Jaunākais izdevums

Mežsaimniecības SIA Bergvik Skog iecerējusi pārdot nedaudz vairāk par 2000 ha lauksaimniecības zemju, priekšroka tiek dota nomniekiem un kaimiņiem.

Skandināvijas mežsaimniecības koncerna Bergvik Skog meitasuzņemums Latvijā, kas apsaimnieko ap 100 000 ha, sācis īstenot agrāk izvirzītu mērķi – koncentrēties uz mežsaimniecību un nenodarboties ar citiem zemes apsaimniekošanas veidiem, tādējādi paverot zemniekiem iespējas iegādāties lauksaimniecībā izmantojamu zemi.

«Pavisam nesen uzņēmums pārdeva vairākus lauksaimniecībā izmantojamas zemes gabalus ap 65 ha platībā un vēlamies atrast citus saimniekus vēl 2000 līdz 2500 ha lauksaimniecības produkcijas ražošanai iespējamās platībās,» situāciju skaidro viena no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog izpilddirektors Larss Georgs Hēdlunds.

Viņš uzsver, ka uzņēmums koncentrējas uz mežsaimniecību, bet ne uz lauksaimniecību, tāpēc vēlas atbrīvoties no tiem īpašumiem, kuri nav nepieciešami pamatdarbībā. Viņš nenoliedz, ka priekšroka uzņēmumam piederošās lauksaimniecības zemes iegādē tiek dota tiem, kuri jau nomā šo zemi, kā arī kaimņiem. Jārēķinās, ka šobrīd lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei ir pieejama arī Latvijas valsts atbalstīta programma. «Tā ir sava veida sakritība,» tā uz jautājumu par to, vai Latvijā īstenotās zemes iegādes valsts atbalsta programmas darbība un uzņēmuma vēlme pārdot lauksaimniecības zemes nav sinhronizēta, atbild L.G. Hēdlunds. Vairākums no Bergvik Skog pārdodamajām lauksaimniecības zemēm ir Latgalē, tomēr vislielākais pieprasījums esot pēc auglīgākajām zemēm Zemgalē un Kurzemē.

Latgalē saimniekojošās SIA Tīravoti īpašnieks Ivars Silkāns atzinīgi vērtē notiekošo. «Lauksaimniecības zemes nebija skandināvu biznesa mērķis. Tas ir tikai pozitīvi, ka viņi sākuši atbrīvoties no šīm zemēm,» uzsver uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Södra, liecina Bergvik Skog paziņojums.

Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un nodevis uzņēmumu darbību kopā ar visiem darbiniekiem Latvijā sabiedrībai Södra. Pārdošana attiecas uz Bergvik Skog un Ruda un ietver 111 100 hektāru a zemes, no kuriem 80 300 hektāru veido produktīva meža zeme. Darījuma summa sasniedza 324 miljonus eiro.

«Bergvik Skog savas 10 gadu darbības laikā ir izveidojis un attīstījis meža īpašumus Latvijā. Mūsu organizācija Latvijā ir augusi ar vīziju par ilgtermiņa vērtību radīšanu un ar augstām vides, efektivitātes un mežsaimniecības ambīcijām. Interese par šo darījumu bija liela. Procesā piedalījās daudzi nopietni un vērā ņemami dalībnieki,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zviedrijas mežsaimniecības uzņēmums Latvijā Bergvik Skog zemes platību palielinājis līdz 107 tūkst. ha

Māris Ķirsons, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem SIA Bergvik Skog, iegādājoties 1800 ha mežu no Skogssällskapet, savu kopējo zemes platību palielinājis līdz 107 000 ha .

Darījuma summa netiek izpausta, taču nozares eksperti lēš, ka tā ir mērāma miljonos eiro. «Mežu iegādes darījums atbilst Bergvik Skog stratēģijai – racionāla, efektīva zemes izmantošana, kurām ir kompakts izvietojums,» mežu zemes iegādes mērķi DB iezīmē SIA Bergvik Skog valdes loceklis un izpilddirektors Larss Georgs Hedlunds. Viņš norāda, ka abiem uzņēmumiem šis darījums ir saistīts tieši ar meža īpašumu racionalizāciju un koncentrāciju. Bergvik Skog šobrīd strādā Latgalē, Kurzemē un arī Vidzemē. «No Skogssällskapet nopirktās meža zemes ir Austrumlatvijā, kur Bergvik Skog šobrīd strādā,» tā uz jautājumu, kurā vietā Latvijā ir jauniegūtās mežu platības, atbild L.G. Hedlunds. Viņš uzsver, ka Latvija ir laba vieta, kur nodarboties ar mežsaimniecību ne tikai klimatisko faktoru dēļ, bet arī augošās kokapstrādes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: Pārsteidz cena, par kādu Bergvik Skog izdevies pārdot savus īpašumus

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas «Bergvik Skog» meža īpašumu un uzņēmumu Latvijā pārdošana Zviedrijas meža nozares koncernam «Södra» būtiski situāciju meža nozarē nemainīs, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss teica, ka viņu personīgi pārsteidz cena, par kādu «Bergvik Skog» izdevies pārdot savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā. «Mani nedaudz pārsteidz cena, uzskatu, ka uzņēmums ir ļoti izdevīgi pārdevis šo meža īpašumu un cena ir augstāka, nekā es gaidīju,» sacīja Klauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka lielāko īpatsvaru «Bergvik Skog» meža īpašumu Latvijā veidoja jauns mežs, līdz ar to šajos īpašumos iegūtā koksne pagaidām neveido būtisku ietekmi kopējā kokrūpniecības produkcijas plūsmā Latvijā.

Iepriekš tika minēts, ka par īpašumu iegādi interesējās arī «Latvijas valsts meži».

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2017.gadā «Bergvik Skog» apgrozījums bija 2,423 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 275 931 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog (apsaimnieko 110 000 ha) mainīs īpašniekus, darījuma summa var sasniegt 150–200 milj. eiro, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no viena no lielākajiem Zviedrijas mežu īpašniekiem Bergvik Skog AB akcionāru (lielākie – Stora Enso AB – 49%, FAM AB – 15% Länsförsäkringar – 15,1%, BillerudKorsnäs AB – 5% Käpan Pensioner – 5%, 3:e AP-fonden – 4,9%) lēmuma par uzņēmuma sadalīšanu un īpašumā esošo mežu pievienošanu koksnes pārstrādes kompānijām.

«110 000 ha lielo meža īpašumu platību Latvijā apsaimniekojošā SIA Bergvik Skog valde ir saņēmusi uzdevumu turpināt darbu un attiecībā uz visu uzņēmumu kopumā uzsākt sarunas ar potenciāliem investoriem no esošo akcionāru vidus, kā arī ar citiem potenciāliem investoriem,» uz jautājumu, ko tas nozīmē Latvijai, atbild SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Viņš atturējās nosaukt, kas varētu būt šī vērtīgā īpašuma saimnieks nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Paši sameklē aizsargājamās teritorijas

Māris Ķirsons, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog pēc savas iniciatīvas veicis dabas dzīvotņu inventarizāciju savos mežos, kā rezultātā par aptuveni 500 ha pieaudzis biotopu apmērs, raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir vairāku gadu darba rezultāts,» situāciju skaidro SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Uzņēmums kopumā apsaimnieko aptuveni 110 tūkst. ha zemes Latvijā, no kuriem aptuveni 80 tūkst. ha ir meža zemes. Aptuveni 13 tūkst. ha jau līdz šim ir pakļauti dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem un liegumiem. Uzņēmuma īpašumā esošie meži ir gan Latgalē, gan arī Kurzemē.

«SIA Bergvik Skog meži tiek apsaimniekoti saskaņā ar FSC principiem un kritērijiem, ko apliecina FSC sertifikāts. FSC principi un kritēriji prasa līdzsvarotu vides aizsardzības, sociālo un ekonomisko interešu sabalansēšanu, kas arī praksē tiek īstenots,» skaidro L. G. Hedlunds. Viņš norāda, ka arī uzņēmuma mātes kompānija Skandināvijā ir sertificēta pēc FSC principiem un kritērijiem. «Latvijā nacionālais FSC standarts ir tapšanas stadijā, tāpēc savulaik sertifikācijas iegūšanai izmantotas FSC vadlīnijas, kuru piemērošanā liela loma ir auditoram, jo Latvijas klimatiskie un arī ekoloģiskie apstākļi radikāli atšķiras no tiem, kādi tie ir, piemēram, Dienvidaustrumāzijā vai Dienvidamerikā,» piemetina L. G. Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kas Tev jāzina 4. februārī (atjaunota plkst. 18:09)

Dienas Bizness, 04.02.2014

Latraps sākotnēji ražos 20 – 25% no Latvijas tirgum vajadzīgā iesala

Šī gada sākumā atklātā Latraps iesala ražotne Jelgavas novada Staļģenē gada laikā plāno saražot līdz pieciem tūkstošiem tonnu iesala. Ņemot vērā, ka vidēji Latvijā gadā tiek patērēti aptuveni 20 – 25 tūkst. tonnu iesala, pirmajā darbības gadā Latraps Staļģenē varētu saražot aptuveni 20 – 25% no Latvijas tirgum nepieciešamā iesala apjoma, aprēķināja Db.lv. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook burbulis piebriest. Zviedrijas mežsaimniecības uzņēmums Latvijā Bergvik Skog zemes platību palielinājis līdz 107 tūkst. ha. No militāro pasūtījumu miljardiem Latvijā ieplūst tikai daži miljoni - par to šodien vairāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Uzņēmējs: hektārs meža zemes Latvijā «pelna» tikpat, cik Zviedrijā, - 300 latus

Nozare.lv, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pareizi apsaimniekota viena meža hektāra Latvijā iegūstami 300 latus lieli ienākumi, kas ir ļoti labs rādītājs un atbilst arī Zviedrijas līmenim, norāda Zviedrijas mežsaimniecības kompānijas BergvikSkog AB meitasuzņēmuma SIA BergvikSkog valdes loceklis un izpilddirektors Larss Georgs Hedlunds.

«Latvijā ir trīs miljoni hektāru meža zemes, koksnes produktu eksports pārsniedz vienu miljardu latu gadā, tātad eksporta ienākums no viena hektāra gadā ir apmēram 300 latu. Tas ir ļoti labs rādītājs, tikpat daudz mežs «pelna» arī Zviedrijā. Tiesa, meža īpašniekam labākajā gadījumā ienākumi no viena hektāra ir apmēram 80 lati gadā, pārējie 220 lati pienākas pievienotās vērtības radītājiem - pārstrādātājiem, kā arī transportam un tirgotājiem. Protams, ienākumi atkarīgi arī no tā, kāda ir meža struktūra un apsaimniekošanas kvalitāte,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka Bergvik Skog strādā pēc ilgtermiņa apsaimniekošanas principiem, esošajās platībās stādot jaunus mežus un cirsmas pārdodot izsolēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija savu pozīciju var aizstāvēt tikai ar zinātnisko pētījumu datiem

Māris Ķirsons, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Konstatējot neracionālu zemes izmantošanu, uzdod izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauku saimniecības kļūst lielākas

Žanete Hāka, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas visā pasaulē turpina pieaugt; Latvijā ir potenciāls to ražot

LETA, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir ļoti liels un visā pasaulē aug, un Latvijai ir potenciāls šādu pārtiku ražot, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš atzina, ka ir liels pieprasījums pēc produkcijas visās bioloģisko lauksaimniecības produktu kategorijās. Visvairāk globālajā tirgū ir pieprasīti tādi bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kā piemēram, graudi, piens, gaļa un dārzeņi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas sāka pieaugt jau pirms daudziem gadiem, un arī šobrīd patērētāji arvien vairāk domā par to, kādus produktus lietot uzturā. Arī patērētāju izpratne par veselīgu uzturu aug.

Pēc Norkārkļa teiktā, Eiropas Savienībā (ES) kopumā veidojas ļoti daudz diskusiju par to, cik daudz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantot konvencionālajā lauksaimniecībā. «Aktualizējas jautājums par ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Patērētāji un sabiedrība ES ļoti asi iestājas pret ķīmisko preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību. Tā kā tuvākajos gados būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot,» sacīja Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu spekulatīvos darījumus, valsts Zemes fonds pirks un pārdos zemi.

Ar šī fonda palīdzību plānots veicināt zemes izmantošanu ražošanā. Ražojošie zemnieki un daļa nekustamo īpašumu tirgus eksperti gan atzīst, ka šāda fonda izveide ir novēlota.

Valsts Zemes fonds savu darbu varētu sākt jau nākamgad, liecina Informatīvais ziņojums «Par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai», ko valdībā plānots skatīt otrdien. Paredzēts, ka valsts Zemes fondu administrēs Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Lauku Attīstības fonds (LAF), kas zemi pirks, pārdos, iesaistīsies zemes konsolidācijas projektu īstenošanā, kā arī veiks darbosies kā starpnieks starp lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem, kas zemi vēlēsies pirkt, pārdot, iznomāt vai nomāt. Kāds reāli būs darbības mehānisms, DB neizdevās uzzināt, jo pirms informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā otrdien ZM plašākus komentārus nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja.

To paredz grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas šodien iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts noteic lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgu regulējošus nosacījumus, tostarp personu loku, kas varēs nopirkt LIZ. Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka zemi varēs iegādāties persona, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un atbilst vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanas nosacījumiem, kā arī šī persona var apliecināt iegādātās zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā lauku saimniecību vidējais lielums deviņu gadu laikā pieaudzis par 30%

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru