Jaunākais izdevums

Mežsaimniecības SIA Bergvik Skog iecerējusi pārdot nedaudz vairāk par 2000 ha lauksaimniecības zemju, priekšroka tiek dota nomniekiem un kaimiņiem.

Skandināvijas mežsaimniecības koncerna Bergvik Skog meitasuzņemums Latvijā, kas apsaimnieko ap 100 000 ha, sācis īstenot agrāk izvirzītu mērķi – koncentrēties uz mežsaimniecību un nenodarboties ar citiem zemes apsaimniekošanas veidiem, tādējādi paverot zemniekiem iespējas iegādāties lauksaimniecībā izmantojamu zemi.

«Pavisam nesen uzņēmums pārdeva vairākus lauksaimniecībā izmantojamas zemes gabalus ap 65 ha platībā un vēlamies atrast citus saimniekus vēl 2000 līdz 2500 ha lauksaimniecības produkcijas ražošanai iespējamās platībās,» situāciju skaidro viena no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog izpilddirektors Larss Georgs Hēdlunds.

Viņš uzsver, ka uzņēmums koncentrējas uz mežsaimniecību, bet ne uz lauksaimniecību, tāpēc vēlas atbrīvoties no tiem īpašumiem, kuri nav nepieciešami pamatdarbībā. Viņš nenoliedz, ka priekšroka uzņēmumam piederošās lauksaimniecības zemes iegādē tiek dota tiem, kuri jau nomā šo zemi, kā arī kaimņiem. Jārēķinās, ka šobrīd lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei ir pieejama arī Latvijas valsts atbalstīta programma. «Tā ir sava veida sakritība,» tā uz jautājumu par to, vai Latvijā īstenotās zemes iegādes valsts atbalsta programmas darbība un uzņēmuma vēlme pārdot lauksaimniecības zemes nav sinhronizēta, atbild L.G. Hēdlunds. Vairākums no Bergvik Skog pārdodamajām lauksaimniecības zemēm ir Latgalē, tomēr vislielākais pieprasījums esot pēc auglīgākajām zemēm Zemgalē un Kurzemē.

Latgalē saimniekojošās SIA Tīravoti īpašnieks Ivars Silkāns atzinīgi vērtē notiekošo. «Lauksaimniecības zemes nebija skandināvu biznesa mērķis. Tas ir tikai pozitīvi, ka viņi sākuši atbrīvoties no šīm zemēm,» uzsver uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Södra, liecina Bergvik Skog paziņojums.

Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un nodevis uzņēmumu darbību kopā ar visiem darbiniekiem Latvijā sabiedrībai Södra. Pārdošana attiecas uz Bergvik Skog un Ruda un ietver 111 100 hektāru a zemes, no kuriem 80 300 hektāru veido produktīva meža zeme. Darījuma summa sasniedza 324 miljonus eiro.

«Bergvik Skog savas 10 gadu darbības laikā ir izveidojis un attīstījis meža īpašumus Latvijā. Mūsu organizācija Latvijā ir augusi ar vīziju par ilgtermiņa vērtību radīšanu un ar augstām vides, efektivitātes un mežsaimniecības ambīcijām. Interese par šo darījumu bija liela. Procesā piedalījās daudzi nopietni un vērā ņemami dalībnieki,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zviedrijas mežsaimniecības uzņēmums Latvijā Bergvik Skog zemes platību palielinājis līdz 107 tūkst. ha

Māris Ķirsons, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem SIA Bergvik Skog, iegādājoties 1800 ha mežu no Skogssällskapet, savu kopējo zemes platību palielinājis līdz 107 000 ha .

Darījuma summa netiek izpausta, taču nozares eksperti lēš, ka tā ir mērāma miljonos eiro. «Mežu iegādes darījums atbilst Bergvik Skog stratēģijai – racionāla, efektīva zemes izmantošana, kurām ir kompakts izvietojums,» mežu zemes iegādes mērķi DB iezīmē SIA Bergvik Skog valdes loceklis un izpilddirektors Larss Georgs Hedlunds. Viņš norāda, ka abiem uzņēmumiem šis darījums ir saistīts tieši ar meža īpašumu racionalizāciju un koncentrāciju. Bergvik Skog šobrīd strādā Latgalē, Kurzemē un arī Vidzemē. «No Skogssällskapet nopirktās meža zemes ir Austrumlatvijā, kur Bergvik Skog šobrīd strādā,» tā uz jautājumu, kurā vietā Latvijā ir jauniegūtās mežu platības, atbild L.G. Hedlunds. Viņš uzsver, ka Latvija ir laba vieta, kur nodarboties ar mežsaimniecību ne tikai klimatisko faktoru dēļ, bet arī augošās kokapstrādes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: Pārsteidz cena, par kādu Bergvik Skog izdevies pārdot savus īpašumus

