Tiesu psihiatriskajā ekspertīzē tā dēvētajā digitālās televīzijas (TV) krimināllietā apsūdzētais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders atzīts par pieskaitāmu, aģentūra BNS uzzināja tiesas sēdē.

Tiesnesis Juris Stukāns norādīja, ka tiesa ir saņēmusi psihiatriskās ekspertīzes atzinumu, kurā norādīts, ka Pauders spēj saprast savas darbības un atbilst juridiskajam kritērijam – pieskaitāms. «Pauders pašlaik spēj uztvert lietā nozīmīgus faktus, izprot savas tiesības un likumus kriminālprocesā. Viņa psihiskais stāvoklis ļauj piedalīties tiesas sēdēs,» viņš informēja un piebilda – atzinumā minēts, ka medicīnisko līdzekļu piemērošana piespiedu kārtā Pauderam nav nepieciešama.

Līdz ar to tiesnesis apliecināja, ka šķēršļu digitālās TV krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai nav.

Tiesa noraidīja apsūdzības lūgumu digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajam bijušajam va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājam Mārim Pauderam veikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi.

Tiesa uzskatīja, ka lūgums ir noraidāms un nelikumīgs, jo neatbilst tiem gadījumiem, kuros šādas ekspertīzes tiek nozīmētas, kā arī, ja ekspertīze nozīmēta nepamatoti, tas esot cilvēktiesību pārkāpums.

Prokurors Monvīds Zelčs savā lūgumā bija norādījis, ka esot pamats aizdomām, ka M.Pauders iepriekšējā tiesas sēde esot bijis teātris, kurā spēlējis M.Pauders, dodot iespēju Andrim Šķēlem izvairīties no liecināšana, jo zināms, ka bija palikušas tikai dažas sēdes pirms lielā pārtraukuma. Nākamā tiesas sēde ir paredzēta tikai 4.oktobrī.

Savukārt M.Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš bija pārsteigts par šādu prokuroru lūgumu un norādīja, ka drīzāk vajadzētu nodot M.Paudera lietu MADEKI, jo arī viņu interesējot, kāpēc M.Pauders esot tik ātri izrakstīts no stacionāra un viņa izrakstīšanai bija izsaukts vesels ārstu konsīlijs.

Tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā tiesas sēde kavējas, jo nav ieradies iens no apsūdzētajiem va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders.

Tiesa nolēmusi gaidīt vēl 15 minūtes, jo Māris Pauiders darījis tiesai zināmu, ka nokavējis transportu un ieradīsies tiesas sēdē ar nokavēšanos.

Andris Šķēle uz tiesas sēdi ir ieradies. Db.lv jau rakstīja, ka politiķim ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) 31.augustā atkārtoti jāierodas tiesā, lai sniegtu liecības tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā. Iepriekš 24.augustā tas nebija iespējams, jo stacionārā bija ievietots viens no apsūdzētajiem va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders. Taču viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš apgalvoja, ka M. Pauders esot izrakstīts no stacionāra un piedalīsies paredzētajā tiesas sēdē.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Politiķim ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) 31.augustā atkārtoti jāierodas tiesā, lai sniegtu liecības tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā.

Iepriekš 24.augustā tas nebija iespējams, jo stacionārā tika ievietots viens no apsūdzētajiem va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders. Taču, kā DB pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, M. Pauders esot izrakstīts no stacionāra un piedalīsies paredzētajā tiesas sēdē.

Jāatgādina, ka prokurors Edvīns iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka A. Šķēle esot prokuratūras aicināts liecinieks un tādējādi atbilstoši likumam būtu nopratināms pirms aizstāvības liecinieka Maikla Neidla, kurš aicināts tiesā ierasties 23. novembrī. Esot arī citi apstākļi, kas nosakot to, ka A. Šķēle pratināms pirms M. Neidla. Prokurors arī norādīja, ka, tā kā A. Šķēle kandidējot rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, vislabāk būtu viņu nopratināt līdz 2. oktobrim, jo pastāvot liela iespēja, ka A. Šķēle tiks ievēlēts, tāpēc pēc vēlēšanām būs aizņemts ar valstiskām lietām. Ņemot to vērā, varētu būt apgrūtināta A. Šķēles ierašanās tiesā.

Rīgas apgabaltiesai šodien izdevās pabeigt piecus gadus un vienu mēnesi ilgušo tiesas izmeklēšanu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Tiesas debates gan šodien vēl netika sāktas, jo procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai tām sagatavotos. Debates tiks atklātas 22. novembrī plkst.10, un, kā jau ierasts, pirmais tajās uzstāsies prokurors.

Šodien procesa dalībnieki arī vienojās par tiesas sēžu datumiem visam novembrim, decembrim un nākamā gada janvārim.

Kā ziņots, tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008. gada 19. maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

Latvijā radīta lietojumprogramma Infy.me, kas organizēs tās lietotāja vizītkartes un kontaktus.

Infy.me darbības pamatprincips ir papīra vizītkaršu uzglabāšana digitālā formātā. Iegūtās vizītkartes aplikācijas lietotājam vispirms ir jānofotografē, un pēc tam Infy.me saglabā digitālo kopiju «mākonī» un ievada jauniegūto kontaktu datus kontaktu grāmatā, kurai var piekļūt no jebkuras ierīces.

Tāpat Infy.me piedāvā arī sekot līdzi, kur ir nonākušas paša lietotāja vizītkartes – kur, kad, kam un cikos esi apmainījies ar savu vizītkarti un vai kontakti ir pārsūtīti arī kādam citam. Savus kontaktus var arī nosūtīt citiem lietotnē, e-pastā vai SMS veidā. Katrai vizītkartei ir arī QR kods.

Digitālās televīzijas krimināllietā, kas tiesā tiek skatīta jau četrus gadus, prokurors Edvīns Piliksers plāno grozīt apsūdzību, DB pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Viņa skaidroja, ka pašas apsūdzības būtība mainīta netikšot, bet tā tiks vainu papildināta vai arī precizēta. «Kaut kas var tikts pielikts klāt, kaut kas noņemts nost,» norādīja A. Šēnberga. Tas nepieciešams, jo šo gadu laikā ir nopratināti 110 liecinieki, līdz ar to parādījušās jaunas detaļas un apstākļi, kā arī saņemti dokumenti no ārvalstīm. Nākamā tiesas sēde šajā lietā plānota 29.maijā.

Krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt tikai 2009.gadā. Tajā apsūdzētas 20 personas – kompānijas Uzņēmumu vadība un konsultācijas darbinieks Harijs Krongorns, Digitālā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (DLRTC) bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, LVRTC bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, kā arī Kempmayer Media Latvia valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstsons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis.