Uzņēmums “Demontāža” uzsācis Šķirotavas cietuma ēku kompleksa demontāžu. Kopējā nojaucamo būvobjektu platība ir 15138,3 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums 16131,5 kvadrātmetri.

Nojaukšanas darbu pasūtītājs ir Baltijas lielākais farmācijas uzņēmums "Grindeks", kas bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno jaunas rūpnīcas celtniecību.

Plānots, ka dažādas nozīmes būvju objekta (uzraudzības dienesta un administratīvā ēka, katlu māja, noliktava, nojume, kopmītņu ēkas, klubs-ēdnīca, uzraudzības dienesta ēka, pirts, auto darbnīca, soda izolators, cehs, garāža, ūdenstornis, sūkņu stacija, artēziskā aka un citas neklasificētas būves) demontāžas darbi ilgs četrus mēnešus.

Grindeks būvēs jaunu ražotni  

Zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu...

Šķirotavas cietuma, Krustpils ielā 63, teritorija aizņem 92 584 kvadrātmetrus, tā izbūve veikta 20. gs. otrajā pusē. Kopumā ir saglabājies viss Šķirotavas cietuma sākotnējais būvju apjoms, kas laika gaitā papildināts ar mazāka mēroga būvēm un konstrukcijām (sargu posteņi, akas, transformatoru apakšstacijas utml.).

“Pamatā ēku fasādes veidotas ar silikātķieģeļu apdari. Mitruma iedarbības rezultātā konstrukcijās ir daudz plaisu un citu bojājumu, būtiski bojāts jumtu norobežojošais segums. Ņemot vērā objekta specifiku, piemēram, logu metāla drošības režģus lielākajā daļā ēku, demontāžas darbos iesaistītas vairākas tehnikas vienības, kas aprīkotas ar speciālu demontāžas aprīkojumu - demontāžas šķērēm, hidrauliskajiem āmuriem. Tāpat objektā strādā īpašs 60 tonnas smags ķēžu ekskavators- demolātors ar 26 m garu strēli,” stāsta “Demontāža” valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Grindeks peļņa pieaugusi par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro 

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu...

Db.lv jau ziņosjis, ka zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu klāsta paplašināšanu, kā arī jaunas ražotnes būvniecību.

"Mūsu projekts paredz izveidot jaunu pasaules līmeņa farmaceitisko ražotni, kas nesīs lielu atdevi arī Latvijas ekonomikai un veicinās valsts eksporta pieaugumu," skaidroja "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu Rīgā – šodien darbu sākusi vēl viena 5G bāzes stacija, kas atrodas Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā.

Tas nozīmē, ka šajā rajonā Rīgas iedzīvotāji un viesi var pieslēgties 5G tīklam, ja viņu rīcībā ir 5G viedtelefoni. Uzņēmums atgādina, ka jau pērn galvaspilsētā komercrežīmā iedarbināja pirmo Latvijā 5G bāzes staciju, kas atrodas Mūkusalas Biznesa Centra kvartālā un kurā, veicot pirmo 5G interneta datu pārraidi, izdevās pārsniegt 1 Gbps lielu ātrumu.

Iedarbina vēl divas 5G bāzes stacijas 

Mobilo sakaru operators "Tele2", turpinot pakāpeniski izvērst 5G tīklu Latvijā, ir uzstādījis un...

Kopumā “Tele2” 5G tīkls ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Mēs turpinām soli pa solim izvērst 5G tīklu, lai jau pirmie mūsu klienti, kuriem ir 5G viedtelefoni, atsevišķās vietās varētu izmēģināt 5G sniegtās priekšrocības. Šobrīd, protams, šīs iespējas nav visai plašas, tādēļ nākamgad turpināsim aktīvus 5G attīstības darbus. Daudzviet gan pasaulē, lai pārklājumu palielinātu straujāk un līdz ar to veicinātu arī dažādu 5G biznesa risinājumu attīstību, operatori un valsts institūcijas veiksmīgi sadarbojas. Mēs ceram, ka arī Latvijā tiks atļauts 5G tehnoloģiju izvēršanā un attīstībā sadarboties mobilo sakaru operatoriem,” saka “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Kā atzīst uzņēmumā, paralēli 5G tehnoloģijas izvēršanai aktīvi tiek turpināta 4G tīkla paplašināšana un jaudas pastiprināšana, jo līdzīgi kā pārējā pasaulē, arī Latvijā šī tehnoloģija vēl ilgi spēs nodrošināt mūsu ikdienas vajadzības tehnoloģiju jomā. Šogad līdz šim dažādās Latvijas vietās “Tele2” ir uzbūvējis 30 jaunas 4G bāzes stacijas, kā arī gandrīz 200 stacijām palielināta jauda, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc mobilajiem sakariem.

“Tele2” 5G bāzes stacija Siguldā ir uzstādīta Vildogas ceļa tuvumā, Salacgrīvā Vidzemes ielā, Jūrmalā tā atrodas Emīlijas ielā, bet Valmierā – Raiņa ielā. Savukārt Daugavpilī 5G stacija atrodas Šķirotavas dzelzceļa stacijas tuvumā, Jelgavā – pie Dobeles šosejas, bet Rīgā – Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā un tagad arī Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojumā.

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu un tagad tas ir pieejams arī Siguldā un Salacgrīvā.

Līdz ar to “Tele2” 5G tīkls komercrežīmā ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā. Kā informē uzņēmumā, arī nākamgad turpināsies 5G tīkla izvēršanas darbi un tas būs pieejams arvien plašākā Latvijas teritorijā.

Jau iepriekš “Tele2” pārstāvji uzsvēruši, ka 5G potenciālais pielietojums dažādās biznesa, pilsētvides, transporta, medicīnas, sporta un citās jomās ir ārkārtīgi plašs, taču pagaidām dažādu apstākļu dēļ vēl ir visai ierobežots. Taču uzņēmums turpina pakāpenisku šīs tehnoloģijas attīstību, lai būtu pilnībā gatavs, kad 5G būs nepieciešams biznesa un citu procesu nodrošināšanai.

Latvijas Olu ražotāju asociācija nosūtījusi vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kurā aicina veikt pārbaudes saistībā ar Ogres novada domes rīcību, ļaujot uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Madlienas pagastā, lai gan šī kompānija neatbilst likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos noteiktajiem zemes iegādes nosacījumiem.

Latvijas Olu ražotāju asociācijas Izpilddirektore Anna Ērliha pauda pārliecību, ka Ukrainas un Latvijas investoru grupas «Ovostar Union» uzņēmums «Gallusman» neatbilst nevienam no likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos uzskaitītajiem subjektiem, lai šis uzņēmums varētu iegādāties Latvijas zemi.

Vēstulē KNAB, atsaucoties uz likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos norādīto, asociācija atgādina, ka Latvijas zemi var iegūt īpašumā Latvijas pilsoņi un Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības, Latvijas valsts un atvasinātas publiskas personas, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi un tajās reģistrētas kapitālsabiedrības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kā arī tajās reģistrētas kapitālsabiedrības, kuras reģistrētas kā nodokļu maksātājs Latvijā.

Tukuma novada dome pēc garām diskusijām tomēr lēmusi nelauzt nodomu vienošanos ar SIA «Gallusman» par olu ražotnes izveidi, informēja domē.

Uz domes sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja, ka vienošanās vairāku iemeslu dēļ būtu laužama.

Piemēram, secināts, ka vienošanās 3.punktā noteiktais, ka pašvaldība apņemas atsavināt nekustamo īpašumu par labu ukraiņu investoru «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» vai noslēgt apbūves tiesību līgumu neatbilst Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma un Ministru kabineta Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumu normām, jo pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums var tikt atsavināts tikai izsolē, kā arī apbūves tiesību nodibināšanai jārīko izsole. Savukārt tiesiski rīkotās izsoles rezultāti nav paredzami, jo var pieteikties arī citi pretendenti.

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Mobilo sakaru operators Tele2 komercrežīmā palaidis 5G tīklu Daugavpilī un Jelgavā.

Tas nozīmē, ka ikviens Tele2 klients, kuram ir pieejams 5G viedtelefons vai rūteris, var brīvi izmantot 5G tīklu šo pilsētu rajonos, kur tas darbojas.

"5G ieviešana ir finanšu un tehnoloģiju ziņā ievērojams un laikietilpīgs process, līdz ar to mēs sadarbojamies ar pieredzējušiem partneriem - somu kompāniju "Nokia". Ar viņiem kopā esam izveidojuši pamattīklu, no viņiem iegādājamies bāzes stacijas un nepieciešamo programmatūru, kas labi sevi pierādīja testa režīmā. Pašlaik arī vērtējam, kuras varētu būt nākamās vietas, kurās šogad uzstādīt jau nākamās 5G bāzes stacijas," saka Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Maksimālais mobilā interneta lejupielādes ātrums, Tele2 5G bāzes stacijām strādājot testa režīmā, bija virs 1 Gbps.

Mobilo sakaru operators "Tele2", turpinot pakāpeniski izvērst 5G tīklu Latvijā, ir uzstādījis un iedarbinājis vēl divas 5G bāzes stacijas – Jūrmalā (Dzintaros) un Valmierā.

Tas nozīmē, ka "Tele2" 5G tīkls komercrežīmā darbojas piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā un Valmierā. Kā informē uzņēmumā, rudenī ir plānots iedarbināt 5G bāzes stacijas arī Siguldā, Salacgrīvā un Rīgā, Brīvības ielā.

"5G tehnoloģija joprojām ir attīstības sākuma posmā, tā šobrīd ir salīdzinoši dārga un tās pielietojums biznesa jomās – ierobežots, taču mēs turpinām pakāpenisku tās attīstību, lai būtu gatavi, kad tā būs nepieciešama biznesa procesu nodrošināšanai un būs pieejams plašāks 5G ierīču klāsts. Tieši tādēļ pirmā pieredze ar 5G tiek veidota patērētāju lokam, kam nepieciešama izcila mobilā interneta pieredze un tikai pēc tam seko darbs pie 5G kā biznesa procesu uzlabošanas instrumenta. Šobrīd faktiski notiek mēģinājumi un meklējumi nākotnes vārdā. Ar to nodarbojas operatori, iekārtu ražotāji un citi tirgus dalībnieki ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē," saka "Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Turpinot attīstīt nākamās paaudzes 5G tīklu, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajā ceturksnī tīkla modernizācijā Rīgā investējis 2,3 miljonus eiro.

Kopumā veikta 66 esošo bāzes staciju modernizēšana, tās aprīkojot arī ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Ericsson" tehnoloģijām un tādējādi nodrošinot Rīgas iedzīvotājiem vēl plašāku 5G tīkla pārklājumu un ātrāku datu pārraidi.

Uzņēmums 2022. gadā uzsāka tīkla modernizāciju, veicot pāreju uz jaunākajām "Ericsson" tehnoloģijām, kas kopumā ļauj nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

Šī gada pirmajā ceturksnī ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgas centrā, kā arī Ķīpsalas, Imantas, Šampētera, Pleskodāles, Andrejsalas, Skanstes, Sarkandaugavas, Ziepniekkalna, Dzirciema, Maskavas forštates, Dārzciema, Šķirotavas, Pļavnieku, Vecmīlgrāvja u.c. apkaimēs.