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas «Bergvik Skog» meža īpašumu un uzņēmumu Latvijā pārdošana Zviedrijas meža nozares koncernam «Södra» būtiski situāciju meža nozarē nemainīs, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss teica, ka viņu personīgi pārsteidz cena, par kādu «Bergvik Skog» izdevies pārdot savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā. «Mani nedaudz pārsteidz cena, uzskatu, ka uzņēmums ir ļoti izdevīgi pārdevis šo meža īpašumu un cena ir augstāka, nekā es gaidīju,» sacīja Klauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka lielāko īpatsvaru «Bergvik Skog» meža īpašumu Latvijā veidoja jauns mežs, līdz ar to šajos īpašumos iegūtā koksne pagaidām neveido būtisku ietekmi kopējā kokrūpniecības produkcijas plūsmā Latvijā.

Iepriekš tika minēts, ka par īpašumu iegādi interesējās arī «Latvijas valsts meži».

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2017.gadā «Bergvik Skog» apgrozījums bija 2,423 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 275 931 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog (apsaimnieko 110 000 ha) mainīs īpašniekus, darījuma summa var sasniegt 150–200 milj. eiro, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no viena no lielākajiem Zviedrijas mežu īpašniekiem Bergvik Skog AB akcionāru (lielākie – Stora Enso AB – 49%, FAM AB – 15% Länsförsäkringar – 15,1%, BillerudKorsnäs AB – 5% Käpan Pensioner – 5%, 3:e AP-fonden – 4,9%) lēmuma par uzņēmuma sadalīšanu un īpašumā esošo mežu pievienošanu koksnes pārstrādes kompānijām.

«110 000 ha lielo meža īpašumu platību Latvijā apsaimniekojošā SIA Bergvik Skog valde ir saņēmusi uzdevumu turpināt darbu un attiecībā uz visu uzņēmumu kopumā uzsākt sarunas ar potenciāliem investoriem no esošo akcionāru vidus, kā arī ar citiem potenciāliem investoriem,» uz jautājumu, ko tas nozīmē Latvijai, atbild SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Viņš atturējās nosaukt, kas varētu būt šī vērtīgā īpašuma saimnieks nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Paši sameklē aizsargājamās teritorijas

Māris Ķirsons, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog pēc savas iniciatīvas veicis dabas dzīvotņu inventarizāciju savos mežos, kā rezultātā par aptuveni 500 ha pieaudzis biotopu apmērs, raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir vairāku gadu darba rezultāts,» situāciju skaidro SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Uzņēmums kopumā apsaimnieko aptuveni 110 tūkst. ha zemes Latvijā, no kuriem aptuveni 80 tūkst. ha ir meža zemes. Aptuveni 13 tūkst. ha jau līdz šim ir pakļauti dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem un liegumiem. Uzņēmuma īpašumā esošie meži ir gan Latgalē, gan arī Kurzemē.

«SIA Bergvik Skog meži tiek apsaimniekoti saskaņā ar FSC principiem un kritērijiem, ko apliecina FSC sertifikāts. FSC principi un kritēriji prasa līdzsvarotu vides aizsardzības, sociālo un ekonomisko interešu sabalansēšanu, kas arī praksē tiek īstenots,» skaidro L. G. Hedlunds. Viņš norāda, ka arī uzņēmuma mātes kompānija Skandināvijā ir sertificēta pēc FSC principiem un kritērijiem. «Latvijā nacionālais FSC standarts ir tapšanas stadijā, tāpēc savulaik sertifikācijas iegūšanai izmantotas FSC vadlīnijas, kuru piemērošanā liela loma ir auditoram, jo Latvijas klimatiskie un arī ekoloģiskie apstākļi radikāli atšķiras no tiem, kādi tie ir, piemēram, Dienvidaustrumāzijā vai Dienvidamerikā,» piemetina L. G. Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kas Tev jāzina 4. februārī (atjaunota plkst. 18:09)

