Skaidrai naudai būs stingrāki groži 

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

Māris Ķirsons, 27.03.2019

Foto: SWNS.com/Scanpix/LETA

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija savā vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai norādīja, ka 2017. gadā Latvijā auto tirgotāju neto apgrozījums bija 1,19 miljardi eiro, savukārt Igaunijā tas bija 2,47 miljardi eiro, bet Lietuvā – 2,21 miljards eiro. Asociācijas ieskatā, atšķirīgie valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem izkropļo konkurenci, kā rezultātā varot notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, jo īpaši tādā specifiskā jomā kā auto tirdzniecība. Rezultātā Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija iebilst pret šādu normu ieviešanu un prognozē auto tirdzniecības uzņēmumu likvidāciju Latvijā un pārreģistrāciju uz Lietuvu un Igauniju, un tādējādi pozitīvu fiskālo ietekmi uz citām ES dalībvalstīm.

Griestu augstums

Vairāki Saeimas deputāti rosināja svītrot no grozījumiem priekšlikumu samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 eiro līdz 3000 eiro – šie priekšlikumi tika uzskatīti kā «atbalstīti pēc būtības» un iekļauti citā priekšlikumā.

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols, iepazīstoties ar atbildīgās komisijas priekšlikumu tabulu, bija nedaudz izbrīnīts. «Tajā priekšlikumā, kurā iekļauts piedāvājums saglabāt pašreizējo skaidras naudas darījumu limitu 7200 eiro, nekā tāda nav, jo tas runā par bezskaidras naudas darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un vairs neparedz 1500 eiro skaidras naudas griestus transportlīdzekļu darījumiem,» norāda A. Dābols. Viņš pieļauj, ka skaidras naudas griestu apmērs ir tehniska kļūda, kura vienkārši tiks labota, jau attiecīgo grozījumu projektu nododot izskatīšanai parlamentam. «Negribu tādu iespēju pieļaut, kaut visādi jau var būt,» tā uz jautājumu, vai tomēr šajā grozījumu projektā nebūs palikuši skaidras naudas darījumu samazinātie griesti 3000 eiro apmērā, atbild A. Dābols. Viņš uzskata, ka pilnīga skaidrība būs tad, kad nodokļu un nodevu likuma grozījumi būs Saeimas mājaslapā redzami plenārsēdes dienaskārtībā. Arī LTRK neatrod pietiekamus argumentus skaidras naudas izmantošanas griestu samazināšanai un uzskata, ka, ieviešot ievērojamus samazinājumus skaidras naudas apritei, iedzīvotāji skaidras naudas darījumus virs noteiktajiem griestiem arvien vairāk varētu veikt citās ES dalībvalstīs, īpaši Latvijas kaimiņvalstīs. Bez tam Eiropas Komisija ziņojumā norādījusi, ka atšķirīgi valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem kropļo konkurenci iekšējā tirgū, kā rezultātā var notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, norādīts LTRK valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa parakstītajā vēstulē.

Laika jautājums

Vienlaikus A. Dābolu pārsteidz fakts, ka atbildīgās komisijas skatītajā likumprojektā nav noteikts laika periods, uz kādu attiecas skaidras naudas griesti. «Brīva interpretācija, kaut arī būtībā tas nozīmē, ka tādējādi, piemēram, laulāto, kā arī vecāku un bērnu starpā skaidras naudas darījumi kādā brīdī sasniedz skaidras naudas griestu limitu, jo nav nekādas atrunas par to, ka uz vecāku doto naudu pusdienām, piemēram, pieciem eiro nedēļā, vai mēnešbiļetei studentam nebūtu attiecināmi šie skaidras naudas limiti, neatkarīgi no to apmēra,» stāsta A. Dābols. Viņš norāda, ka uz šādu faktu savā vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai norādījusi arī Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija. «Piemēram, vīrs sievai produktu iegādei ģimenei izsniedz 300 eiro mēnesī, un jau pēc 10 mēnešiem, ja griesti ir sākotnēji iecerētie 3000 eiro, vai pēc 24 mēnešiem, ja griesti ir pašreizējie 7200 eiro, sasniedz attiecīgo limitu, kuru pārkāpjot jau pienākas sods atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajam. Sods 15% apjomā no darījumu summas tiktu uzlikts abām iesaistītajām personām – gan sievai, gan vīram (kopā 30%). Savukārt, ja sieva daļu naudas izlietotu kabatas naudai diviem bērniem, tad pēc 30 vai attiecīgi 72 mēnešiem tiktu uzlikts sods gan sievai, gan abiem bērniem – katram 15% apmērā, bet kopā tas jau ir 35%,» situāciju rāda A. Dābols. Viņš arī atgādina, ka Latvijā darba algu var saņemt gan skaidras, gan bezskaidras naudas veidā. «Vēl jau ir jautājums par pensionāriem, kuriem pensiju skaidrā naudā piegādā pastnieki,» uz neatrisināto problēmjautājumu kalnu norāda A. Dābols.

Visu rakstu lasiet 27. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Jaunākais izdevums