Šodien laikrakstā

Skauģis: patēriņu varam audzēt ar vietējo patriotismu

Andrejs Vaivars, DB, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Galvenais aspekts, uz kura rēķina varam pieaudzēt iekšējo patēriņu, ir vietējais patriotisms, patērējot tos produktus, ko tepat uz vietas saražojam, jo tad nauda nonāk pašmāju ekonomikā, tā intervijā žurnālam Lietišķā Diena norāda uzņēmuma Lāči saimnieks, Uzņēmumu reputācijas topa uzvarētājs Normunds Skauģis.

«Ja veikala plauktā ir pašmāju tomāts un importa, jāsaprot, ka, pērkot vietējo produktu, mēs dodam darbu šejienes strādājošajiem, un viņiem būs nauda, ar ko iet uz veikalu,» atzīst maiznieks.

Viņš arī pauž viedokli, ka, ja reiz iedzīvotāju skaits samazinās, attiecīgi mazākām jākļūst arī valsts pārvaldes izmaksām. «Ja Latvijā būtu tikai viens miljons iedzīvotāju, valsts aparāta izmaksas arī tad būtu tikpat lielas, kā šobrīd? Tas nav pareizi! Šādā veidā ir jāskatās daudzas lietas, saprotot, kā varam mainīties, un ko varam darīt citādāk. Visās valstīs šobrīd skatās, kā būt efektīvākiem – arī mums tas ir jādara,» tā N. Skauģis.

Vēl viena lieta, kas, viņaprāt, jādara – jāveicina, lai uzņēmējdarbības gars būtu cilvēkos, lai viņiem ir, kā sevi attīstīt – vismaz tiem, kas ir spējīgi un vēlas to darīt. Tāpat jāveicina iekšējais patēriņš, un to var darīt analizējot, kur līdzekļus iespējams atbrīvot, tos iepludinot patēriņa tirgū. «Piemēram, ja jaunā māmiņa saņemtu lielāku pabalstu, nekā šobrīd, viņa vairāk varētu tērēt. Patēriņš pieaug tad, kad valstī ir lielāks optimisms cilvēkos. Ja cilvēki redz, ka Latvijā radīt bērnu ir stabili, un ģimene to var atļauties, tas vairo optimismu visā sabiedrībā, jo tā redz perspektīvu. Es nezinu, cik liela summa valsts budžeta grozījumos tiks novirzīta jaunajām ģimenēm, kā arī otrajam un trešajam bērnam, bet svarīgs ir atskaites punkts, nākotnes redzējums,» piebilst uzņēmējs.

Visu interviju lasiet jaunākajā žurnālā Lietišķā Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lāču saimnieks: vieta, kur varētu atbrīvot darbaspēka resursus, ir valsts pārvalde

Dienas Bizness, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim maizes ceptuvē Lāči darbaspēks nav importēts, taču, ja šāda nepieciešamība radīsies, situācija būs jārisina un cilvēki no kaut kurienes būs jāimportē.

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, kurš atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos uzņēmums izjūt gan patēriņa, gan darbaspēka resursu samazināšanās ziņā.

«Viena vieta, kur varētu atbrīvot darbaspēka resursus, ir sen nereformētā valsts pārvalde. Tur 30 procentus darbinieku mierīgi varētu atlaist, nekas nenotiktu. Viņi nonāktu darba tirgū, pārkvalificētos un samazinātu valsts izdevumus. Ik pēc laika valsts pārvaldē ir jāveic audits: kāpēc mums 2014. gadā ir tāda valsts pārvalde, kādiem mērķiem, vai mums tur tiešām ir nepieciešams tik daudz cilvēku?» runājot par darbaspēkau Latvijā, saka Skauģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Normunds Skauģis: vajadzētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku

Sandra Dieziņa, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lāči pērn atvēruši vairākus veikaliņus, kas sekmējis ieņēmumu pieaugumu

Dažādu apstākļu dēļ pagājušais gads nebija viegls, bet kopumā savus plānus izpildījām un rezultātus sasniedzām, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Jaunus veikalus šogad uzņēmums pagaidām neplāno atvērt, jo jātiek galā ar esošajiem. Viena no lielākajām problēmām ir darbaspēka trūkums. N. Skauģis uzskata, ka jāsakārto esošā sistēma, lai varētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku.

«Svarīgs jautājums ir bezgalīgās slimības lapas. Tik daudz, cik cilvēki slimo pēdējos gados, – nezinu, vai Lāči būtu attīstījušies, ja tā būtu agrāk. Tā nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir arī citos uzņēmumos. Algas ir legālas, tātad bezdarbnieka pabalsts ir stabils. Kāpēc lauku cilvēkam jānāk cept maizi, ja viņš pa vasaru var saņemt pabalstu un iet lasīt sēnes un ogas, un pelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lāčiem par klientu mazāk; Gapoņenko boikotēs uzņēmuma produkciju

Dienas Bizness, 28.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad ceptuves Lāči vadītājs Normunds Skauģis publiski pauda savus uzskatus par ideju krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu, biedrības «Par godīgumu un taisnīgumu» vadītājs Aleksandrs Gapoņenko nolēmis boikotēt Lāču produkciju.

Runājot par to, ar kādām metodēm patlaban tiek aizstāvēti Krievijas iedzīvotāji un krievu valoda, Gapoņenko laikrakstam Вести Сегодня norādīja, ka perspektīvas joprojām ir Vladimira Lindermana aizsāktas idejas, piemēram, aicinājumi boikotēt Krievijas pilsoņiem un krievu valodai nedraudzīgu organizāciju un uzņēmumu preces un pakalpojumus.

«Piemēram, firma Lāči paziņoja, ka krievu valoda nav valsts valodas cienīga – es vairs nepērku viņu produktus. Manam piemēram nav aizliegts sekot arī citiem. Lai jūt savu paziņojumu cenu!» norāda Gapoņenko.

Iepriekš N. Skauģis plašsaziņas līdzekļiem esot izteicies, ka krievu valoda nekad nekļūs par Latvijas otro valsts valodu. Lāču vadītājs arī piekrīt tiem, kas uzskata, ka uz raksts krievu valodā – veikalā vai aptiekā – ir zaimošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lāči turpina izaugsmi, sasniedzot 4.5 milj. Ls apgrozījumu

Sandra Dieziņa, 31.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes cepšanas uzņēmums SIA Lāči pērno gadu pabeidzis ar 4,5 miljonu Ls apgrozījumu.

Tas ir par pusmiljonu Ls vairāk, nekā gadu iepriekš. Komentējot finanšu rezultātus, SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis skaidro, ka to izdevies panākt ar labu darbu un summējot vairākus faktorus, tostarp jaunu produktu ieviešanu. 2013. gadā tiek plānots neliels kāpums, jo, kā atzīst N. Skauģis, «lai arī ekonomika nedaudz iet uz augšu, tas, kas nonāk patērētāju maciņos, neļauj cerēt uz grandiozu patēriņa pieaugumu».

Jāatgādina, ka 2011. gadā SIA Lāču apgrozījums bija 4 miljoni Ls, bet 2010.gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu.

Uzņēmums 2011.gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 000 latu zaudējumiem 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?:Lāču īstā rupjmaize

Gunta Kursiša, 27.06.2014

«Rupjmaize ir pamatīgs un diezgan cimperlīgs produkts. Nav tādu lietu tās sagatavošanas procesā, ko varētu izdarīt pavirši – tūlīt maizes kukulītī tas būs redzams. Svarīgi ir visi darbi,» tā, izrādot maizes ražotniLāči,Db.lv stāstīja uzņēmuma vadītājs Normunds Skauģis.

Attēlā - maizes meistars sagatavo kukulīti likšanai krāsnī.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceptuve Lāči sadarbībā ar mākslinieci Margaritu Stārasti izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju – sviesta cepumus bērniem Knīpucis.

Lai jaunie cepumi nonāktu līdz pircējiem, to tapšanā ieguldīti 30 tūkstoši latu, taču nenovērtējams arī esot ieguldījums, ko devusi māksliniece, uzskata Lāču saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Jaunajo cepumu Knīpucis sastāvā izmantots saldkrējuma sviests, olas, milti cukurs, dzērvenes.