Dienas Bizness, 04.02.2014

Latraps sākotnēji ražos 20 – 25% no Latvijas tirgum vajadzīgā iesala

Šī gada sākumā atklātā Latraps iesala ražotne Jelgavas novada Staļģenē gada laikā plāno saražot līdz pieciem tūkstošiem tonnu iesala. Ņemot vērā, ka vidēji Latvijā gadā tiek patērēti aptuveni 20 – 25 tūkst. tonnu iesala, pirmajā darbības gadā Latraps Staļģenē varētu saražot aptuveni 20 – 25% no Latvijas tirgum nepieciešamā iesala apjoma, aprēķināja Db.lv. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook burbulis piebriest. Zviedrijas mežsaimniecības uzņēmums Latvijā Bergvik Skog zemes platību palielinājis līdz 107 tūkst. ha. No militāro pasūtījumu miljardiem Latvijā ieplūst tikai daži miljoni - par to šodien vairāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Uzņēmējs: hektārs meža zemes Latvijā «pelna» tikpat, cik Zviedrijā, - 300 latus

Nozare.lv, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pareizi apsaimniekota viena meža hektāra Latvijā iegūstami 300 latus lieli ienākumi, kas ir ļoti labs rādītājs un atbilst arī Zviedrijas līmenim, norāda Zviedrijas mežsaimniecības kompānijas BergvikSkog AB meitasuzņēmuma SIA BergvikSkog valdes loceklis un izpilddirektors Larss Georgs Hedlunds.

«Latvijā ir trīs miljoni hektāru meža zemes, koksnes produktu eksports pārsniedz vienu miljardu latu gadā, tātad eksporta ienākums no viena hektāra gadā ir apmēram 300 latu. Tas ir ļoti labs rādītājs, tikpat daudz mežs «pelna» arī Zviedrijā. Tiesa, meža īpašniekam labākajā gadījumā ienākumi no viena hektāra ir apmēram 80 lati gadā, pārējie 220 lati pienākas pievienotās vērtības radītājiem - pārstrādātājiem, kā arī transportam un tirgotājiem. Protams, ienākumi atkarīgi arī no tā, kāda ir meža struktūra un apsaimniekošanas kvalitāte,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka Bergvik Skog strādā pēc ilgtermiņa apsaimniekošanas principiem, esošajās platībās stādot jaunus mežus un cirsmas pārdodot izsolēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauku saimniecības kļūst lielākas

Žanete Hāka, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Konstatējot neracionālu zemes izmantošanu, uzdod izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas visā pasaulē turpina pieaugt; Latvijā ir potenciāls to ražot

LETA, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir ļoti liels un visā pasaulē aug, un Latvijai ir potenciāls šādu pārtiku ražot, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš atzina, ka ir liels pieprasījums pēc produkcijas visās bioloģisko lauksaimniecības produktu kategorijās. Visvairāk globālajā tirgū ir pieprasīti tādi bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kā piemēram, graudi, piens, gaļa un dārzeņi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas sāka pieaugt jau pirms daudziem gadiem, un arī šobrīd patērētāji arvien vairāk domā par to, kādus produktus lietot uzturā. Arī patērētāju izpratne par veselīgu uzturu aug.

Pēc Norkārkļa teiktā, Eiropas Savienībā (ES) kopumā veidojas ļoti daudz diskusiju par to, cik daudz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantot konvencionālajā lauksaimniecībā. «Aktualizējas jautājums par ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Patērētāji un sabiedrība ES ļoti asi iestājas pret ķīmisko preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību. Tā kā tuvākajos gados būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot,» sacīja Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu spekulatīvos darījumus, valsts Zemes fonds pirks un pārdos zemi.

Ar šī fonda palīdzību plānots veicināt zemes izmantošanu ražošanā. Ražojošie zemnieki un daļa nekustamo īpašumu tirgus eksperti gan atzīst, ka šāda fonda izveide ir novēlota.

Valsts Zemes fonds savu darbu varētu sākt jau nākamgad, liecina Informatīvais ziņojums «Par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai», ko valdībā plānots skatīt otrdien. Paredzēts, ka valsts Zemes fondu administrēs Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Lauku Attīstības fonds (LAF), kas zemi pirks, pārdos, iesaistīsies zemes konsolidācijas projektu īstenošanā, kā arī veiks darbosies kā starpnieks starp lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem, kas zemi vēlēsies pirkt, pārdot, iznomāt vai nomāt. Kāds reāli būs darbības mehānisms, DB neizdevās uzzināt, jo pirms informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā otrdien ZM plašākus komentārus nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja.

To paredz grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas šodien iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts noteic lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgu regulējošus nosacījumus, tostarp personu loku, kas varēs nopirkt LIZ. Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka zemi varēs iegādāties persona, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un atbilst vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanas nosacījumiem, kā arī šī persona var apliecināt iegādātās zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zemniekiem atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdus lauksaimniecībā

LETA, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Paplašina lauksaimniecības tehnikas klāstu, kura iegādei daļēji dzēsīs kredītprocentus

Žanete Hāka, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, kas aizstās patlaban spēkā esošo kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai.

Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, jaunie noteikumi papildināti ar vairākiem nosacījumiem, kas veicinās investīciju ieguldīšanu lauksaimniecībā, norāda Zemkopības ministrija.

Turpmāk daļēja kredītprocentu dzēšana primārās lauksaimniecības produktu ražotājiem notiks arī, iegādājoties jaunu lauksaimniecības traktortehniku (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), piekabes un tādus lauksaimniecībā izmantojamos tehnoloģiskos agregātus, kuru darbināšanai izmanto traktortehniku. Atbalstu nav paredzēts piešķirt par traktortehnikas, piekabju, lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, ja tam ir izmantoti atbalsta līdzekļi lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēršas Eiropas Komisijā par virzītajiem grozījumiem likumā par lauksaimniecības zemi

Lelde Petrāne, 08.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežos Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi esot pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi «aizvērs» lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci.

LLAP vēstule adresēta EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, Eirokomisāram lauksaimniecībā un lauku attīstībā Dacianam Ciološam, Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Mišelam Barnjē, kā arī EK pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai. Padome uzsver, ka Latvija var piedzīvot virkni starptautisko un vietējā mēroga tiesvedību jautājumos par īpašumtiesību autonomiju. Turklāt, ja Latvijā tiks pieņemts lēmums par zemes iegādes moratorija ārvalstu pircējiem pagarināšanu, Latvijai var draudēt miljonos mērāmas soda sankcijas.

Zemkopības ministrijas virzītie grozījumi Par zemes privatizāciju lauku apvidos nelabvēlīgi ietekmēšot, pirmkārt, vietējos iedzīvotājus, kuriem turpmāk zemes iegāde un pārdošana tiks būtiski apgrūtināta. Biedrība uzskata, ka šobrīd grozījumos iekļautās izmaiņas ir nepārdomātas, turklāt tās neveicinās galveno mērķi - Latvijā sekmēt efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu un šīs tautsaimniecības nozares attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekonomists: cilvēki ir tur, kur ir darba vietas

Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

91% atbalsta, ka lauksaimnieku finansējums ir atkarīgs no videi draudzīgas saimniekošanas metodes

Žanete Hāka, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

77% eiropiešu uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nāk par labu visiem ES iedzīvotājiem, liecina jaunākie Eirobarometra aptaujas rezultāti.

Turklāt 90% aptaujāto atbalsta jaunās KLP pamatvirzienus. 92% atbalsta, ka finansējums ir taisnīgāks un mērķtiecīgāks un 91% - ka lauksaimniekiem piešķirtā finansiālā atbalsta apjoms ir atkarīgs no tā, vai viņi izmanto videi draudzīgas saimniekošanas metodes.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs saka, ka rezultāti liecina, ka eiropiešiem ir svarīgi, lai tiktu atbalstīta lauksaimniecība un lauku rajoni. Tie arī rāda, ka reformētās KLP ievirze ļoti lielā mērā atbilst tam, ko gaida pilsoniskā sabiedrība. Jaunā KLP nostiprinās šo būtisko saikni starp iedzīvotājiem un lauksaimniekiem, jo tā padarīs jūtamākas un vairos visas sociālās, ar vides aizsardzību saistītās un ekonomiskās priekšrocības, ko Eiropas lauksaimniecība dod gan sabiedrībai kopumā, gan ikvienam Eiropas nodokļu maksātājam viņa ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru