Transports un loģistika

Skandināvijas apgāde jāveic caur Latviju

Egons Mudulis, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

Ķīnas kravu piegāde caur Latviju var būt efektīvāka nekā caur Vāciju

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens (Nīderlande), kurš piedalījās VAS Latvijas dzelzceļš rīkotajā konferencē Globālās transporta kustības vīzija: nākotnes izaicinājumi.

Fragments no intervijas:

Kādas izmaiņas notikušas kompānijā gada laikā, kopš pērn uzstājāties konferencē ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmes laikā?

Mēs neesam priecīgi par to, kas pašlaik notiek pasaulē, tostarp Turcijā un Krievijā. Tai pašā laikā kompānijai klājas labi, apgrozījums aug, joprojām laimīgā kārtā strādājam ar peļņu. Pēc pēdējās konferences daudz kas ir mainījies. Esam attīstījuši jaunas dzelzceļa pārvadājumu līnijas no mūsu termināļa uz Turciju caur Triestu. Strādājam pie transporta koridora uz Grieķiju un Dienviditāliju. Augusta beigās nopirkām norvēģu kompāniju ECL (Euro Container Line), lai paplašinātu savu tīklu līdz Norvēģijas rietumu krastam. Tas mums dos daudz papildu biznesa, jo tas ir īpašs tirgus. ECL strādāja ar zaudējumiem, mēs to savienojām ar savu tīklu, lai jau otrajā darbības mēnesī padarītu par peļņu nesošu.

Sadarbībā ar esošajiem dzelzceļa operatoriem esam arī uzsākuši pārvadājumus pa dzelzceļu no Ķīnas, lai no Duisburgas tālāk veiktu piegādes mūsu tīklā, tostarp Īrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, kā arī Zviedrijā. Pagaidām gan tie ir 10‒15 konteineri nedēļā.

Pagājušajā nedēļā atkal nosaucām cenu pārvadājumiem no Duisburgas uz Dāniju un Zviedriju. Taču, manuprāt, nav nepieciešams braukt no Polijas lejup uz Vāciju un tad atkal augšup uz Skandināviju, jo tas prasa papildu laiku un naudu, kā arī nevajadzīgi piesārņo vidi. Latvijā taču darbojas visas lielās transporta kompānijas, kurām ir tīkls visā pasaulē, piemēram, DSV, DHL, Schenker, Kuehne + Nagel. Nav svarīgi, vai šis tīkls sākas Vācijā vai Latvijā. Un pat tad, ja mums ir kravas tikai Baltijas valstīm un Skandināvijai, ir pilnībā iespējams organizēt vienu vilcienu nedēļā no Ķīnas, piemēram, Urumči uz Latviju, no kurienes tālāk veikt izplatīšanu.

Šīs lielās kompānijas ir ietekmīgas un beigu beigās pieņem lēmumus, taču skaidrs, ka Ķīnas eksportētājiem arī ir teikšana. Mēs aizvien vairāk redzam, ka tad, ja tas ir lētāk un divas dienas ātrāk, viņi izmantos šo risinājumu. Mums Ķīnā ir aģents, kas sākumā visu sūtīja uz Hamburgu, bet tagad stāsta, ka Duisburga ir labāka ģeogrāfiskā stāvokļa ziņā preču tālākai izplatīšanai. Tā var ietaupīt pāris dienas ceļā. Jo ātrāki ir pārvadājumi, jo lētāki tie kļūst. Manuprāt, esošie kravu apjomi ir pietiekami, lai veiktu pārvadājumus caur Rīgu. Kad tirgus zinās, ka pieejams šāds risinājums, viņi vairs nesūtīs konteinerus vispirms uz Duisburgu un tad augšup uz Zviedriju.

Visu interviju Skandināvijas apgāde jāveic caur Latviju lasiet 19. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Visvairāk krāpjas ar Volvo un Volkswagen automašīnu patieso nobraukumu

Zane Atlāce - Bistere, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā no Skandināvijas valstīm ievestas 1000 lietotas automašīnas, kurām nodzēsti 78,3 miljoni nobrauktu kilometru, liecina portālu autoDNA.lv un AutoDetektīvs rīcībā esošā informācija.

Skandināvijas tirgus ir salīdzinoši neliels lietoto automašīnu importētājiem, taču ir bagāts ar ekstrēmiem piemēriem, kuri Latvijā nonāk ar klasisko nobraukumu zem 200 000 kilometru. autoDNA.lv pārstāvis Agris Dulevičs informē, ka Latvijas pircēji šajā periodā ir iegādājušies ievērojamu skaitu automašīnu, kurām oriģinālais nobraukums sniedzas krietni pāri 500 000 kilometru atzīmei.

Ja no Vācijas un tai blakus esošajām valstīm katru mēnesi Latvijā tiek ievesti vairāk nekā 4000 lietotu automašīnu, tad no Skandināvijas šis skaits ir būtiski mazāks - vidēji 111 automobiļi mēnesī.

Saskaņā ar portālu rīcībā esošo informāciju par ievestajiem automobiļiem no Skandināvijas, laika periodā no šā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, ir ievesti nedaudz vairāk par 1000 spēkratiem. Taču 64% ievesto automašīnu no odometriem ir pazuduši 78,3 miljoni kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Vai Latvijas ekonomiku glābs ofšoru nodoklis?

Biznesa konsultants Žans Lopeta, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka padziļinātā pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai nerezidentu bankās

Lai gan pēdējās dienās tieši Skandināvijas kapitālam piederošā Swedbank pieķerta un sodīta par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē, tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pārliecināta, ka padziļināta pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai tā dēvētajās nerezidentu bankās kā sāpīgākajā tirgus segmentā. Turklāt FKTK vadītājs Pēters Putniņš savos skaidrojumos, kādēļ saudzētas Skandināvijas bankas, nonāk pretrunās, jo, no vienas puses, esot svarīgi pārbaudīt tās bankas, kurās ir liels darījumu skaits ASV dolāros, bet, no otras puses, viņš nenoliedz, ka NILLTFN nosacījumi jāievēro arī tām bankām, kas strādā ar citām valūtām vai pārsvarā veic darījumus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Globālie procesi «apēd» rentabilitātes procentus

Māris Ķirsons, 23.01.2017

SIA Rettenmeier Industry Latvia un SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Ķīnas, gan Latvijas pārstāvji saredz iespēju veikt regulārus pāravadājumus maršrutā Jivu‒Rīga; preču saņēmējus vēl neatklāj.

Centrāleiropas un Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības formāta 16+1 ietvaros Jivu pilsētas vicemērs Xiong Tao un Timex Industrial Investment Co vadītājs Feng Xubin pastāstīja par sadarbības iespējām ar Latviju, tostarp attiecībā uz konteinervilcienu satiksmes attīstību. Satiksmes ministrijas vēstījums ķīniešiem gan aprobežojās lielākoties ar Latvijas transporta, tostarp dzelzceļa un ostu infrastruktūras un to attīstības iespēju aprakstu.

Testa vilciena pārvadātās preces tālāk tiks nosūtītas gan uz Baltkrieviju, gan Ziemeļvalstīm, bet nākotnē tās varētu arī tikt nosūtītas uz Vāciju un citām Eiropas valstīm, sarunā ar Db.lv norādīja F. Xubin. Iepriekš gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Dienas Biznesam norādīja, ka kravu nav domātas Skandināvijas valstīm, bet Latvijai tuvējām Eiropas valstīm, kā arī, iespējams, Krievijai. Vaicāts par to, vai kāda iesaistītā puse no testa vilciena pelna, F. Xubin atzīmēja: «Tā kā tas ir pilotvilciens, mēs šoreiz no tā nepelnām.» Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs laiks, lai sameklētu vairāk klientu. Atbildot uz jautājumu, cik ilgs laiks vajdzīgs, lai saprastu, vai vilcienam ir ekonomisks pamats, viņš uzsver, ka Jivu‒Rīga vilciens ir praktisks, par ko liecinājusi arī iepriekšēja tirgus izpēte, un būs nepieciešams pusgads, lai izveidotu to par regulāru vilcienu. Pēc viņa teikā, Jivu pārstāvji plāno atvērt biroju Rīgā. Uz Apvienotās Transporta‒Loģistikas kompānijas (ATLK) prezidenta Alekseja Groma jautājumu, kāpēc netika izmantots (taisnākais) maršruts caur Dostiku, proti, Kazahstānu, F. Xubin norādīja, ka maršruts izvēlēts atbilstoši klienta prasībām, taču Rīgas virzienā tas varētu iet arī caur Kazahstānu un pēc tam Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 2,4 %

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības izaugsmes tempi šogad būs līdzīgi kā pērn

Db.lv, 04.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Aizvadītais gads Latvijas apstrādes rūpniecībai bija viduvējs. Tas bija vienīgais nozīmīgais nepatīkamais pārsteigums makro kopainā, ja neskaita pavērsienus nerezidentu banku sektorā, kuru sekas turklāt bija diezgan vieglas.

Turpretim pērnā gada pēdējais mēnesis ražotājiem bija diezgan sekmīgs. Salīdzinājumā ar novembri tie izlaidi palielinājuši par 1,0%, bet salīdzinājumā ar aizpagājušā gada decembri — par 5,1%.

Apmēram par 5% apstrādes rūpniecība varētu augt arī šogad. Tātad, atšķirībā no ekonomikas kopumā, šajā nozarē gaidāms attīstības paātrinājums no pērnā gada 3,4%.

Decembrī no recesijas izkļuva pārtikas pārstrāde, ražošanas apjoms tajā decembrī gada griezumā nemainījās. Ja neatkārtosies neveiksmes piena pārstrādē, šis gads šai apakšnozarei būs ar plusa zīmi. Vieglajā rūpniecībā pērnais gads ir aizritējis bez lielām izmaiņām, līdzīgi varētu būt šogad. Ir uzņēmumi, kuri attīstās — aug darba apģērbu, tehnisko un higiēnas izstrādājumu ražošana. Taču vienlaikus citiem uzņēmumiem darbu sašaurināt vai pārtraukt spiež algu kāpums.

Domājams, ka lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada +5,3% būs kokapstrādē. Taču pērnā gada noslēgums vēl bija pat ļoti labs, +9,0%. Grūti izskaidrot papīra izstrādājumu ražošanas kritumu pērn par 3,1%, varētu gaidīt, ka šī nozare seko ekonomikai kopumā, tās radītajam pieprasījumam pēc iepakojuma. Vājāks par gaidīto pagājušais gads bija arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) ražotājiem, sasniedzot kāpumu par 1,9%. Tā kā ēku celtniecības bums turpināsies arī šogad, tad 2019. gads šajā nozarē varētu būt labāks. Lai kādi iemesli būtu reģistrētajam poligrāfijas izlaides kritumam par 2,7% pērn, vismaz nozares lielo spēlētāju stratēģija ir orientēta uz attīstību, nevis saraušanos. Tāpēc pozitīva, kaut mērena attīstība ir nākotnes prognoze.

Veselīga izaugsme, par 9,5% pērn bija ķīmijas nozarē, līdzīgs varētu šī gada rezultāts. Arī tai palīdz celtniecība, piemēram, palielinot pieprasījumu pēc putuplasta, kas ir viens no straujāk augošajiem produktiem. Ķīmija ir viena no retajām ārpus pārtikas un dzērienu ražošanas, kurā ir nozīmīga un strauji augoša patēriņa preču daļa. Tas ir svarīgi, jo to tirgu mazāk ietekmē ekonomikas svārstības.

Pieaugums metālizstrādājumu ražošanā pērn bija it kā pieklājīgs +5,1%. Taču tas varēja būt straujāks, ņemot vērā, kā attīstās mašīnbūve un celtniecība. Gada pieaugums par 12,7% decembrī jau loģiskāk iekļaujas kopainā. Elektrisko iekārtu un auto daļu ražošanā izlaides kāpums pērn pārsniedza 20%. Elektronikā tas bija uz iepriekšējo gadu fona ļoti mērens jeb 5,5%, taču straujais kāpums pēdējos mēnešos (decembrī par 30,7%), kā arī darba sludinājumu skaits Mikrotīkls mājaslapā liek domāt, ka nozare atgriežas pie sev raksturīgā tempa. Turpretim auto daļu ražošana decembrī gada griezumā “atzīmējās” ar -3,4%, kas varētu būt saistīts ar gadu mijas svārstībām pasaules mašīnbūvē lokālas apstākļu sakritības mērcē. Ir grūti atrast jebkādu izskaidrojumu mēbeļu ražošanas kritumam decembrī par 13,6%. Reizēm atliek vien nopūsties — tā gadās.

Ārējie faktori ir pēdējā laikā bieži pieminēts risks, taču te ir patiesas un pārspīlētas bažas. Satraucoši ir notikumi saistībā ar Brexit procesu. Savukārt Vācijas rūpniecības bremzēšanos var uztvert mierīgi. Daļēji to izraisīja Ķīnas investīciju buma noplakšana, kas turpināsies arī šogad. Taču lielā mērā vainojami pārejoši apstākļi — ne tikai labi zināmās autobūves grūtības pielāgoties jaunajām izmešu prasībām, bet arī zemais ūdens līmenis Reinā, kas gan sarežģīja izejvielu piegādi dažādām nozarēm, gan tehniski apgrūtināja ķīmijas rūpniecības darbu. Šķiet, ka pārejošs bijis arī vājuma brīdis ASV. Ja decembrī rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss piedzīvoja lielāko kritumu desmitgadē, tad janvārī strauji kāpa, sasniedzot 56,6 punktus, kas liecina par visai augstu optimisma līmeni.

Pagaidām pasaules rūpniecībā vēl kopumā turpinās pērnā gada nogales notikumu inerce. Globālais rūpniecības PMI indekss nokrities līdz 50,7 punktiem, tas samazinājies piecus mēnešus pēc kārtas. Eirozonas PMI indekss samazinājās par 0,9 punktiem līdz 50,5. Kontekstam, 50 punkti iezīmē robežu starp pieaugumu un recesiju. Itālija nonākusi recesijā. Turpretim tuvākajā nākotnē izšķirošs var izrādīties ASV centrālās bankas retorikas un politikas signālu maiņas sniegtais atbalsts finanšu tirgiem, kas visā pasaulē jau atkal palielinājis vēlmi investēt paaugstināta riska aktīvos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par 3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,6 %.

Salīdzinot ar 2017. gada decembri, lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 30,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,9 %. Produkcijas izlaide pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 9 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %, savukārt pārtikas produktu ražošana saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 03.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8 %.

Rūpniecības produkcijas apjoms pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19,0 %), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %). Lielākais izlaides kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 37,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,9 %), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13,1 %). Ievērojams produkcijas izlaides pieaugums bija arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Analītiķis: Brexit var ietekmēt Lietuvas banku nozari caur Skandināviju

LETA, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgu kritums, ko izraisījis Lielbritānijas vēlētāju lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas finanšu sistēmu tiešā veidā, domājams, būtiski neietekmēs, bet tam varētu būt netieša ietekme caur Skandināviju, kur darbojas Lietuvas lielāko komercbanku mātesbankas, uzskata Lietuvas Banka Makroprudenciālās analīzes nodaļas priekšnieks Andrjus Škarnulis.

Pēc viņa teiktā, lielākajiem Lietuvas finanšu sistēmas dalībniekiem - bankām - Lielbritānijā ir relatīvi nelieli aktīvi un pasīvi - mazāk par 0,5%. Arī Lietuvas banku investīcijas finanšu instrumentos sterliņu mārciņās ir nelielas un sabalansētas.

«Lietuvas bankas tendētas nodarboties ar tradicionālajām banku operācijām - izsniegt kredītus iedzīvotājiem, tādēļ to investīcijas vērtspapīros veido relatīvi nelielu daļu no visiem aktīviem - aptuveni 8%, un tas nozīmē, ka iespējamie zaudējumi vērtspapīru cenu krituma dēļ nebūtu lieli,» Škarnulis sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilzdams, ka Lietuvas bankām uzkrātas pietiekami lielas kapitāla rezerves, kuru pietiktu iespējamo zaudējumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūnijā rūpniecības produkcijas apjoms pieaug par 7,8%

Dienas Bizness, 03.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 10,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 2,2%.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, vislielākais produkcijas apjoma pieaugums bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 43,7%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 41,3%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 39,2%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 23,6% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 20,9%. Nozīmīgs ražošanas apjoma kāpums bija arī pārtikas produktu ražošanā – par 10,1% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 13,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecībā atkal vērojamas pozitīvas tendences

Db.lv, 04.10.2018

Swedbank ekonomiste Linda Vildava

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi augustā auguši par 3.9% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Augusta izaugsmes temps ir straujākais pēdējā pusgada laikā, bet tomēr atpaliek no pērnā gada straujajiem izaugsmes tempiem. Starp lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm cienījamus izaugsmes tempus turpina uzrādīt kokrūpniecība, bet pārtikas ražošanā apjomi samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas. Tāpat labi izaugsmes tempi saglabājas tādās apakšnozarēs, kuras mēdz saistīt ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.

 

Šī gada astoņos mēnešos ražošanas apjomi auguši par 3.1%. Lai arī augusts atnesis straujāku izaugsmi, kopumā pēdējo mēnešu dati apstrādes rūpniecības izredzes uzrādīt kaut uz pusi tik labu sniegumu kā pērn padara blāvākas. Tomēr rūpnieku noskaņojums par nākotnes pieprasījumu aizvien noturas gana optimistiskā līmenī. Novērtējums par pasūtījumiem pēc saražotā ir virs ilgtermiņa vidējā, bet gaidas par ražošanu turpmākajos mēnešos – ap ilgtermiņa vidējo. Iemesls, kādēļ, iespējams, ražošanas apjomu sabremzējums neatspoguļojas augošā ražotāju pesimismā, ir pārdošanas un peļņas iespējas. Lai gan ražošanas apjomu kāpums bremzējas, par apgrozījuma un peļņas rādītājiem lielākoties sūdzēties nevar. Apstrādes rūpniecības apgrozījums šī gada astoņos mēnešos audzis par 8.9%, un uzņēmumu dati liecina, ka peļņas maržas nav būtiski mainījušās, salīdzinot ar pērno gadu. Apgrozījums aug lēnāk nekā pērn (9.8%), bet tā palēninājums ir niecīgs, salīdzinot ar apjomu sabremzējumu. Protams, ir atšķirības starp apakšnozarēm, bet kopumā situācija saglabājas laba.

 

Tomēr jārēķinās, ka lēnāks ražošanas apjomu kāpums agrāk vai vēlāk atspoguļosies arī vārgākos pārdošanas un peļņas rādītājos. Kapacitātes ierobežojumi liks par sevi aizvien vairāk manīt. Piemēram, darbaspēka trūkuma nozīme kā ražošanu ierobežojošam faktoram arvien pieaug. Otrā ceturkšņa nodarbinātības dati rāda, ka apstrādes rūpniecībā bijis nodarbināto kritums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Iespējams, citas nozares ar līdzīgu algu līmeni, kuras arī izjūt akūtu vajadzību pēc darbiniekiem, mēģina pārvilināt apstrādes rūpniecībā strādājošos. Tāpēc arī ražotājiem, visticamāk, nāksies pacīnīties par darbiniekiem, kas daļā gadījumu nozīmēs augstākas algas darbiniekiem (un zemākas peļņas maržas uzņēmumiem). Tas varētu arī optimismu nākotnē mazināt.

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 3,9 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,5 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 16,9 %. Produkcijas ražošanas pieaugumu enerģētikā ietekmēja elektroenerģijas ražošanas kāpums koģenerācijas stacijās un gāzes patēriņš.

Nozīmīgs apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 42,3 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 21,6 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 19,0%. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī dzērienu ražošana – par 11,0 % un pēc īpatsvara lielākā nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 6,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apgrozījums gada laikā pieaudzis par 9,3%

Rūta Lapiņa, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 9,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 6,5 %, eksportā – par 12,4 % (tai skaitā eirozonā – par 22,6%, ārpus eirozonas – par 5%).

Savukārt 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,4 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 5,9 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,7 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3 %.

Dati atklāj, ka ievērojams produkcijas izlaides pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 42,7 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 25,4 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 17%. Produkcijas apjoma kāpums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 1,3 %), pārtikas produktu ražošanā (par 2,1 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 16,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9 %, bet pieaugums – apstrādes rūpniecībā par 1,3 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, vislielākais ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 23,7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas – par 17,8 %. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – par 2,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 16,3 %, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 8,5 % un mēbeļu ražošanā – par 5,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts

Db.lv, 04.12.2018

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Latvijas rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts gada sākumā un apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs tikai ap 3%, ievērojami atpaliekot no kopējā ekonomikas pieauguma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, šī gada oktobrī ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā auguši par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt rūpniecības kopējā izlaide oktobrī samazinājusies par 1,9%. Šis ir jau otrais mēnesi pēc kārtas, kurā Latvijas rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Tas gan lielā mērā ir saistīts ar sausajiem laika apstākļiem pēdējos mēnešos, kā rezultātā ievērojami samazinājusies elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās un līdz ar to oktobrī enerģētikas izlaide Latvijā kritusies par gandrīz 18%. Sausums protams ir pārejošs faktors, tādēļ par šo kritumu enerģētikā satraukties nevajadzētu.

Kā ierasts, arī oktobrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija kokapstrāde, auto detaļu un elektrisko iekārtu ražošana, taču pēc vairāku mēnešu pārtraukuma divciparu pieaugums fiksēt arī datoru un optisko iekārtu ražošanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi kokapstrāde auguši par 6,2% un vismaz daļēji šo pieaugumu ir veicinājušas arī šī gada rekordaugstās koksnes cenas. Ņemot vērā kokapstrādes nozares lielos apmērus, tās pieaugums oktobrī nodrošināja gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma. Taču noturēt tik strauju pieaugumu arī nākošajos mēnešos varētu būt sarežģīti, it īpaši ja mūsu reģionā sāktu kristies koksnes cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ASV tirgū. Bez kokapstrādes, oktobrī augsi arī auto detaļu, elektrisko iekārtu un datoru ražošana par attiecīgi 16,8%, 20,2% un 16,7%, tomēr šo nozaru pozitīvie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atsevišķu uzņēmumu panākumiem.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauguma tempi šogad kritušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs un ļoti līdzīgas tendences pēdējos mēnešos vērojamas arī Lietuvā, un Igaunijā. Tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma rūpniecības pieaugums bremzējas visā Eiropā un pēdējos mēnešos ražošanas apjomi Vācijas autobūve kritušies pat par vairāk nekā 10%. Vienlaikus eirozonas lielākajās valstīs ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz pēdējo 2 gadu zemākajam līmenim un arī Latvijas ražotāju noskaņojums, lai arī pozitīvs, mūsu Citadele Index aptaujās ir zemākais kopš 2016. gada.

Šobrīd nedomāju, ka 2019. gadā varam cerēt uz straujāk rūpniecības pieaugumu kā šogad. Pasaules tirdzniecības apjomi septembrī auguši vien par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un apsteidzošie indikatori drīzāk norāda uz tālāku pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākošā gada sākumā. Papildus tam ārējā vidē vērojama liela nenoteiktība par tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, Brexit, Itālijas fiskālo politiku un ģeopolitisko situāciju kopumā, kas noteikti neveicina straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus Latvijas rūpniecībā aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīcijas apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad, visticamāk, būs ap 3-3,5% un Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš, kā arī pakalpojumu eksports.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 17,7 %, savukārt apjoma kāpums bija gan apstrādes rūpniecībā – par 3,3 %, gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,3 %.

Produkcijas apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, pieauga divās no trim pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6,2 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 2,9 %. Produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī elektrisko iekārtu ražošana – par 20,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 16,8 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 16,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus

LETA, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus, šodien forumā Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā uzsvēra AS Latvijas gāze padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Viņš norādīja, ka par Latvijas gāzi kā monopolistu bijis nepareizs priekšstats - tas nav vienkārši monopolists, bet gan regulēts monopolists. Tādējādi uzņēmuma tarifi tiek regulēti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas puses.

Savickis uzsvēra, ka mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus, uzņēmumam rēķinoties ar savu vietu tirgū un attiecīgi nodrošinot nepieciešamās investīcijas infrastruktūras attīstībā.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel ceturtdien, 23.februārī organizē enerģētikas nozares forumu Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūnijā rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 7,9 %

Zane Atlāce - Bistere, 03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūnijā, salīdzinot ar 2015. gada jūniju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 7,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 8,2 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 9,6 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē saruka par 3,2 %.

Lielākais pieaugums bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 43,4 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,8 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas (par 15,5 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē (par 12 %).

2016. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,7 %, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 0,3 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, ražošanas kāpumu galvenokārt ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē par 21,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē par 18,8 %. Produkcijas apjoma pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā – par 6,0 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 4,9 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 4,6 % Ražošanas un produkcijas realizācijas kāpums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bruņotajiem spēkiem testēšanai piegādātas Latvijas ražotāju bezpilota lidaparātu sistēmas

Monta Glumane, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru