tagad nodarbojas ar «Sky» pārtikas produktu ražošanu, mainījušies īpašnieki, kā arī vienīgais valdes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercreģistrā šī gada 1.augustā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām par 80% SIA «Skai Baltija» kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Rūdolfs Rubenis, bet pārējo 20% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks ir Andris Lontons. Līdz šim vienīgais SIA «Skai Baltija» dalībnieks bija Kiprā reģistrēta kompānija «Carberry Trading Limited».

SIA «Skai Baltija» ilggadējais valdes loceklis Aivars Rubenis, kurš uzņēmuma valdē darbojās kopš 1999.gada, atstājis amatu, un par vienīgo valdes locekli iecelts lielākais dalībnieks Rūdolfs Rubenis.

SIA «Skai Baltija» dibināts 1998.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 438 240 eiro. 2017.gadā uzņēmuma īpašnieki pieņēma lēmumu atdalīt mazumtirdzniecību no pārtikas produktu ražošanas, «Sky» lielveikalu pārvaldīšanu nododot uzņēmumam SIA «RX Tirdzniecība» un SIA «Skai Baltija» atstājot pārtikas produktu ražošanu. Reorganizācija noslēdzās šīs gada 31.janvārī.

2017.gadā SIA «Skai Baltija» neto apgrozījums bija 30,095 miljoni eiro, uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 41 tūkstotis eiro. Tas nodarbināja 259 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 2,349 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA «Skai Baltija», kas nodarbojas ar «Sky» pārtikas produktu ražošanu, reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,777 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Skai Baltija» par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājis visu savu mantu. Komercķīla nodrošina uzņēmuma saistības, kas izriet no šogad aprīļa beigās noslēgtā kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta šī gada 2.maijā, un tā ir vienīgā SIA «Skai Baltija» aktuālā komercķīla.

SIA «Skai Baltija» dibināts 1998.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 438 240 eiro, un tā īpašnieki ir divas privātpersonas.

Ieprieķs SIA «Skai Baltija» pārvaldīja «Sky» lielveikalus, taču kopš 2018.gada janvāra SIA «Skai Baltija» nodarbojas ar pārtikas produktu ražošanu, bet mazumtirdzniecība atdalīta un ar to nodarvojas uzņēmums SIA «RX Tirdzniecība».

SIA «Skai Baltija» 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav pieejami, bet 2017.gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 30,095 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 41 tūkstotis eiro. Tas nodarbināja 259 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 2,349 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skai Baltija par vairāk nekā 4 miljoniem eiro būvē gaļas pārstrādes cehu

Monta Glumane, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Skai Baltija» uzsācis gaļas pārstrādes ceha būvniecību, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas būvniecībā un aprīkojuma iegādē pārsniegs 4 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 70% ir bankas «BlueOrange atbalsts.

Jaunais ražošanas cehs atradīsies Valgales ielā 4, netālu no vietas, kur šobrīd K.Ulmaņa gatvē 122 atrodas lielveikals «Sky». Gaļas pārstrādes un noliktavu komplekss būs izvietotas ēkas pirmajā stāvā 3006,40 kvadrātmetru platībā, bet ēkas kopējā platība būs 3889 kvadrātmetri.

Sākotnēji cehs nodrošinās lielveikalus «Sky» ar bioloģiski audzētu lopu un putnu gaļu, kā arī dažādiem gaļas produktiem – desām, ruletēm, pastētēm, kūpinājumiem, buljonu, gaļas marinējumiem un dažādiem gaļas pusfabrikātiem. Sākotnēji tiks ražoti ap 100 dažādu produktu veidu, taču tuvāko gadu laikā sortimentu plānots paplašināt. Produktu recepšu izstrādē piesaistīti pašmāju pārtikas tehnologi un ārvalstu speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS PNB Banka jaunie akcionāri gatavi bankā iepludināt 146 miljonus eiro

Žanete Hāka, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieki lūguši Rīgas domei par vairāk nekā gadu pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019. gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija ievēlējusi jaunu valdi

Ilze Žaime, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē būs pieci, nevis septiņi cilvēki. Tāpat tai apstiprināts jauns nosaukums - Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija. Iepriekš organizācijas nosaukums bija Latvijas Startup asociācija "Startin.LV".

Organizācija "Startin.LV", kuras mērķis ir attīstīt Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu un popularizēt jaunuzņēmumu kustību, valdi ievēl reizi divos gados. Uz piecām valdes locekļu vietām pretendēja 12 kandidāti, no kuriem divi arī līdz šim ir bijuši valdē.

Pēdējos divus gadus Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju "Startin.LV" vadīja valde septiņu cilvēku sastāvā. Tajā strādāja Egita Poļanska, Līva Pērkone, Jānis Rozenblats, Dagnija Lejiņa, Jānis Bite, Lauma Gailīte un Sergejs Jakimovs.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē nākamos divus gadus darbu turpinās uzņēmuma "Mailigen" vadītājs Jānis Rozenblats. Pārējiem jaunievēlētajiem biedriem - "Lokalise" līdzdibinātājam Petr Antropov, "Edurio" pārstāvei Agnesei Veckalnei, "Squad Robotics" dibinātājam Didzis Dejus un "Nordigen" līdzdibinātājam Robertam Bernānam šis būs pirmais pilnvaru termiņš Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē. Priekšsēdētāju valde izvēlēsies decembra sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 1.augustā, Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata pienākumus beigs pildīt pašreizējie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andris Ameriks (GKR) un Nils Ušakovs (S), kā rezultātā valde darbu turpinās bez priekšsēdētāja, kā arī bez priekšsēdētāja vietnieka.

Pēc Brīvostas pārvaldes pārstāves Ingas Šabovicas teiktā, valdes darba reglaments paredz, ka valde sešu locekļu sastāvā ir lemtspējīga un jebkādus lēmumus tā var pieņemt tad, ja vismaz pieci pārstāvji ir vienisprātis. Tā kā līdz ar Amerika un Ušakova aiziešanu paliks tieši seši valdes locekļi, teorētiski darbu būs iespējams turpināt.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina, ka attiecīgā situācija ostas darbu neietekmē, jo valde ir lemtspējīga. «Situācija varbūt ir neikdienišķa, bet tā nekādā veidā veidā ostas ikdienas darbu neietekmē - ne traucē, ne paralizē, ne arī kaut kā maina,» viņš sacīja, piebilstot, ka perspektīvā ostas valdei gan ir jābūt pilnā sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) pagaidu valde pieņēmusi lēmumu atlaist uzņēmuma Iepirkumu komisiju, apturēt visus iepirkumus līdz rūpīgai izvērtēšanai un līdz šī gada beigām izveidot jaunu Iepirkumu komisiju un attiecīgas vērtēšanas procedūras, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Pagaidu uzskata, ka nepieciešams palielināt sabiedriskā transporta lomu galvaspilsētā, paplašināt RS piedāvāto maršrutu tīklu uz tuvākajām Pierīgas pašvaldībām, veidot vienotu un saskaņotu pasažieru vilcienu, starppilsētu un pilsētas transporta sistēmu, attīstīt stāvparku projektus tramvaju galapunktu tuvumā, veidot jaunas sabiedriskā transporta joslas un citus priekšlikumus pasažieru ērtībai.

Lai stabilizētu uzņēmuma finansiālo situāciju, pagaidu valde norāda, ka nepieciešams pierādīt kreditoriem un partneriem korupcijas risku izslēgšanu un katra darījuma pamatotību un veikt papildu analīzi par katru slēdzamo līgumu un veicamo maksājumu. Tāpat tiks pārvērtēti uzņēmuma investīciju un attīstības projekti, vērtējot to ilgtspēju, visi noslēgtie līgumi un uzņēmuma finansiālās iespējas. Tiks izvērtēta infrastruktūras modernizācijas un kapitālo ieguldījumu atlikšana iespēja, līdz uzņēmuma finanšu situācijas stabilizēšanai. Vienlaikus tiks veikta detalizēta pakalpojumu izmaksu analīze un pašizmaksas saskaņošana ar Rīgas domes Licencēšanas komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga apturēs investīcijas un pārskatīs personāla izmaksas

Lelde Petrāne, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ gandrīz pilnībā apturētā aviosatiksme ir likusi lidostas "Rīga" valdei apstiprināt ārkārtējus budžeta taupīšanas pasākumus - par 85% tiks samazināti visi investīciju projekti, par 60% - saimnieciskās darbības izmaksas un par 40% - personāla izmaksas.

"Diemžēl valde ir spiesta pieņemt šādus lēmumus, jo lidostas ieņēmumi ir kritiski zemā līmenī - kopš krīzes sākuma ieņēmumu kritums ir sasniedzis 98%. Turklāt pēc ekspertu prognozēm aviācijas nozares atgūšanās notiks ļoti lēni un pakāpeniski. Līdz šim ierastās ceļošanas iespējas tik ātri neatgriezīsies gan vienkāršas piesardzības, gan pārvietošanās ierobežojumu, gan arī krīzes ekonomisko seku dēļ," norāda lidostas "Rīga" valde.

Valde uzsver, ka kapitālsabiedrības pagājušā gada un šā gada sākuma pozitīvie finanšu rezultāti īstermiņā ļauj pilnībā segt darbinieku algas un operatīvās izmaksas. Uzņēmums kopš krīzes sākuma ir optimizējis procesus un samazinājis izmaksas, taču pesimistiskās prognozes par aviācijas nozares atkopšanos Eiropā pēc krīzes beigām liek pieņemt vēl smagākus lēmumus. Tādēļ būtiskas izmaiņas skars arī lidostas "Rīga" personāla politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas dome atsaka Kalnciema ielas grausta īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien atteica Pārdaugavā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019.gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredzēja, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital". Abas ēkas kopā veido namu ansambli, kurš pēc būtības pieder savstarpēji saistītiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Valmieras stikla šķiedra pārcēlusi papildu akciju publiskā piedāvājuma īstenošanu

Žanete Hāka, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolemts pārcelt AS Valmieras stikla šķiedra valde plānoto papildu akciju publisko piedāvājumu (follow-on public offering jeb FPO) uz 2019. gada otro pusgadu, pamatojoties uz vairākiem iemesliem, paziņojumā Nasdaq Riga norāda uzņēmums.

2019. gada 25. aprīlī sabiedrības valde paziņoja par aizkavētu 2018. gada auditētā konsolidētā un atsevišķā finanšu pārskata iesniegšanu.

Pārskatu aizkavēšanās saistīta ar faktu, ka P-D VALMIERA GLASS USA Corp., sabiedrības ASV meitas uzņēmums, nesen saņēmis papildu informācijas pieprasījumu no tās zvērinātiem auditoriem, kā arī no sabiedrības zvērinātiem auditoriem, ASV meitas uzņēmuma auditēšanas gaitā. Attiecīgi ir nepieciešams iegūt neatkarīga eksperta ziņojumu par ASV meitas uzņēmuma procesiem, kura sagatavošanai nepieciešams papildus laiks, skaidro uzņēmums.

Pamatojums ir sekojošs: ASV meitas uzņēmums sastāv no divām fiziski nodalītām rūpnīcām vienā un tajā pašā īpašumā. Pirmā ir filcu ražotne, kas var darboties kā neatkarīga vienība (iepriekš saukta arī kā «Pirmā kārta»). Otrā ir vertikāli integrēta stikla šķiedras diega ražotne (iepriekš saukta arī kā «Otrā fāze»). Kā jau iepriekš ziņots, ASV otrās fāzes process ir prasījis daudz ilgāku laiku kā iepriekš plānots, lai sasniegtu gaidītos ražošanas rezultātus. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa grupas investīciju pēdējos gados ir virzīti Otrās fāzes īstenošanai, auditori ir pieprasījuši papildus informāciju, lai novērtētu aktīvu vērtību, kuriem ir jābūt iegrāmatotiem, slēdzot 2018. gada kontus, skaidro uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra darbu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdē sāks jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, informē VNĪ.

Par viņa iecelšanu šajā amatā VNĪ padome lēma pagājušā gada 11.oktobrī.

R.Griškevičam ir pieredze operatīvās darbības, finanšu un investīciju uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā un iepirkumu pārraudzībā, kā arī lielu uzņēmumu vadībā Latvijā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Vairāk nekā desmit gadu strādājis dažādās būvmateriālu ražotāja "Cemex" (tagad "Schwenk Latvija") struktūrvienībās, tostarp bijis "Cemex Baltic’s & Finland" valdes loceklis, "Cemex Baltic Cement Russia" un "Cemex Hungary" vadītājs.

VNĪ valdē R.Griškevičs būs atbildīgs arī par finanšu vadību, investīciju finansēšanu un uzraudzību.

DB jau vēstīja, ka pagājušā gada nogalē darbu VNĪ valdē valdē atstājusi valdes locekle Sigita Janvāre. Viņas vietā uz laiku valdē iecelts kompānijas Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Viada Baltija šogad plāno rekonstruēt un modernizēt līdz piecām degvielas uzpildes stacijām

Db.lv, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs AS «Viada Baltija» pagājušajā gadā kāpinājis apgrozījumu par 36,9%, salīdzinot ar 2016.gadu, un tas sasniedzis 135,106 miljonus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Neskatoties uz straujo apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pērn bija 228 tūkstoši eiro, pretēji peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmuma ieņēmumi 114,522 miljonu eiro apmērā no degvielas realizācijas pērn veidoja 84,7% no AS «Viada Baltija» apgrozījuma, savukārt ieņēmumi no preču pārdošanas bija 18,294 miljoni eiro jeb 14% no apgrozījuma. Uzņēmums vēl guvis ieņēmumus 1,319 miljonu eiro apmērā no pakalpojumu sniegšanas un ieņēmumus 971 tūkstoša eiro apmērā no nomas.

AS «Viada Baltija» 2017.gadā nodarbināja vidēji 536 darbiniekus, kas bija par 126 darbiniekiem vairāk nekā 2016.gadā.

AS «Viada Baltija» lietošanā pagājušajā gadā bija tīkls ar 69 degvielas uzpildes stacijām, no kurām 61 bija pilna servisa degvielas uzpildes stacija un astoņas bija automātiskās degvielas uzpildes stacijas, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē iecelts nu jau bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, liecina aģentūra LETA rīcība esošā informācija.

Oficiāli Jakrina pilnvaras varētu stāties spēkā 7.jūnijā, taču tikmēr arī tiek izraudzīti «Rīgas satiksmes» padomes locekļi, kuru viens no pirmajiem uzdevumiem būs izvēlēties jauno uzņēmuma valdi. Padomes locekļi varētu tikt izvēlēti tuvāko divu nedēļu laikā.

Kopā ar Jakrinu pagaidu valdē strādā Ernests Saulītis, Jānis Meirāns, Armands Krūze un Juris Švanders.

Rīgas domes jaunievēlētais priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) sola tuvākajā laikā atsaukt pašvaldības SIA Rīgas satiksme nupat pagaidu valdē iecelto Emīlu Jakrinu, liecina viņa ieraksts Twitter.

D. Turlais (GKR) norādīja, ka ir pārsteigts par šādu soli, īpaši tāpēc, ka tas ar viņu nav ticis saskaņots. «Domāju, ka bez domes priekšsēdētāja piekrišanas šāds solis nav īsti pareizs, tāpēc izvērtēšu šo administratīvo aktu,» sacīja Turlais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz valdes priekšsēdētājs noraida pārmetumus par iespējamu korupciju uzņēmumā

LETA, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm nosoda Olmafarm rīcību un organizēto pulcēšanos pie caurlaides vērtē kā ālēšanos

Žanete Hāka, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Lielbritānijas Debenhams problēmas Latvijas veikalu neietekmēs

Žanete Hāka, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielveikalu tīkla Debenhams problēmas Latvijas uzņēmumu neietekmē un veikals turpina strādāt, portālam DB pastāstīja Debenhams Baltics zīmola menedžeris Ivars Plaudis – Lasmanis.

«No Lielbritānijas 9.aprīlī, saņēmām oficiālu informāciju, ka uzņēmumam ir mainījušies īpašnieki. Debenhams PLC, kas līdz šim bija biržā kotēts holdinga uzņēmums, nozīmētie administratori pārdeva uzņēmumu lielāko kreditoru izveidotai grupai – Celine Newco 1 Ltd. Savukārt Debenhams Retail Ltd, kas ir atbildīgs par ikdienas operatīvā darba nodrošināšanu, jauno īpašnieku vadībā turpina strādāt tāpat kā līdz šim. Kā oficiālā vēstulē presei norādīja Debenhams valdes priekšsēdētājs Terijs Dadijs (Terry Duddy), uzņēmumā jaunie īpašnieki ir investējuši papildu līdzekļus, kas ļaus īstenot apgrozījuma plānus un nodrošināt jau iecerētos projektus, kas attiecas uz zīmola attīstību un restrukturizāciju. Vienīgais sarūgtinājums šajā situācijā ir tas, ka līdzšinējie akciju turētāji zaudē savu ieguldīto naudu,» norāda I. Plaudis-Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sky&More bērnu modes zīmolu shop-in-shop izveidē investē vairāk nekā 324 tūkstoši eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 324 tūkstošus eiro, iepirkšanās centrā Sky&More izveidota bērnu shop-in-shop zona, kurā tiks piedāvāti Latvijas tirgū līdz šim nepārstāvēti bērnu apģērbu zīmoli, informē iepirkšanās centra vadītāja Kristīne Dombrovska.

1200 kvadrātmetru platībā tiks pārstāvēti 11 līdz šim Latvijas tirgū neesoši bērnu modes preču zīmoli no Dānijas, Zviedrijas, Spānijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Nīderlandes.

«2014. gadā Sky&More atvērtais Latvijā pirmais shop - in - shop biznesa modeļa veikals pierādīja sevi kā veiksmīgu konceptu, tāpēc nolēmām attīstīt šo virzienu tālāk un pēc šāda modeļa šī gada septembrī tiks atvērts arī pirmais bērnu shop - in - shop koncepts Latvijā, kuram esam devuši nosaukumu Sky&More KIDZ,» stāsta Sky&More tirdzniecības vadītāja Inga Švagrova.

«Doma par bērnu shop - in - shop konceptu radās, izpētot tirgu un saprotot, ka Latvijā šī niša nav pilnībā apgūta un joprojām ir liels pieprasījums pēc kvalitatīvām bērnu precēm, tādēļ arī izvēlējāmies atšķirties no citiem lielveikaliem un piedāvāt Latvijā līdz šim nepārstāvētus zīmolus,» papildina I. Švagrova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» durvis vērs jaunā koncepta KFC («Kentucky Fried Chicken») restorāns, kas būs jau otrā šī tīkla filiāle Rīgā.

Franšīzes jaunie īpašnieki, Igaunijas kompānija «Apollo Grupa», kam pieder arī vairāki citi zīmoli Baltijā, restorāna apmeklētājiem sola jaunu klientu servisa pieredzi, un tuvāko gadu laikā KFC restorānu skaitu Latvijā plānots trīskāršot. Šobrīd uzņēmums aktīvi meklē jaunus darbiniekus, kuri pēc profesionālu apmācību iziešanas drīzumā aizpildīs kādu no daudzajām darba vietām.

Jaunā restorāna interjers tiks ieturēts modernā stilā un gaišos toņos. Tajā paredzētas 75 sēdvietas, ko papildinās digitālās ēdienkartes, pašapkalpošanās kases un bezmaksas atkārtotās dzērienu uzpildes stacijas. Papildus KFC vistu spārniņiem restorāna ēdienkartē būs pieejami arī dažādi citi ēdieni, sākot no uzkodām un sviestmaizēm līdz cāļa gaļas maltīšu groziem un desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru