Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Farmaceitisko produktu vairumtirgotājs SIA GlaxoSmithKline Latvia pērn saglabājis savu apgrozījumu aizpagājušā gada līmenī, savukārt uzņēmuma peļņa kāpusi par 11,29%, liecina Lursoft dati.

Gada pārskatā pieejamā informācija liecina, ka pagājušajā gadā SIA GlaxoSmithKline Latvia apgrozījis 17,176 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem veidojusi 754,194 tūkstošus eiro.

2013.gads jaunu medikamentu reģistrācijas ziņā bijis viens no veiksmīgākajiem uzņēmuma darbības vēsturē, tādēļ nākotnē SIA GlaxoSmithKline Latvia paredzējis Latvijas tirgū ieviest vairākus jaunus medikamentus.

Ņemot vērā, ka valsts garantētais veselības aprūpes nozares kopējais finansējums nav palielināts, šogad SIA GlaxoSmithKline Latvia paredz apgrozījuma pieaugumu vien 1-2% robežās. Uzņēmums savā vadības ziņojumā norāda, ka vēl aizvien nav notikusi pacientu līdzmaksājuma apmēra atjaunošana 2009.gada līmenī, līdz ar to uzņēmuma ārējā darbības vide neesot vērtējama kā efektīva, ilgtspējīga un paredzama.

Tuvojas brīdis, kad internetbanku ar kodu karti lietot nevarēs, tādēļ, radinot klientus pie citiem autentifikācijas rīkiem, bankas sākušas pakāpeniski ierobežot tās izmantošanas iespējas.

Tiem klientiem, kam ir viedtālrunis, tiek piedāvātas dažādas aplikācijas, taču tiem, kam šādu ierīču nav, par jauno autentifikācijas līdzekli nāksies maksāt.

Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kas ES valstīm bija jāievieš līdz 2018. gada 13. janvārim, nosaka jaunus internetbankas autentifikācijas noteikumus. Direktīva paredz, ka visām elektroniskajām transakcijām jānodrošina klientu stingrā autentifikācija, kas nozīmē, ka, izmantojot maksājumu pakalpojumus, tajā skaitā, apstiprinot maksājumu transakcijas, jālieto vismaz divi neatkarīgi drošības elementi, turklāt vienam no šiem elementiem ir jābūt unikālam un neatkārtojamam, skaidro Latvijas Bankas eksperti. Pirmie kodu karšu ierobežojumi tika ieviesti jau 2017. gada 1. aprīlī, kad bankām papildus kodu kartei bija jāievieš papildu drošības elementi vai limiti. 2019. gada septembrī stāsies spēkā jauna regula, kas noteiks vēl stingrākas prasības kodu karšu lietošanai. Savukārt no 2019.gada 1.aprīļa starptautiskās maksājumu organizācijas (piemēram, VISA un Mastercard) nepieņems vairs kodu kartes kā bankas karšu interneta pirkumu apstiprinājumu.

Latvijas zinātniecēm pasniegta Ķīnas valdības Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas Starptautiskā Sieviešu dizaina inovāciju balva par dzintara nanopavediena izgudrojumu, informē Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāve Edīte Kalniņa.

Godalgotās izgudrojuma autores ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniece Inga Ļašenko un viņas vadītā pētnieču komanda Dace Grauda (Latvijas Universitāte), Olga Kononova (RTU) un Jūlija Rombovska (Rīgas Stradiņa universitāte).

«Dzintara nanopavediens ir videi draudzīgs materiāls, tas ļaus aizsargāt dzintara resursus. Šobrīd tiek veikti testi šī pavediena lietošanai medicīniskiem mērķiem. Potenciāli to var izmantot mākslīgo asinsvadu (implantu) izgatavošanā, » stāsta RTU zinātniece I. Lašenko.

2018. gadā Sieviešu dizaina inovāciju konkursam tika iesniegti 189 darbi no visas pasaules. Konkursā var piedalīties augstskolas, pētnieciskās organizācijas, tehnoloģiju korporācijas, sieviešu inovāciju grupas vai arī individuāli dalībnieki (vismaz 60% no grupu dalībniekiem jābūt sievietēm). Konkurss notiek rūpniecisko izstrādājumu grupā (kancelejas preces, preces mājai, satiksme, pilsētvides elementi, ražošana un c.), zaļās vides grupā (zaļās vides mākslas darbi, zaļās enerģijas projekti, zaļās attīstības plāni, projekti vai risinājumi) un kultūras un radošo aktivitāšu grupā (mākslas darbi, drēbes, juvelierdarbi, suvenīri, iepakojums un c.). Godalgotie darbi saņem arī naudas balvas.

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts medikamentu vairumtirgotājas SIA GlaxoSmithKline Latvia (GSK Latvia) valdes loceklis un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Valts Ābols, pastāstīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Agnese Zarāne.

Ceturtdien notikusi slimnīcas dalībnieku sapulce, kurā Ābols apstiprināts par valdes priekšsēdētāju. Konkursā uz vakanto valdes locekļa amatu viņš ieguvis visaugstāko punktu skaitu no visiem pretendentiem.

Ābols jaunajā amatā stāsies 24.martā.

Ābols pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā GSK Latvia kā valdes loceklis un ārējo attiecību direktors. Tāpat viņš darbojies kā valdes loceklis Ārvalstu Investoru Padomē un vadījis Veselības darba grupu, kā arī Rīgas Stradiņa universitātē bijis lektors veselības vadības programmā.

No 1998.gada līdz 2013.gadam Ābols bijis uzņēmuma GlaxoSmithKline Latvia vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

Latvijas reklāmas aģentūras starptautiskā arēnā virza gan vietējos zīmolus, gan veido reklāmas lokāliem pasūtītājiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To trumpis ārvalstu tirgos ir ātrums, salīdzinoši nelielās izmaksas un kvalitatīvais produkts, uzskata aptaujātie uzņēmēji. Latvijas aģentūrām ir salīdzinoši vieglāk konkurēt austrumu tirgos, kur tās izvēlas rietumnieciskā darba stila dēļ, tomēr arī rietumu valstīs izredzes ir, jo pieprasījums pēc radošām idejām un kvalitatīva izpildījuma ir it visur pasaulē.

McCann Worldgroup Latvia jau divdesmit gadus strādā eksporta tirgos – galvenokārt Igaunijā un Lietuvā, bet ir bijuši projekti citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, piemēram, Ungārijā, Polijā, Rumānijā. Reklāmas pakalpojumi ir sniegti arī Azerbaidžānā, Krievijā. «Pārsvarā strādājam ar Latvijas zīmoliem, kurus virzām eksporta tirgos, tomēr ir bijusi arī pieredze ar starptautiskiem uzņēmumiem, piemēram, farmācijas kompāniju GlaxoSmithKline, kam veidojām kampaņu par vakcinēšanos pret hepatītu,» pieredzē dalās reklāmas aģentūras McCann Worldgroup Latvia valdes priekšsēdētājs Ainārs Ščipčinskis.

Veselības aprūpes budžeta plānošanā jāizskauž strausa plānošanas principi, kas degradē kopējo sistēmu un traucē ilgtermiņa plānošanu.

Ekonomiskās krīzes laiks ir beidzies, un veselības aprūpes jomā ir jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas, nevis jāturpina ierastā prakse, kad, apstiprinot veselības aprūpes budžetu, visiem ir skaidrs, ka tā nav pilnā summa, jo pēc pēc laika tiks prasīts papildu finansējums. «Krīzes laikā šāda situācija bija saprotama, tomēr tagad būtu jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas principiem,» DB norādīja Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega - Grāpe. Par esošo situāciju visiem ir skaidrs, ka tas vairāk atbilst strausa politikai, bet tā tikai sevi turpinām mānīt, turpina I. Zemdega-Grāpe.

Kompensējamo zāļu saraksts no 1.jūlija ir papildināts ar 46 medikamentiem un 12 medicīnas ierīcēm. Tāpat sarakstā 290 iekļautajiem medikamentiem ir samazinātas cenas par 4% līdz 40%, informē Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Lapiņa.

Kopumā Kompensējamo zāļu sarakstā no 2013.gada 1.jūlija ir 1471 medikaments un 139 medicīniskās ierīces.

DB jau rakstīja, ka šobrīd Veselības ministrijas vidējā termiņa budžeta plānā 2014.–2015. gadam zāļu kompensācijai ieplānoti 78,4 milj. Ls. «Šogad tie ir 78 milj. Ls, taču NVD datos par aprīļa mēnesi redzams, ka reālais 2013. gada patēriņš bez visu vajadzību noseguma jau ir 81,9 milj. Ls, kā arī vēl 3, 5 milj. Ls lielas parāda saistības par 2012. gada decembri. Līdz ar to vislielākais risks būs, ja netiks veiktas izmaiņas 2014. gada kompensējamo zāļu budžetā tādā apmērā, kas ietvertu vismaz minimālo vajadzību nosegumu – šā gada patēriņš, pacientu skaita pieaugums 4–5% apjomā, kompensācijas procentu atjaunošana 2009. gada līmenī u.c.,» norādīja GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits.

Šodien Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sanāksmē slimnīcas vadītāja amatā apstiprināts kādreizējais farmācijas kompānijas SIA GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, informē Veselības ministrija (VM).

Savukārt par slimnīcas valdes locekli iecelta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Plānots, ka Čakša darbu abu slimnīcu valdēs apvienos.

Jaunās valdes prioritārie uzdevumi būs izstrādāt sabalansētu iestādes budžetu, tādējādi nodrošinot slimnīcas ilgtspējīgu darbību, panākot līdzsvaru starp inovācijām un labi pārbaudītām, izmaksu efektīvām standarta metodēm, informē VM. Tāpat valdei jāīsteno slimnīcas attīstības plāns, nodrošinot infrastruktūras atjaunošanu, lai pacienti varētu ārstēties komfortablās un funkcionālās ēkās.

19.decembrī slimnīcas dalībnieku sanāksmē tika nolemts atstādināt no amata līdzšinējo slimnīcas vadītāju Rūtu Valteri, savukārt valdes locekļi Eva Strīķe un Guntis Bahs atkāpās paši. Līdz jaunas valdes izveidei Strīķe pildīja slimnīcas vadītājas pienākumus, bet Bahs ieņēma valdes locekļa amatu.

Degvielas tirdzniecības uzņēmuma Latvijā SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis no 2022. gada 1. janvāra uzsāks darbu Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdē kā valdes loceklis.

A.Beiziķis ievēlēts valdē pirmo reizi un nākamos divus gadus pārstāvēs Somijas uzņēmumu intereses Latvijā paralēli darbam SIA “Neste Latvija”.

A.Beiziķis savu profesionālo karjeru finanšu nozarē uzsāka 1998. gadā auditora amatā profesionālo pakalpojumu grupā Arthur Andersen (tagad E&Y), savukārt no 2001. gada strādājot finanšu direktora amatā farmācijas uzņēmumā GlaxoSmithKline Latvia.

Darbu Somijas degvielas pārstrādes un tirdzniecības korporācijas Neste meitas sabiedrībā SIA “Neste Latvija” A.Beiziķis uzsāka 2006. gadā finanšu direktora pozīcijā, un no 2012. gada – mazumtirdzniecības vadītāja pozīcijā.

“Pēc vairāk nekā piecpadsmit gadiem darba degvielas tirdzniecības nozarē, pārstāvot Somijas zīmolu Neste, kas pasaulē atzīts par vienu no ilgtspējīgākajiem zīmoliem, esmu guvis gana pieredzi par uzņēmējdarbības vides izaicinājumiem un izpratni par izaugsmi Latvijā. Esmu priecīgs un pateicīgs, ka Somijas tirdzniecības kameras Latvijā biedri, līdzvērtīgi spēcīgu un atpazīstamu uzņēmumu un zīmolu pārstāvji Latvijā, man uzticējuši pārstāvēt viņu intereses šajā tirgū,” atklāj A.Beiziķis.

Zāļu tirgus Latvijā būtiski neaug; veselības ministrs bīda reformas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gada pēdējā ceturksnī zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 115,08 milj. eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2014. gada trešajā ceturksnī un par 3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Arī pārējos pērnā gada ceturkšņos pieaugums pret 2013. gada attiecīgo periodu bija neliels, gada sākumā pat bija vērojams neliels kritums, liecina statistika. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem, secināms, ka samērā lēna izaugsme vērojama jau kādu laiku. Tiesa gan, arī valsts atvēlētie līdzekļi veselības nozarei, tajā skaitā kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai nav kļuvuši ievērojami lielāki.

Nepietiekamais finansējums un ar to saistītā pakalpojumu neapmierinošā kvalitāte vedina revidēt sabiedriskā sektora funkcijas. Viena no apsveramajām jomām ir medicīna.

Veselības aprūpē pašlaik esam nonākuši kutelīgā situācijā, jo šī nozare prasa pamatīgu naudu, bet par tās atdevi ir kurnēšana. Medicīnas personāls ir pārstrādājies, slikti apmaksāts un masveidā emigrē. Veselības aprūpē ir arī skaidrs – ja tava vajadzība ir nopietna, tad «bezmaksas» pakalpojums izmaksās dārgi, tomēr iznākums būs attāls no garantētā.

Kāpēc tā? No lielās valdības viedokļa atbilde ir skaidra – hronisks investīciju trūkums. Latvijā iedzīvotāji sedz pusi no veselības aprūpes izmaksām ‒ šiem tēriņiem tiek veltīti 3% no IKP, kas ir milzu nauda, ko par «bezmaksas medicīnu» maksā iedzīvotāji. Normālais iedzīvotāju līdzmaksājumu līmenis sistēmā tiek lēsts 15% līdz 20%. Ar 50% veselības aprūpes izmaksu uz privātajiem pleciem mēs esam sasnieguši lūzuma punktu, un pie esošās nodokļu sistēmas (ne-)sekmīguma un nepielūdzamās demogrāfijas es neredzu iespēju līdzšinējā loģikā ieturētam risinājumam.

Latvijas arhitektūras gada balvu 2012 ieguvusi Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras projekta autori ir birojs MADE Arhitekti - Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liena Amoliņa.

Atzinības saņēma Likteņdārza skatu terase, kuras projekta autori ir Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar Māru Ābeli un biroju Jaunromāns un Ābele, un Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, kura autori ir SZK un partneri jeb Andis Sīlis, Guntis Ziņģis un Pēteris Kļava.

Divas atzinības tika Žaņa Lipkes memoriālajam muzejam, kura projekta autors ir Zaigas Gailes birojs.

Latvijas arhitektūras gada balvas 2012 finālā bija izvirzīts arī GlaxoSmithKline Latvia birojs Rīgā, būvniecības uzņēmuma Samrode biroja ēka Ventspilī, kā arī Ventspils pils interjers un ekspozīcija un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē.