Zināšanas digitālajā mārketingā uzņēmējam palīdz būtiski ietaupīt reklāmas budžetam paredzētos finanšu līdzekļu. Vienalga vai tas būtu viesu mājas vai matu lakas nosaukums, vai nepacietīgi meklēts autoserviss vai zooveikals – atbildi jau ierasti sniedz interneta meklētājs Google. Digitālā mārketinga aģentūras Infinitum 8 meistarklasē "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem piedāvā uzzināt visjaunāko un visefektīvāko informāciju Google AdWords un Google Analytics stratēģiju izveidē.

Uz meistarklasi "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" ir aicināti uzņēmumu vadītāji, mārketinga un PR speciālisti ar minimālu pieredzi darbā ar Google AdWords un Google Analytics kontiem. Meistarklase būs sadalīta divos līmeņos.

"Biznesa uzlecošās superzvaigznes" tiek aicināti jaunie uzņēmēji, kuriem ir pamatzināšanas, bet viņi vēl meklē savu mārketinga stratēģiju darbā ar Google AdWords un Google Analytics. Meistarklasē jaunie uzņēmēji varēs iegūt nepieciešamās vadlīnijas, lai interneta plašumos atrastu un pārliecināt savu klientu. Meistarklasē tik skaidrota ārējās mājas lapas optimizācija. Uzmanība tiks pievērsta Google Analytics konta galveno uzmanības punktu novērtējumam un tipiskāko kļūdu apskatei. Speciālisti stāstīs par galvenajām kļūdām, kas atbaida klientus no uzņēmuma sociālo mediju konta un citām zināšanām. Šīs un vēl citas meistarklasē iegūtās zināšanas noderēs, lai uzņēmumā realizētā mārketinga stratēģija būtu vēl veiksmīgāka.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Mārketinga aktivitātēs rezultāts ir atkarīgs nevis no ieguldījumu apmēra un to saiknes ar uzņēmuma apgrozījumu, bet no tā, cik gudri nauda tiek tērēta, norāda mārketinga komunikācijas praktiķis, septiņu mārketingam veltītu bestselleru autors un biznesa grāmatu izdevējs no Krievijas Igors Manns.

Dažkārt tiek pausts uzskats, ka mārketinga kampaņu efektivitāte ir atkarīga no tā, cik daudz līdzekļu kampaņās iztērēts, un ka šai summai jāveido noteikts procents no uzņēmuma apgrozījuma. Uz jautājumu, vai ir saikne starp mārketinga aktivitātēs iztērēto naudas summu un iegūto rezultātu, Manns atbildēja, ka rezultāts ir atkarīgs nevis no ieguldījumu apmēra un to saiknes ar uzņēmuma apgrozījumu, bet no tā, cik gudri nauda tiek tērēta, kā arī no daudziem citiem faktoriem, piemēram, tirgus situācijas un konkurentu aktivitātēm.

«Piemēram, uzņēmējs var sagatavot labu reklāmas kampaņu, kuras laikā klientiem piedāvā savu produktu iegādāties ar atlaidi, bet nezināt, ka konkurents izstrādājis līdzīgu kampaņu un tajā pašā laikā potenciālajiem klientiem solīs daudz lielākas atlaides,» situāciju raksturoja Manns.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Sekojot aktualitātēm vienā no svarīgākajām un dinamiskākajām Latvijas tautsaimniecības jomām, Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar DNB banku, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību šā gada 6. jūlijā Rīgā, Radisson BLU Latvija, zālē Alfa organizē pārtikas nozares forumu «Latvjas pārtikas nozares konkurētspēja starptautiskajos un pašmāju tirgos».

Lielākais vairums Eiropas Savienības dalībvalstu aizstāv savus ražotājus, īstenojot pārdomātu nodokļu politiku un nozares attīstības stratēģiju. Vai tā tas būs arī Latvijā? Šos jautājumus forumā skaidros gan Zemkopības ministrijas speciālisti, gan Finanšu ministrijas nodokļu speciālisti, tajā skaitā stāstot, kāda ir paredzēta nodokļu politika turpmākajos gados, lai sekmētu ražotāju konkurētspēju un attīstības iespējas. Arī Latvijā ik pa laikam izskan idejas par dažādu valsts atbalsta mehānismu piemērošanu ražotāju starptautiskās konkurētspējas celšanai. Tādēļ foruma dalībniekiem būs iespēja pirmajiem uzzināt, kādi konkrēti palīdzības mehānismi reāli jau ir pieejami šobrīd un kādi atbalsta instrumenti tiks piemēroti tuvākajā nākotnē.

The Chartered Institute of Marketing (CIM) – lielākais mārketinga institūts pasaulē. Sadarbībā ar akreditēto Izglītības centru “Latvikon” CIM sniedz iespēju Latvijas uzņēmumu, ārvalstu kompāniju pārstāvniecību speciālistiem mārketinga jomā un jebkuram citam interesantam saņemt vienu no pazīstamākajām un prestižākajām starptautiskajām mārketinga kvalifikācijām – CIM Professional Diploma in Marketing. Apmācība pēc šīs programmas sāksies februārī, bet 22. novembrī “Latvikon” ielūdz visus interesentus uz bezmaksas prezentāciju, kur būs iespēja iepazīties ar pasniedzējiem un programmas saturu.

Mācību programma sastāv no 4 moduļiem – Marketing Research and Information, Marketing Planning, Marketing Communications un Marketing Management in Practice. Starptautiska diploma iegūšanai katrā no moduļiem ir jānokārto eksāmens. Nodarbības notiek angļu valodā divas reizes nedēļā vakaros, apmācība ilgst aptuveni 9 mēnešus.

CIM programmas pasniedz vairāk nekā 80 pasaules valstīs un CIM kvalifikācijas ir labi pazīstamas darba devēju vidū visā pasaulē, piemērām, pēc CIM programmām regulāri tiek apmācīts personāls noRoyal Dutch Shell, British Airlines, Saatchi&Saatchi, Coca-Cola, Nestle, McDonald’s. Ekskluzīvo iespēju pasniegt CIM Professional Diploma in Marketing kopš 2006. gada februāra ir ieguvis Izglītības centrs “Latvikon” un pēc šīs programmas jau tika apmācīti (šo apmācību jau ir izgājuši) vadošie mārketinga speciālisti noAizkraukles Bankas, Bite Latvija, GE Money, TV3, Hotel De Rome, CIDO pārtikas grupa unRīgas Piensaimnieks.

Mārketinga sasniegumu konkursa Password 2006, kuru organizē žurnāls Baltic Marketing & Advertising, pirmā kārta tuvojas beigām. Šogad konkurss tiek organizēts sadarbībā ar Amerikas mārketinga asociāciju, kam pieder vissvarīgākais mārketinga efektivitātes konkurss, kurš tiek rīkots 30 pasaules valstīs - EFFIE. Mārketinga sasniegumu konkursā tiks izvērtētas integrētās mārketinga kampaņas saskaņā ne tikai ar to radošo risinājumu (kā reklāmas festivālos Cannes Lions, Golden Hammer u.c.), arī stratēģija un rezultāti. Tā kā Baltic Marketing & Advertising vēlas ieviest šo starptautisko konkursu arī Baltijā, Mārketinga efektivitātes konkurss šogad tiks organizēts saskaņā ar EFFIE standartiem. Konkursa struktūra: 1. KĀRTA: Nominācijas. Ikviens var pieteikt jebkuru 2005.gadā realizētu mārketinga kampaņu, kura patika un likās efektīva, inovatīva, interesanta, arī savas kampaņas vai citas kampaņas, kas tika realizētas 2005.gadā. 2. KĀRTA: Nominanti saņem speciālas formas, kuras aizpildot jāsniedz sīkāku informāciju par kampaņas mērķiem, radošo un mediju stratēģiju, rezultātiem utt. 3. KĀRTA: Ekspertu žūrija, kas sastāv no Latvijā vadošajiem mārketinga teorētiķiem un praktiķiem, izvērtē pieteiktas kampaņas un izvēlas 5 finālistus un uzvārētāju. Žūrijā šogad ir: Andris Blaka (LRA prezidents), Oksana Sivokobiļska (Hansabankas mārketinga direktore), Ieva Apsalone (Rimi mārketinga direktore), Valdis Tilgalis (Mediapool direktors), Ainārs Ščipčinskis (McCann Erickson direktors), Ginta Krivma (TNS valdes vicepriekšsēdētāja) un Inese Droiska (Dienas Bizness reklāmas nodaļas vadītāja). 4. KĀRTA: 5 finālisti prezentē savas kampaņas Mārketinga sasniegumu konferences Password 2006 ietvaros. Konference notiks 1. martā, kad arī tiks nosaukta labākā mārketinga kampaņa 2005. gadā. Mārketinga sasniegumu konkurss vienlaicīgi tiek organizēts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijā tas notiek jau trešo gadu. Pagājuša gada konkursa uzvarētājs ir Nordea bankas Hipotekāro kredītu kampaņa, bet aizpagājušajā gadā pirmo vietu ieguva zīmola Stendera Ziepju Fabrika ieviešana tirgū.

Valsts muzeji 2007.gadā ir iepirkuši 3 705 muzejiskos priekšmetus, iepirkumiem izlietojot Ls 176 704, liecina sniegtā informācija medijiem.

Muzeju valsts pārvalde ir apkopojusi statistikas informāciju par valsts muzeju darbību 2007.gadā. 2007. gadā Latvijā darbojās 36 valsts finansēti muzeji. Valsts muzeju skaits kopš 2003. gada nav mainījies.

Savas misijas īstenošanai muzeji veido atbilstošus krājumus, kam tiek nodrošināta Ministru kabineta Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu atbilstoša uzskaite, saglabāšana un izmantošana. 2007. gada 31.decembrī valsts muzejos glabājās 3 266 425 krājuma vienības (par 25 912 vienībām vairāk nekā 2006. gadā), kas kopā ar pašvaldību un privāto akreditēto muzeju krājumiem veido Nacionālo muzeju krājumu.

Valsts muzeju krājumu apjoma pieaugums no 2003.-2007.gadam:

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Pirms diviem gadiem noteiktie ierobežojumi izmaksājamiem slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstiem un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam ir saglabājami līdz 2014.gadam.

Par to vienojusies valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu saistībā ar turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību.

Tāpat valdība nolēma, ka šogad ģimenes valsts pabalsts izmaksājams astoņu latu apmērā par ikvienu bērnu. Vienlaikus no nākamā gada 1.janvāra nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums, pamatojoties uz LM sagatavoto koncepciju par ģimenes valsts pabalsta sistēmas reformu.

Tas esot nepieciešams, jo šobrīd esošās ekonomiskās krīzes rezultātā samazinoties strādājošo skaits un darba ienākumi. Rezultātā samazinoties arī ieņēmumi speciālajā budžetā, turklāt tā izdevumus ietekmējot arī iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums, teikts ministrijas paziņojumā. Tas nozīmējot, ka, nepārskatot speciālā budžeta izdevumus, tā uzkrājums būs izlietots jau dažu gadu laikā un budžetā veidosies deficīts.

Personāla Sertifikācijas Institūts 7.aprīlī rīko mācību kursu "Arodveselības un darba aizsardzības sistēma atbilstoši LR likumdošanas un OHSAS 18001:1999 prasībām un tās integrēšana kvalitātes vadības sistēmā". Mācībās tiks aplūkots darba aizsardzības sistēmas pamats un galvenie uzdevumi. Tiks sniegts LR likumdošanas prasību attiecībā uz uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu pārskats. Skaidros arodveselības un darba aizsardzības sistēmas struktūra atbilstoši "OHSAS 18001:1999" prasībām; "OHSAS 18001" un "ISO 9001" līdzīgos un atšķirīgos elementus. Apmācībā sniegs "ISO 18001:1999" prasību pārskatu, kā ari skaidros soļus "OHSAS 18001" un "ISO 9001" prasībām balstītu sistēmu integrēšanai.

Īsta kvasa darinātāji patērētājiem skaidros, kā atšķirt īstu kvasu no kvasa dzēriena.

SIA Ilgezeem (Iļģuciema kvass) un AS Cēsu alus (Ulmaņlaiku kvass) drukātajos un elektroniskajos medijos uzsāk kampaņu, kurā skaidros patērētājiem, kā atšķirt īstu, dabīgi raudzētu kvasu no dzēriena ar kvasa garšu.

Likumdošanā patlaban tiek izstrādātas prasības, kas definētu kvasu kā atsevišķu bezalkoholisku dzērienu grupu un regulētu nosaukuma «kvass» lietošanu dzērienu marķējumā. Tādējādi minēto ražotāju mērķis ir panākt godīgu attieksmi pret patērētājiem, nemaldinot tos un nodrošinot godīgu konkurenci produktu ražotāju un izplatītāju starpā.

Forumā uzņēmējim skaidros šobrīd aktuālos jautājumi par dienesta automašīnu nodokli, izmaiņām uzņēmumu ienākumu nodoklī, mikrouzņēmuma nodokļa darbību praksē un nedrošo parādu norakstīšanu.

Īpašs uzsvars likts uz aktualitātēm, kas skar PVN nodokļa izmaiņas un likmju piemērošanu, PVN atmaksāšanas kārtību ES nereģistrētajām apliekamajām personām, PVN priekšnodokļa apjoma ieskaitīšana automašīnām.

Foumu rīko Dienas Bizness sadarbībā ar BDO Zelmenis&Liberte, un tas notiks 26. janvārī. Tanī piedalīsies Dienas Biznesa žurnālisti un zinošākie Latvijas eksperti, kuri skaidros un piedāvās praktiskus risinājumus saistībā ar 2011. gada nodokļu izmaiņām.

Forumu moderēs Madara Fridrihsone, laikraksta Dienas Bizness žurnāliste un izdevuma par nodokļiem un finansēm Saldo redaktore.

Ar 2010. gadu tiek plānots, ka uzņēmēji Latvijā varēs izvēlēties, vai aplikt ar PVN lietota nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus.

Šobrīd šāda veida darījumi ir neapliekami ar pievienotās vērtības nodokli. To paredz sagatavotais jaunais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumprojekts, kuram pēc Finanšu ministrijas plāniem vajadzētu stāties spēkā ar 2010. gadu. ES Padomes direktīva (2006/112/EC) neparedz dalībvalstīm kā obligātu pienākumu ieviest noteikumus par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma pārdošanā, taču šī jautājuma risināšana ir atstāta katras dalībvalsts pārziņā. Šobrīd Latvijā lietota nekustamā īpašuma pārdošana nav apliekama ar PVN, taču tāda norma pastāv daļā ES dalībvalstu, to skaitā Lietuvā un Igaunijā, un tagad tādu plānots ieviest arī Latvijā.

Uzlabos atgūšanu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019.gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.

Līdz šim aizejošā valdība ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu, kurā valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Tomēr gala lēmums par 2019.gada budžetu ir jāpieņem jaunajai valdībai un Saeimai.

Pēc FM indikatīvā laika grafika, līdz 20.novembrim jābūt pieņemtiem visiem lēmumiem attiecībā uz nākamā gada budžetu, bet 11.decembrī budžeta likumprojektu pakete būtu jāiesniedz Saeimā. Tiesa, patlaban nav zināms, kad varētu tikt izveidots un apstiprināts jaunais Ministru kabinets, kas būs atbildīgs par 2019.gada budžeta virzību Saeimā. Tāpēc arī patlaban nav skaidrības, kad 2019.gada budžets tiks pieņemts.

„Rīgas domes Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizē par 50%”, uzskata Rīga domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Mārketinga nodaļas budžets šogad, sastāda 719 584 latus, savukārt 2009. gadā mārketinga nodaļa plāno tērēt 669 580 latus, kas ir par 7% jeb 50 000 latiem mazāk.

Ludviks: Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizēSekojot A. Ludvika jūlijā parakstītajam rīkojumam par budžeta optimizāciju, Ārlietu pārvalde, kuras ietvaros darbojas arī Mārketinga nodaļa, iesniedza savu redzējumu par tēriņu samazinājumu. Vicemērs norāda, ka Mārketinga nodaļas priekšlikums budžeta optimizācijai 7% jeb 50 000 latu apmērā šī brīža apstākļos nav apmierinošs, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Mārketingam, protams, ir nozīmīga loma jebkura uzņēmuma vai organizācijas komunikācijā un attīstībā, taču ekonomisko grūtību apstākļos, ja vien mārketings nav organizācijas pamatdarbība, tas vērtējams kā papildus izdevumi jeb ekstra, ko nākas ierobežot,” norāda A. Ludviks.

Nākamā gada budžetu, kuru ceturtdien galīgajā lasījumā plāno apstiprināt Saeima, varētu devēt par «vitamīnu budžetu», intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Tostarp viņa norādīja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti «vitamīni» tautsaimniecībai, proti, plānotas vairākas lietas, kas palīdzēs uzņēmējiem attīstīties, kā arī par nākamā gada budžeta prioritāti ir noteikts finansējums veselībai, lai veselības aprūpe iedzīvotājiem kļūtu pieejamāka.

«Tādējādi nākamā gada budžetu varētu dēvēt par «vitamīnu budžetu»,» teica Reizniece-Ozola.

Tāpat ministre atzīmēja, ka būtisks finansējums nākamā gada budžetā ir atvēlēts aizsardzībai un demogrāfijai. Vienlaikus šogad budžeta pieņemšanā deputāti ir atteikušies no tā devētajām kvotām.

Kā pozitīvu lietu Reizniece-Ozola minēja arī to, ka, pieņemot budžetu, gada beigās netiek mainīti nodokļi - nodokļu reforma tika apstiprināta vasaras vidū, līdz ar to nosacījumi uzņēmējiem bija skaidri un tiem varēja sagatavoties.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Tirdzniecība forekss valūtas tirgū ir interesants un aizraujošs process. Nekas nevar sagādāt tādu prieku un lepnumu par sevi kā nauda, kas nopelnīta finanšu tirgos. Tirgotājs, kas mēnesi pēc mēneša stabili pelna, pelnīti tiek uzskatīts par veiksminieka simbolu. Tātad, kā nopelnīt? Izlasiet zemāk minētos piemērus un pamēģiniet nopelnīt, atverot bezmaksas demo kontu Forex24.lv. Jūs varat izmēģināt sevi tirgotāja lomā, neriskējot ar savu naudu.

Apskatīsim konkrētu piemēru, kā nopelnīt uz valūtas pāra EURUSD (eiro/dolārs) kursa izmaiņām ar viena lata darījumu.

Pieņemsim, pašreizējais kotējums ir 1.2379. Jūs uz tehniskās un/vai fundamentālās analīzes pamata esat prognozējis tālāku eiro sadārdzinājumu un esat nopircis eiro par dolāriem, lai tālāk pārdotu par paaugstinātu cenu. Pāra EURUSD dienas svārstības parasti sastāda no 80 līdz 120 punktiem. Ja Jūsu prognoze ir pareiza, tad pēc pāris dienām varat aizvērt pozīciju uz kotējuma 1.2545.

Uzskatāmi darījums izskatās šādi:

atverot pozīciju, Jūs nopērkat 100,000 EUR un pārdodat 1.2379 *100,000 =123 790 USD,

aizverot pozīciju, Jūs pārdodat 100,000 EUR un pērkat 1.2545*100,000 =125 450 USD.