«Pēdējos gados arvien vairāk veikalu plauktos redzami produkti, kas saistīti ar dažādiem ārzemju tēliem un varoņiem. Īpaši tas vērojams bērnu produktu segmentā. Tie ir tālu no latviskām vērtībām un līdz ar to rodas jautājums – vai vietējie ražotāji nespēj likt pretī kaut ko savu? Ne tikai produktu izskats, nosaukums un noformējums nav atbilstošs latviskajam – mums ierastajam, arī šo produktu sastāvos redzam bērnu organismam nevajadzīgas izejvielas – dažādus aromatizētājus, krāsvielas, stabilizētajus, uzlabotājus, konservantus,» stāsta Normunds Skauģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kampaņa Nepērc Svešu līdz šim izmaksājusi 15 tūkst. Ls

Sandra Dieziņa, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kampaņas Nepērc svešu sākotnējās izmaksas ir 15 tūkst. Ls - par to Db.lv informēja viens no kampaņas iniciatoriem Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Šobrīd kampaņā apvienojušies jau 17 ražotāji, galvenokārt pārtikas nozares uzņēmēji, bet kampaņā iesaistījusies arī Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR).

Kampaņai nepieciešamos līdzekļus sedz kampaņas dalībnieki.

Viens no kustības mērķiem ir panākt, lai 2014. gadā «Nepērc svešu» kļūst par dzīvesveidu. Paredzēts, ka kampaņas dalībnieki tuvākajā laikā apvienosies biedrībā.

«Aicinu katram būt sējējam katru dienu, lai pēc gadiem sabirst zelta graudi savejiem,» tā N. Skauģis.

Kampaņas līdzautors Ēriks Stendzenieks atzina, ka ļoti svarīgs kampaņas aspekts ir «neļauj ierēdnim pirkt svešu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas rūpnieki norāda, ka iespējamā PVN celšana var samazināt ražotāju skaitu un iedzīvotāju pirktspēju

Iespēju palielināt PVN līdz 23%, kas minēts kā viens no iespējamiem risinājumiem papildu līdzekļu gūšanai veselības aprūpes finansēšanai, ražotāji sauc par pilnīgi nepieņemamu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pikts par šo ieceri ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Lāči saimnieks Normunds Skauģis. «Tas nestu ļaunumu gan dārzeņu ražotājiem, gan maizniekiem. Maize paliktu par 2–3 santīmiem dārgāka, un mēs kā ražotāji ciestu. Laika gaitā arī starpnieki gribētu savu tiesu un pieliktu maizes cenai klāt, līdz ar to pieaugums būtu vēl lielāks. Ja PVN celtu par 1%, tas vēl nebūtu tik dramatiski, bet ja par vairākiem procentiem, tad gan,» teica N. Skauģis. Ieguvēji būtu lēto tomātu un gurķu importētāji, jo viņu ražotājvalstīs PVN likme ir krietni vien mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļās karotītes uzraudzības nodošanā PVD nozares eksperti saskata vairākas bīstamības.

Maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis uz izmaiņām skatās skeptiski. «Nodot jau var šīs funkcijas un pēc tam nolikt kādā atvilknē vai skapī. Viss ir atkarīgs no tā, vai šī ideja tiks atdzīvināta un iedoti līdzekļi. Mēs esam ieinteresēti, lai caur šo zīmolu veicinātu patēriņu un realizāciju. Ja tas netiks darīts, tad varam tikai izteikt līdzjūtību,» tā N. Skauģis, kura uzņēmumā ražotā rupjmaize vairākkārt saņēmusi Tautā mīlētākā Zaļās karotītes produkta atzinību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas ražotājs SIA Lāči pievērsies konfekšu ražošanai.

Jaunajā projektā investēti 30 tūkstoši eiro un konfektes ir roku darbs. Patlaban uzņēmums ražo četru veidu konfektes, bet nākotnē paredzēts paplašināt produktu klāstu. N. Skauģis negatavojas konkurēt ar lielajiem saldumu ražotājiem, bet Lāču konfektes būs nišas produkts. Viņš uzskata, ka tirgū ir liela importa konfekšu pārpilnība un Lāču konfektes var būt labs importa aizstājējprodukts. «Mums visiem ir vieta tirgū kā vietējiem ražotājiem,» tā N. Skauģis.

SIA Lāči šogad svin 20 gadu jubileju. Uzņēmums attīstījies soli pa solim un šo gadu plāno pabeigt ar 4.9 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad uzņēmums apgrozīja 4.6 miljonus Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lāči otro gadu pēc kārtas kāpina apgrozījumu

Gunta Kursiša, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lāči neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies par 15,2%, kas iezīmējis tendenci apgrozījuma pieaugumam virs 10% jau otro gadu pēc kārtas, informē Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 4,6 milj. Ls, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 209 tūkstoši latu.

2011. gadā SIA Lāči apgrozījums bija četri miljoni Ls, bet 2010. gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu. Uzņēmums 2011. gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 tūkst. latu zaudējumiem, kas tika piedzīvoti 2010. gadā.

Pērn SIA Lāči konditorejas izstrādājumu realizācijas pieaugums bija 17,9% apmērā, savukārt maizes produkcijas realizācija kritusi par 13,1%.

SIA Lāči reģistrēta 1995. gadā kā zemnieku saimniecība. Uzņēmuma īpašnieks ir Normunds Skauģis.

DB ziņoja, ka šā gada pavasarī Lāču ceptuve realizējusi sadarbību ar mākslinieci Margaritu Stārasti un izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju, kopumā ieguldot 30 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - Lāču tīkls izplešas; jaunā veikalā investēti 30 tūkstoši eiro

Lelde Petrāne, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt atvērs pēc skaita divpadsmito Lāču veikalu – Mārupē, Daugavas ielā, jaunatvērtajā RIMI tirdzniecības centrā. Tādējādi tiek turpināta uzsāktā mazumtirdzniecības veikalu tīkla paplašināšana.

«Mēs arī turpmāk plānojam atvērt jaunus veikalus,» stāsta Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. Jaunā veikala izveidē investēti 30 tūkstoši eiro.

Ceptuve Lāči ir dibināta 1993. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pobeda Confectionery liegts izmantot preču zīmi Lāču ģimene

Monta Glumane, 22.08.2018

Uzskatu, ka Latvijas ražotājiem ir jābūt gataviem aizstāvēt savu vārdu, darbu un veiktos ieguldījumus un mēs to arī darīsim, teic Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes cenas tuvākajā laikā pieaugs par vairākiem procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grāmatā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi

Dienas Bizness, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgāds Mansards izdevis grāmatu «Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi», kurā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.

Grāmatā, kurai ievadvārdus veltījis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar saviem vērtīgākajiem dzīves un biznesa padomiem dalās 100 mūsdienu Latvijas profesionāļi, starp tiem arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde, uzņēmējs Vilis Vītols, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, izglītības programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Andele Mandele vadītāja Līva Jaunozola, SIA Pure Chocolate līdzīpašnieks Pēteris Žimants, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, IT jomas uzņēmumu SKATSKAT & Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts, MILZU! saimnieks Enno Ence, uzņēmēja Aiva Vīksna, grāmatas Latvietes Karma autore Inta Blūma un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lāči saņem starptautisko pārtikas kvalitātes sertifikātu

Dienas Bizness, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāču ceptuvei piešķirts ISO 22000:2006 sertifikāts, kas apliecina atbilstību starptautiskajām pārtikas kvalitātes un drošības pārvaldības standartu prasībām, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Miežubrāle.

Starptautiskais vadības sistēmu sertifikācijas līderis Bureau Veritas Latvia ir pozitīvi novērtējis Lāču darbību un atzinis, ka organizācijā ir izveidota kvalitātes pārvaldības sistēma, kas nodrošina patērētājam drošas un nekaitīgas pārtikas ražošanu.

«Lai mazs ražotājs varētu sevi pieteikt pasaulē, ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina atbilstību starptautiskajām pārtikas kvalitātes un drošības prasībām. Mūsu uzņēmums vienmēr ir strādājis godprātīgi un rūpīgi sekojis tam, lai saražotā produkcija būtu kvalitatīva, tomēr piešķirtais seritifikāts mums ir vēl viens apliecinājums, ka visu veicam pareizi un varam nodrošināt produktu kvalitātes kontroli. Lāči arvien vairāk paplašina produkcijas eksportu uz dažādām valstīm, kurās minētais sertifikāts tiek novērtēts kā būtisks kvalitātes garants, tādēļ uzņēmuma turpmākai attīstībai un iziešanai pasaulē šāda sertifikāta iegūšana ir likumsakarīgs solis,» atzīst ceptuves saimnieks Normunds Skauģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lāči, reģistrējot jaunu komercķīlu, ieķīlājuši pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības

Žanete Hāka, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reputācijas tops

Arī šogad Uzņēmuma Reputācijas Topa ietvaros tiks pasniegtas speciālbalvas

Dienas Bizness, 23.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā iepriekšējo gadus, arī Uzņēmuma Reputācijas Topa 2012 ietvaros tiks noskaidroti un apbalvoti ne tikai topa pirmo 10 vietu ieguvēji un nozaru topu uzvarētāji, bet arī tiks pasniegtas speciālbalvas - uzņēmumam ar augstāko vērtējumu faktorā Orientācija uz nākotni, uzņēmumam ar lielāko eksporta potenciāla izaugsmi, kā arī uzņēmumam ar straujāko reputācijas izaugsmi topā.

Pateicoties Zaļā punkta iniciatīvai, arī šogad tiks pasniegta īpaša Zaļā balva, kas tiks Latvijas „zaļākajam” uzņēmumam. Pēdējos divus gadus šo balvu saņēmis uzņēmums SIA Madara Cosmetics.

Savukārt personāla atlases uzņēmums Amrop šogad pasniegs divas balvas - uzņēmumam ar augstāko novērtējumu reputācijas faktorā Darba devējs, kā arī labākajam uzņēmuma vadītājam 2012. Pērn Amrop balvu saņēma SIA Lāči vadītājs Normunds Skauģis, kas Uzņēmuma vadītāju topā ieguva godpilno 1. vietu.

Pērn balvu par straujāko reputācijas izaugsmi saņēma SIA Palink (IKI), bet uzņēmums ar straujāko eksporta potenciāla izaugsmi bija a/s Latvijas Finieris. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta balvu par augstāko vērtējumu faktorā Orientācija uz nākotni 2011. gadā saņēma SIA Latvijas Mobilais Telefons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtika ir pieprasīta Krievijā, taču vēlama lielāka Latvijas ražotāju iniciatīva apjomu palielināšanā.

Šāds secinājums radās pēc Rīgas Domē notikušās diskusijas «Latvijas – Krievijas sadarbības projekta Rižskij dvorik pirmais gads: rezultāti, problēmas, perspektīvas.» Krievijas uzņēmēji aicina Latvijas ražotājus būt drosmīgākiem un palielināt apjomus, kā arī piedāvāt jaunus produktus kaimiņvalsts patērētājiem.

Šobrīd Rižskij dvorik projektā iesaistījušies 38 uzņēmumi, taču ne visi piegādā preci Krievijas tirgum, to DB stāstīja SIA Baltijas zvaigzne ģenerāldirektors Igors Guļijevs. «Šobrīd darbojas 14 Rižskij dvorik stendi, 21. decembrī atklāsim vēl vienu, bet plānos mums bija šogad atvērt ap 20. Faktiski paši esam sākuši piebremzēt ar jaunu atvēršanu, jo katrs nākamais nozīmē lielākus apjomus. Un rodas jautājums – vai ražotāji to spēs nodrošināt. Mēs varam kaut 100 uztaisīt. Bremzējam arī tāpēc, ka, iekams nav jaunu līgumu, neesam pārliecināti par jaunām piegādēm janvārī, februārī, martā. Sākotnēji apzinām ražotāju iespējas un tikai tad veram vaļā jaunus stendus,» skaidro I. Guļijevs. Kā problēmu viņš saskata muitas procedūras, kas aizkavē produktu ātrāku nokļūšanu veikalos, līdz ar to prece ar īsāku derīguma termiņu ir apdraudēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Uzņēmumu Reputācijas Topa uzvarētāji un pasākuma norise fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu reputācijas topā šogad uzvarējusi maizes ceptuve Lāči, bet uzņēmumu vadītāju reputācijas topā pirmo vietu ieguvis ceptuves vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness ikgadēji veidotā Uzņēmumu reputācijas topa un Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Reputācijas topa 2. vietā telekomunikāciju uzņēmums Latvijas Mobilais telefons, 3.vietā - graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, 4.vietā - Swedbank, 5.vietā vietā - zāļu ražotājs Grindeks, 6.vietā kosmētikas ražotājs Stenders, 7.vietā - kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics, 8.vietā - degvielas un citu preču mazumtirgotājs Statoil Fuel & Retail Latvia, 9.vietā - kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, 10.vietā - ēdināšanas uzņēmums Lido.

Uzņēmumu vadītāju reputācijas topa 2.vietā ir Lido vadītājs Gunārs Ķirsons, 3.vietā - Latvijas Mobilā telefona vadītājs Juris Binde, 4.vietā - Madara Cosmetics vadītāja un līdzīpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere, 5. vietā - apgāda Zvaigzne ABC vadītāja un lielākā īpašniece Vija Kilbloka, 6. vietā - izdevniecības Santa vadītāja un līdzīpašniece Santa Anča, 7. vietā - AS UPB dibinātājs, padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, 8. vietā - Swedbank vadītājs Māris Mančinskis, 9. vietā - kosmētikas ražotāja Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs, bet 10. vietā Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču zīmes Zaļā karotīte restarta laikā plānots ieviest Sarkano karotīti.

Sarkano karotīti (bordo krāsā) paredzēts ieviest, lai preču zīmi Kvalitatīvs produkts Latvija varētu izmantot tie uzņēmumi, kas līdz šim nekvalificējās karotītes prasībām un kas izmanto importa izejvielu, bet pārstrādi pilnībā nodrošina Latvijā.

Uzņēmēji, kas izmanto tautā pazīstamo zaļo karotīti, gan neviennozīmīgi vērtē iecerētās izmaiņas, sakot, ka tas sajauks patērētāju prātus.

Kā liecina DB rīcībā informācija, no 2014. gada sarkano karotīti piešķirtu tiem pārtikas ražotājiem, kas pārstrādes procesā izmanto importa izejvielu. Atšķirībā no zaļās karotītes, kur produktiem jābūt ražotiem vismaz no 75 % vietējām izejvielām, sarkanajai karotītei drīkstēs būt līdz 100 % ievestas izejvielas, taču pārstrādes process pilnībā jāveic Latvijā. Šāda iecere radusies, jo līdz šim daļai uzņēmumu bija liegta iespēja izmantot zaļo karotīti. Projekta virzītāja - Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere kā piemēru min a/s Laimu, kas «ir patērētāju mīlēts un kvalitatīvs Latvijas produkts», taču tam nav iespēju izmantot kvalitatīva produkta preču zīmi. Viņa uzver, ka svarīgākais ir fakts, ka pārtikas ražošana tiks veikta Latvijā un tas nozīmē darbavietas un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Turklāt importa izejvielu pārstrādes uzņēmumi izmantos gadījumos, kad vietējās nepietiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lāči audzējuši apgrozījumu; peļņa nedaudz mazāka

Žanete Hāka, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražotājs SIA Lāči jau trešo gadu pēc kārtas uzrādījis stabilu apgrozījuma pieaugumu, liecina Lursoft dati.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka pagājušajā gadā uzņēmums apgrozījis 7,12 miljonus eiro, kas ir par 8,55% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņu pēc nodokļu nomaksas veidojuši 258,366 tūkstoši eiro. 2012. gadā peļņa bija aptuveni 297 tūkstoši eiro. Vairāk nekā pusi jeb 56,22% no uzņēmuma kopējā neto apgrozījuma pērn nodrošinājuši ieņēmumi no maizes ražošanas, bet vēl 32,08% devuši konditorejas izstrādājumi.

Maizes ceptuves vadītājs Normunds Skauģis norāda, ka 2013.gadā uzņēmuma pārdošanas izmaksas samazinājušās par 0,5%, savukārt administratīvās izmaksas augušas par 12,5%. Ievērojamas izdevumu starpības pērn bijušas pozīcijā pārējie ieņēmumi, jo uzņēmums aizvadītajā gadā saņēmis mazāku ES atbalsta fondu finansējumu, kā arī sadaļā pārējās izmaksas, jo kritiskāk novērtēti debitoru parādi, koriģēti iepriekšējo periodu izdevumi, kā arī norakstīti atsevišķi ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora grantu konkursā 10 tūkstošus eiro sadala četri studentu projekti

Vislielāko atbalstu – 6840 eiro – saņems māsas Ieva Sulutaura un Zane Bikše, lai varētu testēt un turpināt attīstīt kokvilnas un bišu vaska materiālu ēdiena uzglabāšanai Bee In. Māsas, kuras ir izaugušas biškopja ģimenē, ir radījušas iepakojumu no dabiskiem materiāliem, kas ir alternatīva pārtikas plēvei. «Bee In ir tapis rūpēs par apkārtējo vidi, lai samazinātu naftas produktu izmantošanu,» saka I. Sulutaura, informējot, ka šobrīd Eiropas valstīs konkurenti šim produktam neesot, līdzīgus iepakojuma metriālus ražojot Amerikā, Jaunzēlandē un Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru