Miljonu latu trūkstošo apgrozāmo līdzekļu problēmu Latvijas Pasts plāno novērst, no bankām aizņemoties 36 miljonus eiro.

Zaudējumi, līdzekļu trūkums, nedienas ar preses piegādēm šā gada sākumā novedis ne vien pie vadošo darbinieku atkāpšanās, bet arī nepieciešamības pēc jaunas uzņēmuma attīstības koncepcijas, kas LP jāiesniedz līdz šodienai Satiksmes ministrijā. G. Škodovs atzina, ka piedāvātā attīstības koncepcija būs Zelta vidusceļš.

Lēš grūtības

Laika stars vecākais konsultants Jānis Pinnis, kurš iepazinās ar LP iepriekšējo gadu pārskatiem, secinājis, ka LP zaudējumi bijuši izmaksu pieauguma dēļ, ko tas nevarēja kompensēt, paceļot pakalpojumu cenas bez atbilstošiem ieguldījumiem pasta infrastruktūrā, kas ļautu celt pievienoto vērtību. J. Pinnis secinājis, ka 2006. gada laikā būtisks kreditoru pieaugums liecina, ka zaudējumi tiek segti no īstermiņa piesaistītā kapitāla, ko veido klientu uzdevumā izmaksājamās summas un pasta norēķinu sistēmas kontos esošie klientu finanšu līdzekļi.

Tieši tāpat kā pagājušajā gadā būs kompensācijas, jo šādu pienākumu mums uzliek patērētāju tiesību aizsardzības likums, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Uz jautājumu: "Ko darīt cilvēkam, kurš jau mēnesi nesaņem to, par ko viņš ir samaksājis?", G. Škodovs atbildēja:

"Viņam pilnīgi noteikti jāzvana uz mūsu bezmaksas numuru, viņa problēmas tiek reģistrētas un mēs katru dienu ejam cauri visiem šiem numuriem, skatamies, kas ir noticis konkrētā gadījumā un novēršam kļūdas."

Atbildot uz jautājumu: "Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki saņems kompensācijas par nesaņemto pastu?", G. Škodovs sacīja:

"Es domāju, ka pilnīgi noteikti - tieši tāpat kā pagājušajā gadā būs kompensācijas, jo to mums uzliek patērētāju tiesību aizsardzības likums. Vienīgais lūgums ir cilvēkiem nezvanīt divreiz, trīsreiz uz bezmaksas numuru, jo, ja vienreiz esat piezvanījis un reģistrējies, tad mēs jau strādājam ar jūsu problēmu."

Neiegūtā summa Latvijas Pasta nesaimnieciskās rīcības rezultātā, iznomājot SIA Attīstībasaģentūra īpašumu Rīgā, Stacijas laukumā 1, ir vēl lielāka - 6.2 milj. Ls.

Tā atkārtotā izmaksu/ieguvumu analīzē secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aprēķinus veikusi, piemērojot Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto inflācijas prognozi un veicot aprēķinus saskaņā ar SM izmantoto naudas plūsmas metodi. Db rīcībā esošais VK atzinums liecina, ka Latvijas Pasta (LP) noslēgtais līgums ar Skonto būves līdzīpašniekam Guntim Rāvim piederošo 2004. gadā dibināto SIA Attīstības aģentūra ir par 6.22 milj. Ls neizdevīgāks nekā priekšlikumu konkursā iesniegtais Attīstības aģentūras sākotnējais piedāvājums. Proti, VK izrēķinājusi, ka LP nākotnes ieņēmumi (pēc naudas plūsmas metodes) saskaņā ar noslēgto līgumu ar Attīstības aģentūru būs 25.47 milj. Ls pretēji ieņēmumiem - 31.7 milj. Ls, ko paredzēja Attīstības aģentūras piedāvājums priekšlikumu konkursā. Tādējādi VK atkārtoti vērš uzmanību uz LP noslēgtā darījuma nesaimnieciskumu. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers Db norādīja, ka nevar komentēt VK paziņojumu, kamēr SM speciālisti nav iepazinušies ar revīziju, tomēr jau šobrīd esot skaidrs, ka «VK aprēķinus veikusi tīri hipotētiski, neiedziļinoties būtībā.» Iepriekš VK aprēķini pierādīja, ka LP noslēgtais līgums bijis par 2.6 milj. Ls neizdevīgāks. Pēc šiem secinājumiem SM nāca klajā ar pārmetumu VK par neprecīziem aprēķiniem. Proti, VK, aprēķinot nomas maksu 49 gadu laika posmam, sareizinājusi 15 tūkst. Ls ar gada mēnešu skaitu un 49 gadiem, kas ir kļūdaini, jo netiek ņemts vērā inflācijas koeficients, bet saskaņā ar līgumu vienu reizi gadā ikmēneša nomas maksa tiek koriģēta atbilstoši patēriņa cenu pārmaiņu indeksam. Iepriekš A. Šlesers norādīja, ka LP ieņēmumi, iznomājot nekustamo īpašumu, ir 22.474 milj. Ls, kas esot par 13.5 milj. Ls vairāk nekā VK veiktajos aprēķinos. Pēc VK un SM «vārdu apmaiņas» lietas izmeklēšanā tika iesaistīta gan prokuratūra, gan KNAB, kas šo lietu izmeklē arvien.

Finanšu krīzē nonākušā Latvijas Pasta bijušais vadītājs Gints Škodovs un bijusī izpilddirektore Ieva Rozenberga pirms amatu atstāšanas šā gada februārī algā vidēji mēnesī saņēmuši krietni vairāk nekā pērn, liecina viņu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam, šodien, 14.aprīlī, vēsta laikraksts Diena.

G.Škodovs Dienai noliedzis, ka būtu saņēmis kompensāciju par aiziešanu — pametot amatu viņam izmaksāta nauda par "divus gadus neizmantoto atvaļinājumu". G.Škodovs neesot arī parakstījis rīkojumu par kompensāciju I.Rozenbergai un domā, ka viņa tādu nav saņēmusi.

G.Škodovs 2007.gadā no Latvijas Pasta vidēji mēnesī algā saņēma aptuveni 5700 latus, savukārt divos šogad nostrādātajos mēnešos līdz aiziešanai — vidēji aptuveni 8500 latus. I.Rozenbergai šī atšķirība ir krietni izteiktāka — aptuveni 4500 lati vidēji mēnesī pērn un teju 17 300 lati vidēji mēnesī par šogad nostrādāto nedaudz vairāk par pusotru mēnesi, informē Diena.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Baltajā namā piektdien, 17. oktobrī ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņos par bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm.

To atsaucoties uz drošiem avotiem raksta Diena. ASV vēstniecība Rīgā pagaidām no komentāriem atturas, uzsverot, ka prezidenta dienas plāni nav zināmi. Klusē arī arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Dž. Bušs, savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām. Par brīvās ceļošanas sākuma laiku bija plānots paziņot novembra vidu. Jātgādina, ka tikai šā gad septembrī ASV vēstniecība paziņoja, ka Latvija ir gatava bezvīžu režīmam.

Šodien, 5.decembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem iesniedzis paziņojumu par valdības atkāpšanos, informēja Valsts kanceleja.

„Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un līdz ar to arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos. Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 9.pantam Ministru kabinets turpinās pildīt amata pienākumus līdz brīdim, kad pie amata pienākumu pildīšanas stāsies jaunais Ministru kabinets,” teikts Ministru prezidenta paziņojumā.

Vienlaikus Ministru prezidents A.Kalvītis uzsver, ka valdība savas darbības laikā ir panākusi Latvijai būtisku jautājumu sakārtošanu. Piemēram, panākusi vēsturisku vienošanos par Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu; pirmo reizi izstrādājusi pārpalikuma budžetu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, domājot par Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un makroekonomiskās situācijas stabilizāciju. Tāpat praktiski pabeigta administratīvi teritoriālā reforma, kuras īstenošana ilgst jau vairāk nekā 10 gadus.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Tautas partija Rīgas domes attīstības komitejas vadītāja amatam virzīs Sarmīti Pīku, vēsta laikraksts Diena.

"Nevar iebāzt galvu smiltīs, ir jāpieņem izaicinājumi," sacīja S.Pīka, vaicājot, kāpēc piekritusi kandidēt uz šo amatu. To, kurš nāks Edmunda Krastiņa vietā, balsojumā izlems attīstības komitejas deputāti.

Savukārt bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs par E.Krastiņa atkāpšanos bija atturīgs izteicienos. "Krastiņa kunga atkāpšanās ir viņa paša lēmums. Lai runātu par atbildību, es domāju, ka šeit jāskatās kādā veidā attīstīsies notikumi tiesiskajā plāksnē, bet par politisko atbildību, droši vien var uzskatīt pašu atkāpšanos," viņš sacīja Latvijas Radio.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Amerikāņu tehnoloģiju kompānija Apple paziņos par ilgi gaidītās jaunākās viedtālruņa iPhone versijas klajā laišanu šā gada 12. septembrī, vēsta tehnoloģiju portāls mashable.com.

Gaidāms, ka Apple paziņos ne vien par jaunākās iPhone versijas, ko, iespējams, sauks par iPhone 5, klajā laišanu, bet arī par jaunā iPod Nano nonākšanu pasaules tirgos. Produkti nonāks pārdošanā 21. septembrī, raksta iMore.

Tāpat pastāv iespēja, ka 12. septembrī Apple paziņos arī par iPad Mini laišanu tirgū.

iMore ziņas par jaunākā Apple viedtālruņa nonākšanu tirgū izskan pēc tam, kad laikraksts The Guardian vēstīja, ka jaunais iPhone nonāks pie pircējiem septembra vidū.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada otrajā ceturksnī Apple pārdevusi 26 milj. mobilo tālruņu, tādējādi iegūstot 7% no kopējā tālruņu tirgus daļas. Apple pārdošanas apjomu ziņā pārspēj Samsung un Nokia, kas attiecīgi aizņem 26% un 23% no kopējā mobilo tālruņu tirgus.

Aizejošā darba nedēļa ir bijusi bagāta ar dažādiem spilgtiem notikumiem - nolemts kaulēties ar potenciālajiem Gaismas pils būvniekiem, esam atteikušies no TeliaSonera piedāvātā pusmiljarda latu, viena otra partija piedraudējusi iziet no valdības, ja kaut kas nebūs tā, kā vajadzētu..

Ņemot vērā, ka LP vairāk nekā gada laikā nav izdevies nodrošināt normālas pasta sūtījumu piegādes, ka tā darījumi ar nekustamajiem īpašumiem (atbilstoši Valsts kontroles aplēsēm) ir tikai nesuši miljoniem latu lielus zaudējumus, ir tikai pareizi, ka Škodovs aiziet. Šāds risinājums tiek uzskatīts par loģisku jebkurā normālā Eiropas valstī. Tajā pašā laikā, rodas jautājums - kas tad mainīsies, kas uzlabosies līdz ar Škodova aiziešanu? Un šajā sakarā notiekošais ir jādala divās daļās.

No vienas puses, ir skaidrs, ka problēmas gan saistībā ar jau pieminētajām sūtījumu piegādēm, gan pastnieku algām u.c. ir tik samilzušas, ka risinājums tām ir nepieciešams jau tūlīt. Tomēr ir skaidrs - lai kurš arī tiktu iecelts viņa vietā, līdz problēmu risinājumam paies ne viens vien mēnesis. No otras puses, nedrīkst aizmirst, ka piegāžu jautājums nav vienīgā problēma, kuras nerisināšana tiek pārmesta LP - vēl jau ir kādreizējā Rīgas centrālā pasta ēka, no kuras LP ticis vaļā kaut kā tā, ka rezultātā nav iegūti vairāki miljoni latu, ko varēja iegūt. Turklāt ļoti iespējams, ka Latvijā ir vēl viena otra nu jau kādreizējā pasta ēka, kuru varētu būt skāris līdzīgs liktenis. Kas tad notiks šajā jomā?

EIROZONA

Šonedēļ visi galveno vērību pievērsuši Grieķijas aizdevuma jautājumam, par ko otrdien no rīta tika panākta vienošanās. Tagad, kad lēmums par aizdevuma piešķiršanu paziņots, liela daļa uzmanības būs veltīta tam, vai lēmuma gaidās tirgus ticis pārvērtēts vai novērtēts par zemu. Nedēļas turpmākajā daļā tirgu droši vien vairāk interesēs tādu Dienvideiropas valstu kā Spānijas un Portugāles ekonomiskā stāvokļa stabilitāte. Ekonomisti it īpaši pievērsies iespējamībai, ka šajās varētu tikt turpināti to glābšanas pasākumi. Otrdien Portugāles parlaments apstiprināja 2013. gada budžetu, kurā paredzēta vairāku nodokļu celšana un izdevumu samazināšana. Mērķis ir pildīt 78 miljardu eiro vērtās ārvalstu finansiālās palīdzības programmas nosacījumus. Vieglums, ar kādu budžets tika pieņemts, kalpos kā paraugs spāņiem, kā viņi varētu uzlūkot iespējamo glābšanu, ja tāda kļūtu nepieciešama.

Rīt Starptautiskā lidosta Rīga vadība grasās paziņot, kura kompānija, visticamāk, kļūs par lidostas partneri un investoru vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

No neoficiāliem avotiem gan zināms, ka līgums ar konkursa uzvarētāju pagaidāma vēl slēgts netiks: lidosta paziņojusi vien to konkursa dalībnieku, ar kuru tiks uzsāktas pārrunas par līguma nosacījumiem. Ja vienoties par līguma nosacījumiem neizdošoties, tad pārrunas tiks uzsāktas ar kādu no pārējiem diviem konkursa dalībniekiem. Konkursa rezultāti tiks paziņoti lidostas Rīga VIP centra konferenču zālē plkst.10.

Pasākuma laikā lidostas vadība informēs par attīstības projektiem, kuru īstenošanai plānots piesaistīt investīcijas vismaz 350 miljonu eiro apmērā, tostarp par skrejceļa un perona daļas modernizāciju un paplašināšanu, kā arī dzelzceļa un jaunu satiksmes pievadceļu izbūvi.

Nedēļa paies ASV un Lielbritānijas IKP rādītāju paziņošanas nepacietīgās gaidās. IKP ceturkšņa rādītājs ir visplašāk izmantotais ekonomikas stabilitātes barometrs, tādēļ izmaiņas tajā varētu izraisīt pamatīgu viļņošanos visā tirgū. Īpaši tādēļ, ka abu valstu IKP rādītāji ir provizoriski, kam sekos koriģētie un pēc tam galīgie. Būtībā notiek tā, ka provizoriskie rādītāju tirgu ietekmē visvairāk. Tirgus gaida, ka abās valstīs IKP būs pieaudzis, un Lielbritānija varētu būt vērojama iziešana no recesijas ar kāpumu 1% robežās – no -0,4% līdz 0,6%.

Ņemot vērā galotņu tikšanos pagājušās nedēļas beigās, visur citur no eirozonas valstu līderiem nekas daudz nav sagaidāms. Līdz ar to galvenā uzmanība būs pievērsta ekonomisko rādītāju paziņošanai.

Trešdien izziņos vairākus PMI (Purchasing Managers Index) indeksus– ražošanas sektora iepirkuma vadītāju indeksus paziņos eirozona, Francija, Vācija, Ķīna un ASV. PMI ir viens no galvenajiem ekonomikas stabilitātes rādītājiem, jo atspoguļo iepirkumu vadītāju viedokli par nodarbinātību, ražošanu, cenām un krājumiem. Teorētiski ņemot, šis rādītājs ir viens no paņēmieniem, kā saprast biznesa klimatu, jo atspoguļo biznesā tieši iesaistīto cilvēku uzskatus, kas tur roku uz nozares pulsa. Tirgus uzsvars tiek likts uz optimistiskāku uzskatu, sagaidot visu rādītāju kāpumu. Būtisks ir rādītājs ar vērtību 50, jo tā ir robežšķirtne starp nozares izaugsmi (>50) un sarukumu (<50). Ievērojot teikto, tikai Vācijā tiek gaidīta ražošanas vēl tālāka sašaurināšanās. Gaidāms, ka trešdien paziņos arī Francijas, Vācijas un eirozonas pakalpojumu sektora PMI.

Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, aģentūru LETA informēja partijā "Latvijas attīstībai".

Šādu lēmumu Pūce pieņēmis pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

"Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata saka Pūce.

"Es par savu rīcību patiesi atvainojos un to no sirds nožēloju. Es esmu kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā, esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli. Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību," pauž no amata aizejošais ministrs, uzsverot, ka par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība un tieši to viņš arī darīs.

Šodien eiro cena piedzīvoja straujāko kritienu gandrīz mēneša laikā tirgū spekulējot, ka Grieķijas nespēja cīnīties ar budžeta deficīta samazināšanu, negatīvi ietekmēs visas eiro zonas ekonomikas veselību kopumā, raksta Reuters.

Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē izteicies, ka Eiropa pārdzīvos nopietnu «parāda problēmu» (mērķēts uz Grieķiju). Tomēr vakardienas ECB sanāksmē augstā amatpersona norādīja, ka nevienai no eiro zonas dalībvalstīm nepienākas «īpaša attieksme», kas radīja bažās, ka ECB negrasās naski palīdzēt Grieķijai cīnīties ar budžeta deficītu.

Valdot šādam fonam, šodien eiro cena novēlās līdz 1.437 ASV dolāru atzīmei (vakardienas tirdzniecības sesija noslēdzās pie 1.45 USD atzīmes).

Jāpiebilst, ka arī baumas par iespējamo Vācijas kancleres Angelas Merkeles atkāpšanos atstāja negatīvu iespaidu uz eiro cenu (šis baumas gan tika nekavējoties noliegtas).

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.