Šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms 

Lai Latvija jurisdikcijā kļūtu pievilcīgāka komerciālām šķīrējtiesām, Šķīrējtiesas būtu jāsāk ar esošā Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu.

Elīna Pankovska, 13.9.2018

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Tā DB norāda jomas eksperti. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidei, kā arī stiprināts uzraudzības mehānisms, stājās spēkā pirms nepilniem diviem gadiem. Grozījumu mērķis bija atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesām, padarīt to izveides procesu caurskatāmu un izvirzīt kvalitātes prasības. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumi savu mērķi ir sasnieguši, jo pēc reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Šobrīd šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā šķīrējtiesu skaits sasniedza 214. Zvērināts advokāts un viens no Šķīrējtiesu likuma izstrādātājiem Jānis Lapsa DB atzīmē, ka pagaidām šķīrējtiesu jomā Latvijā nekāda attīstība nav notikusi. Ir samazinājies šķīrējtiesu skaits, tomēr kopumā tās ik gadu skata tikai aptuveni 1000 lietu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms, jo daļa no esošajām joprojām nedarbojas vai, iespējams, ir izveidotas, lai veiktu kādas nelikumības. Tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā nav bijuši skaļi šķīrējtiesu spriedumi, kas tapuši pēc procesa pārkāpumiem. Nozares speciālisti norāda, ka Rīgai kā vietai ir visas iespējas kļūt interesantai tieši šķīrējtiesu ziņā, tomēr, lai to panāktu, Šķīrējtiesu likums ir jāpielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Parauglikumam.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Latvija ir ratificējusi Ņujorkas konvenciju un pieņēmusi Šķīrējtiesu likumu, lai uzlabotu šķīrējtiesu kvalitāti, reputāciju un ad hoc šķīrējtiesu (konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai) procesu. Rīga ir ģeogrāfiski stratēģiski izvietota, lai kalpotu par Baltijas un Ziemeļeiropas, un Austrumeiropas centru strīdu izšķiršanai, un tai ir attīstīta infrastruktūra. Nākamie soļi varētu ietvert tiesu prakses veidošanu attiecībā uz ārvalstu un vietējo šķīrējtiesu nolēmumu, kā arī pagaidu aizsardzības līdzekļu atzīšanu un izpildi, Šķīrējtiesu likuma pilnveidošanu, par paraugu ņemot UNCITRAL Parauglikumu, un Latvijas tiesību aktu pielīdzināšanu starptautiski atzītiem komerciālo šķīrējtiesu standartiem,» runājot par Latvijas potenciālu, norāda ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel.

Visu rakstu Iespēja ir, tikai jāprot izmantot lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Saeima otrajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus...

Ar grozījumiem salīdzinoši jaunajā Šķīrējtiesu likumā vēlas panākt lielāku...

No 213 Uzņēmumu reģistrā reģistrētām šķīrējtiesām 88 šķīrējtiesas nav izpildījušas...

Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa lēmusi par labu LSEZ a/s Liepājas osta LM strīdā...

Izlolotās šķīrējtiesu reformas rezultātā Latvijā no 212 šķīrējtiesām varētu...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās bez maksas plastmasas maisiņus patērētājiem...

Latvijā mazās vīna darītavas turpmāk vīnu varēs ražot tikai no vietējos dārzos,...

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā...

Tiesu specializācija ļautu tiesnešiem detalizētāk iedziļināties noteiktu kategoriju lietās,...

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija...

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu...

Igaunijas Iekšlietu ministrija izstrādājusi likuma grozījumus, kas paredz atvieglot noteikumus valstī...

No 2019.gada veikalos tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, paredz valdības atbalstītais likumprojekts...

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām...

Ēkas īpašniekam būs pienākums pie ēkas izvietot energosertifikātu, paredz otrdien Ministru kabinetā...