Jaunākais izdevums

Skolas augļa programmā, iespējams, daži piegādātāji mēģina likumu apiet ar līkumu, skolām piegādājot kaimiņvalsts preci.

Informēts avots - augļkopis no Tukuma novada, kurš vēlējās palikt anonīms, nododot izaudzēto ražu pieņēmējam, viņš konstatējis automašīnas ar Lietuvas numuriem, kuri nodeva savu preci Skolas augļa programmai. Augļkopis ir sašutis par šādu kārtību, jo tādējādi lietuvieši izkonkurē vietējos ražotājus. Uzņēmējs par notikušo jau esot informējis Skolas augļa programmas administrētāju – Lauku atbalsta dienestu (LAD), taču interese no kontrolējošā dienesta neesot saņemta. Konkrētais augļkopis gan atsakās publiski nosaukt «vainīgā» vārdu.

Par kaimiņvalsts aktivitātēm ir dzirdējuši arī citi ražotāji, taču viņu rīcībā nav konkrētu faktu. Viena no lielākajiem augļu un dārzeņu piegādātājiem KS Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs stāsta, ka kooperatīvs piegādā augļus un dārzeņus aptuveni 120 skolām un šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, piegādātie apjomi auguši par 10 – 15 %. Baltijas dārzeņiem preci piegādā KS sastāvā esošās saimniecības, līdz ar to tās ir uzticamas un pārbaudītas. J. Bušs atklāj, ka neoficiāla informācija par lietuviešu interesi par programmu Skolas auglis ir saņemta, bet viņa rīcībā nav faktu, kas šo informāciju varētu apstiprināt. J. Bušs norāda, ka tas ir kontrolējošo dienestu kompetencē – pārbaudīt piegādātājus un preces izcelsmi, jo «vietējie ražotāji ir jāaizstāv». Ja kāds no programmas dalībniekiem rīkojas negodprātīgi, tad tas ir rupjš pārkāpums, vērtē KS Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

LAD rīcībā gan nav informācijas, ka kādā izglītības iestādē programmas ietvaros skolēniem tiktu izdalīti neatbilstoši augļi vai dārzeņi. Gadījumā, ja kāda rīcībā ir informācija par kādu negodprātīgu augļu vai dārzeņu piegādātāju, LAD pārstāve Olga Ziņkovska lūdz par to informēt LAD, kā arī Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kas šīs programmas ietvaros veic izcelsmes un kvalitātes kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar piena iepirkuma cenas pieaugumu gada laikā par 17% programmas Skolas piens piegādātāji cieš zaudējumus, līdz ar to ražotāju atbalstam Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, atzina ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa.

«Esam konstatējuši, ka 2013.gadā no janvāra līdz decembrim piena iepirkuma cena ir pieaugusi par 17%. Tā ietekmē pieauga arī pasterizēta piena ražošanas izmaksas un realizācijas cenas. Līdz ar to uzņēmumiem nākas "Skolas piena" programmā darboties ar zaudējumiem,» sacīja Kalniņa.

Viņa norādīja, ka informācija par šīm tendencēm saņemta no vairākiem programmā iesaistītajiem piena produktu ražošanas uzņēmumiem. Tādēļ, lai mazinātu izmaksu un cenu starpību, ministrija ir izstrādājusi grozījumus programmas nacionālajā likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, lai rezultātā turpinātu nodrošināt skolēnus ar pienu bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Programmas Skolas auglis noteikumi zemniekus izspiež no tirgus

Dienas Bizness, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ mācību iestādēs sāk darboties programmas Skolas auglis jaunā sezona. Skolēni trīs dienas nedēļā bez maksas saņems kādu augli vai dārzeni. Zemnieki norāda, ka faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis, trešdien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jau vairākus gadus programmā Skolas auglis iesaistījušies Durbes novada dārzkopji Rihards un Dagmāra Kokini. Viņu audzētos ābolus un bumbierus skolās slavē, un saimnieki iepriekš ar šo iespēju bija diezgan apmierināti.

«Tur nav kārtības ar likumdošanu,» secina R. Kokins, kurš darba mūžu aizvadījis tieslietu sistēmā. ES programmai doto naudu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), un tā esot domāta lauku ražotāju atbalstam. Taču faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis. «Ne viņš sēj, ne pļauj, bet piegādā skolai.» No zemniekiem šie pārpircēji cenšoties iegādāties preci pēc iespējas lētāk, piemēram, solot 30–40 centus par kilogramu. Bet no ES viņi saņemot 1,10 eiro par piegādāto kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku bizness: Augļkopības nozarē visa par maz

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolas augļu un dārzeņu programmas produktu sarakstā iekļauts arī ķirbis, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Iniciatīva nākusi no pašiem zemniekiem un ķirbi līdzīgi kā pārējos augļus un dārzeņus skolēniem pasniegs svaigu. Tāpat šajā mācību gadā skolas augļa programmas piegādātājiem papildus pie kompensāciju pamata likmēm ir noteiktas piemaksas par bioloģisku produkciju, kā arī par piegādi mazajām skolām.

Lai dažādotu dārzeņu un augļu piedāvājumu Eiropas Savienības līdzfinansētajā programmā Skolas auglis, šajā mācību gadā porcijās tiks iekļauti arī ķirbji.

Zemnieku saimniecība Kliblapsas lielākoties audzē ķirbjus, taču atzīst, ka skolas augļa programmā vēl neplāno iesaistīties, jo neredz tajā īpašus ieguvumus. Taču saimniece Ilze Venterzute atzīst, ka ir ķirbju šķirnes, kas garšo pēc riekstiem, bet ēst svaigu ķirbi vispirms savām atvasēm jāiemāca mājās, lai bērni to patiešām ēstu skolā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas augļkopji vietējo tirgu nepiepildīs vēl 10-20 gadus

Raivis Bahšteins, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augi ziemu pārcietuši labi vai pat izcili, bet labas ražas prognozes bremzē bažas par laikapstākļu «atriebību» pavasarī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā augļkopji un lauksaimnieki maigo ziemu vērtē ar dalītām jūtām. «Nopirku slēpes, bet sniega nav jau otro gadu! Bet augļkokiem – ziema kā paradīzē,» atzīst augļkopības saimniecības Akmentiņi Lietuvas pierobežā saimnieks Jānis Baltiņš, kurš saimnieko kopā ar Daci Drošprāti, saimniecības Gaidas īpašnieci. Pēc šādas ziemas arī raža sagaidāma laba, norāda J. Baltiņš. Latvijas Augļkopju asociācijas, kas apvieno 400 lielāko Latvijas augļkopju, konsultants par jautājumiem ābolu audzēšanā Guntis Ofkants vērtē, ka ziema parasti nepaiet pilnīgi bez sekām, tāpēc daba vēl varot paņemt savu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi tā sauktajos «Skolas bulciņu likumos» praksē tiek ieviesti godprātīgi. Ēdnīcu pavāres rūpīgi no ēdienkartēm izslēdz tomātu pastu un majonēzi, bet skolu kafejnīcās bulkas no plauktiem pazudušas. Bērni likumu apiet katrs pa savam, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vecāku nopirktas bulkas skolēni nu stiepj līdzi jau tā smagajās somās, savukārt kabatās - maisiņi ar sāli. To, ka ēdienam pietrūkst tikai sāls, Kalvenes pamatskolas vecāko klašu zēni sapratuši jau tūdaļ jaunā gada pirmajā ēdienreizē, bet nākamajās pusdienās bijuši līdzi maisiņi ar sāli. «Nu viņi saber tur tik daudz, ka tiešām sāku baiļoties. Viss galds ar sāli nokaisīts. Ko darīsi, tas tagad ir aizliegtais auglis un... kas pusaudžiem ir aizliegts, to viņi grib ar dubultu spēku,» par saviem novērojumiem pastāsta Kalvenes pamatskolas ēdnīcas šefpavāre Dagrita Medisa. Savukārt Aizputes vidusskolā privātās kafejnīcas vadītāja Liene Freidenfelde no plauktiem izņēmusi visas bulciņas, kuras nāca no ceptuves pāri ielai. «Bulkām nebija ne vainas,» saka kafejnīcas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pūres dārzu āboli gandrīz apēsti

Kristīne Stepiņa, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SIA Pūres dārzi āboli gandrīz visu gadu ir atrodami Latvijas lielveikalos un jau vairākus gadus nodrošinām skolas ar vietējiem āboliem, piedaloties programmā Skolas auglis,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Pūres dārzi vadītājs Edmunds Grīnbergs.

No pērnā gada ābolu ražas, kas bijusi aptuveni 500 tonnas, noliktavās šobrīd vēl palikušas tikai 40 tonnas ābolu. No aptuveni 100 tonnām ābolu izspiestas sulas. Pavisam SIA Pūres dārzi 40 ha lielā platībā tiek audzētas 30 dažādas ābolu šķirnes, pieprasītākās ir Ligols, Alva un Spartāns. Uzņēmumā galvenā augļu produkcija ir āboli, kuri tiek audzēti, ievērojot integrēto augļu ražošanu. «Audzējam dažādu šķirņu ābolus – gan vasaras, gan rudens, gan arī ziemas šķirņu ābolus, lai nodrošinātu iespējami garāku to realizācijas periodu, sākot no augusta vidus līdz pat pēdējam ābolam maijā vai jūnijā. Ražu glabājam augļu noliktavā, tādēļ varam nodrošināt maksimāli ilgu augļu realizāciju,» stāsta E. Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mūsmāju dārzeņiem apgrozījums sarucis, bet peļņa augusi

Žanete Hāka, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļu un dārzeņu vairumtirgotājs Mūsmāju dārzeņi pērn apgrozījis 3,727 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir kritums par 1,49%, liecina Lursoft dati.

Pretstatā apgrozījumam, sabiedrības peļņa aizvadītajā gadā uzrādījusi augošu tendenci, palielinoties par 3,62% un sasniedzot 194,778 tūkstošus eiro.

2013.gadā kooperatīvajā sabiedrībā aktīvi darbojušies 10 biedri, tostarp SIA Dimdiņi Agro, ZS Galiņi, ZS Bračas u.c. Iesniegtajā gada pārskatā par sabiedrības aizvadītā gada panākumiem teikts, ka 2013. gadā sabiedrība turpinājusi darbību programmā Skolas auglis, un īpaši uzsvērts, ka pērn jau pieci kooperatīva biedri ieguvuši G.A.P. sertifikātu, kas ir visā pasaulē lietots lauksaimniecības produkcijas ražošanas procesu standarts, kas ietvar kontroli un darbības izvērtējumu visos uzņēmuma darbības posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd augstā PVN likme ir lielākā problēma dārzkopības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Latvijas lauku saimniecību izjūt darba spēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās lauksaimniecības nozarēs, informē Zemkopības ministrijā.

Tāpēc ārkārtējās situācijas laikā, kad Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ daļa cilvēku uz laiku ir zaudējusi darbu, ministrija aicina izmantot iespēju rast darbu lauku saimniecībās un uzņēmumos.

"Šis ir sarežģītu izaicinājumu laiks vairākām nozarēm kā Latvijā, tā arī visā pasaulē. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimniecības nozarē arī šobrīd ir plašas iespējas rast darbu dažādās saimniecībās un uzņēmumos," norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Darba meklētāji vakancēm darbam lauku saimniecībās var pieteikties attālināti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) CV un vakanču portālā. Šobrīd NVA ir reģistrēts ap 700 aktuālo brīvo darba vietu lauksaimniecības jomā. Tāpat arī darba devēji, meklējot darbiniekus, ir aicināti vakances savās lauku saimniecībās vai uzņēmumos pieteikt NVA CV un vakanču portālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sezonas laukstrādniekus apdrošinās pensijai

Lelde Petrāne, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pensijai apdrošināti būs arī sezonas laukstrādnieki, paredz ceturtdien, 13.martā, Saeimā pieņemtie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, būs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja pie viena vai vairākiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro.

Tāpat grozījumi paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem.

Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas likumā saistītas ar jauna nodokļa režīma ieviešanu sezonas laukstrādniekiem.

Saeima šā gada 6.martā pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, nosakot, ka turpmāk augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku ienākumam tiks piemērots samazināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 15 procentu apmērā. Jaunais nodoklis attieksies uz personu, kas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kura ienākums nepārsniedz trīs tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniekiem piešķirta marķēta dīzeļdegviela par atbilstošās platības hektāriem

Db.lv, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir pieņēmis lēmumu par lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas kopējo daudzumu kārtējam saimnieciskajam gadam, ko lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties no 2018.gada gada 1.jūlija līdz 30.novembrim.

Šobrīd lēmums pieņemts par ne vairāk kā 90 procentiem no kopējā piešķirtā degvielas daudzuma, informē LAD.

Šogad dienests Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā kopumā saņēma 17763 iesniegumus dīzeļdegvielas piešķiršanai. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties dīzeļdegvielu, ja to izmanto pašpārvadājumiem un traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās.

Lauksaimniekiem piešķiramo dīzeļdegvielas daudzumu nosaka, ņemot vērā audzējamo kultūru:

  • augkopība — 100 litru uz vienu hektāru,
  • augļkopība, ogulāji un dārzkopība — 130 litru uz vienu hektāru,
  • zālāju platības, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru (bioloģiskajās saimniecībās blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru), — 130 litru uz vienu hektāru,
  • zālāju platības dzīvnieku barības primāram ražotājam, kam Lauksaimniecības datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, novietnes un lauksaimniecības dzīvnieki — 60 litru uz hektāru,
  • zeme zem zivju dīķiem — 60 litru uz hektāru,
  • citas kultūras un platības, kuras ir deklarētas un apstiprinātas vienotā platību maksājuma saņemšanai — 60 litru uz vienu hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 8,4% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte.

Neveicot augšņu visaptverošu monitoringu un agroķīmisko izpēti, netieši var būt apdraudēti ES un valsts maksājumi. Tāpat lauksaimniekiem nav skaidrības, cik daudz mēslojuma nepieciešams augsnei, savukārt patērētājiem nav skaidrības, cik droša ir pārtika - vai augsne nav pārmēslota.

Turklāt, trūkstot objektīvām analīzēm par augšņu sastāvu, saimniecībās nav iespējams celt produktivitāti. Jāņem vērā, ka minerālmēslu cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, sasniedzot 300-500 Ls/t, un tas ietekmē ikvienu ražotāju. Šobrīd augšņu analīžu veikšana ir brīvprātīga, šīs izmaksas atstātas uz pašu zemnieku pleciem un valsts neko neapmaksā. Ražotāji domā, ka valsts atbalsts šim pasākumam būtu vajadzīgs. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rosina šo pasākumu padarīt par obligātu, sasaistot to ar ES maksājumu saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas humusvielu institūts ražo dabiskus mēslošanas līdzekļus no īpaši apstrādātas Latvijas kūdras.

SIA Latvijas humusvielu institūts ir izstrādājis inovatīvu ražošanas procesu, kā rezultātā no Latvijas kūdras ir iespējams saražot dabiskas izcelsmes humusvielas saturošus organiskos un organominerālos mēslošanas līdzekļus.

«Apstrādājot kūdru ar kavitācijas metodi, uzņēmumam ir izdevies panākt, ka produktā Humate Green OK humusvielu ir ne mazāk kā 20g/l,» saka Oļegs Kukainis, SIA Latvijas humusvielu institūts lielākais īpašnieks. Šie līdzekļi lietojami lauksaimniecībā - augļkopībā, dārzkopībā, dārzeņkopībā, graudkopībā, kā arī augsnes uzlabošanai. Produkti iedalās divās kategorijās - brīvā laika dārzniekiem un profesionāliem lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1.jūnija augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem plānots piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15% likmi, paredz grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.martā, nolēma steidzamības kārtā virzīt izskatīšanai Saeimā.

Grozījumi paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis attieksies uz personām, kas nodarbinātas augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Jauno nodokli varēs piemērot personai, kas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kura ienākums nepārsniedz trīs tūkstošus eiro.

Minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu, un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru