Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) nākamnedēļ, 9.janvārī, mutvārdu procesā izskatīs tā saukto Laval un partneri lietu, Db.lv informēja Tieslietu ministrija. Uzņēmums uzskata, ka Zviedrijas Karalistes tiesību akti diskriminē ārvalstu pakalpojumu sniedzējus.
Latvijas nostāju tiesas procesā uzturēs Tieslietu ministrijas (TM) EKT departamenta direktore Esmeralda Balode –Buraka un departamenta direktores vietniece Kristīne Bārdiņa.
Latvijas uzņēmums – SIA Laval un Partneri 2004. gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdzot atzīt par neatļautu un pārtraukt Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību. 2004. gada 22. decembra lēmumā Zviedrijas Darba tiesa noraidīja uzņēmuma prasību pieņemt pagaidu lēmumu par kolektīvās rīcības pārtraukšanu.
Prasības pieteicējs uzskata, ka Zviedrijas Karalistes tiesību akti diskriminē ārvalstu pakalpojumu sniedzējus, kā arī nepamatoti un neproporcionāli ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību. Lai izlemtu lietu par Zviedrijas Karalistes tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību sistēmai, Zviedrijas Darba tiesa iesniedza Eiropas Kopienu Tiesai divus prejudiciālos jautājumus.
Pagājušā gada janvārī Latvijas Ministru kabinets nolēma, ka Latvija iesaistīsies šajā procesā, iesniedzot rakstveida apsvērumus. Latvijas nostājas projekts EKT izskatāmajā lietā tika apstiprināts 2006. gada 10. janvārī.
Kā norādīts Latvijas nostājā, iesniedzot savus apsvērumus, Latvijas Republika lūdz EKT atzīt, ka Zviedrijas arodbiedrībām piešķirtās pilnvaras izmantot darbu blokādi, lai piespiestu ārvalstu pakalpojumu sniedzēju parakstīt koplīgumu, ir tik plašas, ka var tikt izmantotas diskriminācijas nolūkā. Latvijas eksperti arī uzskata, ka Zviedrijas koplīgumu prioritāte pār citā valstī noslēgtiem koplīgumiem nav savietojama ar Eiropas Kopienas tiesībām. Latvija nevēlas apstrīdēt Zviedrijas sociālo modeli, taču tas nedrīkst tikt izmantots, lai kavētu citu valstu pakalpojumu sniedzēju piekļūšanu Zviedrijas tirgum.
Kopumā rakstveida apsvērumus šajā lietā iesniedza 14 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Norvēģija un Islande. Pēc rakstveida viedokļu apkopošanas EKT aicināja valstis izteikt viedokli, vai lietā nepieciešams mutvārdu process. 2006. gada jūnijā Latvija informēja EKT, ka vēlas lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tas ir – tiesas sēdē, kurā piedalās dalībvalstu pārstāvji un klātienē aizstāv savas valsts nostāju.
Saskaņā ar EKT pastāvošo procesuālo kārtību, 9.janvārī lietā iesaistījušos valstu pārstāvjiem tiks dota iespēja aizstāvēt savu nostāju, savukārt tiesas sēdes noslēgumā tiks paziņots termiņš, kādā savu viedokli iesniegs ģenerāladvokāts.
Ģenerāladvokāta pienākums ir sniegt EKT objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu. Ģenerāladvokāta secinājumi tiek sniegti tikai tajās lietās, kurās tiek apspriesti jauni tiesību jautājumi.
EKT izskata lietas palātu sēdēs, virspalātā vai plēnumā. Izskatot lietu palātā, tiesa sastāv no trīs vai pieciem tiesnešiem. Virspalātā, kas sastāv no 13 tiesnešiem, EKT sanāk, ja to lūdz dalībvalsts vai Eiropas Savienības institūcija, kas ir puse tiesas procesā, kā arī īpaši sarežģītās vai nozīmīgās lietās. Laval lietu izskatīs virspalāta 13 tiesnešu sastāvā.
Pēc ģenerāladvokāta secinājumu saņemšanas EKT pieņems lietā prejudiciālo nolēmumu. Lēmuma sagatavošana tiesā var ilgt vairākus mēnešus.
EKT pieņemtā prejudiciālā nolēmuma secinājumi ir saistoši visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiesas veiktā Eiropas Kopienu tiesību interpretācija dalībvalstīm ir jāņem vērā, kā arī jāizvērtē, vai to nacionālā likumdošana atbilst tiesas izteiktajiem secinājumiem.
Pēc prejudiciālā nolēmuma pasludināšanas Zviedrijas Darba tiesai būs jāturpina uzsākta strīda izskatīšana, ņemot vērā EKT izteikto viedokli par Eiropas Kopienu tiesību normu piemērošanu konkrētajā gadījumā.