Līdz šim maizes ceptuvē Lāči darbaspēks nav importēts, taču, ja šāda nepieciešamība radīsies, situācija būs jārisina un cilvēki no kaut kurienes būs jāimportē.

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, kurš atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos uzņēmums izjūt gan patēriņa, gan darbaspēka resursu samazināšanās ziņā.

«Viena vieta, kur varētu atbrīvot darbaspēka resursus, ir sen nereformētā valsts pārvalde. Tur 30 procentus darbinieku mierīgi varētu atlaist, nekas nenotiktu. Viņi nonāktu darba tirgū, pārkvalificētos un samazinātu valsts izdevumus. Ik pēc laika valsts pārvaldē ir jāveic audits: kāpēc mums 2014. gadā ir tāda valsts pārvalde, kādiem mērķiem, vai mums tur tiešām ir nepieciešams tik daudz cilvēku?» runājot par darbaspēkau Latvijā, saka Skauģis.

SIA Lāči pērn atvēruši vairākus veikaliņus, kas sekmējis ieņēmumu pieaugumu

Dažādu apstākļu dēļ pagājušais gads nebija viegls, bet kopumā savus plānus izpildījām un rezultātus sasniedzām, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Jaunus veikalus šogad uzņēmums pagaidām neplāno atvērt, jo jātiek galā ar esošajiem. Viena no lielākajām problēmām ir darbaspēka trūkums. N. Skauģis uzskata, ka jāsakārto esošā sistēma, lai varētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku.

«Svarīgs jautājums ir bezgalīgās slimības lapas. Tik daudz, cik cilvēki slimo pēdējos gados, – nezinu, vai Lāči būtu attīstījušies, ja tā būtu agrāk. Tā nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir arī citos uzņēmumos. Algas ir legālas, tātad bezdarbnieka pabalsts ir stabils. Kāpēc lauku cilvēkam jānāk cept maizi, ja viņš pa vasaru var saņemt pabalstu un iet lasīt sēnes un ogas, un pelnīt.

Pēc tam, kad ceptuves Lāči vadītājs Normunds Skauģis publiski pauda savus uzskatus par ideju krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu, biedrības «Par godīgumu un taisnīgumu» vadītājs Aleksandrs Gapoņenko nolēmis boikotēt Lāču produkciju.

Runājot par to, ar kādām metodēm patlaban tiek aizstāvēti Krievijas iedzīvotāji un krievu valoda, Gapoņenko laikrakstam Вести Сегодня norādīja, ka perspektīvas joprojām ir Vladimira Lindermana aizsāktas idejas, piemēram, aicinājumi boikotēt Krievijas pilsoņiem un krievu valodai nedraudzīgu organizāciju un uzņēmumu preces un pakalpojumus.

«Piemēram, firma Lāči paziņoja, ka krievu valoda nav valsts valodas cienīga – es vairs nepērku viņu produktus. Manam piemēram nav aizliegts sekot arī citiem. Lai jūt savu paziņojumu cenu!» norāda Gapoņenko.

Iepriekš N. Skauģis plašsaziņas līdzekļiem esot izteicies, ka krievu valoda nekad nekļūs par Latvijas otro valsts valodu. Lāču vadītājs arī piekrīt tiem, kas uzskata, ka uz raksts krievu valodā – veikalā vai aptiekā – ir zaimošana.

Maizes cepšanas uzņēmums SIA Lāči pērno gadu pabeidzis ar 4,5 miljonu Ls apgrozījumu.

Tas ir par pusmiljonu Ls vairāk, nekā gadu iepriekš. Komentējot finanšu rezultātus, SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis skaidro, ka to izdevies panākt ar labu darbu un summējot vairākus faktorus, tostarp jaunu produktu ieviešanu. 2013. gadā tiek plānots neliels kāpums, jo, kā atzīst N. Skauģis, «lai arī ekonomika nedaudz iet uz augšu, tas, kas nonāk patērētāju maciņos, neļauj cerēt uz grandiozu patēriņa pieaugumu».

Jāatgādina, ka 2011. gadā SIA Lāču apgrozījums bija 4 miljoni Ls, bet 2010.gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu.

Uzņēmums 2011.gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 000 latu zaudējumiem 2010.gadā.

Uzņēmējiem jaunā Covid realitāte nozīmē jaunu tirgu apguvi tikai bezkontakta veidolā un būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs.

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie piesardzības pasākumi ceļošanai būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs, jo attālinātās iespējas pilnībā nespēj aizstāt klātienes vizītes, tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji.

“Ikvienu jaunu sadarbības partneri jācenšas pārbaudīt, cik vien tas iespējams, jo ar nezināmiem klientiem sadarbību neuzsākam, tāpēc ka krāpniecības uzplūdi ir viļņveidīgi,” situāciju skaidro maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš norāda, ka vienīgais izņēmums ir tie potenciālie un līdz šim nezināmie darījumu partneri, kuri ir gatavi samaksāt 100% avansu par izvēlēto preci.

Ceptuve Lāči sadarbībā ar mākslinieci Margaritu Stārasti izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju – sviesta cepumus bērniem Knīpucis.

Lai jaunie cepumi nonāktu līdz pircējiem, to tapšanā ieguldīti 30 tūkstoši latu, taču nenovērtējams arī esot ieguldījums, ko devusi māksliniece, uzskata Lāču saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Jaunajo cepumu Knīpucis sastāvā izmantots saldkrējuma sviests, olas, milti cukurs, dzērvenes.

«Pēdējos gados arvien vairāk veikalu plauktos redzami produkti, kas saistīti ar dažādiem ārzemju tēliem un varoņiem. Īpaši tas vērojams bērnu produktu segmentā. Tie ir tālu no latviskām vērtībām un līdz ar to rodas jautājums – vai vietējie ražotāji nespēj likt pretī kaut ko savu? Ne tikai produktu izskats, nosaukums un noformējums nav atbilstošs latviskajam – mums ierastajam, arī šo produktu sastāvos redzam bērnu organismam nevajadzīgas izejvielas – dažādus aromatizētājus, krāsvielas, stabilizētajus, uzlabotājus, konservantus,» stāsta Normunds Skauģis.

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Kampaņas Nepērc svešu sākotnējās izmaksas ir 15 tūkst. Ls - par to Db.lv informēja viens no kampaņas iniciatoriem Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Šobrīd kampaņā apvienojušies jau 17 ražotāji, galvenokārt pārtikas nozares uzņēmēji, bet kampaņā iesaistījusies arī Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR).

Kampaņai nepieciešamos līdzekļus sedz kampaņas dalībnieki.

Viens no kustības mērķiem ir panākt, lai 2014. gadā «Nepērc svešu» kļūst par dzīvesveidu. Paredzēts, ka kampaņas dalībnieki tuvākajā laikā apvienosies biedrībā.

«Aicinu katram būt sējējam katru dienu, lai pēc gadiem sabirst zelta graudi savejiem,» tā N. Skauģis.

Kampaņas līdzautors Ēriks Stendzenieks atzina, ka ļoti svarīgs kampaņas aspekts ir «neļauj ierēdnim pirkt svešu».

Pārtikas rūpnieki norāda, ka iespējamā PVN celšana var samazināt ražotāju skaitu un iedzīvotāju pirktspēju

Iespēju palielināt PVN līdz 23%, kas minēts kā viens no iespējamiem risinājumiem papildu līdzekļu gūšanai veselības aprūpes finansēšanai, ražotāji sauc par pilnīgi nepieņemamu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pikts par šo ieceri ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Lāči saimnieks Normunds Skauģis. «Tas nestu ļaunumu gan dārzeņu ražotājiem, gan maizniekiem. Maize paliktu par 2–3 santīmiem dārgāka, un mēs kā ražotāji ciestu. Laika gaitā arī starpnieki gribētu savu tiesu un pieliktu maizes cenai klāt, līdz ar to pieaugums būtu vēl lielāks. Ja PVN celtu par 1%, tas vēl nebūtu tik dramatiski, bet ja par vairākiem procentiem, tad gan,» teica N. Skauģis. Ieguvēji būtu lēto tomātu un gurķu importētāji, jo viņu ražotājvalstīs PVN likme ir krietni vien mazāka.

Maizes un konditorejas ražotājs SIA Lāči pievērsies konfekšu ražošanai.

Jaunajā projektā investēti 30 tūkstoši eiro un konfektes ir roku darbs. Patlaban uzņēmums ražo četru veidu konfektes, bet nākotnē paredzēts paplašināt produktu klāstu. N. Skauģis negatavojas konkurēt ar lielajiem saldumu ražotājiem, bet Lāču konfektes būs nišas produkts. Viņš uzskata, ka tirgū ir liela importa konfekšu pārpilnība un Lāču konfektes var būt labs importa aizstājējprodukts. «Mums visiem ir vieta tirgū kā vietējiem ražotājiem,» tā N. Skauģis.

SIA Lāči šogad svin 20 gadu jubileju. Uzņēmums attīstījies soli pa solim un šo gadu plāno pabeigt ar 4.9 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad uzņēmums apgrozīja 4.6 miljonus Ls.

Ceptuve Lāči ir uzsākusi jauna produkta ražošanu, kas balstīts uz Lāču maizes cepšanas tradīcijām – tie ir rudzu čipsi, informē uzņēmumā.

Plāno un kraukšķīgo rudzu čipsu pamatā ir Lāču īpaši čipsiem ceptā augstvērtīgā rudzu maize, kas to padara par sātīgu un veselīgāku uzkodu, stāsta Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis.

Rudzu čipsi tapuši no maizes, kas cepta tikai no rudzu miltiem, nepievienojot garšas pastiprinātājus un garšvielas. Maize ir dabīgi raudzēta, izmantojot dabīgu, nevis rūpniecisko ieraugu.

Lai pagatavotu plānās, kraukšķīgās, kaltētās rudzu čipsu šķēlītes ar riekstiem vai žāvētiem augļiem, maize tiek īpaši cepta tieši čipsu gatavošanai, kas pēc tam speciāli tiek apstrādāta.

Latvijā uzņēmumiem sarežģītā nodokļu sistēma valstī sagādājusi lielākas problēmas nekā Covid-19 pandēmijas ietekme.

Tā piektdien, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem, "SEB bankas" rīkotajā diskusijā "Uzņēmējdarbība pandēmijas laikā - krīze vai iespēja?" teica "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atzina, ka tas ir satraucoši, jo šādi rezultāti nav iegūti ne Lietuvā, ne Igaunijā, kur Covid-19 pandēmijas ietekme uzņēmēju vidū atzīta par lielāku problēmu nekā valstī spēkā esošā nodokļu sistēma.

Aptaujas rezultāti arī rāda, ka uzņēmēju noskaņojums kļuvis pesimistiskāks, tomēr tas nav pārsteigums, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ ekonomikā piedzīvoto krīzi. Likumsakarīgi saprotama arī vēlme piebremzēt investīcijas.

"SEB bankas" dati liecina, ka pērn investīciju darījumu apmērs sarucis par 30%, kā arī līdzīga tendence bija visā banku sektorā kopumā. Vienlaikus likviditātes situācija uzņēmumos bija laba.

SIA Lāči neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies par 15,2%, kas iezīmējis tendenci apgrozījuma pieaugumam virs 10% jau otro gadu pēc kārtas, informē Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 4,6 milj. Ls, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 209 tūkstoši latu.

2011. gadā SIA Lāči apgrozījums bija četri miljoni Ls, bet 2010. gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu. Uzņēmums 2011. gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 tūkst. latu zaudējumiem, kas tika piedzīvoti 2010. gadā.

Pērn SIA Lāči konditorejas izstrādājumu realizācijas pieaugums bija 17,9% apmērā, savukārt maizes produkcijas realizācija kritusi par 13,1%.

SIA Lāči reģistrēta 1995. gadā kā zemnieku saimniecība. Uzņēmuma īpašnieks ir Normunds Skauģis.

DB ziņoja, ka šā gada pavasarī Lāču ceptuve realizējusi sadarbību ar mākslinieci Margaritu Stārasti un izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju, kopumā ieguldot 30 tūkstošus latu.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību un likumdevējus nekavējoties rīkoties, lai samazinātu strauji pieaugošo enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu un attiecīgi galaproduktu cenu veikalos, informē LMB izpilddirektore Gunta Duka.

Krīzes apstākļos, jo īpaši ārkārtas situācijā, ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties pārtiku, lai būtu nodrošinātas pamatvajadzības. Tikpat svarīgi ir saglabāt darbavietas un vietējo ražošanas uzņēmumu jaudu, jo īpaši valstij stratēģiski svarīgajā pārtikas ražošanas nozarē.

Pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.

Apgāds Mansards izdevis grāmatu «Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi», kurā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.

Grāmatā, kurai ievadvārdus veltījis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar saviem vērtīgākajiem dzīves un biznesa padomiem dalās 100 mūsdienu Latvijas profesionāļi, starp tiem arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde, uzņēmējs Vilis Vītols, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, izglītības programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Andele Mandele vadītāja Līva Jaunozola, SIA Pure Chocolate līdzīpašnieks Pēteris Žimants, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, IT jomas uzņēmumu SKATSKAT & Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts, MILZU! saimnieks Enno Ence, uzņēmēja Aiva Vīksna, grāmatas Latvietes Karma autore Inta Blūma un daudzi citi.

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.jūnija numurā lasi:

Statistika. ECB cer uz Ukrainas konflikta ātru atrisinājumu

Aktuāli. Kaspars Rožkalns: “Pirms investīcijām ir drošības sajūta!”

Finanses. Rīcību sāk noteikt bailes – atnācis lāču tirgus!

ECB īstais uzdevums ir eirozonas saglābšana, nevis kaut kāda tur inflācija

Inovācijas. Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai

Nekustamais īpašums. Nekustamo īpašumu tirgū jauna tendence – mājokļu vairāksolīšana

Tāpat kā iepriekšējo gadus, arī Uzņēmuma Reputācijas Topa 2012 ietvaros tiks noskaidroti un apbalvoti ne tikai topa pirmo 10 vietu ieguvēji un nozaru topu uzvarētāji, bet arī tiks pasniegtas speciālbalvas - uzņēmumam ar augstāko vērtējumu faktorā Orientācija uz nākotni, uzņēmumam ar lielāko eksporta potenciāla izaugsmi, kā arī uzņēmumam ar straujāko reputācijas izaugsmi topā.

Pateicoties Zaļā punkta iniciatīvai, arī šogad tiks pasniegta īpaša Zaļā balva, kas tiks Latvijas „zaļākajam” uzņēmumam. Pēdējos divus gadus šo balvu saņēmis uzņēmums SIA Madara Cosmetics.

Savukārt personāla atlases uzņēmums Amrop šogad pasniegs divas balvas - uzņēmumam ar augstāko novērtējumu reputācijas faktorā Darba devējs, kā arī labākajam uzņēmuma vadītājam 2012. Pērn Amrop balvu saņēma SIA Lāči vadītājs Normunds Skauģis, kas Uzņēmuma vadītāju topā ieguva godpilno 1. vietu.

Pērn balvu par straujāko reputācijas izaugsmi saņēma SIA Palink (IKI), bet uzņēmums ar straujāko eksporta potenciāla izaugsmi bija a/s Latvijas Finieris. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta balvu par augstāko vērtējumu faktorā Orientācija uz nākotni 2011. gadā saņēma SIA Latvijas Mobilais Telefons.

Latvijas pārtika ir pieprasīta Krievijā, taču vēlama lielāka Latvijas ražotāju iniciatīva apjomu palielināšanā.

Šāds secinājums radās pēc Rīgas Domē notikušās diskusijas «Latvijas – Krievijas sadarbības projekta Rižskij dvorik pirmais gads: rezultāti, problēmas, perspektīvas.» Krievijas uzņēmēji aicina Latvijas ražotājus būt drosmīgākiem un palielināt apjomus, kā arī piedāvāt jaunus produktus kaimiņvalsts patērētājiem.

Šobrīd Rižskij dvorik projektā iesaistījušies 38 uzņēmumi, taču ne visi piegādā preci Krievijas tirgum, to DB stāstīja SIA Baltijas zvaigzne ģenerāldirektors Igors Guļijevs. «Šobrīd darbojas 14 Rižskij dvorik stendi, 21. decembrī atklāsim vēl vienu, bet plānos mums bija šogad atvērt ap 20. Faktiski paši esam sākuši piebremzēt ar jaunu atvēršanu, jo katrs nākamais nozīmē lielākus apjomus. Un rodas jautājums – vai ražotāji to spēs nodrošināt. Mēs varam kaut 100 uztaisīt. Bremzējam arī tāpēc, ka, iekams nav jaunu līgumu, neesam pārliecināti par jaunām piegādēm janvārī, februārī, martā. Sākotnēji apzinām ražotāju iespējas un tikai tad veram vaļā jaunus stendus,» skaidro I. Guļijevs. Kā problēmu viņš saskata muitas procedūras, kas aizkavē produktu ātrāku nokļūšanu veikalos, līdz ar to prece ar īsāku derīguma termiņu ir apdraudēta.

Lāču ceptuvei piešķirts ISO 22000:2006 sertifikāts, kas apliecina atbilstību starptautiskajām pārtikas kvalitātes un drošības pārvaldības standartu prasībām, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Miežubrāle.

Starptautiskais vadības sistēmu sertifikācijas līderis Bureau Veritas Latvia ir pozitīvi novērtējis Lāču darbību un atzinis, ka organizācijā ir izveidota kvalitātes pārvaldības sistēma, kas nodrošina patērētājam drošas un nekaitīgas pārtikas ražošanu.

«Lai mazs ražotājs varētu sevi pieteikt pasaulē, ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina atbilstību starptautiskajām pārtikas kvalitātes un drošības prasībām. Mūsu uzņēmums vienmēr ir strādājis godprātīgi un rūpīgi sekojis tam, lai saražotā produkcija būtu kvalitatīva, tomēr piešķirtais seritifikāts mums ir vēl viens apliecinājums, ka visu veicam pareizi un varam nodrošināt produktu kvalitātes kontroli. Lāči arvien vairāk paplašina produkcijas eksportu uz dažādām valstīm, kurās minētais sertifikāts tiek novērtēts kā būtisks kvalitātes garants, tādēļ uzņēmuma turpmākai attīstībai un iziešanai pasaulē šāda sertifikāta iegūšana ir likumsakarīgs solis,» atzīst ceptuves saimnieks Normunds Skauģis.

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.