Jaunākais izdevums

Mitrums un vējš sagāzis veldrē šķiedras linus, tāpēc ražas ievākums varētu būt tikai puse plānotā, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve linaudzētāju lauku dienā atzinis SIA Baltiks East vadītājs Valērijs Šindlers.

Uzņēmumam pieder Rēzeknes linu rūpnīca, kurai izejvielas nākas audzēt arī Zemgalē, jo Latgales pusē brīvu apstrādājamu zemju neesot. Sadarbības partnerus latgalieši atraduši gan Iecavas, gan Bauskas un Rundāles novadā, kur šogad pirmo reizi ap 200 hektāru platībā aug šķiedras lini.

Projekta vadītāja Anita Vismane kopā ar firmas agronomu Jāni Bataru iepazīstinājusi ap 30 sabraukušos zemkopjus ar līdzšinējo pieredzi un linu audzēšanas īpatnībām. Varēja vērot darbā speciāli no Beļģijas atvesto plūkšanas mašīnu, kuru vadīja pats J. Batars.

V. Šindlers Bauskas Dzīvei paudis nožēlu, ka pirmais neveiksmīgais gads varētu atvēsināt zemgaliešu vēlmi sadarboties, jo veldres dēļ samazinās gan ražas apjoms, gan kvalitāte. Viņš gan uzslavējis zemniekus par praktisku un atvērtu pieeju nepazīstamajai kultūrai, cerot, ka nākamie gadi būs daudz labāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemitīga inovāciju meklēšana, darbinieku novatoriskas idejas un principa “neapstāties pie sasniegtā” ievērošana – tas viss ļauj mums veidot unikālu produktu, ar ko iespējams iekarot pasaules tirgus, intervijā DB stāsta uzņēmuma SIA COMPOR valdes loceklis Jurģis Vašuks.

Par uzņēmuma veiksmes stāstu un izaicinājumiem lasiet intervijā.

##Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā specifiku.

SIA COMPOR Latvijā darbojas kopš 2015. gada. Mūsu kompānija izgatavo stikla šķiedras kompozīta materiālu profilus ar pultrūzijas tehnoloģiju. Izstrādājumi no stikla šķiedras tiek ražoti, gādājot par dabas aizsardzību un resursu ekonomiju. SIA COMPOR ir vienīgais šādu profilu ražotājs Baltijā. Tuvākās līdzīgās ražotnes atrodas Dānijā, Beļģijā, Vācijā.

Profili, kas izgatavoti no stikla šķiedras kompozītmateriāla, apvieno dažādu materiālu labākās īpašības. Ražojot tiem nav ierobežots garums, tie ir daudzveidīgi krāsu ziņā (pēc RAL kataloga), ar zemu siltumvadību, ķīmiski noturīgi, ar augstām mehāniskām un izcilām dielektriskām īpašībām, kā arī izturīgi pret koroziju un saules iedarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patlaban novāktās ražas, īpaši rapsim, ir lielākas, tomēr par īstu rekordražu runāt pagaidām pāragri. Tikmēr skaidrs, ka šogad ir rekordliels mitruma procents graudos, kas sasniedz pat 25% ierasto 15% vietā, norāda aptaujātie zemnieki.

«Graudiem ražība ir nedaudz virs četrām tonnām no hektāra, tādēļ teikt, ka tās būtu rekordražas, īsti nevar. Ziemas rapšu ražas gan ir tuvu četrām tonnām no hektāra, kur parasti ir zem trim tonnām. Toties mitrumu šogad var dēvēt par rekordaugstu - mēs, kuriem ir savas kaltes, kuļam graudus pat ar 25% mitrumu. Ja kaltes nav, ar šādu mitrumu kult nevar. Daudziem mieži jau stipri pārgatavi, lūzt. Vidzemē tikai piecas sešas dienas bija ļoti labas kulšanai, tad kviešus varēja kult ar 15% mitrumu, taču tagad tik un tā tie 25% sanāk, līdz ar to arī augstākas izmaksas kaltēšanai,» sacīja Mazsalacas zemnieku saimniecības "Lojas" saimnieks Mareks Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie graudu iepircēji ierobežojuši graudu pieņemšanu, jo kaltes nespēj visus graudus apstrādāt.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā graudkopji varētu novākt rekordražu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa pagarina Valmieras stikla šķiedras tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes rajona tiesa pieņēmusi AS «Valmieras stikla šķiedra» pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu, teikts paziņojumā biržai «Nasdaq Riga».

Tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 19.septembrim tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka šogad 18.jūnijā Vidzemes rajona tiesa ierosināja «Valmieras stikla šķiedras» tiesiskās aizsardzības procesu un noteica termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kompānijas kreditoriem līdz 2019.gada 19.augustam.

Pēc «Valmieras stikla šķiedras» pārstāvju minētā, kompānija ir piesaistījusi finanšu un juridiskos speciālistus un strādā pie tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes. Izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kompānija vadās no apņemšanās apmierināt visu tās kreditoru prasījumus to pamatparāda apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 2.janvārī, Latvijas rietumu un centrālajos novados būtiski pastiprināsies ziemeļu vējš, tādēļ sinoptiķi izsludinājuši oranžās krāsas brīdinājumu.

Piekrastē vēja ātrums brāzmās sasniegs 23-28 metrus sekundē (m/s), lielākās brāzmas skars Kurzemes rietumkrastu - Ventspili, Pāvilostu un Liepājas jūrmalu.

Tālāk no jūras ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 16-22 m/s, bet ciklona centrā Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos līdz vakaram gaidāms lēns vējš.

Tā kā stiprākais vējš paliks jūrā un uz Latvijas zemes atbilstoši Boforta skalai tas nesasniegs vētras spēku, nav gaidāmi būtiski vēja postījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis arī dzeltenās krāsas brīdinājumu par ilgstošu sniegputeni, kas izraisīs redzamības pasliktināšanos un sniega sanesumu veidošanos atsevišķos ceļa posmos. Sniega segas vidējais biezums dienas laikā vietām pieaugs par sešiem centimetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 4.februārī, 80 gadu vecumā nomiris stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes priekšsēdētājs un Vācijas "P-D" grupas dibinātājs Heincs Jirgens Preiss-Daimlers, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka Preiss-Daimlers kā akcionārs bija kopā ar "Valmieras stikla šķiedru" vairākus gadu desmitus un viņam bija liela loma uzņēmuma attīstībā.

"Valmieras stikla šķiedras" padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja vietnieks Teiss Klaubergs un padomes locekļi Štefans Aleksanders Preiss-Daimlers, Andris Oskars Brutāns un Ainārs Ozols.

Jau ziņots, ka Vidzemes rajona tiesa 2019.gada 18.oktobrī apstiprināja "Valmieras stikla šķiedras" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Kompānija nonākusi finansiālās grūtībās saistībā ar ražotnes izveidi ASV.

"Valmieras stikla šķiedra" koncerns 2018.gadā strādāja ar 114,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2017.gadā, un cieta zaudējumus 114,711 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kompānijas revidents - "KPMG Baltics" - atteicies sniegt atzinumu par koncerna finanšu pārskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotājs «Valmieras stikla šķiedra» plāno biržā kotēt visas kompānijas akcijas, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Kompānijas akcionāri ārkārtas sapulcē 2017.gada 4.decembrī lems par vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām, attiecīgajiem grozījumiem statūtos, kā arī par konvertēto uzrādītāja akciju iekļaušanu regulētajā tirgū.

Tādējādi turpmāk «Valmieras stikla šķiedras» pamatkapitālu veidos 23 903 205 uzrādītāja akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā.

Šobrīd «Valmieras stikla šķiedras» pamatkapitālu veido 11 494 250 publiskā apgrozībā laistās uzrādītāja akcijas un 12 408 955 vārda akcijas, kuras nav laistas publiskā apgrozībā.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2017.gada augusta sākumā «Corvalis GmbH» piederēja 30,8% «Valmieras stikla šķiedras» akciju, «P-D Glasseiden GmbH Oschatz» - 26,07%, «P-D Management Industries-Technologies GmbH» - 23,93%, bet Beatrisei Preisai-Daimlerei (Beatrix Preiss-Daimler) piederēja 7,4% kompānijas akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Porsche 911 Turbo S Exclusive Series ir līdz šim jaudīgākais 911 Turbo S.

Coupé versija attīsta 446 kW (607 ZS) lielu jaudu, un modeļa eksemplāru skaits ir ierobežots līdz 500 vienībām visā pasaulē. Papildus 27 ZS jaudas palielinājumam 911 Turbo S Exclusive Series atšķiras no standarta 911 Turbo S ar dizainu, augstākas kvalitātes materiāliem un greznajām detaļām. Sporta automašīnas smalkā apdare ir roku darbs, kas veikts jaunajā Porsche Exclusive Manufaktur darbnīcā uzņēmuma galvenajā mītnē Cufenhauzenā. Uzņēmuma darbnīca, kas iepriekš bija pazīstama kā Porsche Exclusive, specializējas automašīnu pielāgošanā klientu vēlmēm, kā arī atbild par ierobežota izlaiduma sērijām. Pirmo reizi Porsche klientiem ir iespēja konfigurēt ar sporta automašīnas dizainu saskaņotu Porsche Design hronogrāfu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paraksta ģenerālvienošanos stikla šķiedras nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības (LIA) priekšsēdētāja Rita Pfeifere un stikla šķiedras nozares pārstāvji - AS "Valmieras stikla šķiedras" (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels un valdes loceklis Ģirts Vēveris 17. decembrī parakstījuši nozares ģenerālvienošanos.

Tajā paredzēta būtiski augstāka minimālā darba samaksa nozarē, salīdzinot ar valstī noteikto, un tā atšķirsies trīs kvalifikāciju līmeņos.

VSŠ valdes priekšsēdētājs S. Jugels pirms ģenerālvienošanās parakstīšanas pozitīvi novērtē ne tikai ģenerālvienošanās iekļautās nozares attīstības perspektīvas, bet arī apliecina uzņēmuma spēju attīstīties un apņemšanos turpināt darbu, lai nodrošinātu papildu labumus uzņēmuma darbiniekiem.

"Valmieras stikla šķiedra" ir stikla šķiedras nozares līdere Latvijā, kas nozarē nodarbina vislielāko strādājošo skaitu. Uzskatām, ka mums jārāda piemērs un labā griba risināt jautājumus, kas ļautu uzlabot darbinieku darba apstākļus, veicinātu darbinieku prasmju attīstību un izaugsmi, atvieglotu citus ar darbu saistītus jautājumus, piemēram, transporta iespējas nokļūšanai darbā. Ar vienošanos apņemamies ne tikai saviem spēkiem turpināt darbu pie uzlabojumiem, bet arī aktīvi virzīt izmaiņas normatīvo aktu jomā, lai nodrošinātu arvien labākus nosacījumus un ieguvumus uzņēmumā un nozarē strādājošajiem," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) brīdina par kailgliemežu savairošanos ziemas rapša sējumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai, kas jau tautasdziesmās apdziedāta kā zilo linu zeme, ir gan linkopības un linu pārstrādes tradīcijas, gan nākotnes potenciāls.

Tomēr par pašreizējo situāciju uzņēmēju domas dalās. «Diemžēl neko daudz par linkopības nozari Latvijā pateikt nav iespējams. Tā ir ļoti maza. Nav iespējams salīdzināt ar 30. gadiem, kad lina izstrāde Latvijā veidoja nopietnu eksporta procentu. Šobrīd Latvijā ļoti nelielos daudzumus audzē linu, kas pārsvarā ir derīgs tehnisko izstrādājumu (virves vai izolācijas materiāli) ražošanai. Diemžēl nepiepildījās 2007. gadā izstrādātais Ekonomikas ministrijas sapņu plāns par lina nozares atdzīvināšanu Latvijā, kas paredzēja būtisku labumu valsts ekonomikai,» saka Oskars Polmanis, tekstillietu ražotāja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atpūtas kompleksa Miķelis viesnīcas būvniecībā iegulda miljonu

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biznesa maratonists: Ar mīlestību pret mēbelēm

Kristīne Stepiņa, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orientēšanās uz pašmāju tirgu ir ļāvusi SIA Kate nostiprināt pozīcijas; to nebiedē konkurence, kas saasināsies, tirgū ienākot IKEA

SIA Kate 23 gados ir apmēbelējis daudzus Latvijas birojus un publiskās telpas. No pieciem uzņēmuma dibinātājiem, šobrīd pie vadības grožiem ir palicis tikai viens – SIA Kate īpašnieks un valdes loceklis Jānis Vējš. Savu ilgo darbību biznesā viņš skaidro ar mīlestību pret mēbelēm.

Nezināšana palīdz nebaidīties

1993. gada vasarā SIA Kate izveidoja Juris Kalnrācenis, Ainārs Tamisārs, Juris Bogdānovs, Didzis Neļķe un Jānis Vējš. «Savā ziņā tā bija tāda puiciska aušība, nevienam no mums nebija nedz pieredzes, nedz zināšanu. Bijām draugi, skola beidzās, stipendija arī. Sapratām, ka kaut ko vajag darīt – Jurim bija izpratne par biznesu, kāda nu tā varēja būt 90. gadu sākumā, man bija padziļinātas zināšanas par mēbelēm – esmu kokapstrādes inženieris, Aināram bija izpratne par finansēm un grāmatvedību, – tā arī viss sākās,» pirmsākumus atminas J. Vējš. Viņš atzīst, ka dažkārt nezināšana biznesa veidošanā ir pat labāka par pieredzi. «Sasniedzām to, ko bieži vien ar pieredzi un prātu nemaz nevarētu iedomāties.» Tas gan ir raksturīgi visam 90. gadu sākuma biznesam. Ar J. Vēja tēva žigulīti puiši brauca uz Igauniju un Lietuvu, tur pirka mēbeles un, cik varēja iekrāmēt bagāžniekā, veda uz Latviju. Tad apstaigājuši zināmākās bankas un cilvēkus, kurus pazina, uzrunāja viņus un piedāvāja piegādāt mēbeles un iekārtot birojus. Pirmais klients bija VEF banka, kura iegādājās biroja krēslu galvenajai grāmatvedei par 140 rubļiem. Uzņēmuma sākuma kapitāls bija 300 rubļi, to ieguldīja J. Bogdānovs. «Ar to pietika, lai varētu ieliet benzīnu un veikt iemaksu par pirmajām mēbelēm. Nekādus kredītus neņēmām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ugunsdrošībai augstceltnē Seulā izmantots Valmieras stikla šķiedras audums

Zane Atlāce-Bistere, 13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas augstākajā ēkā un piektajā augstākajā ēkā pasaulē - Lotte World Tower debesskrāpī - izmantots AS Valmieras stikla šķiedra ražotais stikla šķiedras audums, informē uzņēmumā.

Audums izmantots kā ugunsdrošais dūmu un uguns aizkars jeb ugunsdroša barjera, kas ir efektīvs aizsardzības veids ārkārtas situācijās, kas saistītas ar ugunsgrēka izcelšanos un izplatīšanos telpās.

«Līdzdalība Lotte World Tower projektā ir vairāku gadu garumā ieguldītā darba rezultāts. To izdevās sasniegt ciešā sadarbībā ar mūsu partneri Dienvidkorejā, kas mūsu ražoto augsta silīcija satura stikla šķiedras audumu pārklāj ar ugunsdrošu poliuretāna uznesumu. Audums rezultātā kalpo kā ugunsdroša barjera, kas norobežo atsevišķas telpas un pat stāvus, pasargājot cilvēkus no liesmām un dūmiem un atvieglojot darbu glābšanas dienestiem. Audums tiek sašūts pēc noteikta izmēra un formas, pievienots motorizētai sistēmai un iebūvēts griestos. Aktivizējot uguns trauksmi, auduma barjera nolaižas līdz pat grīdai. Katrā barjerā tiek iestrādāta arī izeja, lai cilvēki spētu izkļūt no bīstamās zonas,» stāsta AS Valmieras stikla šķiedra pārdošanas reģiona vadītājs Oto Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Valmieras stikla šķiedra» valdes loceklis Andrē Heincs Švionteks atstās savu amatu no šā gada 1.augusta, teikts uzņēmuma paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Patlaban uzņēmuma valdē strādā valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels un valdes locekļi Ģirts Vēveris un Švionteks.

Laikā no 2015.gada jūnija līdz 2018.gada jūnijam Švionteks bija «Valmieras stikla šķiedras» valdes priekšsēdētājs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Valmieras stikla šķiedra» iesniegusi Vidzemes rajona tiesā Valmierā pieteikumu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai.

Kompānijā informēja, ka finanšu resursu piesaistes ietvaros, lai izveidotu ASV ražotni un nodrošinātu otrās fāzes objekta darbību, ASV ražotne noslēdza kredītlīnijas līgumu ar banku, kas bāzēta ASV. Lai nodrošinātu parāda saistību, kas izriet no attiecīgā kredītlīnijas līguma, nodibināšanu «Valmieras stikla šķiedra» izsniedza galvojumu par labu bankai. Ņemot vērā, ka ASV ražotne nav spējusi izpildīt no kredītlīnijas līguma izrietošās saistības, banka 2019.gada 10.jūnijā ir pieprasījusi «Valmieras stikla šķiedrai» nekavējoties atmaksāt aizdevuma pamatsummu un uzkrātos procentus par kopējo summu 3 013 148,92 ASV dolāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā AS Valmieras stikla šķiedra attīstīs augsti tehnoloģiskus produktus, kuru pamatizmaksas nav noteicošās to konkurētspējai, saka kompānijas valdes priekšsēdētājs un prezidents Andrē Švionteks (André Schwiontek).

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Mana interese ir par Valmieras stikla šķiedras starptautiskajām investīcijām, sinerģiju starp Vācijas, Latvijas, Lielbritānijas un ASV ražotnēm un jūsu kā vācu investora skatījumu uz šo biznesu.

Pēc tik daudziem gadiem šeit es pat vairs nevaru īsti pateikt, vai esmu latvietis vai vācietis. Es domāju, ka mūsdienās tam arī nav nozīmes. Godīgi sakot, man ir vienalga, kas kuram pasē rakstīts – Vācija, Latvija vai Polija. Tā ir tikai dzimšanas vieta. Mūsdienu pasaule ir tik mobila, ka tu vienubrīd esi šeit, citu – tur, un tas, no kurienes tu esi, man nešķiet svarīgi. Svarīgi ir, ko tu esi nolēmis darīt un kur tu to vari darīt vissekmīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedras konsolidētais apgrozījums sasniedz 69,11 miljonus eiro

Dienas Bizness, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra un tās meitas uzņēmumu konsolidētais neto apgrozījums 2017.gada sešos mēnešos sasniedzis 69,11 miljonus eiro, liecina kompānijas pziņojums biržai Nasdaq Riga.

Uzņēmumā norāda, ka apgrozījums ir palielinājies par 2,41 miljonu eiro jeb 3,6% pret analogu periodu pērn, sasniedzot līdz šim Valmiera Glass grupas labāko pirmo pusgadu pārdošanas ziņā.

Grupas konsolidētā operatīvā peļņa (EBITDA) periodā ir pieaugusi par 28% jeb 2,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2016.gada pusgadu, un veido 11,7 miljonus eiro. Arī EBITDA marža ir pieaugusi par 3,5% - no 14% līdz 17,5%, un attiecīgi peļņa no saimnieciskās darbības (EBIT) sasniedza 6,11 miljonus eiro, kas ir par 2,23 miljoniem eiro jeb 57% vairāk nekā analogā periodā pērn. Savukārt grupas neauditētā konsolidētā neto peļņa - 5,59 miljoni eiro, par 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gada sešos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus, vietām valsts austrumu daļā līs ilgstoši, bet stiprākie nokrišņi būs no negaisa mākoņiem, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visos reģionos, taču stipras lietusgāzes skars nelielas teritorijas. Pūtīs lēns līdz mērens mainīga virziena vējš, Kurzemē - rietumu vējš.

Maksimālā gaisa temperatūra no +18 grādiem dažviet valsts austrumu daļā, kur visu dienu apmākušās debesis, līdz +24..+25 grādiem Zemgalē pirms negaisa.

Rīgā var uzlīt, brīžiem parādīsies saule. Ja virs galvaspilsētas izaugs negaisa mākonis, iespējams stiprs lietus. Pārsvarā saglabāsies lēns vējš, gaiss īslaicīgi iesils līdz +23 grādiem.

Laikapstākļus nosaka nedaudz pazemināta spiediena apgabals. Atmosfēras spiediens 761-762 dzīvsudraba staba milimetri jūras līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas pievakarē un naktī uz piektdienu Latvijā būtiski pastiprināsies rietumu, dienvidrietumu vējš, tas var pāraugt postošā vētrā, brīdina sinoptiķi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis oranžo brīdinājumu, teju visā valstī prognozējot vēja brāzmas virs 20 metriem sekundē (m/s), piekrastē - līdz 30 m/s.

Jaunākās prognozes liecina, ka Dienvidkurzemes piekrastē - Liepājā un dienvidos no pilsētas - ceturtdien plkst.17-22 vēja ātrums brāzmās var sasniegt 30-35 m/s. Vakarā un nakts sākumā arī Ventspilī iespējamas brāzmas līdz aptuveni 30 m/s.

Ar mazāku varbūtību 30 m/s stipras brāzmas naktī uz piektdienu iespējamas Vidzemes piekrastē.

Valsts lielākajā daļā vēja ātrums brāzmās vakarā un naktī sasniegs 20-27 metrus sekundē.

Piepildoties prognozēm, šī kļūs par stiprāko ciklona izraisīto vētru Latvijā kopš 2014.gada 13.decembra. Vēl lielāks vējš pēdējos gados bijis pērkona negaisa izraisītajās vētrās un virpuļviesuļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien visā Latvijā, izņemot Kurzemi, spēkā sinoptiķu izsludinātais oranžā līmeņa brīdinājums par stipru vēju.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) brīdina, ka priekšpusdienā teritorijas lielākajā daļā rietumu, ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 20-22 metriem sekundē, bet pēcpusdienā vietām Latvijā - tai skaitā galvaspilsētā - vēja brāzmas sasniegs 25 metrus sekundē.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozēta salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad ekspluatācijā nodeva rekonstruēto ātrgaitas ceļu Tīnūži –Koknese, daudzi priecājās par tā kvalitatīvo segumu, apgaismojumu, ceļu norādēm. Segums patiešām labs, taču atklājas ne viena vien nepilnība, neizdarība un kļūmes, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Nav vairs uzbrauktuves no Ogresgala iepretim viesu namam Debesu bļoda. Kad sāka projektēt šoseju, daudzi zemnieki izteica neapmierinātību, ka turpmāk uz saviem tīrumiem būs jāmēro garāks ceļš. Tas ir lielāks laika un degvielas patēriņš, taču tā ir tikai viena bēda, norāda medijs.

«Grāvis beidzas pie iepriekšējās uzbrauktuves, bet caurteka ielikta par seklu. Agrāk grāvis bija gar visu ceļa malu, tagad tas tālāk nav izrakts. Meliorācijas kolektori ir zem ūdens, liekajam mitrumam nav kur aizplūst,» saka SIA Kārļi valdes loceklis Juris Kusiņš. «Daudzas lietas nav līdz galam sakārtotas. Tām firmām un organizācijām, kas būvēja šo ceļu, arī grāvis bija jāizrok. Man pie šīs kādreizējās uzbrauktuves kreisajā pusē ir nomas zeme, kur aug auzas. Labajā pusē citam zemniekam ir papuve, bet viņš neko nevar iesākt darīt, jo ir pārlieku slapjš, tehnika stieg,» situāciju komentē J. Kusiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc konkrētu telpu izmantošanas ierobežošanas saskaņā ar būveksperta atzinumu Saeimas namā Jēkaba ielā 11 ir veikti citi nepieciešamie darbi, lai deputāti, darbinieki un apmeklētāji varētu uzturēties un strādāt drošās telpās.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, atsevišķu struktūrvienību darbinieku 30 darba vietas ir izvietotas citās telpās un ēkās. Tāpat ir pārtraukta atsevišķu publisko darba telpu ekspluatācija, piemēram, ir slēgta Sarkanā zāle un Saeimas Juridiskās komisijas sēžu zāle. Balstoties uz būveksperta atzinumu, atsevišķās telpās ir noteikti arī cilvēku pārvietošanās ierobežojumi, pavēstīja Saeimā.

«Būveksperta atzinumā minētā situācija nav izveidojusies pēkšņi, bet daudzu gadu desmitu laikā. Būtiski ieguldījumi ēkā pēdējā laikā nav veikti,» norāda parlamentā, vēršot uzmanību uz jau iepriekš vēstīto, ka pēdējais kapitālais remonts Saeimas namam veikts pirms 40 gadiem, taču arī ne visā ēkā un ne visām konstrukcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tropu tauriņu mājas biznesu pārņēmis Botāniskais dārzs

Laura Mazbērziņa, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā būtu, ja būtu? Būvju nestspējas stāvokļa kontroles sistēma

Miks Stūrītis, www.citrus.lv, 02.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir tik daudzas lietas, kuras, balstoties uz pasaules veiksmīgo pieredzi, esam ieviesuši mūsu ikdienā un padarījuši par neaizstājamām. Esam bijuši arī pionieri un pasaulei prezentējuši savus atklājumus medicīnā un pierādījuši savu talantu inovatīvu tehnoloģiju radīšanā. Taču ir vismaz viena pasaulē jau zināmu laiku aktuāla lieta, kurai neesam spējuši izsekot līdzi un ieviest to mūsu ikdienā.

Structural health monitoring (SHM) – sistēma, kuru Latvijā zina retais. Burtiski tulkojot, tā būtu ēku veselības monitoringa sistēma, taču, pēc tās pamatuzdevuma, precīzāk to būtu saukt par būvju nestspējas stāvokļa kontroles sistēmu.

Attīstītajās valstīs vienkārši šīs sistēmas aizmetņi atrodami jau 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Diemžēl Latvijā šī sistēma ir sveša, tai skaitā arī profesionāļu vidē par šo sistēmu retais zina, runā un vēl retāk pielieto. Tāpēc zināmas vien dažas ēkas, kurās tā ir uzstādīta. Mēs ļoti labi pārzinām citas sistēmas – videonovērošanu, signalizāciju utt., taču par SHM informācijas ir maz. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, arīdzan mācību procesā būvniecības jomā šī tēma nav populāra un tai pieskaras tikai garāmejot. Bet, paskatoties uz pasaules pieredzi, redzam, ka šajā nozarē ir veikti ļoti daudzi pētījumi un sarakstīti neskaitāmi zinātniski darbi. Globāli šī tēma ir ļoti aktuāla, jo patlaban būves kļūst arvien lielākas un sarežģītākas, savukārt materiāli – arvien, sauksim lietas īstajos vārdos, lētāki. Jo viss pamatu pamatos taču griežas ap līdzekļu ekonomiju. Līdz ar to nav šaubu, ka ir ļoti svarīgi mums pašiem sekot līdzi tam, kas notiek mūsu ēkās, nevis tikai akli uzticēties konstruktoru un arhitektu aprēķiniem. Veids, kā to izdarīt – uzstādot ēkās SHM.

Komentāri

Pievienot komentāru